Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Attīstības institūciju vai attīstības banku misija visā pasaulē ir finansēt projektus, nozares, kuras kādu iemeslu dēļ nefinansē privātais sektors vai dara to nepietiekamā apjomā.

Tas gan nenozīmē, ka finansējam jebko, kas tiek prezentēts kā biznesa iniciatīva. Arī pie mums potenciālais finansējuma saņēmējs sastopas gan ar projekta kvalitātes un pamatotības, gan ar likumības kritēriju pārbaudi. Atšķirība ir tāda, ka Altum, pateicoties savai īpašajai misijai, saglabājot tikpat lielu atbildību pret finansējumu kā jebkurš cits finanšu tirgus dalībnieks, var atļauties elastīgāku pieeju daļā no šiem kritērijiem. Tā arī ir galvenā atšķirība starp Altum un komercbanku.

Taču nodokļu parādi, neskaidra finanšu izcelsme un maksājumu kavējumi ir negrozāmas sarkanās līnijas. Ja šeit ir problēmas, sadarbība ar Altum nesanāks. Ir vēl vairāki kritēriji, kuriem mūsu klientiem ir jāatbilst. Tāpat kā jebkurš kreditētājs, viena no pirmajām lietām, ko pārbaudīsim, ir biznesa pamatotība. Proti, gaidāmie ienākumi būs lielāki par izdevumiem un projekta īstenošana uzņēmējiem ļaus gūt peļņu. Te ir ļoti plašs izvērtēšanas lauks, sākot ar uzņēmuma komandu un tās prasmēm, ienākumu un izdevumu pamatotību, pieprasījumu, konkurenci, izplatīšanas kanāliem, nepieciešamo aprīkojumu, iespējamajiem riskiem, līdz pat tam, vai nav piemirsts zelta likums, ka sākotnēji rodas izmaksas, bet ieņēmumi – tikai pēc kāda laika, īpaši uzņēmējdarbības sākuma posmā. Banku nozarē aizdevuma piešķiršanu pieņemts skatīt kontekstā ar vēsturiskajiem darbības apjomiem, saistībām jeb kredītvēsturi. Altum loma ir veicināt uzņēmējdarbības uzsākšanu, palīdzēt klientiem attīstīties un izaugt, kļūt par banku klientiem. Šī ir viena no galvenajām jomām, kur mūsu loma ir būt elastīgākiem, – varam vairāk veltīt laiku sarunām ar klientu, uzņemties papildu riskus, strādāt ar uzņēmējiem bez kredītvēstures, varam piedāvāt garākus aizdevumu atmaksas termiņus. Protams, arī šeit ir vieta samērīgumam – lai arī cik ļoti jaunais uzņēmējs tic, ka saņems miljona aizdevumu un otrajā darbības gadā būs ar vairāku miljonu apgrozījumu, tas, visdrīzāk, nav ticams scenārijs. Kopumā uzņēmēji ir kļuvuši zinošāki, tomēr joprojām redzam arī vieglprātību, pārlieku lielu pašpārliecinātību vārdos, bet paviršību aprēķinos un idejas pamatošanā. Bieži Altum loma ir tieši pārliecināt klientu, ka nepieciešams investēt mazākā apjomā vai pie idejas vēl nepieciešams pastrādāt.

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) 2023.gada pavasarī uzsāka tirgus uzraudzību olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgū.

Pētījums par piena produktu grupu neatklāj tirgotāju aizliegtas vienošanās par cenu vai Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumus mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbībā. Vienlaikus dažādu piena produktu (siera, skābā krējuma) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Lai uzlabotu situāciju nozarē, KP sniedza priekšlikumus tostarp atbildīgajām nozares institūcijām.

Pētījums aptver laika periodu no 2021.gada janvāra līdz 2023.gada maijam. KP vērtēja piegādātāju un mazumtirgotāju sadarbību, kā arī vērtēja cenu izmaiņu korelāciju piegādes ķēdes posmos un mazumtirdzniecības cenu mainību. Kopā tika pieprasīti dati no 28 mazumtirgotājiem un 40 ražotājiem/piegādātājiem no Latvijas un ārpus Latvijas, piemēram, no Baltijas valstīm, Vācijas, Itālijas. Kopā izanalizēti vairāk nekā 100 000 pirmajā kārtā iegūtie dati un vairāk nekā 70 000 otrajā kārtā iegūtie dati.

Aptuveni 110 tūkstoši šobrīd spēkā esošu aizdevumu līgumu ir noslēgti ar galvotāju - personu, kura uzņemas atbildību par aizņēmēja parādsaistībām, ja kredītņēmējs pats vairs nespēj par tām norēķināties.

Kā liecina Kredītinformācijas biroja (KIB) dati, līgumu ar galvotāju kopējā summa sasniedz gandrīz 5 miljardus eiro.

“Lai gan pašlaik arvien mazāk aizdevuma līgumus slēdz ar galvotāju un biežāk kā nodrošinājumu izmanto līdzaizņēmēju, kurš atšķirībā no galvotāja atbildību par kredīta atmaksu uzņemas jau no līguma slēgšanas brīža, galvojums joprojām ir aktuāls, jo šie līgumi parasti ir slēgti ar garu atmaksas termiņu. Tā kā galvojumu galvenokārt izmantoja hipotekāro kredītu līgumos, kas tiek izsniegti uz vismaz 10 līdz 20 gadiem, tad galvotāju saistības vēl tik drīz nemazināsies. Šobrīd aptuveni 15% no visiem aizņēmējiem ir galvotāji,” skaidro Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Banka ir tiesīga atteikt klientam uzsākt darījuma attiecības vai arī pārtraukt darījuma attiecības, un tas attiecas uz jebkuru klientu, ne tikai ārvalstu klientu, portālam db.lv skaidroja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītāja Sanda Liepiņa.

Pēdējā laikā Dienas Bizness saņēmis informāciju, ka dažādu nozaru uzņēmumi piedzīvo situācijas, kad bankas slēdz to kontus, neskatoties uz godīgu darbību, kā rezultātā cieš gan darbinieki, gan klienti, gan sadarbības partneri, jo nav iespējams laikā veikt maksājumus, tādēļ vaicāja LKA, kādēļ šādas situācijas notiek aizvien biežāk. Tādēļ Dienas Bizness aicina uzņēmējus neklusēt un dalīties pieredzē, ja nācies saskarties ar šādu rīcību no banku puses: http://www.db.lv/zinas/uznemej-nekluse-473735

Portāls db.lv pamanīja, ka Latvijas Komercbanku asociācija 3.aprīlī savā mājas lapā ir izvietojusi prezentāciju ar nosaukumu «Galvenie aspekti, kas Latvijas uzņēmumam var liegt sadarbības uzsākšanu un kas tam jāizvērtē pirms sadarbības uzsākšanas ar bankām».

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Attīstības finanšu institūcija Altum mājokļu galvojumu valsts atbalsta programmā ģimenēm ar bērniem piešķīrusi simto galvojumu, informē Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Galvojums piešķirts Swedbank izsniegtam aizdevumam ģimenei ar vienu bērnu mājokļa iegādei Jelgavā. Līdz šā gada 15. aprīlim piešķirti 100 galvojumi par kopējo summu 590 tūkstoši eiro.

Līdz šim visvairāk galvojumu piešķirts mājokļu iegādei Rīgā un Jūrmalā – abās pilsētās kopā 44 galvojumi. Mājokļa iegādei Liepājā piešķirti 8 galvojumi, Jelgavā – 7, Ogrē – 4. Mājokļi ar valsts galvojumu iegādāti arī Cēsīs, Valmierā, Salaspilī, Ozolniekos, Saldū, Engurē, Daugavpilī, Olainē, Bauskā, Lapmežciemā, Tukumā, Iecavā, Lielvārdē, Alūksnē, Mārupē un citās pilsētās un pagastos.

Lielākoties mājokļus ar valsts atbalsta programmas atbalstu iegādājušās ģimenes ar vienu bērnu. Ģimenēs, kuras izmantojušas valsts galvojumu mājokļa iegādei, kopā ir 159 bērni.

Neregulēta jeb bezvienošanās Brexit gadījumā Valsts Ieņēmumu dienests prognozē pārslodzi Latvijas muitas zonās, kurās obligāti visiem preču ievedējiem būs jādeklarē katra pa sauszemi ievestā kravas vienība no Lielbritānijas. VID pagaidām vēl arī nav izdevies tā dēļ papildināt muitnieku skaitu par vismaz 45 cilvēkiem, svētdien vēstīja LNT Ziņas.

VID Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītāja vietniece Irēna Knoka pieļauj, ka, iespējams, daļa komercsūtījumu pārvadātāju paši atteiksies no Lielbitānijas kā tirgus. Brexit dēļ valstij kļūstot par trešo valsti, preču ievešana Eiropas Savienībā būs pārāk apgrūtinoša: «Tā kā līdz šim darīja, ka busiņš pa taisno veda uz mājām laimīgajam saņēmējam paciņas, tā vairs nevarēs. Precei ir jābūt atmuitotai, un tikai tad var nodot saņēmējam tieši rokās.»

Atmuitošana nozīmē, ka pēc ierašanās Latvijā būs jābrauc uz VID muitas punktu kādā no Latvijas pilsētām, un tur par katru sīkpaku jātaisa deklerācija. Blēdīties nevarēšot, jo jau sākotnēji pēc Lamanša šauruma šķērsošanas un ierašanās, piemēram, Francijā, tiks atvērta muitas procedūra un jāsniedz finansiāls galvojums par visu kravas vērtību. Tranzītprocedūra jānoslēdz Latvijā.

Latvijā kopumā 81% iedzīvotāju uzskata, ka nodokļi ir par augstu, liecina pētījumu kompānijas SKDS jūlijā veiktās aptaujas dati.

Tostarp 38% iedzīvotāju uzskata, ka nodokļi, kurus maksā viņi paši, ir stipri par augstu. Vēl 43% aptaujāto uzskata, ka nodokļi ir vienkārši par augstu. Kopumā 81% iedzīvotāju uzskata, ka nodokļi ir par augstu.

Tikai 12% aptaujāto uzskata, ka nodokļi Latvijā ir apmēram atbilstoši.

Nodokļu slogu kopumā par pārāk augstu uzskata 46% aptaujāto, vienkārši par augstu - 41%, bet 10% aptaujāto šķiet, ka nodokļu slogs ir atbilstošs.

Starp cilvēkiem ar lieliem ienākumiem nodokļu slogs stipri par augstu šķiet 16% aptaujāto, bet vienkārši par augstu - 20%.

Vienlaikus starp cilvēkiem ar augstiem ienākumiem 18% aptaujāto norādījuši, ka nodokļu slogs ir par zemu, bet 9% - stipri par zemu. 23% uzskata, ka nodokļu slogs ir atbilstošs.

Izstrādāts finanšu sektora attīstības plāns 2014.-2016.gadam. Dokumenta mērķis ir veicināt stabilu finanšu sektoru, kas atbalsta un sekmē ekonomikas ilgtspējīgu attīstību.

Plānā iekļauti mērķi un veicamie uzdevumi šādās jomās: kredītiestāžu sektors, kapitāla tirgus, pensiju fondi, tiesu sistēma, valsts atbalsta programmas, alternatīvie finansējuma veidi, finanšu pratība.

Dokumentā norādīts, ka Latvijā ir attīstīts finanšu sektors ar visaptverošu finanšu starpnieku klāstu, kas apkalpo lielāko daļu tirgus segmentu. Latvijas finanšu sektorā dominē komercbankas un ir vērojama spēcīga ārvalstu kredītiestāžu klātbūtne. Septembra beigās Latvijā darbojās 20 bankas un deviņas ārvalstu banku filiāles. No kopējā apmaksātā banku pamatkapitāla ārvalstu kapitāla īpatsvars sasniedz 69,8%, dominējot Skandināvijas investoru ieguldījumiem, kas veido 52% no kopējā apmaksātā banku pamatkapitāla.

Jūlija Lebedinska-Ļitvinova ir iecelta par Citadeles risku direktori (CRO) un valdes locekli risku jautājumos, informē banka.

Plānots, ka darba pienākumus J.Lebedinska-Ļitvinova sāks pildīt no šī gada 1. jūnija, pēc regulatora apstiprinājuma saņemšanas.

Kā iepriekš ziņots, pēc organizatoriskām izmaiņām Citadeles valdē un Valteram Ābelem pārejot finanšu direktora amatā, banka bija jauna riska direktora atlases procesā.

"Valters un risku vadības komanda pēdējo gadu laikā ir daudz paveikuši. Pateicos Valteram par viņa ieguldījumu esot riska direktora amatā un esmu pārliecināts, ka amatu maiņa Valteram, pilnībā pārejot uz finanšu direktora amatu, notiks gludi un bez aizķeršanās," saka Johans Akerbloms (Johan Åkerblom), Citadeles vadītājs.

J.Lebedinskai-Ļitvinovai ir vairāk nekā 15 gadu plaša pieredze risku vadības jomā finanšu sektorā. Kopš 2019. gada līdz šim brīdim J.Lebedinska-Ļitvinova bija Mogo Finance Latvia grupas risku direktore. Pirms tam viņa ieņēma risku direktores amatu 4Finance Group Latvia, krāpšanas apkarošanas un risku procesu vadītājas amatu Home Credit and Finance Bank Krievijā un risku direktores amatu Home Credit Bank Baltkrievijā. J.Lebedinska-Ļitvinova ir ieguvusi dabaszinātņu doktora grādu Latvijas Universitātē.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2014. gada augustā, salīdzinot ar 2013. gada augustu, palielinājās par 0,8%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 0,1%, bet pakalpojumiem pieauga par 3,2%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,3%.

Savukārt augustā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenas samazinājās par 0,6%. Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,9%, bet pakalpojumiem palielinājās par 0,1%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2014. gada augustā, salīdzinot ar 2013. gada augustu, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, atpūtai un kultūrai, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis šogad augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, ir saglabājies nemainīgs. Cenu kāpums bija vērojams pienam un piena produktiem, saldumiem un medum, zivīm un zivju izstrādājumiem, savukārt cenas samazinājās augļiem, cukuram, dārzeņiem un kartupeļiem, maizei un graudaugu izstrādājumiem.

Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada septembrī, salīdzinot ar 2013. gada septembri, palielinājās par 1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 0,2%, bet pakalpojumiem par 3,4%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,4%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni septembrī, salīdzinot ar 2013. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, atpūtai un kultūrai, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis šogad septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājies par 0,1%. Zemākas cenas nekā pērn bija pienam un piena produktiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, cukuram, eļļai un taukiem, olām, savukārt cenas palielinājās dārzeņiem, saldumiem un medum, maizei un graudaugu izstrādājumiem, kā arī sieram.

Vidējais patēriņa cenu līmenis oktobrī, salīdzinot ar 2013. gada oktobri, palielinājās par 0,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 0,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,9%.

Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,5%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2014. gada oktobrī, salīdzinot ar 2013. gada oktobri, bija cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, atpūtai un kultūrai, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem un ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis šogad oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājies par 1,2%. Zemākas cenas nekā pērn bija pienam un piena produktiem, cukuram, gaļai un gaļas izstrādājumiem, eļļai un taukvielām, olām, maizei. Cenas palielinājās dārzeņiem, maltai kafijai, saldumiem un medum, kā arī sieram.

Šī gada decembra sākumā salīdzinājumā ar 2003.gada decembri cenas Rīgas lielveikalu ķēdēs ir samazinājušās tikai kartupeļiem, dažiem augļiem, dārzeņiem un Brie Prezident sieram, bet nemainīgas tās ir palikušas tikai karamelēm Bārbele, savukārt pārējiem produktiem tās ir kāpušas pat vairākas reizes, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Vislielākais cenu pieaugums pēdējo desmit gadu laikā ir bijis ķiplokiem - par 293% no 0,64 Ls/kg līdz 2,5 Ls/kg un cigaretēm Marlboro - par 217% no 0,69 Ls/20 gab. līdz 2,20 Ls/20 gab.

Vēl vairāk nekā divas reizes cenas ir palielinājušās svaigai laša filejai - par 186% no 3,5 Ls/kg līdz 10,02 Ls/kg, cūkgaļas konserviem - par 179% - no 0,44 latiem līdz 1,24 latiem par 325 gramu kārbu, liellopu gaļas konserviem - par 172% no 0,43 latiem līdz 1,18 latiem par 325 gramu kārbu, liellopu gaļai ar kaulu - par 164% no 1,70 Ls/kg līdz 4,49 Ls/kg, importa zemenēm - par 138% no 2,90 Ls/kg līdz 6,9 Ls/kg, banāniem - par 131% no 0,42 Ls/kg līdz 0,97 Ls/kg.

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Katra jauna un nestandarta situācija paplašina mūsu pieredzi un nes jaunas zināšanas un secinājumus. Tieši tā arī šīs vasaras jūlija nogales vētra atnesa jaunu pieredzi un jaunus secinājumus.

Apdrošinātājiem nācās ne tikai strādāt saspringtos apstākļos un pieņemt tūkstošiem atlīdzību pieteikumu, bet arī sastapties ar klientu neizpratni un jautājumiem. Kāpēc apdrošinātājs piesauc līgumu? Kāpēc nemaksā par visu? Kāpēc kaimiņam apdrošinātājs par lietus izraisītiem plūdiem atlīdzību maksā, bet man nemaksā? Kas tās tādas – biezākas un plānākas apdrošināšanas? Kas tie par apdrošinātiem un neapdrošinātiem riskiem?

Ņemot vērā neparasto un ārkārtējo situāciju, apdrošinātāji nāca pretī saviem klientiem un maksāja atlīdzības arī tiem klientiem, kuri riskus, kas viņu mājās iestājās, apdrošinājuši nebija. Taču skaidrs, ka tas nav ilgtermiņa risinājums un vienmēr tā nebūs. Tādēļ ļoti būtiskas ir divas lietas – detalizēts skaidrojums no apdrošinātāja puses un saprasta informācija no klienta puses jau polises iegādes laikā. Un pats pirmais solis tam ir – pamati par to, kā vispār strādā apdrošināšanas kompānija.

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Šogad apdrošināšanas nozares pārstāvji kā vislielāko risku minējuši vairāku regulatora prasību un tiesību aktu vienlaicīgu ieviešanu gan starptautiskā, gan vietējā līmenī.

Trauslā ekonomikas vide, zemais investīciju ienesīgums, jo īpaši dzīvības apdrošināšanas nozarē, kā arī industrijas ievainojamība, ko palielina negodīgas komercdarbības prakses klātbūtne, atrodas apdrošinātāju raižu saraksta augšgalā, liecina pētījums Insurance Banana Skins 2013, ko katru otro gadu veic PwC sadarbībā ar CSFI (Centre for the Study of Financial Innovation).

Risku topa augstajā sestajā vietā atrodas garantēto produktu finansēšana pie esošajām zemajām procentu likmēm. Šogad būtiski palielinājusies arī to risku nozīme, kas saistīta ar risku un biznesa vadības kvalitāti.

Valsts galvoto aizdevumu atlikums pagājušā gada nogalē bija 477,6 milj. eiro, kas ir vairāk nekā divas reizes mazāks salīdzinājumā ar 2009. gadu, kad tas bija 1,015 miljardu eiro apmērā.

Šādu ainu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdēs rādīja Valsts kases pārstāvji. Valsts galvoto aizdevumu atlikums pēdējos gados – kopš 2015. gada – nepārsniedz 1,7- 1,6% no IKP, savukārt 2009. gadā tas bija 5,4% apmērā. Valsts kases pārstāvji šo situāciju skaidroja ar Parex bankai sniegtajiem galvojumiem sindicēto kredītu atmaksai, kas līdz 2015. gadam tika atmaksāti, restrukturizēti, tādējādi attiecīgais galvojums ticis izpildīts.

Cits lauciņš

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens norādīja, ka pērn pēc situācijas 31. decembrī Parex bankas aktīvu daļas pārņēmējas Revertas parāds bija 654 milj. eiro. Valsts kases pārstāvji atzina, ka tās prasījums pret Revertu ir vien 25 milj. eiro apmērā, bet par kopējām saistībām jautājumi jāadresē Privatizācijas aģentūrai, kuras pārziņā arī ir Reverta. Parlamentāriešiem interesēja arī Liepājas metalurga valsts galvojums, taču Valsts kases pārstāvji norādīja, ka vēsturiski 2013. gadā tika izpildītas galvojuma saistības un pēc tam noslēgts līgums ar Ukrainas KVV grupu, kas paredzēja pirkuma nomaksu (atbilstoši aktīvu vērtībai un tai summai) 10 gadu laikā. Investori samaksājuši diezgan lielu summu, taču nespēja izdzīvot tieši OIK dēļ, kas sadārdzināja elektrības cenu, taču pašlaik arī šis aktīvs atrodas Privatizācijas aģentūras pārziņā un ar Metalurga aktīviem darbojas tiesas ieceltais administrators.

Latvijas Banka ir noteikusi piecas finanšu tirgus uzraudzības prioritātes, un atbilstoši tām apstiprināts un publicēts 2023.gada finanšu tirgus uzraudzības plāns, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Plāns paredz veikt 40 dažādas klātienes pārbaudes, lai gūtu pārliecību par finanšu sektora noturību un ilgtspēju, kā arī finanšu institūciju darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un šo institūciju klientu interešu aizsardzību.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile informē, ka 2023.gadā Latvijas Banka īpašu uzmanību pievērsīs dažādu risku pārvaldībai, finanšu tirgus dalībnieku operacionālajai un finanšu noturībai, kā arī finanšu pakalpojumu saņēmēju interešu aizsardzībai. Pārbaužu plāns publicēts ar mērķi nodrošināt caurskatāmu uzraudzības procesu un iespēju finanšu tirgus dalībniekiem labāk sagatavoties sadarbībai ar uzraudzības iestādi.

Pieaugot interesei par publiskās un privātās partnerības (PPP) projektiem, kas efektīvi ļauj attīstīt nozīmīgus infrastruktūras objektus un pakalpojumus, valdībai daudz nopietnāk jādomā par PPP risku izvērtēšanu, lai nākotnē neradītu būtiskus zaudējumus valsts budžetam, secināts Fiskālās disciplīnas padomes pētījumā par PPP projektu fiskālajiem riskiem.

Kā secināts pētījumā, ņemot vērā tendences pasaulē un pieejamo informāciju Latvijā, paredzams, ka pieprasījums pēc PPP publiskā sektora investīciju piesaistei pieaugs. Līdz ar to aktuāls ir jautājums, kā nodrošināt risku novērtēšanu, kvantificēšanu un caurspīdīgumu. Patlaban publiski pieejamā informācija liecina, ka par PPP projektiem Latvijā nav apkopota pilnvērtīga informācija. Līdz ar to netiek nodrošināts caurspīdīgums, nepastāv vienota vadības pieeja un skaidrība, secina pētījuma autore Ilze Brezaucka, kas šo darbu veikusi kā Padomes brīvprātīgā.

«Šis analītiskais, apjomīgais pētījums, kas balstās uz plašu starptautiskās prakses izpēti PPP jomā, ir ļoti nozīmīgs. Tas skaidri iezīmē Latvijas iespējamos riskus, ka sagaida valsti, ja netiks ņemtas vērā citu Eiropas valstu pieļautās smagās kļūdas PPP projektu īstenošanā, un norāda iespējamos rīcības variantus, kā šos riskus novērst,» norāda Fiskālās padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Valsts budžeta likumā 2015. un 2016.gadam norādīts, ka Ekonomikas ministrijai (EM) valsts budžeta līdzekļi jānovirza pirmā mājokļa iegādes finansēšanai ģimenēm ar bērniem, vienlaikus galvojuma piešķiršanu reglamentējošie normatīvie akti neparedz tā piešķiršanu atbilstoši nosacījumam «pirmā mājokļa iegāde», turklāt nevienā normatīvajā aktā nav skaidrots, kas tieši ir «pirmais mājoklis». Tādējādi galvojumu piešķiršana var nesasniegt finansējuma piešķiršanas likumā patlaban definēto mērķi, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole.

Likums Par valsts budžetu 2015.gadam nosaka, ka EM budžeta programmā Ekonomikas attīstības programma ieskaitītie līdzekļi ir izmantojami Pirmā mājokļa programmas finansēšanai. Likums Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā nosaka, ka valsts sniedz palīdzību, nodrošinot, ka tiek sniegts galvojums par dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ņemtā aizdevuma atdošanu. EM piešķirtais finansējums Pirmā mājokļa programmas finansēšanai tiek ieguldīts AS Attīstības finanšu institūcija Altum, kura izsniedz un administrē galvojumus.

2015.gadā AS Attīstības finanšu institūcija Altum galvojumu sniegšanai tika piešķirts finansējums 2 335 295 eiro apmērā.