Aptuveni 20 jauno daudzdzīvokļu ēku projektu ir «iesaldēti» līdz labākiem laikiem, izpētījusi kompānija Nira fonds.
Šajās mājās dzīvokļi netiek tirgoti. Šo projektu attīstītājiem kredītsaistības krietni pārsniedz to ienākumu līmeni, ko teorētiski varētu iegūt pašreizējā tirgus situācijā. Šādi projekti parasti pāriet banku bilancē un tiek iesaldēti līdz labākiem laikiem, spriež Nira fonds.
Kompānijas rīcībā esošie dati liecina, ka ievērojami ir samazinājusies cenu starpība jaunbūvēm. 2006. gadā par jauniem dzīvokļiem mikrorajonos attīstītāji prasīja no 1 600 līdz 3 100 eiro kvadrātmetrā, tagad — no 1 000 līdz 1 200 eiro kvadrātmetrā.
Salīdzinot pašreizējo situāciju ar 2009. gada pavasari vai vasaru, pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos ir palielinājies. To ir veicinājusi cenu pazemināšanās.
«Pašlaik daudzdzīvokļu māju būvniecības pašizmaksa ir 700 – 800 eiro/m2, bet to tirdzniecība notiek par cenu, kas pārsniedz 1000 eiro/m2, un tai ir izaugsmes potenciāls. Šī vienkāršā matemātika motivē attīstītājus. Daži, kuru «portfelī» ir gruntsgabali, apsver jaunu projektu uzsākšanu vai arī iekonservēto objektu turpināšanu. Tik lētas būvniecības izmaksas kā šobrīd diez vai kādreiz būs,» uzskata Nira fonds valdes locekle Jevgēnija Markova – Krūmiņa.
Kompānija, izvērtējot piedāvājumu, atklājusi, ka lielākā jauno dzīvokļu piedāvājuma daļa ir sekundārajā tirgū. Piemēram, Purvciemā tikai piecās jaunbūvēs no divdesmit attīstītājs vai bankas, kas ir pārņēmušas objektu, pirmreizējā pārdošanā piedāvā vairāk nekā piecus dzīvokļus. Sekundārajā mājokļu tirgū jauno projektu dzīvokļu cena sasniedz 1 500 – 1 700 eiro/m2, un šī cena ir augstāka nekā primārajā tirgū.
Pļavniekos tikai divos no astoņiem jaunajiem projektiem tiek piedāvāti vairāk nekā pieci dzīvokļi. Tāda pati proporcija ir vērojama arī Ziepniekkalnā un Zolitūdē. Imantā pirmreizējā dzīvokļu tirdzniecība notiek 6 projektos. Savukārt Rīgas centrā ir 21 projekts, kuros esošie dzīvokļi pašlaik tiek aktīvi piedāvāti pircējiem. Puse no tiem ir sekundārā tirgus piedāvājumi.