Samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, nesamazinātos eksportētāju konkurētspēja, bet darbinieki saņemtu vairāk.
Tā uzskata mēbeļu ražotāja SIA Daiļrade koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons. Viņaprāt, zemāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ļautu uzņēmējiem nepalielināt darbaspēka izmaksas, bet strādājošie varētu saņemt vairāk. «Tas ir mīts, ka šī nodokļa likmes samazināšana apcirps pašvaldību ienākumus, visdrīzāk tie nepieaugs tik strauji, kā tas noticis pēdējo gadu laikā,» uzsvēra A. Jansons. Viņš norāda, ka 2008. gadu daudzi uzņēmēji gaida zināmā saspringumā, jo valdība, aicinot taupīt un iesaldēt algas, nolēma palielināt minimālo algu, kas izraisa lavīnveida efektu, jo jāpaaugstina visas algas. «Faktiski valdība, palielinot minimālo algu valstī, piespiež uzņēmējus celt algas,» skaidro A. Jansons. Viņu arī pārsteidz, ka šogad, kad par likvidāciju ir paziņojis lielākais mēbeļu ražotājs SIA Amber Furniture, kā arī savu darbību ir pārtraukuši vairāki mazāki spēlētāji un nemitīgi tiek runāts par to, ka pasliktinās tekošā konta deficīts, no valsts puses nekādi pasākumi ražotāju un eksportētāju atbalstam netiek sperti. Viņaprāt, nav brīnums, ka krītas mēbeļu eksports, jo no ierindas pirmie izkrita tieši tie, kas ražoja ārvalstu pircējiem. «Nemitīgu izmaksu pieauguma apstākļos arī SIA Daiļrade koks strādāja bez peļņas gan 2006. gadā, gan arī šogad, taču bez peļņas faktiski uzņēmuma attīstība ir ļoti apgrūtinoša,» norāda A. Jansons. Visu laiku nemitīgi palielinās izmaksas, bet mēbeļu ārvalstu pircēji nepieņem mēbeļu cenu palielinājumu, un līdz ar to Latvijas ražotāji kļūst, pēc A. Jansona teiktā, arvien mazāk konkurētspējīgi.
Nodokļi pieaug
Pēdējā laikā notikušais straujais darba samaksas pieaugums, kas apgrūtina darba devējus - mazinot to konkurētspēju, ir palielinājis valsts obligāto sociālo iemaksu ieņēmumus, norāda vairāki ražotāji. «Valdībai tomēr būtu jāsper reāli soļi darbaspēka nodokļu (iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālā nodokļa) likmju samazināšanā it īpaši, ja socbudžetā ir vairāk nekā 0.5 miljardi Ls liels pārpalikums,» sašutis ir A. Jansons. Viņaprāt, šis socbudžeta pārpalikums ļauj nekavējoties samazināt darba devēju apmaksāto slimības dienu skaitu darbiniekam, un valsts to varētu bez problēmām sākt apmaksāt jau no 10. slimības dienas. «Valdībai jāsamazina nodokļi, jo pēc kāda brīža daudzu no tiem, kas pašlaik ražo un eksportē, vienkārši nebūs vai arī tie savas ražotnes jau būs pārcēluši uz kādām citām valstīm,» vilcināšanās sekas min A. Jansons. Viņaprāt, šādai tendencei sekas būs importa pieaugums, jo saruks arī vietējo ražotāju pienesums vietējā tirgū.
Rūpnieku SOS
Viens no Vācijas partneriem A. Jansonam stāstījis, ka Vācijā vidējā neto alga uz rokas ir 1350 eiro - ap 920 Ls. «Ja tiešām Vācijā ir šādas algas, tad Latvijā tās tiks sasniegtas ļoti ātri, it īpaši, ja zem 300 Ls pat krāvēju vairs nevar dabūt,» secina A. Jansons. «Valsts nedrīkst biznesu pamest likteņa varā: izdzīvos - labi, nomirs - nu ko darīs, tāpēc ir jārīkojas,�� atzīst vairāki uzņēmēji, cerot uz Latvijas valsts izpratni un attiecīgu soļu speršanu nodokļu samazināšanā tieši ražotājiem - eksportētājiem. Savukārt A. Jansons nesaprot, kāpēc Igaunijas un Lietuvas attiecīgiem mēbeļu ražotājiem situācija nav tik kritiska, kāda ir Latvijā strādājošajiem mēbeļu ražotājiem. «Vai tas tāpēc, ka Igaunijā reinvestēto peļņu neapliek ar uzņēmuma ienākuma nodokli, vai tāpēc Lietuvā un Igaunijā valsts maksā slimajam darbiniekam jau no 2. slimības dienas, grūti vērtēt, taču skaidrs, ka Latvijā īsti kārtībā šajos jautājumos nav,» norāda A. Jansons. Viņš uzskata, ka rūpniecības kritums pie IKP pieauguma un oficiālās inflācijas 10 % ir SOS sauciens, ko valdības vīri īsti negrib sadzirdēt.
Nekustamā īpašuma nodokļa likmi samazinās pakāpeniski
Lai novērstu ievērojamu nekustamā īpašuma nodokļa sloga pieaugumu, valdība plāno pakāpeniski samazināt šī nodokļa likmi.
Db (26.09.2007.) jau vēstīja, ka saskaņā ar likuma Par nekustamā īpašuma nodokli grozījumiem, kurus Saeima skatīs kopā ar 2008. gada valsts budžeta likumu, nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi, sākot no nākamā gada, ir plānots samazināt no pašreizējiem 1.5 % līdz 1 %, bet, sākot no 2011. gada - līdz 0.4 %. Vienlaikus ar NĪN likmes samazināšanu līdz 0.4 % no īpašuma kadastrālās vērtības, pašvaldībām tiks piešķiras tiesības noteikt nodokļa papildlikmi attiecīgās pašvaldības teritorijā. Papildlikmes apmērs nedrīkstēs pārsniegt 0.6 % no īpašuma kadastrālās vērtības, tomēr uzņēmēji visai skeptiski raugās uz to, ka pašvaldībām tiks deleģētas tiesības piemērot papildu NĪN. Ņemot vērā, ka NĪN likmes samazināšanas mērķis ir novērst krasu NĪN maksājumu pieaugumu, ko izraisīs nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības bāžu palielināšana, likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» grozījumi arī paredz turpmākos trīs gadus NĪN pieaugumam piemērot ierobežojumu 25 % apmērā pret iepriekšējo gadu. Šādi valdība cer novērst situāciju, ar kādu šogad saskārās daudzi uzņēmēji, kam pāreja no NĪN piemērošanas saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām pēc to bilances vērtības uz nodokļa aprēķināšanu pēc ēku kadastrālās vērtības izraisīja vairākos simtos vai pat tūkstošos procentu mērāmu NĪN maksājumu pieaugumu. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta aprēķiniem, lauksaimniecības zemes kadastrālā vērtība nākamgad pieaugs vidēji 2 reizes, bet individuālo dzīvojamo māju, komercdarbības objektu un ražošanas objektu apbūves zemes vērtība - vidēji vairāk kā 5 reizes. Sākotnēji Finanšu ministrija piedāvāja NĪN maksājumu pieauguma ierobežojumus 25 % apmērā nepiemērot tiem nodokļu maksātājiem, kas nodokļa objektu - nekustamo īpašumu - savā īpašumā ieguvuši pēc 2008. gada 1. janvāra, taču, ņemot vērā uzņēmēju organizāciju iebildumus, valdība nolēma NĪN pieaugumu ierobežojumus attiecināt uz visiem nodokļu maksātājiem. Db arī vēstījis ( 12.09.2007.), ka no nākamā gada 1. janvāra, rēķinot kadastrālo vērtību saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām, tiks ņemta vērā to platība, nevis to būvtilpums. Šo izmaiņu rezultātā ar NĪN apliekamo ēku kopējā kadastrālā vērtība samazināsies no aptuveni 5.3 mljrd. Ls līdz 3.9 mljrd. Ls.