Līdz 2020. gadam jāsaražo par 1216 GWh vairāk zaļās elektroenerģijas nekā šobrīd, šodien raksta Dienas bizness.
Tas izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotā ziņojuma, ar kuru valdībā paredzēts izvērtēt esošo atbalsta mehānismu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem (AER). Vājais posms zaļās elektrības ražošanas pasākumā ir šīs elektrības izmaksas uz patērētāju gala tarifiem, atzīst EM, tāpēc ministrija piedāvā trīs risinājumus izmaksu efekta samazināšanai.
Pirmkārt, EM prasa pārtraukt jaunu obligātā iepirkuma atļauju piešķiršanu zaļās elektrības stacijām un stingrākus nosacījumus jau izsniegto atļauju tiesību īstenošanā. Turklāt uz pārejas periodu obligātā iepirkuma (OI) atļaujas varētu tikt saglabātas tikai koģenerācijai, kamēr līdz šā gada maijam tiek izstrādāti priekšlikumi jaunam atbalstam, teikts ziņojumā. Pašlaik EM piedāvā trīs zaļās elektrības atbalsta risinājumus- pirmais ir daudzviet Eiropā populārais feed-in tarifs, kas ir tehnoloģiski neitrāls, proti, vislielāko piemaksu apjomu virs pamattarifa var saņemt tikai pēc noteiktiem kritērijiem viskonkurētspējīgākās tehnoloģijas. Līdzīgu atbalsta variantu paredzēja Saeimā apturētais atjaunojamo enerģiju likums. Otrais EM piedāvātais risinājums ir «zaļie sertifikāti», kas uzskatāms kā pieprasījumu veicinošs mehānisms, proti, tirgotājam tiktu noteikts pienākums, nodrošināt noteiktu daļu no galapatēriņam nodotās elektroenerģijas kā tādu, kas ražota no AER. Trešais risinājums ir konkursa procedūras ieviešana lielu investīciju projektiem, piemēram, jūras vēja parkiem, lai veicinātu investīciju vides stabilitāti.