Latvija ir trešā valsts Eiropas Savienībā pēc ceļa satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita 2022. gadā1. Ir redzams, ka daļa negadījumu notiek vienās un tajās pašās vietās, ko mēdz saukt par satiksmes “melnajiem punktiem”.

Vairākās Eiropas valstīs tie tiek īpaši atzīmēti ar ceļa zīmēm, lai brīdinātu autobraucējus. Latvijā šādu punktu uzskaite notiek, bet informācija ir speciāli jāmeklē, turklāt ir vairākus gadus veca. Šādas ceļa zīmes ieviešana uz Latvijas ceļiem būtu svarīga gan kā preventīvs instruments satiksmes drošībai, gan īpaši nozīmīga, lai informētu tūristus, kas ar automašīnu dodas apceļot Latviju, kā arī vietējos autobraucējus, kas retāk brauc konkrētus ceļa posmus.

Uzmanīgāki autobraucēji = mazāk negadījumu

Ceļazīme “Melnais punkts” citās pasaules valstīs tiek izmantota, lai norādītu uz bīstamību attiecīgajā ceļa posmā, tādā veidā pievēršot īpašu autovadītāju uzmanību ceļam. Starp valstīm atšķiras veids, kā statistiski tiek noteikts “melnais punkts”, piemēram, tepat Lietuvā šādi apzīmē 500 m garu ceļa posmu, kur pēdējo četru gadu laikā ir notikuši četri vai vairāk satiksmes negadījumi ar cietušajiem vai bojāgājušajiem.

Ar stacionārajiem fotoradariem aprīkotajos ceļu posmos ārpus apdzīvotām vietām pēdējā pusgadā nav bojā gājušo, savukārt ceļu satiksmes negadījumu skaits vidēji samazinājies par 67%, bet cietušo – par 44%. Tie ir dati, salīdzinot ar laiku, kad mērierīces nebija uzstādītas, informē CSDD.

Piemēram, pie Garciema un uz Daugavpils šosejas (pie pagrieziena uz Saulkalni) negadījumi un cietušie nav reģistrēti vispār, samazinājums – 100%. Uz Jelgavas šosejas, ap divu līmeņu satiksmes mezglu ar autoceļu Salaspils – Babīte (autoceļš A8, Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža, 15.-17.km), negadījumi samazinājušies teju uz pusi jeb par 49%, bet cietušie par 100%. Līdzīga situācija ir uz tās pašas Jelgavas šosejas, bet pie Ozolniekiem (30.-32.km) – negadījumi samazinājušies par 39%, bet cietušie – par 100%. Tāpat negadījumi un cietušie nav reģistrēti ap radaru, kas atrodas uz autoceļa Tīnūžu – Kokneses ceļa, 20,4.km.

Gada sākums apdrošināšanas atlīdzību ziņā bijis salīdzinoši mierīgs – to skaits un apjoms nav strauji audzis, stāsta aptaujāto apdrošināšānas kompāniju pārstāvji. Izplatītākie negadījumi ir saslīdēšanas dēļ, un nereti transportlīdzekļu īpašnieki sūdzas, ka nevar iedarbināt automašīnu.

Salīdzinot ar pērnā gada decembri un arī pērnā gada janvāri, janvāra sākumā saņemto apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits nav palielinājies, stāsta AAS BTA Baltic Insurance Company Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece. Vidēji vienā nedēļā ziemas mēnešos BTA saņēmusi 350 atlīdzību pieteikumus par dažādiem transportlīdzekļiem nodarītiem bojājumiem. Atlīdzību apmēra amplitūda ir ļoti liela, proti, sākot no nebūtiskiem bojājumiem, par kuriem tiek izmaksāti daži simti eiro līdz pat gadījumiem, kad transportlīdzeklis tiek norakstīts. Šajā ziemas sezonā līdz šim brīdim lielākā daļa BTA klientu iesniegto apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu bijuši par salīdzinoši nelieliem transportlīdzekļu bojājumiem, kas radušies, transportlīdzekļu vadītājam neievērojot distanci vai arī transportlīdzeklim saslīdot krustojumos vai ceļu līkumos slideno ceļu dēļ.

Apļveida krustojumu izbraukšana daļai autovadītāju sagādā grūtības. Rīgā apļveida krustojums, kurā visbiežāk reģistrētas autoavārijas, ir Mūkusalas rotācijas aplis Rīgā. Šogad tur notikuši 47% no visiem pieteiktajiem apļveida krustojumos notikušajiem ceļu satiksmes negadījumiem, liecina If Apdrošināšana Atlīdzību daļas apkoptie dati.

Lai gan sarežģītākais rotācijas aplis ir trīslīmeņu mezgls Rīgā pie Dienvidu tilta, tomēr visbiežāk negadījumi tiek reģistrēti Mūkusalas aplī. Turklāt šā gada deviņos mēnešos negadījumu skaits Mūkusalas aplī ir palielinājies par 40%, liecina If Apdrošināšana dati.

Negadījumi šogad reģistrēti arī Dreiliņu aplī (A.Deglava, Lubānas un Kaivas ielu, kā arī valsts autoceļa P4 krustojumā), aplī Juglas un Biķernieku ielu krustojumā Mežciemā, kā arī Buļļu ielas krustojumā Pārdaugavā.

Savukārt ārpus Rīgas lielāki un mazāki satiksmes negadījumi reģistrēti arī Ķekavas rotācijas aplī uz autoceļa Rīga - Bauska, Talsos Dundagas un Lielgabalu ielu apļveida krustojumā, autoceļa Ludza – Rīga rotācijas aplī Gulbenes novadā, kā arī Ventspilī Dzintaru ielā.

Satiksmes drošības uzlabošanai 13 kilometrus garā Tallinas šosejas posmā pie Ādažiem paredzētas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas, liecina VAS "Latvijas valsts ceļi" informācija.

Tallinas šosejas posmā no divlīmeņu krustojuma ar Vidzemes šoseju līdz Pulksteņezeram katru gadu notiek vairāki ceļu satiksmes negadījumi, tai skaitā ar bojāgājušajiem, šajā posmā ir vairāki tā saucamie "melnie punkti".

Lielākā daļa ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem šajā posmā notiek frontālu sadursmju dēļ. Lai uzlabotu satiksmes drošību un mazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu, ir izstrādāts satiksmes organizācijas izmaiņu projekts, ko plānots realizēt līdz šī gada beigām. LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns informēja, ka šajos 13 kilometros ir seši tā dēvētie melnie punkti. Salīdzinājumam kopā uz 1650 kilometriem valsts galveno autoceļu ir 48 melnie punkti. Pēdējos gados satiksmes intensitāte šajā posmā pieaugusi līdz vairāk nekā 27 000 automašīnām diennaktī, lai gan ceļš projektēts ar caurlaidību līdz 20 000 automašīnām diennaktī. Zaļaiskalns norādīja, ka pērn šajā posmā notikuši 42 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bijuši pieci bojāgājušie, no tiem četri - frontālās sadursmēs. "Galvenais satiksmes organizācijas izmaiņu mērķis ir novērst frontālo sadursmju iespēju apdzīšanas manevra laikā, vai veicot kreisos pagriezienus," uzsvēra Zaļaiskalns.

Autobraucēju uzskati par automašīnas apdrošināšanu, attieksme pret drošību kopumā un arī notikušo negadījumu skaits mainās atkarībā no šoferu vecuma un pieredzes, liecina apdrošinātāja Compensa pieredze. Turklāt jānorāda, ka jauniešu vērtības būtiski atšķiras no tās paaudzes, kura dzimusi laikā, kad nebija mobilo sakaru, interneta un par drošību uz ceļiem tika domāts salīdzinoši mazāk.

Jauniešiem svarīgs ātrums, nevis drošība

Pētījums Latvijas paaudžu anatomija atklāj, ka jauniešiem jeb digitālajiem bērniem vecumā no 18 līdz 25 gadiem patīk izjūtas, ko sniedz ātrums. Arī Compensa pieredze liecina, ka, iegādājoties automašīnu, šī grupa izvēlas vecākus, bet salīdzinoši jaudīgākus transportlīdzekļus. Likumsakarīgi, ka automašīnas drošība t.s. «digitālajiem bērniem» ir otršķirīga un, kas ne mazāk būtiski, lielā mērā ir atkarīga no viņu finansiālajām iespējām. Kopējās tendences liecina, ka līdz 20 gadu vecumam jauniešu ienākumus pamatā nodrošina vecāki. Var novērot, ka šo digitālo bērnu vecāki mazāk domā par pretaizdzīšanas iespējām, jo eksistē pieņēmums, ka automobilis ir pārāk vecs, lai uztrauktos par tā nozagšanu.

Par kādas privātās lidmašīnas avāriju Francijā apdrošināšanas sabiedrība izmaksājusi otro lielāko atlīdzību par gaisa satiksmes transportam radītiem bojājumiem uzņēmuma vēsturē – 77,5 tūkstošus eiro jeb 54,4 tūkstošus latu. Lidmašīnas īpašnieks ir Latvijā dzīvojošs Lielbritānijas pavalstnieks.

Negadījums notika 2013. gada jūlijā, kad, veicot lidojumu ar privāto lidmašīnu WT9 Dynamic - YL-FOX Francijas dienvidaustrumos Alpu kalnu reģionā, lidaparāts piezemēšanas laikā neveiksmīgi saskārās ar zemi un avarēja. Lidaparāts negadījumā smagi cieta un nav atjaunojams, bet, pateicoties veiksmei, lidmašīnas īpašnieks – pilots un pasažieris guvuši vieglus savainojumus un traumas.

Lidaparāta īpašnieks to bija apdrošinājis BTA Insurance Company. Līdz šim lielākā atlīdzība, ko apdrošinātājs izmaksājis par gaisa kuģiem radītiem bojājumiem, ir 359,9 tūkst. eiro jeb 252,9 tūkst. Ls. Šo apdrošināšanas atlīdzību BTA izmaksāja 2006. gadā par negadījumu Itālijā, kad, veicot tehnisko apkopi, lidmašīnas zemgrīdas nodalījumā izcēlās ugunsgrēks. Savukārt trešo pastāvēšanas laikā lielāko apdrošināšanas atlīdzību aviācijas jomā - 52,9 tūkst. eiro jeb 37,1 tūkst. Ls – BTA izmaksāja 2010. gadā par Igaunijā bojātu helikopteru Rotorway EXEC 162F.

Va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) ir sagatavojusi jaunu valsts autoceļu «melno punktu» karti. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, «melno punktu» skaits ir samazinājies un 2011.-2013. gadā uz valsts ceļiem ir konstatēti 58 «melnie punkti».

2009.-2011. gadā uz valsts autoceļiem bija 62 «melnie punkti», 2007.-2009. gadā - 174.

«Melnie punkti» ir bīstamākās vietas uz valsts autoceļiem. Par «melno punktu» tiek uzskatīta vieta, kur viena kilometra garumā trīs gadu laikā ir notikuši astoņi vai vairāk satiksmes negadījumi vai ir trīs vai vairāk bojā gājušie. Savukārt krustojums uzskatāms par «melno punktu», ja šie negadījumi notikuši 150 m rādiusā uz katru pusi.

Viens no iemesliem «melno punktu» skaita samazinājumam esot LVC veiktie satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi. Piemēram, Rīgas apvedceļa A5 (Salaspils-Babīte) pašā sākumā, kur agrākā bīstamā krustojuma vietā ir rotācijas aplis, vai uzstādītais luksofors pie pagrieziena uz Baložiem uz Bauskas šosejas. Ievērojami līdzekļi savulaik tika ieguldīti ceļa infrastruktūrā Koknesē: tika uzstādīts apgaismojums, izveidoti gājēju celiņi un izbūvēta Daugavpils šosejai paralēla iela, kā arī ar luksoforu regulējams krustojums. Pateicoties tam, «melnā punkta» Koknesē vairs nav.

Uz autoceļa A7 pie krustojuma uz Katlakalnu, kas tiek dēvēts par t.s. melno punktu, šodien SIA Fima uzstādīja braukšanas ātruma attēlošanas displeju. Kopumā līdz marta vidum uz Latvijas bīstamākajiem ceļu posmiem plānots uzstādīt 11 šādas interaktīvās ceļa zīmes.

Paredzēts, ka braukšanas ātruma mērītāji būtiski uzlabos satiksmes drošību paaugstinātas automobiļu plūsmas un satiksmes bīstamības ceļu posmos, tostarp pie izglītības iestādēm un t.s. melnajos punktos.

Pēc CSDD rīcībā esošiem datiem kopumā uz a/c A7 Rīga – Bauska no 2011. gada līdz 2014. gadam notika 132 ceļu satiksmes negadījumi, kuros gāja bojā 19 cilvēki un 226 tika ievainoti.

Par melno punktu tiek definēta vieta, kur trīs gadu laikā ir notikuši vairāk nekā septiņi ceļu satiksmes negadījumi, no kuriem trijos ir gājuši bojā cilvēki.

Ātruma displeju uzstādīšanas darbi ir daļa no pagājušā gada nogalē starp VAS Latvijas Valsts ceļi un SIA Fima noslēgtā līguma, kura ietvaros ātrumu attēlojošās interaktīvās ceļa zīmes jau uzstādītas Ādažos, Valmierā un Grobiņā. Šodien zīmju uzstādīšanu veic Murjāņos un uz a/c A7 pie krustojuma uz Katlakalnu. Darbus plānots pabeigt līdz 15.martam uzstādot pārējās zīmes Krustpils novadā, Maltā, Ulbrokā un Kroņaucē pie A. Brigaderes pamatskolas.

Lai izmēģinātu tehnoloģijas, kas palīdz novērst autotransporta sadursmes ar dzīvniekiem, valsts ceļu tīklā tiks realizēti divi pilotprojekti, informē AS Latvijas valsts ceļi.

Uz Ventspils šosejas (A10) posmā no Ķemeru meža līdz Ozolpilij (49,0.-57,3. km) ceļa signālstabiņiem tiks piestiprināti meža dzīvnieku atbaidītāji. Diennakts tumšajā laikā automašīnai tuvojoties, no ieslēgtām gaismām aktivizēsies ierīces, kas pievērsīs dzīvnieku uzmanību ar vizuāli akustiskiem signāliem, kā rezultātā dzīvniekiem tiks kavēta autoceļa šķērsošana tuvojoties transportlīdzeklim.

Savukārt uz Jelgavas šosejas (A8) Platones pagastā iepretī Vircavai (53,50.-55,80. km) gar ceļa malām tiks uzstādīts žogs ar pārtraukumu posma vidusdaļā, kur dzīvnieki varēs šķērsot autoceļu. Šajā aptuveni 300 m garā pārtraukumā tiks izvietotas dzīvnieku klātbūtnes noteikšanas ierīces, kas aktivizēs mainīgās ceļazīmes pirms šīs dzīvnieku pārejas zonas, brīdinot autovadītājus un liekot samazināt braukšanas ātrumu.

Jāaizliedz kravas automobiļus aprīkot ar atjaunotām riepām uz priekšējās ass, šodien Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā vienojās tās locekļi.

Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns norādīja, ka kopš 2015.gada 1.janvāra, kopumā reģistrēti 23 ceļu satiksmes negadījumi, kad kravas automašīnām vai tās piekabēm fiksēts riepas plīsums. Turklāt 2018.gadā uz ceļiem savāktas 134 tonnas nolietotu riepu.

Valsts policijas pārstāvis Andris Locs pauda, ka pašreiz statistika ir nepilnīga, jo tā līdz šim nav apzināti ievākta. Ir precīzi zināms, ka vairāki cilvēki ir gājuši bojā negadījumos, kad kravas automašīnām ir sprāgušas priekšējās riepas. Policijas darbs rāda, ka sprāgušās riepas bieži ir vecas un nolietotas, tomēr nav statistikas, vai sprāgušās riepas bijušas atjaunotas vai vienkārši vecas. Viņš teica, ka policija redz nepieciešamību ierobežot lietojamo riepu vecumu atbilstoši tam, cik gadu lietošanu nosaka ražotājs.

Galactico tirdzniecības centru attīstītājs SIA Linstow Center Management (Linstow) atzīst, ka pērn oktobrī tirdzniecības centrā Alfa iebruka uzņēmuma Re&Re būvēts jumts 90 kvadrātmetru platībā, apliecināja Linstow pārstāve Evija Ansonska.

Viņa pastāstīja, ka negadījums Alfā pērn notika divos posmos. Vispirms 5. oktobra rītā pirms darba laika vētrā tika norauta tirdzniecības parka fasāde, kā rezultātā naktī uz 6.oktobri iebruka jumts.

«Veikalā strādājošo un klientu informēšana nebija nepieciešama, jo negadījumi notika pēc darba laika,» šī fakta noklusēšanu gada garumā skaidroja Ansonska.

Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) raidījumā Panorāma sacīja, ka ar šādu faktu šodien uzzinājis no medijiem. Uz tirdzniecības centru Alfa otrdien brauks būvvaldes pārstāvji, lai apsekotu, kas tur notiek un vai konstrukcijas ir drošas.

Starp visiem neapdrošinātajiem mototransportlīdzekļiem, ar kuriem izraisīti ceļu satiksmes negadījumi (CSNg), pārliecinoši dominē mazlitrāžas (līdz 50 cm3) spēkrati, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika par 2013. – 2017.gadu.

No pēdējos piecos gados notikušajiem 102 gadījumiem, ko izraisījuši neapdrošināti mototransportlīdzekļi, lielākajā daļā (54,9%) vainojami mazlitrāžas motocikli vai mopēdi. «Šī ir ļoti svarīga atziņa, kas apliecina, ka daudzu mazlitrāžas mototransportlīdzekļu vadītāji joprojām aizmirst, nezina vai ļaunprātīgi ignorē to, ka kopš 2011.gada arī šādiem spēkratiem jāiegādājas OCTA,» skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

2017.gadā ar neapdrošinātu mototransportlīdzekli kopumā izraisīti 25 negadījumi, kas ir otrs lielākais skaits pēdējo piecu gadu laikā. «Lai arī kopējais CSNg skaits, kuru izraisītājs bijis motocikla vai mopēda vadītājs, pēdējos gados samazinās, tomēr joprojām, īpaši motosezonas sākumā, novērojam motobraucēju vieglprātību attiecībā uz savas atbildības apdrošināšanu,» skaidro J.Abāšins, piebilstot, ka šogad (līdz 25.aprīlim) jau reģistrēti 4 CSNg, ko izraisījis neapdrošināts mototransportlīdzeklis.

Pieaugot elektrisko skrejriteņu popularitātei un ar tiem saistītajiem negadījumiem, Satiksmes ministrija (SM) un iesaistītās puses ķērušās klāt grozījumu izstrādāšanai normatīvajos aktos

Vai pieļaujamais maksimālais braukšanas ātrums ar elektriskajiem skrejriteņiem būs 20 vai 25 kilometri stundā? Vai ar tiem būs atļauts pārvietoties pa velosipēdiem paredzēto infrastruktūru vai pa gājēju ietvēm gājēju ātrumā? Vai ar šiem braucamrīkiem varētu ļaut piedalīties ceļu satiksmē no 12 vai 14 gadu vecuma? Par šiem un citiem jautājumiem Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā šajā nedēļā diskutēja eksperti no Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD), Latvijas Valsts ceļiem (LVC), Valsts policijas, Valsts tiesu ekspertīžu biroja, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, Rīgas domes Satiksmes departamenta un citām iesaistītajām pusēm.

No piektdienas atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos sāks ieviest palielinātu atļauto braukšanas ātrumu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārstāvji.

Braukšanas ātrums līdz 110 kilometriem stundā būs atļauts uz diviem valsts galvenajiem autoceļiem - Jūrmalas šosejas jeb valsts galvenā autoceļa Rīga-Ventspils (A10) posmā no Rīgas līdz Jūrmalai, kā arī Vidzemes šosejas (A2) posmā no satiksmes mezgla Vidzemes šosejas (A2), Tallinas šosejas (A1) un Rīgas apvedceļa (A4) krustojumā līdz "Sēnītei".

LVC norāda, ka Vidzemes šosejas attiecīgais posms ir aprīkots ar adaptīvās satiksmes vadības risinājumu un mainīgajām ceļazīmēm, tāpēc, pasliktinoties braukšanas apstākļiem, atļautais braukšanas ātrums tur var tikt samazināts. Ja maināmās informācijas ceļazīmes nedarbojas, autovadītājiem ir jāievēro ceļu satiksmes noteikumi un atļautais ātrums ir tāds pats kā visur ārpus apdzīvotām vietām - 90 kilometri stundā.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) statistika par notikušajiem ceļu satiksmes negadījumiem (CSNg), kas izraisīti ar neapdrošinātu auto liecina, ka visbiežāk CSNg izraisa 26 - 35 gadus veci autovadītāji, kas pārvietojas ar 16 – 20 gadus veciem spēkratiem.

LTAB apkopojis neapdrošināto transportlīdzekļu izraisīto CSNg statistiku par periodu no pagājušā gada oktobra līdz šā gada oktobrim. Analizējot datus var secināt, ka 81 CSNg (32,4%) izraisījuši 26 – 35 gadus, bet 54 negadījumus 18 – 25 gadus veci autovadītāji (21,6%). Vismazāk- 16 CSNg - izraisījuši transportlīdzekļu vadītāji vecumā no 56 – 65 gadiem (6,4%).

Transportlīdzekļu vecuma kategorijā, ar kuriem visbiežāk izraisīti CSNg bez derīgas OCTA, lielākā riska grupa ir 16 - 20 gadus veci transportlīdzekļi - 87 negadījumi (30,7%), kā arī 11 – 15 gadus veci auto - 80 CSNg (28,2%). Ar gados jauniem (līdz 5 gadi) spēkratiem bez derīgas OCTA izraisīti 13 CSNg (4,6%).

Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē tika spriests par gājēju drošības uzlabošanu uz sliežu ceļiem Ogrē, informē Ogres novada dome.

Ogrē dzelzceļa šķērsošanas problēma ir īpaši aktuāla, ik gadu uz gājēju pārejas, kas savieno Mālkalnes prospektu un Skolas ielu, notiek negadījumi, tajā skaitā, ar letālu iznākumu.

Padomes sēdē piedalījās Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis, priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis un Administratīvā departamenta direktore Dana Bārbale.

Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta pārstāvis sēdē ziņoja par satiksmes drošības uzlabošanu uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un pārejām Ogrē, kur notikuši vairāki negadījumi ar cietušajiem. Ogres centrā uz sliežu ceļiem ilgstoši atrodas kravas vilcienu sastāvi, un šis fakts apgrūtina pārredzamību, šķērsojot dzelzceļu, jo arī kravas un pasažieru vilcienu satiksme ir ļoti intensīva, tādējādi gājēju, īpaši bērnu un vecu cilvēku pārvietošanās ir ļoti apgrūtināta. Īpaši tas attiecas uz iepriekš minēto gājēju pāreju Mālkalnes prospekta galā.

Nav viennozīmīgas atbildes – vajag vai nevajag valstij stutēt paklupušos IKP audzētājus, bet par veiksmes stāstu dēvētā Latvijas nacionālā lidsabiedrība, kurā joprojām tiek pumpēta nauda, arī nerada drošu pārliecību par līdzīgu lēmumu pareizību

Runājot par pārējiem «stāstiem», kad valsts bruņnieciski atvērusi maku, ir vēl mazāk pozitīvā, ko piesaukt. Lai neteiktu, ka nav nemaz. Neveiksmīga atbalsta piemērs ir Liepājas metalurgs, kuram politiķi lēma piešķirt valsts galvojumu tēraudkausēšanas ceha modernizācijai. Cehu atklāja, teju fanfarām skanot. Tām gan sekoja sērīgākas taktis, kad parādījās tehniski negadījumi un sevi pieteica nerisinātie vides jautājumi. Tad dzima šaubas par to, ka par modernizāciju nodēvēts visai apšaubāms process, kas, lai gan sākotnēji saukts par veiksmīgu, tomēr no veiksmes bija ļoti tālu. Investori paziņoja, ka rentabla ražošana nav iespējama, un pasaka bija galā. Valsts plecu ir meklējušas arī bankas. Svaigā atmiņā ir Parex bankas sadalīšana labajā (ko valsts, visticamāk, notirgoja pārāk lēti) un sliktajā bankā, bet labu laiku pirms šiem notikumiem sabruka Banka Baltija, kurai bija uzticējušies ne tikai tās daudzie klienti, bet arī tālaika politiķi, liekot Latvijas valstij kļūt par šī «grimstošā kuģa» akcionāru. Arī Banka Baltija ir piemērs centieniem atgriezt dzīvē mironi. Tomēr Latvija nav viena šādu dilemmu priekšā. Piemēram, pērn mediji vēstīja, ka Lietuvas valdība lēmusi piešķirt aizdevumu valstij piederošajam jūras kravu pārvadājumu uzņēmumam, kas bija «uzskrējis uz sēkļa» un piedzīvoja nopietnas finanšu grūtības. Izšķiršanās – ļaut strādāt brutālajiem kapitālisma likumiem vai klupējam paklāt priekšā mīkstu valdības deķīti – ir visai sarežģīta, jo īpaši tāpēc, ka tik grūti saskatīt, kas tieši slēpjas aiz ārējo problēmu čaulas. Kā iepriekš skaidrojuši eksperti, mazāk būtiski ir uzņēmumu glābšanas gadījumus ievietot normatīvu kastītē, bet gan vērtēt katru situāciju atsevišķi, uz svaru kausiem liekot uzņēmuma sirds apstāšanās sekas un tā pienesumu ekonomikai – samaksātos nodokļus, darbavietu nodrošināšanu, reģiona dzīvestelpu kopumā. Kā DB precīzi raksturoja asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers, sāls ir tajā, ka «nedrīkst pieļaut, ka peļņa tiek privatizēta, bet zaudējumi un problēmas – socializētas».

Latvijas autovadītājiem šogad aktualizējušās problēmas ar vējstikliem – no gada sākuma līdz jūlija beigām pieteikto bojāto vējstiklu skaits ir pat teju 20% lielāks nekā tādā pašā laika posmā pērn, novērojuši apdrošināšanas sabiedrības Balta darbinieki.

Visvairāk bojājumu ar vējstikliem noticis ceļa posmā Jelgavas un Lietuvas virzienā – tur bojājumu gadījumu skaits ir par aptuveni 20% lielāks nekā citur Latvijā, liecina Balta dati.

Lai arī vējstiklu bojājumu skaits šogad ir palielinājies, apdrošināšanas uzņēmuma dati liecina, ka šie bojājumi ir saglabājuši savu proporcionālo daļu kopējā negadījumu ainā. Neskaitot vējstiklu bojājumus, atlīdzības izmaksātas par sadursmēm ar citiem transportlīdzekļiem, kā arī citiem negadījumiem. 2013. gadā līdz jūlija beigām no kopējā KASKO atlīdzību pieteikumu skaita gandrīz ceturtdaļa pieteikto gadījumu ir tieši vējstiklu bojājumi. Arī 2012. gadā pieteikto vējstiklu negadījumu apjoms ir līdzīgs – 24%.

Šogad Latvijā uz ceļiem parādīsies jaunas dažāda veida satiksmes drošības kontroles ierīces, apstiprināja Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšniece Vineta Mistre.

Līdz pavasarim uz šosejas Tīnūži-Koknese plānots izvietot vidējās kustības ātruma radarus. Tam iepriekš piešķirts finansējums un Ceļu satiksmes drošības direkcija ir veikusi iepirkumu. Provizoriskais datums projekta startēšanai varētu būt 1.aprīlis, norādīja Mistre.

Šādas iekārtas jau iepriekš Latvijā ir testētas. Šīs iekārtas konstatētu transportlīdzekļa vidējo braukšanas ātrumu. Sistēma darbojas šādi - šķērsojot konkrētu ceļa posma robežu pirmā mērierīce nofotografē automašīnas numurzīmi un piefiksē šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt izbraucot no konkrētā ceļa posma transportlīdzeklis atkal tiek nofotografēts. Pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju tiek aprēķināts ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļa posmā un tas salīdzināts ar šajā vietā oficiāli atļauto braukšanas ātrumu.

Lai samazinātu neapdrošināto skaitu un uzlabotu kopējo ceļu satiksmes drošību Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti grozījumi pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumos, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB). Turpmāk par braukšanu bez OCTA un spēkā esošas tehniskās apskates tiks piešķirti divi soda punkti par katru pārkāpumu.

LTAB biroja dati liecina, ka bieži ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar smagām sekām izraisa autoīpašnieki, kuri ne tikai nav iegādājušies OCTA, bet arī transportlīdzeklim nav izieta valsts tehniskā apskate. Šādi negadījumi nereti ir ar ļoti smagām sekām – cietušas, bojā gājušas personas, palikušas apgādājamās personas bez apgādātāja, nodarīti nopietni bojājumi gan transportlīdzekļiem, gan citam īpašumam (ēkām, būvēm, ceļam). Tāpat nereti gadās, ka baidoties par iespējamām finansiālajām sekām un piemērojamo sodu, neapdrošināti transportlīdzekļu vadītāji pēc CSNg izraisīšanas no notikuma vietas aizbrauc.

Pirmdien reģionālo laikrakstu Kursas Laiks uz Rucavas–Papes ceļa apturējuši savvaļas zirgi, kuri vasarās parasti atrodas nožogojumā. Pasaules Dabas fonda pārstāvis Ints Mednis apgalvo, ka līdz ar salu aizsalušas ūdenstilpnes un zirgiem iespējams žogus apiet.

«Gan savvaļas zirgus, gan govis, kuri atrodas nožogojumā, piebaro, tādēļ dzīvnieki vienmēr atgriežas pie barības. Mums nav nepieciešams viņus īpaši dzīt atpakaļ, viņi paši atgriežas, jo ārpus nožogojuma barības nav,» apgalvo I. Mednis.

Līdz ar salu ūdenstilpes, kas norobežoja piekļuvi Papes ceļam, ir aizsalušas un savvaļas zirgi brīvi pastaigājas pa ceļu un otrpus tā, Kursas Laiks novēroja uz vietas. Līdz šim ceļu satiksmes negadījumi, kuri būtu notikuši ārpus nožogojuma izkļuvušu zirgu dēļ, nav bijuši, apgalvo I. Mednis.

Uz Rīgas apvedceļa (A5) starp Jelgavas (A8) un Liepājas (A9) šosejām slēdz 32 kreisos pagriezienus, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi".

Kompānijā norāda, lai uzlabotu satiksmes drošību uz Rīgas apvedceļa (A5) (Salaspils-Babīte), posmā no divlīmeņu mezgla ar Jelgavas šoseju (A8) līdz divlīmeņu mezglam ar Liepājas šoseju (A9) veiktas satiksmes organizācijas izmaiņas, likvidējot 32 kreisos pagriezienus no un uz apvedceļu A5.

Turpmāk satiksme tiks virzīta caur Rīgas apvedceļa (A5) un Liepājas šosejas (A9) divlīmeņu mezglu, Rīgas apvedceļa (A5) un reģionālā autoceļa Rīga-Jaunmārupe (P132) divlīmeņu mezglu, kā arī Rīgas apvedceļa (A5) un Jelgavas šosejas (A8) divlīmeņu mezglu.

Kreisie pagriezieni uz Rīgas apvedceļa (A5) saglabāti atsevišķos krustojumos, kur nogriešanās ir uz un no ceļiem ar zemu intensitāti.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta šodienas balsojumu, no 2018. gada 31. marta visos jaunajos vieglo auto un mikroautobusu modeļos būs jāiebūvē avārijas zvanu ierīces, kas automātiski brīdina glābšanas dienestus par negadījumu (eCall), informē EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.

Eiropas Savienībā ceļu satiksmes negadījumi 2014. gadā ir paņēmuši 25,7 tūkstošus dzīvību. Jaunā ierīce varētu samazināt šo skaitu par 10% gadā.

«Iebūvēta glābšanas dienestu izsaukuma sistēmas palīdzēs uzlabot ceļu satiksmes drošību visās 28 dalībvalstīs. Eiropas Parlaments atkārtoti uzsvēris, ka nāvju skaita un miesas bojājumu smagumu samazināšana Eiropā ir prioritāra. eCall būs publisks pakalpojums, kas palīdzēs sasniegt šo mērķi,» teica ziņotāja Olga Sehnalová (S&D, CZ).

eCall sistēma izmanto avārijas zvanu līnijas 112 sistēmu, lai automātiski paziņotu glābšanas dienestiem par nopietniem ceļu satiksmes negadījumiem. Tas ļaus ātrāk pieņemt lēmumu par vajadzīgās glābšanas operācijas veidu un apjomu, ātrāk ierasties negadījuma vietā un glābt vairāk cilvēku dzīvības un mazināt ievainojumu smagumu.