Lai uzzinātu, kā un ar kādiem instrumentiem vēlēšanās startējošie politiskie spēki plāno risināt valstiski svarīgus jautājumus, Dienas Bizness uz sarunu aicināja 14. Saeimas vēlēšanās startējošo partiju un to apvienību sarakstu izvirzītos Ministru prezidenta amata kandidātus.

Dienas Bizness visiem piedāvāja trīs pamatjautājumus, kas atainoti uzskatāmos grafikos:

Dienas Biznesa jautājumi aicina nevis kritizēt esošo, bet piedāvāt risinājumus situācijai, aicina atbildēt uz svarīgāko - ko darīt, lai palielinātu iedzīvotāju skaitu valstī, būtu vairāk darba vietu un inflācija atgrieztos «saprātīgos rāmjos».

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

Meža un saistīto nozaru ekspertu lekcijas Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2022 ietvaros.

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija: “Aktualitātes meža sertifikācijā jaunajā situācijā”

Referents: Jānis Švirksts, LMSP sertifikācijas eksperts, "BM Certification" izpildirektors

Lekcijas tēma: FSC apstiprinātais standarts Latvijai un MK apstiprinātie noteikumi (saskaņā ar RED II direktīvu) par prasību pierādīt CSA izmantojamās dedzināmās koksnes ilgtspēju.

Kopš 2009.gada jūlija, kad Rīgas Pašvaldības policija (RPP) informācijas sniegšanai interneta vidē izveidoja savu kontu Youtube.com kanālā, konta apmeklējumu skaits pārsniedzis vienu miljonu, liecina RPP sniegtā informācija.

«Videofailu vietnes Youtube konts tika izveidots prevencijas nolūkā, lai informētu sabiedrību par policijas ikdienas darbu,» skaidroja RPP priekšnieks Jānis Geduševs. Viņš secina, ka videofailu vietnes popularitāte devusi zināmu artavu arī sabiedriskās kārtības nodrošināšanā: «Ar Youtube kanāla palīdzību cilvēki ir ievērojuši, ka, piemēram, stratēģiski svarīgas pilsētas vietas ar videokameru starpniecību uzrauga RPP Videonovērošanas centra darbinieki, kas, protams, pozitīvi ietekmē sabiedrisko kārtību.»

Kopš 2009.gada 24.jūlija, kad izveidots un aktivizēts Youtube RPP konts, Youtube kanālā publicētas 72 īsfilmas, kuras skatītas jau vairāk nekā miljons reižu. Ja vēl 2009.gada decembra beigās RPP konts bija skatīts 260 000 reižu, tad nedaudz vairāk nekā gada laikā interneta vietnes popularitāte augusi četras reizes, kas liecinot par sabiedrības ieinteresētību pašvaldības policijas darbā. RPP Youtube.com kontam šobrīd esot 389 sekotāji.

Vakar, 15.aprīlī, Rīgā, Ķīpsalā notika pasākums Zinātnes un tehnoloģiju diena Robotika 2008. Db.lv piedāvā foto un video no šī pasākuma.

Pirms sacensību fināla dalībniekus uzrunāja robotu mīļotājs Einars Repše. Viņš prognozēja, ka nākotnē roboti attīstīsies gan miesā, gan dvēselē - gan mehānismos, kas kļūs arvien precīzāki un mazāki, gan mākslīgais intelekts, kas šajos mehānismos iemiesots, attīstīsies mums neiedomājamos virzienos. E. Repšes pārdomas par robotiem var dzirdēt video.

Video:

SUMO robotu sacensību uzvarētājs - robots Izveicīgais Vepris - tiek demonstrēts speciāli Db.lv.

SUMO robotu sacensību uzvarētāja radītājs Jānis Timma stāsta par savu robotu.

Sākot no trešdienas, 17. jūlija Latvijas iedzīvotājiem ir pieejams jauns mūzikas straumēšanas serviss YouTube Music, kas paredzēts mūzikas lietošanai no YouTube resursiem, kā arī mūzikas izpētei, personalizēšanai un klasificēšanai, atbilstoši savam dzīvesstilam, vēlmēm un gaumei.

YouTube sākotnēji tika veidota kā platforma skatīšanai, kas nozīmēja, ka mūzikas faniem bija jāspēj manevrēt starp vairākām mūzikas lietotnēm un YouTube. Tas nebija ērti un YouTube nolēma radīt YouTube Music, kas no šodienas pieejams arī Latvijā.

YouTube Music būs pieejami ne tikai mūzikas videoklipi, bet arī mūziķu oficiālie albumi, singli, remiksi, tiešraides, kaverversijas un citviet grūti atrodama mūzika. Īpaši pielāgoti ieteikumi nozīmē, ka serviss dinamiski pielāgojas, lai sniegtu ieteikumus, pamatojoties uz to, ko lietotājs klausījies iepriekš, kur un ko dara. Viedā meklēšana ļaus atrast vajadzīgo dziesmu, pat ja lietotājs nevar atcerēties tās nosaukumu vai zina tikai daļu no dziesmas vārdiem. Šobrīd aktuālākie videoklipi atrodami īpašajā «Hotlist» izvēlnē. Izmantojot YouTube Music Premium, iespējams pārslēgties starp dziesmu un mūzikas videoklipu, lai nepārtraukti klausītos un skatītos ar vienu klikšķi. Iegādājoties YouTube Music Premium, lietotājs varēs klausīties un lejupielādēt mūziku bez reklāmām, fonā vai visur, kur dodas. Bezsaistes Mixtape automātiski lejupielādēs iecienītākās dziesmas.

Dienas biznesa un Db.lv redakcijā notika iepriekš pieteiktā diskusija par Dienvidu tilta finansējuma neskaidrībām. Diskusijas dalībniekiem bija jāatbild arī uz vairākiem portāla Db.lv lasītāju jautājumiem.

Dārgākais tilts Eiropā, pasaulē? Savdabīgs dārdzības Ginesa rekords? Tādi un līdzīgi epiteti tikuši topošajam Dienvidu tiltam Rīgā. Pēc Db.lv un laikrakstā Dienas bizness maija sākumā publicētās anonīmo ceļu, tiltu būvnieku, kā arī arhitektu analīzes tilta izmaksu jautājums aktualizējās ar jaunu sparu.

Tādēļ DB otrdien, 27. maijā, organizēja apaļā galda diskusiju ar Dienvidu tilta būvniekiem un finansētājiem, uzdodot viņiem gan žurnālistu sagatavotos, gan portāla db.lv lasītāju iesūtītos jautājumus.

«YouTube» galvenajā birojā Sanbruno apšaudi sarīkojusī sieviete bijusi 39 gadus veca dzīvnieku tiesību aktīviste no Sandjego, ziņo mediji.

Divas ASV amatpersonas identificēja sievieti kā Nasimu Aghdamu.

Aghdama 2009.gadā tika pieminēt laikraksta «San Diego Union-Tribune» rakstā par dzīvnieku tiesību aizstāvju protestiem pret cūku izmantošanu militārajās mācībās. Ģērbusies parūkā un džinsos ar mākslīgiem asins traipiem, aktīviste tolaik sacīja laikrakstam, ka dzīvnieku tiesības viņi esot tikpat svarīgas, cik cilvēktiesības.

Jau vēstīts, ka sieviete otrdien «YouTube» galvenajā birojā Sanbruno, ASV Kalifornijas štatā, sašāva trīs cilvēkus un pēc tam pati nošāvās. Vēl viens cilvēks traumēja potīti, bēgot no lodēm.

ASV mediji vēsta, ka Aghdamu sadusmojusi viņas publiskoto video filtrēšana «YouTube», samazinot potenciālos ienākumus no šiem video.

Krievijas Federācijas nākamā prezidenta amata kandidāts Vladimirs Putins savā priekšvēlēšanu kampaņas reklāmas rullītī iedrošina valsts iedzīvotājus, kuri pirmo reizi dosies piedalīsies vēlēšanās, balsot par viņu.

Video rullītī redzama jauna sieviete, kura devusies pie zīlnieces uzzināt savu likteni. Zīlniece, izliekot kārtis, atklāj viņai prezidenta kandidāta Putina attēlu uz vienas no tām un norāda sievietei, ka viņas «pirmā reize» būs Putins.

Putina priekšvēlēšanu kampaņas reklāmas rullītis portālā YouTube jau sasniedzis vairāk nekā 400 tūkstošus skatījumu.

Tikmēr cits Putina priekšvēlēšanu kampaņas reklāmas rullītis, kurā redzams Krievijas mūziķis, aktieris un arī uzņēmējs Nikolajs Fomenko, paužot atbalstu Putinam, portālā YouTube sasniedzis vairāk nekā miljons skatījumu.

Populārās interneta video vietnes YouTube sadaļas drīzumā varētu kļūt par maksas pakalpojumu. Vietnes pārstāvji apsverot iespēju ļaut video īpašniekiem iekasēt abonēšanas maksu par video aplūkošanu, vēsta Wall Street Journal.

YouTube viceprezidents Roberts Kincls (Rober Kyncl) norādīja, ka ir svarīgi video īpašniekiem radīt «papildus ienākumu avotus». Viņš arī atzina, ka likt cilvēkiem maksāt par YouTube saturu nemaz nebūs tik vienkārši un sagaidāms daudz eksperimentu šajā jomā. Lai gan darbs šajā virzienā turpinās, patlaban saistībā ar maksas kanāliem YouTube nekas neesot paziņojams, sacījis vietnes viceprezidents.

Tikmēr anonīmi avoti kompānijā tehnoloģiju medijam Ad Age pavēstījuši, ka maksa par atsevišķu YouTube saturu varētu tikt ieviesta jau nākamajā ceturksnī. Abonentmaksas varētu svārstīties robežās no viena līdz pieciem ASV dolāriem mēnesī, un turklāt sākotnēji šāda sistēma strādātu eksperimentālā kārtā. Paredzams, ka YouTube abonēšanas maksu varētu ieviest tādiem populāriem kanāliem kā, piemēram, Machinima, kuram ir vairāk nekā seši miljoni abonementi.

Lai izdzīvotu, liela daļa mazo interneta veikalu, visticamāk, uz laiku darbību pārtrauks, bet lielie nozares dalībnieki apvienosies.

Pirmie trīs gada mēneši būs ļoti smagi Latvijas ekonomikā un tai skaitā arī interneta veikaliem, interneta veikala 1A vadītājs Mareks Zuika.Tā Db pastāstīja Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Plešs, vēršot uzmanību, ka pašreizējā ekonomiskā situācija «atsijās» daudzus interneta veikalus, kam nav pieredzes un resursu. Apvienošanās iespēju izskata viens no lielākajiem interneta veikaliem Latvijā Xnet. «Pašlaik izskatām iespēju piedāvāt tiem mūsu konkurentiem, kuri vēl nav uz bankrota sliekšņa, apvienoties ar Xnet, jo mēs šobrīd strādājam ar vienu no modernākajām sistēmām Latvijā un mums ir sakārtoti procesi, lai mēs spētu ar esošām izmaksām apkalpot vismaz trīs reizes vairāk pasūtījumu nekā šobrīd. Attiecīgi apvienojoties būtu iespēja šādiem veikaliem izdzīvot šajā grūtajā periodā,» tā e-veikala komercdirektors Mārtiņš Švāns. E-komercija nav izņēmums, un ekonomiskā situācija ietekmē arī interneta veikalu nozari Latvijā, Db norādīja aptaujātie nozares eksperti. Turklāt tāpat kā citās sfērās, arī šajā šogad ir pieļaujami interneta veikalu bankroti. «Arī līdz šim ik pa brīdim ir bankrotējis kāds interneta veikals. Šis gads, protams, nebūs izņēmums un bankrotu skaits varētu pat palielināties. Riska grupā jāuzsver tie, kas ņēmuši kredītus neapdomīgai attīstībai vai saistību nomaksai,» Db atzīmēja interneta veikala Neoshop vadītājs Ints Trifanovs. Kopumā interneta veikalu nozare Latvijā ir vērtējama vairāku desmitu miljonu latu apmērā, norāda LIA.

Katra veiksmīga uzņēmuma pamatā ir spējīgs tā vadītājs. Skolās iegūtā izglītība un profesionālā darba prakse ir nozīmīga, taču ne vienmēr ar personīgo pieredzi ir gana, tāpēc portāls inc.com apkopojis desmit vērtīgus video sižetus, kuros ieteikumos un viedokļos dalās eksperti, veiksmīgu uzņēmēju vadītāji un miljardieri, kas savas impērijas izveidojuši no nulles.

Šajā video materiālā Hārvardas Biznesa skolas profesors Džozefs Bouvers (Joseph Bower) pauž savu uzskatu, ka ikvienam, kurš vēlas vadīt jebkādu uzņēmumu vai institūciju, ir jābūt spējīgam uzdot sev nopietnus jautājumus attiecībā uz sevis paša un vadītā uzņēmuma darbu, kā arī objektīvi atbildēt uz tiem. Kļūt par vadītāju nozīmē nepārtraukti mācīties un uzlabot sevi, kā arī vēlāk arī citus, lai nostiprinātu patiesu lomu kompānijā, nevis vienkārši būt vietturim, stāsta Bouvers.

Kā iespējams nolīgt augsti kvalificētus darbiniekus, pārliecināt viņus strādāt par brīvu un pēc tam nodot radīto produktu cilvēku masām bez maksas? Tas nav neiespējami; patiesībā vairākas joprojām aktīvas kompānijas, piemēram, Linux un Wikipedia to ir panākušas. Šajā video tiek piedāvāts īss seminārs par to, kas motivē darbiniekus un kā to izmantot uzņēmējdarbībā. Šis animētais video materiāls varētu būt īpaši noderīgs mārketinga un tirdzniecības pārstāvjiem.

Latvija pasaules ekonomiskās brīvības reitingā šogad ir pakāpusies uz 20.vietu no 36.vietas pērn, bet joprojām atpaliek no Igaunijas un Lietuvas.

Jaunākajā pētījumu institūta Heritage Foundation un laikraksta Wall Street Journal gadskārtējā pētījumā par ekonomisko brīvību 180 pasaules valstīs un teritorijās Igaunija ieņem 6.pozīciju pretstatā 9.vietai pērn, bet Lietuva no 13.pozīcijas atkāpusies uz 16.vietu.

Reģionālajā Eiropas reitingā Latvija ieņem 11.vietu, Igaunija ierindojas otrajā pozīcijā aiz Šveices, bet Lietuva ir 8.vietā.

Pētījuma autori aprēķinājuši, ka Latvijas ekonomiskās brīvības līmenis šogad atbilst 74,8 punktiem, kas ir par 4,4 procenta punktiem vairāk nekā pērn, atspoguļojot uzlabojumus piecos no 12 ekonomiskās brīvības rādītājiem: par īpašumtiesībām, valdības godīgumu, uzņēmējdarbības brīvību, darbaspēka brīvību un monetāro brīvību.

Pēdējo gadu laikā interneta pirkumu apjomi sasniedz rekordus. Šeit var minēt gan Melnās Piektdienas jeb Black Friday popularitātes pieaugumu, gan arī tradicionālo sezonālo tirdzniecību.

Svarīgs kļūst tieši interneta tirdzniecības faktors, jo pēdējos gados arvien lielāku popularitāti gūst iepirkšanās internetā - tā kļūst arvien pieejamāka un drošāka. Šādu interneta pirkumu izaugsmi sekmē reklāmas iespējas internetā. Tendenci spilgti raksturo fakts, ka pasaulē reklāmas budžeti internetā 2017. gadā ir pārsnieguši TV reklāmas budžetu apjomus.

Interesanti, ka interneta pirkumu izaugsme ir vērojama tikai pēdējos gados, kaut gan pasūtīt preces internetā varēja jau pirms 10 gadiem, piemēram, Ebay vai Amazon. Tas ir skaidrojams ar preču piedāvājuma ierobežojumiem un svarīgiem faktoriem kā pirkšanas ērtums un drošība, tāpat bija šaubas, vai prece tiešām tiks saņemta, it īpaši, ja tika veikts pasūtījums no ārvalstīm. Ilgu laiku pārdošanas apjomi internetā auga ļoti lēni. Sākotnēji lielākos panākumus guva Ebay, jo viņi piedāvāja pircēju aizsardzības programmu, kur varēja atgūt naudu, ja prece netika piegādāta 45 dienu laikā. To parāda arī šī zīmola popularitāte periodā no 2000. līdz pat 2010. gadam, kad Ebay bija 2-3 reizes populārāka meklējumu frāze nekā Amazon, kas pēdējos 10 gados ir pārņēmis interneta tirdzniecības līdera lomu. Ebay popularitāte ar katru gadu samazinās, un pērn Amazon meklējumu skaits bija 3 reizes lielāks nekā Ebay.

Katru dienu tiešsaistes video koplietošanas vietnē YouTube tiek aplūkoti četri miljardi video, kas ir 25% pieaugums pēdējo astoņu mēnešu laikā, vēsta Reuters.

Aplūkošanas skaita kāpums ir saistīts ar Google centieniem padarīt YouTube pieejamu arī ārpus personālajiem datoriem – radot iespēju video skatīties uz viedtālruņiem un TV iekārtām.

Google norāda, ka katru minūti YouTube tiek augšupielādēti video faili, kuru kopējais skatīšanās garums sasniedz 60 stundas. Aizvadītā gada maijā šis rādītājs bija 48 stundas.

YouTube nonāca Google īpašumā 2006. gadā. Tiešsaistes video koplietošanas vietnes pārņemšana interneta gigantam izmaksāja 1,65 miljardus ASV dolāru.

Janvāra sākumā Google pavēstīja, ka kompānijas ienākumi no reklāmas izvietošanas YouTube ir pārsnieguši piecus miljardus ASV dolāru.

Šobrīd komercplatību tirgū notiek milzīgas strukturālas pārmaiņas. Lai gan saglabājas pieprasījums, sarūk telpu nomas maksa.

Tirgū milzīgas pārmaiņas (video)Pārmaiņas globālajā finanšu tirgū notiek ļoti strauji, un nākotnē pēc jauniem noteikumiem būs jāspēlē visiem, tostarp bankām un nekustamā īpašuma kompānijām. Šāds vadmotīvs vijās cauri Db rīkotajai diskusijai, kurā tika meklētas atbildes uz jautājumiem, vai lejupslīde vai pat krīze, kura tiek piesaukta attiecībā uz mājokļu tirgu, ir vērojama arī komercplatību tirgū, kādi ir pašreizējie projektu finansējuma nosacījumi, kas sagaida tirgu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsācis vērienīgu kampaņu pret aplokšņu algām. Kampaņas laikā iedzīvotāji ar spēļu, videoklipu un vides reklāmas palīdzību tiek mudināti pievērst uzmanību tam, par viņu saņemto atalgojumu tiek maksāti visi nodokļi.

Mājas lapā Stulbi.lv VID informē par sekām, kādas var rasties, ja iedzīvotājs par savu darbu saņem algu aploksnē.

VID kampaņas aprakstā teikts, "Vai nav stulbi nesaņemt kredītu savam izsapņotajam sapnim, mājoklim vai kārotajam auto? Vai nav stulbi ģimenei palikt bez vecāku pabalsta un laika savam mazulim brīdī, kad tas visvairāk ir nepieciešams? Vai nav stulbi dzīves krīzes brīdī palikt pat bez bezdarbnieka pabalsta? Vai nav stulbi slimības brīdī saprast, ka nepienākas slimības nauda? Vai nav stulbi atteikties no daudz citām sociālajām garantijām par labu ikmēneša aploksnei? Un galu galā vai nav stulbi samierināties ar savu stulbumu un dzīvot tik stulbi? Padomā, vai ir vērts neredzēt tālāk par savu aploksni!"

ASV kompānijas AT&T un Verizon, kā arī citi nozīmīgi reklāmdevēji ir apturējuši savas mārketinga kampaņas kompānijai Google piederošajā video koplietošanas vietnē YouTube, jo līdzās to reklāmām šajā vietnē esot parādījušies videofaili, kas propagandē terorismu vai citas nepatīkamas lietas.

Šāds YouTube boikots vēršas plašumā un rada problēmu Google, kura tādēļ var zaudēt reklāmas ienākumus simtiem miljonu ASV dolāru apmērā.

YouTube popularitāti nosaka šīs vietnes plašā un eklektiskā videofailu bibliotēka, tomēr to daudzveidības dēļ reklāmas periodiski parādās blakus videofailiem, kuri ir reklāmdevējiem netīkami, par spīti Google pūliņiem to novērst.

Google ir lielā mērā atkarīga no automatizētām programmām reklāmu ievietošanai YouTube, jo šis darbs ir pārāk liels, lai to veiktu cilvēki. Vietnē YouTube katru minūti tiek ievietoti videofaili , kuru kopējais garums ir ap 400 stundām.

Google šonedēļ solīja pastiprināt savus centienus bloķēt reklāmas «naidīgos, aizskarošos un izsmejošos» videofailos.

ASV tehnoloģiju kompānijas Apple «šķiršanās» no Google tuvojas noslēgumam – šoreiz no jaunākās Apple operētājsistēmas iOS 6 beta versijas pazudusi YouTube lietotne. Kompānija Apple norādījusi, ka šāds solis sperts, jo beidzies YouTube lietojumprogrammas licences termiņš, vēsta betanews.com.

Ziņas par YouTube lietones pazušanu no iOS 6 Beta 4 programmatūras nāk klajā neilgi pēc tam, kad Apple pavēstīja, ka kompānija atteiksies no Google Maps par labu savam piedāvātajam karšu risinājumam.

Abas kompānijas - Apple un Google - cenšas norobežoties viena no otras, jo pēdējā laikā sevišķi pieaugusi uzņēmumu sāncensība viedtālruņu tirgū. Pēdējie dati liecina, ka Google radītā Android sistēma ieguvusi lielāku tirgus daļu nekā Apple iOS. Tāpat jau vēstīts, ka Apple iesaistījusies vairākā stiesvedībās ar tehnoloģiju kompānijām, kuru ražotās ierīces darbojas uz Google radītās Android bāzes, savukārt bijušais Apple vadītājs Stīvs Džobss vēl pirms savas nāves norādījis, ka vēlas «iznīcināt» Android.

Eiropas lielākās ziņu aģentūras otrdien pārmetušas uzņēmumiem «Google» un «Facebook» ziņu piesavināšanos un aicinājušas interneta gigantus vairāk dalīties savos ienākumos ar medijiem.

Publikācijā, ko parakstījuši 20 aģentūru, tostarp Francijas «Agence France-Presse» (AFP), Lielbritānijas «Press Association» un Vācijas «Deutsche Presse-Agentur» (DPA), vadītāji, Eiropas Parlaments (EP) aicināts modernizēt autortiesības Eiropas Savienībā (ES), lai palīdzētu novērst «grotesko nevienlīdzību».

Ziņu aģentūru vadītāji norādījuši, ka interneta kompāniju prakse piesavināties mediju saturu un izplatīt to par velti, kā arī to gūtā peļņa no reklāmām rada draudus gan patērētājiem, gan demokrātijai.

EP likumdevēji šomēnes gatavojas apspriest jauno autortiesību noteikumu direktīvu, kas liktu interneta gigantiem vairāk maksāt par radošo saturu, kas tiek izmantoti to platformās, piemēram, ziņām, mūziku un filmām.