Dārgākā centralizētā apkure šoruden fiksēta Ķegumā, bet lētākā- Rūjienā; paradoksāli, ka abās vietās kurina ar šķeldu.
Kā liecina tarifu informācija dažādu Latvijas siltumuzņēmumu un pašvaldību mājaslapās, tur, kur izmanto biokurināmo, tarifi tomēr ir zemāki vai vismaz prognozējamāki nekā pilsētās ar gāzes apkuri. Līdz ar to jau otro gadu pēc kārtas pārliecinoši lētākā apkure ir pilsētās, kas izmanto šķeldu. Rūjienā, Ludzā, Viļānos un Valkā siltuma tarifi rudenī ir 32,21 līdz 33,15 latu līmenī, neskaitot PVN. Šie tarifi ir palikuši aptuveni pagājušā gada līmenī. Savukārt arī dārgo galu jau tradicionāli noslēdz četras dabasgāzi izmantojošās pilsētas - Grobiņa, Liepāja, Jūrmala un Rēzekne (no 47,85-47,93 Ls/ MWh).
Tāpat tradicionāli siltuma tarifu rekordists ir Ķegums, kurā siltumu ražo a/s Latvenergo 2008. gada rudenī ekspluatācijā nodotā šķeldas katlu māja. Tur šā rudens tarifs ir 53,91 Ls/MWh. Jāsaka, ka atšķirībā no vecākām šķeldas katlu mājām, kas ir amortizējušās, Latvenergo savu katlu māju uzcēla celtniecības buma laikā, turklāt, iespējams, arī ar pārāk lielu jaudu. Latvenergo gan norāda, ka siltuma ražošanas tarifs Ķeguma katlu mājā ir tikai 36 Ls/MWh, parējie izdevumi ir par siltumenerģijas piegādi, ko nodrošina pašvaldības uzņēmums Ķeguma stars. Tā kā siltumtrašu stāvoklis Ķegumā kopumā esot slikts - siltuma zudumi sasniedz pat 25%, tā arī rodoties šis augstais tarifs, norāda Latvenergo. Turklāt šī gada tarifā Latvenergo neesot iekļāvis par 40% pret iepriekšējo sezonu pieaugušo šķeldas cenu.