Valdība otrdien atļāva VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzņemties finansiālās saistības teju 18 miljonu eiro apmērā žoga izbūvei uz robežas ar Krieviju.
Lai nodrošinātu robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi gar Latvijas un Krievijas robežu, valdība atļāva VNĪ uzņemties finansiālās saistības. Pirmkārt, būvprojekta "Valsts robežas joslas infrastruktūras gar Latvijas un Krievijas robežu izbūve" izmaiņu izstrādei un autoruzraudzībai par kopējo summu 462 220 eiro.
Otrkārt, žoga, kur tas iepriekš nav ticis izbūvēts, izbūvei ar kopējo aptuveno garumu 28,67 kilometri, par kopējo summu 17 922 878 eiro. Nepieciešamības gadījumā pārdalot izmaksas starp izdevumu veidiem, nepārsniedzot kopējo piešķirtā finansējuma un saistību apmēru.
Valdība pieņēma zināšanai, ka Iekšlietu ministrija iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par apropriācijas pārdali 2023.gadā 4 311 635 eiro apmērā.
406 921 eiro nepieciešami izdevumiem, kas saistīti ar valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi gar Latvijas un Krievijas robežu, kā arī saistītajiem darbiem un pakalpojumiem. Savukārt 3 904 714 eiro nepieciešami izdevumiem, kas neparedzēti radušies izbūves procesā uz Latvijas un Baltkrievijas robežas.
Tāpat Iekšlietu ministrija iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par apropriācijas pārdali 2024.gadā ne vairāk kā 19 033 004 eiro apmērā izdevumu segšanai, kas saistīti ar valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi gar Latvijas un Krievijas robežu saistītajiem darbiem un pakalpojumiem.
Iekšlietu ministrija ziņojumā valdībai norādījusi, ka žoga izbūve uz Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas līdz 27.novembrim nodrošināta jau 100,7 kilometru garumā no aptuveni 112 kilometru apjoma. Sauszemes žoga izbūvi plānots pabeigt šogad, lai līdz nākamā gada vasarai pabeigtu izbūvēt aptuveni 30 kilometru garu žoga posmu gar publiskajiem ūdeņiem, kas ir dabīgs šķērslis.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis uzsvēris, ka šobrīd, kamēr uz Latvijas robežas turpinās Baltkrievijas varas iestāžu atbalstīts hibrīduzbrukums, žoga izbūve sauszemes daļās uz Latvijas-Baltkrievijas robežas līdz gada beigām būs nozīmīgs palīgs drošības nodrošināšanai.
Trešajā būvdarbu kārtā uz Latvijas-Baltkrievijas sauszemes robežas posmā gar Daugavu - 16,7 kilometru garumā - noris projektēšanas un inženierizpētes darbi. Sešu sakaru torņu, pievedceļu un patruļtaku izbūvi šajā posmā plānots daļēji finansēt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
Savukārt, robežas infrastruktūras izbūves pēdējā jeb ceturtajā darbu kārtā uz Latvijas-Baltkrievijas sauszemes robežas posmā pie Riču ezera - aptuveni piecu kilometru garumā - noris izstrādātās tehniskās specifikācijas saskaņošana ar iesaistītajām institūcijām, plānots tuvākajā laikā organizēt cenu aptauju ceļu projektēšanai un būvniecībai, indikatīvi plānojot cenu aptaujas organizēšanu līdz 2024.gada beigām.
Uz Latvijas-Krievijas robežas jāizbūvē vēl aptuveni 180 kilometru žoga, proti, ievērojot šodienas valdības sēdē pieņemtos lēmumus - vēl 151 kilometru garumā, tajā skaitā cenu aptaujā žoga būvniecībai 124 kilometru garumā šobrīd noris piedāvājumu vērtēšana un ap 53 kilometru robežapsardzības infrastruktūras. Būtiska daļa robežjoslas pie Krievijas robežas jau ir atmežota, kas dod iespēju veikt žoga būvniecību raitāk.
Lai uz visas austrumu robežas būtu izveidota moderna un efektīva robežapsardzības infrastruktūra, žoga izbūvi uz valsts ārējās sauszemes robežas paredzēts pabeigt 2024.gadā, bet kopumā Latvijas austrumu robežas infrastruktūru, izņemot tehnoloģisko infrastruktūru, plānots pilnībā izbūvēt 2025.gadā.
Ar šodien valdībā izskatīto informatīvo ziņojumu Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Satiksmes ministriju informēs arī par cenu aptaujas rezultātu tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves uzsākšanai uz valsts ārējās sauszemes robežas.
Atbilstoši šodien pieņemtajiem lēmumiem plānots nekavējoties sākt valsts robežas aprīkošanu ar tehnoloģisko infrastruktūru 104 kilometru posmā.