Fizikas doktors, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes asociētais profesors, kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs ir pārliecināts, ka a priori nevar aizstāvēt nevienu apgalvojumu, arī to, ka vairs neko nozīmīgu nav iespējams atklāt.
Fragments no DB intervijas:
Pēdējā laikā izskan gūzma negatīvas informācijas, proti, zinātnieki sēž uz koferiem, augstskolās tiek samazinātas budžeta vietas... Vai tiešām viss ir tik traki?
Ciest nevaru šādus izteikumus! Trūkums sākas prātā, pat vēl pirms prāta – iekšējā garīgā motivācijā. Ja mēs akcentējam tikai ziņu, ka viss ir slikti, tad tā arī būs. Nesen piedalījos nodokļu maksātāju forumā. Lai arī man kā zinātniekam ir maz sakara ar nodokļu maksātājiem, drīzāk piederu nodokļu saņēmējiem, tiku uzaicināts, minot argumentu, ka Vjačeslavs jau vienmēr ir optimists. Pozitīvā domāšana nav pašmērķis un tā nenozīmē bēdīgu lietu ignorēšanu. Katrā solī ir jāspēj saredzēt, kādas ir iespējas, ko es varu izdarīt lietas labā. Ja kādam liekas, ka viņam kaut kas pienākas, un viņš ilgstoši saduras ar realitāti, ka viņam nekas netiek piešķirts, tad kaut kas nav pareizs pašos pieņēmumos. Ir jāspēj realizēt to, kas tev ir dots, tādos apstākļos, kādi tev tie ir. Tie var būt nenoteiktības, tie var būt trūkuma vai netaisnīgu iespēju apstākļi, taču mums ir jācenšas būt atvērtiem dzīves izaicinājumu priekšā. Jo atvērtāki būsim, jo lielākas ir iespējas, ka mēs virzīsimies pa īsto taku un kaut ko sasniegsim šajā dzīvē. Optimistisks skatījums man gluži vienkārši palīdz nezaudēt enerģijas avotu arī brīžos, kad realitāte, diemžēl, ir visnotaļ skaudra. Ja negatīvismu un sarūtinājumu padod tālāk, tas sāk vairoties.
Ir zinātnieki, kuri uzskata, ka viss nozīmīgais fizikā jau ir atklāts. Vai tas nozīmē, ka jebkāda revolūcija fizikā ir a priori neiespējama?
A priori nevar aizstāvēt nevienu apgalvojumu par dabu, arī to, ka vairs neko nevar atklāt. Kas es tāds esmu, lai zinātu to, kas vēl nav atklāts, turklāt vēl norādītu, ka tas nav iespējams? (Smejas.) Protams, iespējams ir viss, var notikt visdažādākie brīnumi, es nevaru to noliegt. Tas ir tāds holistisks jautājums, taču, ja godīgi, es neredzu objektīvu iemeslu kādiem lieliem apvērsumiem fizikā. Tas, ka fiziķi nepārtraukti kaut ko atklāj, revolūcijas seko viena pēc otras, – tas ir tāds vienkāršots, nedaudz romantisks skatījums uz fiziku un fiziķiem. (Smejas.) Materiālā pasaule ir gluži pretēja cilvēku sabiedrībai, kurā katrs indivīds ir unikāls, savāds un neatkārtotams. Plūstošās mijiedarbības un izaicinājumi, kas cilvēka dzīvi veido, ir vislielākais pretmets vēsajam un perfektu pulksteņmehānismu atgādinošajam ietvaram, kas visu darbina.
Ziemassvētku priekšvakarā teju ikvienam domājošam cilvēkam aktuālāki kļūst Lielie jautājumi? Kas satrauc Jūs?
Lielie jautājumi slēpjas mazajos. Ja mēs sakam, ka Dievs ir Mīlestība, mēs to varam iepazīt tikai mīlot kādus konkrētus cilvēkus. Visi – gan lielie, gan ne tik lielie jautājumi, ir izdzīvojami, tie skar visu cilvēka būtību. Tā es cenšos attiekties pret garīgām lietām. Mani vienmēr ir interesējuši lielie filosofiskie jautājumi. Tā ir tā dabiskā zinātkāre par pasauli un lietām, kuras mēs vēl nezinām, vai līdz galam nesaprotam. Mums ik dienu tik daudz tiek dots izdzīvot un piedzīvot. Katra diena ir liela dāvana, kura sastāv no elementārdaļiņām, – no rīta pieceļamies, uzvāram kafiju, aizejam uz darbu, priecājamies par ģimeni, par bērniem. Lielākais jautājums ir, kā šajā ikdienā saskatīt un nepazaudēt to svarīgāko un vērtīgāko.
Visu interviju Tie, kam ir, būs vēl vairāk lasiet 23. decembra laikrakstā Dienas Bizness.
#1/5
#2/5
#3/5
#4/5
#5/5
Visu interviju «Tie, kam ir, būs vēl vairāk» lasiet 23. decembra laikrakstā Dienas Bizness.
