Mūzikas festivāls "Positivus", kam 17.un 18.jūlijā bija jānotiek Salacgrīvā, pārcelts uz 2021.gadu, sociālajos tīklos paziņojis festivāla direktors Ģirts Majors.

Viņš norāda, ka ārkārtas situācijas laikā pasaule ir pilnībā mainījusies un dažādas grūtības piedzīvo ikkatrs. Tas viss notiekot laikā, kad daļa cilvēku cīnās par līdzcilvēku dzīvību. "Šī paziņojuma rakstīšana ir grūtākais, ko nācies darīt festivāla 15 gadu pastāvēšanas laikā, jo mums jāpaziņo, ka 20202.gada vasara būs bez "Positivus" festivāla," raksta Ģ.Majors.

Viņš skaidro, ka festivāls nevar notiks mākslinieku, mūziķu, tehniskā personāla festivālu apmeklētāju veselības drošības dēļ. "Koncerti no guļamistabām televizora vai datoru ekrānā, ballītes dzīvojamās istabās vai uz balkoniem nekad neaizstās dzīvu koncertu apmeklējuma pieredzi. Pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumi visā pasaulē liek māksliniekiem atcelt koncertus, bet festivāla organizatoriem - rakstīt atcelšanas paziņojumus visu veselības un drošības labā," vēsta Ģ.Majors.

Beļģija no 9.jūnija atkal ļaus atkal atvērt ēdināšanas un izklaides vietu iekštelpas grupām, kurās būs līdz 200 cilvēku, otrdien paziņoja premjerministrs Aleksandrs de Kro.

Kafejnīcu un restorānu ārtelpas tika atkal atvērtas sestdien pēc gandrīz septiņu mēnešu pārtraukuma, bet teātri un kinoteātri ir palikuši slēgti.

''Mēs esam spēruši milzu soļus uz priekšu" vakcinācijas kampaņā, sacīja premjers, attaisnojot ilgi gaidītos atvieglojumus.

Beļģija plāno līdz 9.jūnijam savakcinēt pret Covid-19 80% no iedzīvotājiem, kas vecāki par 65 gadiem, un mazaizsargātus cilvēkus.

Premjers piebilda, ka būs nepieciešams "saglabāt situācijas kontroli intensīvās aprūpes nodaļās", kur pacientu skaitam nevajadzētu pārsniegt 500.

Pašlaik intensīvajā aprūpē ir apmēram 700 pacientu, bet viņu skaits ir stabili krities pēdējās divas nedēļas.

Ņemot vērā esošo situāciju valstī, uz 2021.gada vasaru pārcelts Liepājā notiekošais festivāls "Summer Sound", informēja festivāla organizatoru pārstāve Alise Pabērza.

Plānots, ka festivāls notiks nākamā gada 23. un 24.jūlijā, saglabājot visu līdz šim izziņoto programmu.

Festivāla organizators Uldis Pabērzis pauda, ka tika cerēts uz pozitīvāko iznākumu un, ka desmitais festivāls "Summer Sound" šogad varēs norisināties kā ierasts, tomēr tika pieņemts lēmums festivālu pārcelt uz nākamā gada vasaru, "jo nav nekā cita svarīgāka par visu mūsu līdzcilvēku drošību un veselību".

Šī vasara bez Positivus 

Mūzikas festivāls "Positivus", kam 17.un 18.jūlijā bija jānotiek Salacgrīvā, pārcelts uz 2021.gadu,...

Viņš skaidroja, ka kopš pirmajām runām par iespējamo pasākumu norises aizliegumu šajā vasarā, festivāla rīkotāji ir visu laiku paralēli strādājuši pie alternatīviem festivāla norises scenārijiem, lai vienotos par labākajiem risinājumiem ar māksliniekiem un festivāla atbalstītājiem, un varētu sniegt apmeklētājiem iespējami precīzāku un pilnīgāku informāciju par festivāla pārcelšanu uz nākamo gadu.

Pēc festivāla rīkotāja paustā, ieguldītais darbs ir rezultējies tajā, ka pašlaik visi šajā gadā apstiprinātie festivāla mākslinieki ir piekrituši uzstāties arī 2021.gada festivālā, tādējādi ļaujot pilnībā saglabāt festivāla mākslinieku programmu.

Vienlaikus tika uzsvērts, ka visas iegādātās biļetes uz festivālu ir derīgas un ar tām nav jāveic nekādas papildu darbības, lai varētu apmeklēt festivālu "Summer Sound" 2021.gadā.

Precizējošas detaļas par festivāla norisi 2021.gadā tiks paziņotas laika gaitā, pauda Pabērza.

Festivāla mākslinieku programmā līdz šim jau bija izziņots franču dīdžeja Kungs, DJ "Regard", dīdžeju duets "Ofenbach", grupa "Mumiy Troll", "Musiqq", "Jumprava", Singapūras Satīns un citas.

Kā ziņots, apmeklētāju drošības dēļ arī festivāls "Positivus", kam bija jānotiek 17.jūlijā un 18.jūlijā Salacgrīvā, pārcelts uz 2021.gadu, savā kontā sociālajā tīklā "Facebook" paziņojis festivāla direktors Ģirts Majors.

Paziņojumā norādīts, ka ārkārtas situācijas laikā pasaule ir pilnībā mainījusies un dažādas grūtības piedzīvo ikkatrs. Tas viss notiekot laikā, kad daļa cilvēku cīnās par līdzcilvēku dzīvību. Majors uzsver, ka paziņojuma rakstīšana ir grūtākais, ko nācies darīt festivāla 15 gadu pastāvēšanas laikā.

Latvijas lielāko mūzikas festivālu "Positivus" un "Summer Sound" rīkošana pašlaik norit pēc plāna un to organizatori cer, ka pasākumi, neraugoties uz pašreizējo Covid-19 uzliesmojumu, notiks paredzētajā laikā.

"Līdz festivālam ir četri mēneši, tādēļ šobrīd izsludinātie ierobežojumi tos tiešā veidā neskar. Protams, ka mēs vērojam vispārējo situāciju visā pasaulē un, ja tā pasliktināsies un ierobežojumi tiks pagarināti, mēs attiecīgi uz to reaģēsim.Tāpat ir jāņem vērā, ka mūsu situācija būs atkarīga no situācijas ārvalstīs," biznesa portālam db.lv sacīja festivāla "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors. Festivāls Salacgrīvā plānots no 17. līdz 18. jūlijam.

"Līdz ārkārtas situācijai valstī mums bija otrs labākais biļešu pārdošanas rādītājs. Protams, pēc ārkārtas situācijas izziņošanas biļešu pārdošanas rādītāji ir ievērojami kritušies," atzīst "Positivus" rīkotājs.

Mūzikas festivāls "Positivus" šogad ir izpildījis finanšu un apmeklētības mērķus, bet peļņu nav guvis, intervijā TV3 pastāstīja tā rīkotājs Ģirts Majors.

Festivāla "Positivus" kopējais budžets šogad bija ap 2 miljoni eiro. Majors atzīmēja, ka festivāls kopumā reti kad bijis pelnošs un tā tas bijis arī šogad, bet uzņēmumam bijuši citi lieli projekti, kas ļaušot gadu noslēgt "plusos".

Pēc Majora vārdiem, festivāla radītie zaudējumi nav bijuši tādi, kas radītu problēmas nākotnē. Viņš atzīmēja, ka šogad festivāla finansiālo pusi būtiski ietekmējušas strauji augošās izmaksas, piemēram, zaudējumus radīja eiro kursa kritums pret ASV dolāru.

Sestdienā festivālu apmeklējuši ap 20 000 apmeklētāju, bet piektdien to bijis mazāk. Līdz 3500 apmeklētāju bijis no ārzemēm - vairāk no Lietuvas, mazāk no Igaunijas.

Aptaujājot biedrus un sadarbības partnerus, jūtams, ka situācija bāru nozarē ir ļoti skaudra, pauda Latvijas Bāru asociācijas valdes loceklis Oskars Ikstens.

Viņš sacīja, ka patlaban bāru nozarē apgrozījuma apmēri ir pietuvojušies un pat dažos gadījumos pārsnieguši rādītājus, kādi tie bija pirms Covid-19 pandēmijas, savukārt nozares peļņa ir būtiski sarukusi, ko sekmējis izmaksu pieaugums saistībā ar darba algām, energoresursiem un izejmateriāliem.

Ikstens papildināja, ka patlaban novērojama tendence, kurā bāri, kas pārcietuši Covid-19 pandēmiju, tiek slēgti, vai tiek pārdoti zemo peļņas rādītāju dēļ.

Vaicāts par tūrisma ietekmi uz šī gada bāru nozares finanšu rezultātiem, Ikstens minēja, ka bāri tūristu pieplūdumu izjūt maz - galvenokārt tad, kad Rīgā uz neilgu laiku piestāj prāmji.

Līdztekus Ikstens iestarpināja, ka pozitīvi vērtē visus pasākumus, kas šogad notikuši Rīgā un veicinājuši apmeklētāju piesaisti Baltijas valstīm. Tostarp viņš uzskaitīja Pasaules hokeja čempionātu, Dziesmu un deju svētkus, kā arī citus kultūras un sporta notikumus.

Vietējais uzņēmums "LifeTree Cheese" ražo dažādus fermentētus produktus no Indijas riekstiem; pircēju vidū vegāni, cilvēki ar piena nepanesamību un dzīvnieku draugi.

Šobrīd uzņēmums piedāvā vairākus fermentētu Indijas riekstu produktus: kamambēra alternatīvu "Kamamvērts", fetas siera alternatīvu "Veta", rikotas alternatīvu "Vicotta", kūpinātu sieru ar čili pārslām "Asais dūms", krēmsiera tipa Indijas riekstu smēriņus, kā arī dažādu garšu "nesviestu".

Populārako produktu vidū ir "Kamamvērts", smēriņi ar piedevām un "Vicotta". Jaunie produkti - "Asais dūms" un "Veta" - piedāvājumā ir vien dažas nedēļas, tāpēc vēl pa agru spriest, taču atsauksmes ir ļoti pozitīvas. Pircēju interese ir diezgan augsta, cilvēki ir atvērti jaunām garšām, kas ļoti priecē," teic Svetlana Šaguna, "LifeTree Cheese" vadītāja.

"Viss aizsākas ar interesi par augu valsts produktu lietošanu ikdienā. Dažiem mūsu ģimenē ir laktozes nepanesamība un manā dzīvē ienāca bērniņš, kuram tika atklāta dažādu produktu grupu nepanesīmība. Izrādījās, ka lielākā daļa no tām ir dzīvnieku izcelsmes. Tā sākas mūsu aizraujošs ceļojums augu valsts ēdienu pasaulē," stāsta S. Šaguna.

Lietuvas valdība izstrādājusi lēmuma projektu, kas paredz, ka tiem, kas nav vakcinēti pret Covid-19 vai nav to nesen pārslimojuši, būs atļauts iepirkties tikai nelielos veikalos, viņi nedrīkstēs apmeklēt pasākumus iekštelpās un sabiedriskās ēdināšanas iestādes.

Iecerēts, ka ierobežojumi stāsies spēkā 13.septembrī un attieksies uz tiem, kuriem nav "iespēju pases" - dokumenta, kas apliecina, ka cilvēks ir vakcinēts pret Covid-19, pārslimojis šo slimību vai arī viņam nesen bijis negatīvs Covid-19 testa rezultāts.

Projekts paredz, ka pakalpojumi, veikali, tirdzniecības un izklaides vietas, restorāni, kafejnīcas, bāri, spēļu saloni, komerciālie un nekomerciālie kultūras, izklaides sporta pasākumi, svētki, gadatirgi, festivāli un citas cilvēku masu pulcēšanās vietas būs pieejamas tikai cilvēkiem, kam ir "iespēju pase", kā arī bērniem līdz 16 gadu vecumam.

Savukārt cilvēkiem, kam nav "iespēju pases". iespējas apmeklēt sabiedriskās vietas būs ierobežotas. Viņi drīkstēs iepirkties tikai pārtikas veikalos, aptiekās, optikas veikalos, ja šīm tirdzniecības vietām ir atsevišķa ieeja no āra vai ja tās atrodas tirdzniecības centros, un ja to tirdzniecības platība nepārsniedz 1500 kvadrātmetru.

Banka Citadele noslēgusi vienošanos par līdzfinansējuma izsniegšanu 4,45 miljonu eiro apmērā investīciju fondam “Reverest Fund Management”, kas piešķirtos līdzekļus izmantos, lai iegādātos un pārvaldītu lielāko kinoteātri Lietuvā – “Forum Cinemas Vingis”.

Viļņas “Forum Cinemas Vingis” atrodas pilsētas centrā un ir viens no modernākajiem kinoteātriem Eiropā, kā arī lielākais Lietuvā. Ar 11 kinozālēm tajā vienlaikus iespējams uzņemt vairāk nekā 2000 apmeklētājus. Kinoteātra telpās norisinās lielākie Lietuvas filmu festivāli, piemēram, “Scanorama Film Festival”.

“Viļņas centrs attīstās straujiem soļiem – pilsēta kļūst arvien modernāka un pievilcīgāka ne tikai iedzīvotājiem, bet arī tūristiem. Liels nopelns šajā ziņā ir vietējo uzņēmumu mērķtiecīgai izaugsmei un attīstībai. Kinoteātra atrašanās Viļņas centrā ilgtermiņā paver šim objektam izaugsmes iespējas, kā arī lieliski papildina bankas ilgtspējīgo projektu portfeli,” norāda Vaidas Žagūnis, bankas Citadele korporatīvo klientu pārvaldības vadītājs Baltijā, valdes loceklis.

Saistībā ar epidemioloģisko situāciju Polijā, kur turpina pieaugt jaunā koronavīrusa izplatība, jau no nākamās nedēļas cilvēkiem, kas ieradīsies vai atgriezīsies Lietuvā no šīs valsts, visticamāk, tiks noteikta obligāta divu nedēļu pašizolācija, trešdien brīdinājusi Nacionālā sabiedrības veselības centra (NVSC) Viļņas departamenta direktore Rolanda Liņģiene, aicinot cilvēkus šai situācijā pēc iespējas atturēties no ceļošanas.

"Ja vien varam, atliekam ceļošanu, jo nezinu, kādam brīnumam jānotiek, lai jau pirmdien pēc atgriešanās no Polijas nevajadzētu izolēties. Ne tikai no Polijas - ir vēl vairākas kandidātes [iekļaušanai jaunā koronavīrusa "melnajā sarakstā"], bet epidemioloģiskā situācija [Polijā] ir īpaši nelabvēlīga," viņa sacījusi žurnālistiem.

Lietuvas "melnajā sarakstā" tiek iekļautas valstis, kurās pēdējo divu nedēļu laikā reģistrēti vairāk nekā 16 jauni inficēšanās gadījumi, rēķinot uz 100 000 cilvēkiem, - atgriežoties no tām, noteikta obligāta pašizolācija. Šo sarakstu katru piektdienu atjaunina veselības ministrs Aurēlijs Verīga. Saskaņā ar Eiropas slimību profilakses un kontroles centra datiem pirmdien Polijā saslimstības rādītājs sasniedza jau 17,9 inficēšanās gadījumus, rēķinot uz 100 000 cilvēkiem.

Live Rīga īsfilmu sērija «Rīga rīdzinieka acīm» jeb «Insider's guide to Riga» Austrijas galvaspilsētā Vīnē saņēmusi pasaules labākās tūrisma filmas apbalvojumu GRAND PRIX CIFFT 2019, ko rīko Starptautiskā Tūrisma filmu festivālu komiteja.

Gada labākās pasaules tūrisma filmas tituls tiek noteikts pēc gada garumā iegūto vietu un attiecīgi punktu skaita katrā no The International Committee of Tourism film Festivals (CIFFT) festivāliem. Kopumā «Insider's guide to Riga» īsfilmu sērija šogad saņēmusi apbalvojumus 10 komitejas festivālos, no kuriem četri ir Grand Prix apbalvojumi, četras zelta godalgas, divas sudraba un viena bronzas.

Videoklipi veidoti sadarbībā ar reklāmas aģentūru «DDB Latvija», kas ir radījusi «Insider's Guide to Riga» konceptu, un klipu režisors ir Jānis Nords. Klipi tiek izmantoti Rīgas atpazīstamības veidošanai ārzemēs.

«Rīga rīdzinieka acīm» galvenie varoņi ir pieci kolorīti tēli - kulturālais taksists, kurš fano par Vāgneru; modernais mācītājs, kurš notur sprediķus vīna bārā un rāpjas torņos; traks sieviešu dzīvesstila blogeris, kurš cauri Rīgai jāj zirga mugurā; stingra fizikas skolotāja, kura pēc darba māca atpūsties klubos, un brīvdomātājs seniors, kurš ielaužas galeriju atklāšanas ballītēs - katrs iepazīstina ar citādu Rīgu. Šodien stāstu sērijai pievienojušās vēl divas sērijas - ar pasaulē slaveno bokseri Mairi Briedi un vienam no nozīmīgākajiem sporta pasākumiem - Rīgas maratonam - veltīts video «Runner's guide to Riga».

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu pie Kultūras ministrijas un gājienu uz Ministru kabinetu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību kritiskajam stāvoklim nozarē.

Pasākumu jomas tehniskās puses profesionāļi ir apvienojušies, lai kopīgi paustu savas bažas par nozares nākotni un aicinātu atbildīgās institūcijas pieņemt lēmumus uzņēmumu un darbavietu glābšanai.

"Kultūra nav tikai koristu un dejotāju kolektīvi, mūziķi uz skatuves, aktieri un performatori. Pasākumu industrija apvieno plašu "neredzamo" darbinieku pulku, ko pasākumu apmeklētājs bieži pat nepamana un neiedomājas par viņu eksistenci. Tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu darbinieki ir tās neredzamās rokas, kas rūpējas par to, lai tiktu uzceltas vērienīgas un drošas skatuves ar jaunāko gaismu tehniku un video projekcijām, lai klausītājiem viss būtu dzirdams un ausīm baudāms, lai pasākumā būtu atbilstoša un estētiska scenogrāfija un dekorācijas, lai būtu kur un pie kā apsēsties, lai brīvdabas pasākumos būtu jumts, zem kura paslēpties, lai vakara noslēgumā visi sajūsmā noelstos par krāšņu uguņošanu, lai viss aprīkojums tiktu atvests un aizvests laikā, lai tiktu pienācīgi ierobežota teritorija," norāda uzņēmumi.

Pakrojas muižā, Lietuvā norisinās festivāls "Lielās Ķīnas laternas: Visuma zīmes", kura ietvaros apskatāmas ar rokām gatavotas trīsdesmit gaismu laternu kompozīcijas.

Festivāla eksponāti izgatavoti Ķīnā.

Laternas uzstādītas, izmantojot 16 000 metru ķīniešu zīda, vairāk nekā 10 00 spuldzīšu, kurām strāvas padevi nodrošina 6 kilometrus garš elektrības kabelis. Viss atceļojis sešos jūras konteineros no Ķīnas.

Pakrojas muižas teritorijā skatāma Āfrikas dzīvnieku pasaule, polārlāču ledāji, dzērvju sala, persiku koku mežos spēlējas pērtiķi, redzama arī Ziemassvētku eglīte, ap kuru norisināsies pasaka par Riekstkodi. Festivāla centrālais objekts ir ķīniešu Jaunā gada simbols monstrs Nian. Nākamajam, Cūkas gadam, veiksmi nesīs cūkas templis un eksotiskās ķīniešu zodiaka zīmes. No porcelāna izgatavota trīs metrus augsta pūķa un fēniksa skulptūra.

Pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai valstī, kultūras un pasākumu nozare ierindojas starp tām, kas cietušas visvairāk. Papildus satraukumu un bažas rada arī neziņa par nākamo gadu.

Kamēr kultūras ministrs uzsver, ka nozare šoruden spēs izdzīvot, valsts atbalsts ir pirmais plāksteris, kas daļai uzņēmumu ļauj saglabāt savu darbību, bet tas ir tāds vienreizējs palīglīdzeklis, kas neglābs ilgtermiņā.

Pasākumu nozare nav 100% apstājusies

Pasākumu nozare noteikti nav pilnībā apturēta, jo ik pa laikam tiek organizēti dažādi pasākumi, protams, ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus. Mana uzņēmuma gadījumā pasākumu skaits ir samazinājies par aptuveni 80%. Lielāks uzsvars tiek likts uz korporatīvo segmentu, rīkojot pasākumus uzņēmumiem. Pašlaik klientiem tiek piedāvāti arī pasākumi tiešsaistē. Pirmā viļņa laikā liela daļa pasākumu, piemēram, festivāli tika pārcelti uz nākamo gadu, bet dažādu organizāciju ikgadējie pasākumi, kuros tiek apbalvoti labākie darbinieki, saliedēšanās pasākumi, konferences un semināri netika pārcelti, meklējot tiešsaistes risinājumus.

Itālijas valdība nolēmusi padarīt stingrākus Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus nevakcinētajiem.

No 10.janvāra nevakcinētajiem cilvēkiem cita starpā nebūs pieejamas viesnīcas, sanāksmju centri, vietējo un tālsatiksmes maršrutu sabiedriskais transports, festivāli un kalnu slēpošanas trašu pacēlāji, pavēstīja varasiestādes Romā.

Jaunie noteikumi, kas medijos tiek dēvēti par "nevakcinēto lokdaunu", būs spēkā līdz ārkārtējā stāvokļa beigām 31.martā.

Covid-19 gadījumu skaits Itālijā pēdējo dienu laikā strauji pieaudzis, un atbildīgie dienesti aizvadīto 24 stundu laikā reģistrējuši 98 000 jaunu inficēšanās gadījumu un teju 150 nāves gadījumu.

Valdība arī nolēmusi atcelt piesardzības karantīnu cilvēkiem, kas ir vakcinēti pret Covid-19 vai šo slimību pārslimojuši un kas bijuši tuvā kontaktā ar cilvēku, kam bijis pozitīvs Covid-19 tests.

Rīga atkal gatavojas tūristu skaita pieaugumam. Šī gada sākuma statistikas dati, kā arī rezervāciju apjoms viesnīcās vasaras sezonā liecina, ka šogad kopējais tūristu apjoms varētu sasniegt 80% no rādītājiem pirms globālās pandēmijas, informē Rīgas dome.

Tas nozīmē, ka viesu skaits pilsētā pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal varētu pārsniegt miljonu, liecina Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras aplēses.

Šajā tūrisma sezonā Rīgā notiks pēdējos gados lielākie sporta, kultūras un izklaides pasākumi – "Rimi Rīgas maratons", IIHF Pasaules Hokeja Čempionāts, XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, mūzikas festivāls "Positivus", Rīgas vasaras kultūras programma un Rīgas dzimšanas dienas svinības un tūrisma sezonas beigās – Pasaules čempionāts skriešanā. Pavasara Rīgas restorānu nedēļā, kas norisināsies no 17.-30.aprīlim, piedalīsies rekordliels skaits restorānu – 56.

"Visiem šiem Rīgas lielajiem notikumiem būs pozitīva ietekme gan uz tūrisma nozari, gan ekonomisko attīstību pilsētā, tāpēc šie pasākumi notiek ar pašvaldības finansiālo atbalstu. Pirms šīs vasaras sezonas jau ir veikts būtisks priekšdarbs, lai ārvalstu viesi atkal lielā skaitā apmeklētu Latvijas galvaspilsētu un šeit uzturētos! Ļoti pozitīvs signāls ir arī tas, ka atkal atveras viesnīcas, kas pandēmijas laikā durvis bija slēgušas." – tā uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Festivālu "Positivus" ir iespējams sarīkot mēneša laikā, un tā norise būs atkarīga arī no tā, vai ārzemju mākslinieki varēs atsākt ceļot, aģentūrai LETA pavēstīja koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs Ģirts Majors.

Jautāts, vai festivāls varētu notikt, ja tiks atcelti pulcēšanās ierobežojumi, Majors norādīja, ka tas nav atkarīgs tikai no tā, jo jāņem vērā, kāda būs situācija pasaulē.

"Tikpat svarīgi kā valdības lēmumi būs arī ceļošanas ierobežojumi - vai ārzemju mākslinieki varēs atsākt ceļot, un tas nav atkarīgs tikai no vietējās situācijas," akcentēja Majors.

LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada aprīlī apmeklētāju drošības dēļ tika nolemts uz 2021.gadu pārcelt festivālu "Positivus", kam bija jānotiek 2020.gada jūlija vidū.

Rīgas apgabaltiesa trešdien atstāja negrozītu pirmās instances spriedumu krimināllietā, kurā saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē "ExpoMilano2015" par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēts uzņēmējs, festivāla "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn 22.decembrī Majoru attaisnoja, bet Rīgas tiesas apgabala prokuratūra un Ekonomikas ministrija (EM) apstrīdēja attaisnojošo spriedumu.

Majors iepriekš pauda viedokli, ka lēmums pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu ir valsts naudas izšķērdēšana. Viņš jau toreiz pauda pārliecību, ka arī apelācijas instances tiesa viņu attaisnos, jo apsūdzība neesot loģiska.

Tagad prokuratūrai būs vēl iespēja apelācijas instances spriedumu pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Apsūdzības ieskatā, uzņēmējs izšķērdējis aptuveni 300 000 eiro.

2015.gada aprīlī Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu, lai vērtētu amatpersonu rīcību saistībā ar vairāk nekā miljona eiro iztērēšanu un Latvijas nepiedalīšanos izstādē "ExpoMilano". Kriminālprocesa izmeklēšana tika nodota Valsts policijai. Sākotnēji bija pamatlieta, no kuras tika izdalīts vēl viens kriminālprocess.

Spēkā ir stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru festivāla "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors pilnībā attaisnots krimināllietā saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos "Expo 2015" Milānā.

Par apgabaltiesas spriedumu netika saņemta kasācijas protests, līdz ar ko spriedums ir stājies spēkā.

Likums dod tiesības Majoram vērsties ar iesniegumu pret valsti par kaitējuma atlīdzināšanu saistībā ar attaisnošanu krimināllietā.

Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā teikts, ka lēmējiestāde par kriminālprocesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu ir Tieslietu ministrija, ja spriedumu vai lēmumu, kas ir par pamatu tiesībām uz kaitējuma atlīdzinājumu, ir pieņēmusi tiesa.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa jau pērn 22.decembrī Majoru attaisnoja, bet Rīgas tiesas apgabala prokuratūra un Ekonomikas ministrija (EM) apstrīdēja attaisnojošo spriedumu. Tomēr arī Rīgas apgabaltiesas spriedums bija attaisnojošs.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 22.decembrī pasludinās spriedumu lietā, kurā saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē "Expo 2015" par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēts uzņēmējs, festivāla "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Apsūdzības ieskatā, uzņēmējs izšķērdējis aptuveni 300 000 eiro.

Saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos izstādē "ExpoMilano2015" ir ierosināta vēl viena krimināllieta, kurā par bezdarbību apsūdzēta kāda bijusī EM amatpersona. Apsūdzība uzskata, ka valstij nodarīts mantisks zaudējums vairāk nekā 300 000 eiro apmērā.

Jau ziņots, ka 2015.gada aprīlī Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu, lai vērtētu amatpersonu rīcību saistībā ar vairāk nekā miljona eiro iztērēšanu un Latvijas nepiedalīšanos izstādē "ExpoMilano". Kriminālprocesa izmeklēšana tika nodota VP. Sākotnēji bija pamatlieta, no kuras tika izdalīts vēl viens kriminālprocess.

EM iepriekš Ģenerālprokuratūrai iesniedza ministrijas dienesta pārbaudes komisijas detalizētu ziņojumu par to, ka Latvijas dalības "ExpoMilano2015" projekta organizēšanā tika pieļauti būtiski pārkāpumi.

Vadošais dzērienu ražotājs Latvijā “Cido Grupa” sācis īstenot ilgtspējības stratēģiju, ieviešot nozīmīgas pārmaiņas, lai līdz 2025. gadam kļūtu 100% klimatneitrāls un būtu ilgtspējīgākais uzņēmums savā jomā. Uzņēmums plāno investēt aptuveni 6 miljonus eiro dabai draudzīgāku iepakojumu ieviešanā, atjaunīgās enerģijas ieguvē un izmantošanā, ūdens patēriņa samazināšanā ražošanas procesā, veselīgāku produktu izveidē, kā arī sabiedrībai nozīmīgu iniciatīvu atbalstā.

“Kā nozares līderis Latvijā, esam apņēmības pilni uzņemties vadību ilgtspējības risinājumu ieviešanā. Mūsu mērķis ir ne tikai veidot veiksmīgus, ilgtspējīgus zīmolus, kuriem cilvēki uzticas, bet arī samazināt to ietekmi uz vidi, radīt drošus darba apstākļus darbiniekiem un veicināt sabiedrības labklājību. Mēs ticam, ka visi mūsu izvirzītie mērķi būtiski veicinās veselīgākas sabiedrības un tīrākas vides veidošanu,” saka “Cido Grupa” valdes loceklis Marijus Valdas Kirstukas.

Uzņēmuma ilgtspējības stratēģija vērsta uz trim galvenajām jomām: produktiem, patērētājiem un darbiniekiem. Stratēģija ietver deviņus mērķus, no kuriem sešus plānots sasniegt jau nākamo trīs gadu laikā – līdz 2025. gadam, bet pārējos – līdz 2030. gadam. Ilgtspējības iniciatīvās līdz 2025. gadam paredzēts investēt aptuveni 6 miljonus eiro.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa otrdien attaisnoja par piesavināšanos lielā apmērā apsūdzēto uzņēmēju, festivāla "Positivus" rīkotāju Ģirtu Majoru, kuram apsūdzība tika uzrādīta saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos starptautiskajā izstādē "Expo 2015".

Tāpat tiesa lēma atcelt noteikto arestu Majora nekustamajam īpašumam.

Procesa dalībnieki desmit dienu laikā var iesniegt tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu, un to varēs pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesā.

Pēc iepazīšanās ar pilno tiesas spriedumu, prokuratūra no savas puses noteikti iesniegs apelācijas protestu, teica prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Pats Majors pēc sprieduma pasludināšanas savā "Facebook" kontā paudis atvieglojumu, ka beidzot pēc trīs gadus ilgas apsūdzības tiesa viņu ir pilnībā attaisnojusi.

Viņš izsaka nožēlu, ka ne policija, ne prokuratūra nevēlējās lietas apstākļus noskaidrot izmeklēšanas procesā. "Policija līdz apsūdzības uzrādīšanai neuzdeva nevienu jautājumu, savukārt vēlāk nomainījās prokurors, kad pirmajam tika iesniegti materiāli, kuri pierāda manu nevainīgumu, un bija gatavs lietu izbeigt," viņš paudis.

Kultūras ministrija (KM) valdībā prasīs izmaksāt zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem, pirmdien videokonferencē "Par pieņemtajiem lēmumiem kultūras nozarē Covid-19 izplatības ierobežošanā un plānoto turpmāko rīcību ierobežojumu mazināšanā" pauda KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

Pēc viņas teiktā, ministrija ir izstrādājusi "ceļa karti" atbalsta mehānismiem, kas būtu attiecināmi uz kultūras sektorā strādājošiem gan ārkārtējās situācijas periodā gan pēc tā.

Tā KM ir nolēmusi vērsties valdībā un prasīt zaudējumu kompensāciju par izdevumiem, kas saistīti ar visa veida pārcelto un atcelto pasākumu organizēšanu. "Vienā laivā atrodas visas kultūras institūcijas, proti, šis atbalsts nepieciešams arī Rundāles [pils] muzejam, kultūras centriem, Dailes teātrim, koncertzālei "Gors", Ģertrūdes ielas teātrim, "Arēnai Rīga", festivālam "Positivus", grupai "Prāta vētra" un citiem," sacīja Vilsone.

KM valsts sekretāre norādīja, ka lēmums par ārkārtējās situācijas pagarināšanu vēl nav pieņemts, taču no diskusijām ar Veselības ministriju (VM) saprotams, ka sociālās distancēšanās pasākumi aizvien tiks turpināti un aizvien pastāvēs būtiski publisko pasākumu ierobežojumi.