Latvijas skujkoku zāģbaļķu reālais eksports ir teju par 40% mazāks, nekā parādās statistikā, jo nepareizi tiekot ierakstīts preces kods.
To liecina Latvijas Kokrūpniecības (LKF) federācijas pētījums. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada astoņos mēnešos Latvija ir eksportējusi 304 000 m3 skujkoku zāģbaļķu, taču apaļkoksnes eksportētāju aptauja, kā arī eksporta darījumu analīze rāda, ka patiesais šī produkta eksports ir tikai 181 000 m3. «Ne jau Centrālā statistikas pārvalde ir vainojama pie neatbilstošiem datiem, jo šī ie-stāde tikai apkopo uzņēmēju atskaites, bet gan grēko paši uzņēmumi - to darbinieki, kuri norāda atskaitēs preces kodu,» skaidro LKF izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņaprāt, šāda kļūda vairāk ir saistāma ar to, ka uzņēmēji savas aizņemtības vai ērtību dēļ nepievērš pienācīgu uzmanību kodiem.
Maksājamie nodokļi vai procedūras nemainās no eksportējamās koksnes koda, tāpēc arī šādas kļūdas rēgojas statistikā, taču neizraisa nekādu reakciju no nodokļu administrācijas. «Kā patiesībā sadalās apaļkoksnes eksports, īstenībā jau uztrauc tikai kokrūpniekus. Ierindas pilsonim diemžēl apaļkoksne ir tikai un vienīgi baļķis, neatkarīgi no tā kvalitātes un dimensijām, savukārt mēs gan šo jautājumu uztveram saasinātāk, jo mums ir svarīgi zināt, kādu apjomu no eksportētajiem baļķiem varēja pārstrādāt Latvijā uz vietas. Tas arī ir iemesls, kādēļ principiāli domāšanā nošķiram zāģbaļķus no papīrmalkas», tā situāciju raksturo K. Klauss. Gan viņš, gan vairāki aptaujātie apaļkoksnes eksportētāji atzīst, ka preču kodu sistēma nebūt nav vienkārša un tajā «var apmaldīties ne viens vien».