Līdz šim presē diezgan daudz bijusi publicēta informācija par Ministru kabineta jaunajiem noteikumiem attiecībā uz kases aparātiem un to tehniskajām prasībām. Atspoguļotas arī diskusijas par šo jautājumu, paustas tirgotāju bažas un neskaidrības saistībā ar šo procesu. Bet starp kontrolējošo iestādi un uzņēmējiem, kas strādā tirdzniecībā, svarīgs posms ir – kases aparātus apkalpojošie dienesti.

Patlaban aktīvi norit sertifikācija. Valsts Ieņēmumu dienests (VID) solīja konsultēt un ar izpratni izturēties pret tiem komersantiem, kuru kases aparātu modeļiem un sistēmām atbilstības pārbaude vēl tikai tiek veikta. Šobrīd ir trīs kases aparātu ražotāji, kas spēj piedāvāt tirgotājiem jau sertificētus kases aparātus. Sākumā šķita – vienam uzņēmumam ir monopolstāvoklis attiecībā par jauno modeļu pārdošanu, drīz pēc tam VID informēja arī par citu kases aparātu ražotāju un sertificētu jaunu aparātu pieejamību. Nenoliedzami situācija ir jauna un radījusi grūtības visiem. Sertificēšanas process prasa arī lielus līdzekļus – katram no kases aparātu modeļiem, ko vēlētos piedāvāt ražotājs nepieciešama sertifikācija, par kuru jāsamaksā sertifikatoriem ievērojamas summas. Lietuvā sertifikācija vienam modelim izmaksāja aptuveni 1000 līdz 2000 eiro, bet process tur bija vienkāršāks. Latvijā jāmaksā no 4000 eiro viena modeļa sertificēšanai. Tikai tad, kad saņemts apliecinājums, var uzsākt kases aparātu tirdzniecību. Slodze dienestiem palielinājusies – jāaizpilda jaunas tehniskās pases utt., tādēļ arī kases aparātus apkalpojošie dienesti, kas agrāk gadā nodrošināja pakalpojumu par, piemēram, 25 eiro, tagad prasa vismaz 40 eiro.

Latvijā nav radīti priekšnosacījumi kases aparātu reformas veiksmīgai pabeigšanai, secināts Valsts kontroles revīzijā.

Pēc Valsts kontrolē minētā, piecus gadus ilgstošajai kases aparātu nomaiņai nav ne izsvērta rīcības plāna, ne skaidrības par nomaiņas galīgo termiņu. Likumības un lietderības revīzijā par kases aparātu reformu Valsts kontrole konstatējusi virkni trūkumu, kas bremzējuši veiksmīgu reformas īstenošanu.

«Reforma skar vairāk nekā 30 tūkstošus nodokļu maksātāju, kas ik dienas izmanto kases aparātus un kases sistēmas. Pirms tik lielu pārmaiņu īstenošanas valstij bija rūpīgi jāplāno, kādas izmaksas radīsies uzņēmējiem, kādos termiņos izmaiņas varēs veikt un kādi būs valsts ieguvumi. Kases aparātu reforma bija nepieciešama, taču revīzija apliecina, ka netika radīts stabils pamats un priekšnosacījumi reformas veiksmīgai pabeigšanai,» sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Ja algas tiek samazinātas tā, ka cilvēkiem grūti savilkt galus kopā, tad var rasties dažādi riski, intervijā Latvijas Avīzei atzīst jaunais KNAB vadītājs Normunds Vilnītis.

Viņš uzsver, ka taupības režīms ir skāris arī Korpucijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), taču lēmumu par to, kurās pozīcijās birojam labāk taupīt, tikšot pieņemts koleģiāli. "/../modernāku tehniku operatīvām vajadzībām tuvākajā laikā iegādāties nevarēsim. Tomēr šajā jomā situācija vēl nav traģiska. Visvairāk mani satrauc darbinieku atalgojuma samazināšana. Ja algas tiek samazinātas tā, ka cilvēkiem grūti savilkt galus kopā, tad var rasties dažādi riski. Gribētos saglabāt tos darbiniekus, kuriem ir vērā ņemama darba pieredze un bagātīga informācija," norāda N. Vilnītis.

Polijas pretkorupcijas dienesta un Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kopīgas starptautiskas izmeklēšanas ietvaros Rīgā aizturēti cilvēki, kas palīdzējuši slēpt kukuli 800 000 eiro apmērā, teikts Polijas pretkorupcijas dienesta paziņojumā.

Paziņojumā norādīts, ka Rīgā KNAB aizturējis četrus cilvēkus, starp kuriem ir persona, kura vietējā sabiedriskā transporta kompānijā SIA «Rīgas satiksme» (RS) ir atbildīga par konkursiem, un cilvēki, kuri palīdzēja slēpt 800 000 eiro kukuli.

Polijas pretkorupcijas dienesta iegūtā informācija liecina, ka šai naudai bija jābūt maksājumam, finansiālam labumam par līguma izkārtošanu par teju 200 autobusu un trolejbusu piegādi Rīgai. Konkursus 2013.-2016.gadā organizēja RS.

Kā pavēstīja Polijas pretkorupcijas dienesta pārstāvis Bjalistokas pilsētā, šie 800 000 eiro bija jāmaksā mazās daļās, maskējot tos kā maksājumus par fiktīviem konsultāciju pakalpojumiem caur virkni filiāļu Latvijā, Kiprā, Honkongā un Ķīnā, pirms tie nonāktu Rīgā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis atkārtoti atstādinājis no amata biroja priekšnieka vietnieku Alvi Vilku, kurš norāda, ka Vilnīša rīcība būtu skaidrojama ar medicīniskiem terminiem, jo juridisko to nav iespējams izskaidrot.

Vilnītis ceturtdien izdevis jaunu rīkojumu, ar kuru Vilks atstādināts no amata, aģentūrai BNS apstiprināja Vilks, kurš ceturtdien bija ieradies darbā. Vilks arī domā vērsties tiesā.

Savukārt premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) pašlaik neesot nekādas informācijas par Vilnīša lēmumu, tādēļ Ministru prezidents pagaidām to nekomentē, aģentūrai BNS norādīja premjera preses sekretāre Līga Krapāne.

KNAB pārstāve Ieva Karlsberga aģentūrai BNS pavēstīja, ka Vilnītis esot izpildījis Dombrovska rezolūciju un atjaunojis Vilku amatā, taču pēc tam KNAB priekšnieks atkārtoti atstādinājis no amata Vilku uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku. Vilks arī pēc atjaunošanas darbā turpina nepildīt Vilnīša tiešos rīkojumus, kā arī neizsniedz ar PHARE projektu saistītos dokumentus. Vilks arī atsakās sniegt pēc būtības paskaidrojumus disciplinārlietas izmeklēšanas komisijai, tādējādi ar to nesadarbojoties, kas traucē veikt objektīvu un vispusīgu lietas izmeklēšanu, klāstīja KNAB pārstāve.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Normunda Vilnīša iecere sašķelt biroja resursus, izveidojot tikai sev pakļautas reģionālās nodaļas, var nopietni vājināt KNAB darbu, noprotams, ka viņš vēlas atbrīvoties no Jutas Strīķes.

To, ka N. Vilnīša plāni var vājināt KNAB, uzskata gan Ministru prezidents un Valsts kanceleja, gan KNAB sabiedriski konsultatīvā padome un abi N. Vilnīša vietnieki, raksta Latvijas Avīze.

KNAB vadītājs, veicot izmaiņas KNAB reglamentā un to nesaskaņojot ar KNAB pārraugošo premjeru, nonāk ar Valdi Dombrovski zināmā konfrontācijā. N. Vilnītis iepriekš izteicies, ka rakstisku atzinumu par KNAB reorganizācijas plāna vērtējumu saņēmis novēloti, tāpēc uzskata, ka varējis rīkoties patstāvīgi. Savukārt premjera birojs esot informējis KNAB priekšnieku, ka nepiekrīt šādām strukturālām pārmaiņām. Valsts kancelejas juristi gatavo rakstisku vērtējumu par izveidojušos situāciju KNAB, LA informējusi V. Dombrovska preses sekretāre Līga Krapāne. Viņa arī atklājusi, ka V. Dombrovskis pagaidām nav paredzējis rosināt disciplinārlietu par N. Vilnīša aktivitātēm, ignorējot premjera viedokli, un situāciju grib atrisināt dialoga ceļā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ir veiktas strukturālas izmaiņas, kuru ietvaros ir likvidēta kāda vārdā nenosaukta nodaļa un vairākas amata vietas, bet tā vietā izveidota Informācijas analīzes nodaļa, kas veiks analītisko funkciju.

Kā teikts KNAB paziņojumā, reorganizācijas mērķis esot optimizēt KNAB struktūru un padarīt efektīvāku funkciju izpildi. Ar izmaiņām tikšot stiprināts KNAB analītiskais darbs.

Nodaļu, kas tiks likvidēta, un atlaižamos darbiniekus KNAB nenosauc, vien informējot, ka tos KNAB darbiniekus, kuru amati tiks likvidēti, vērtēs speciāla komisija, kas izvērtēs šo cilvēku atbilstību jaunizveidoto amatu prasībām. Šī komisija tiks izveidota ar KNAB priekšnieka rīkojumu. Likvidētas tiekot ar likvidējamo nodaļu funkcionāli saistītās amata vietas.

Reorganizācija tiek pamatota ar Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vakar akceptēto jauno KNAB reglamentu, balstoties uz kuru KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks izdevis rīkojumu par izmaiņām KNAB struktūrā, darbinieku sarakstā un amatu sarakstā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks savas vietnieces Jutas Strīķes pagājušā gada darbu novērtējis ar zemu līmeni, lai gan tikpat lielu kritiku izpelnījušās vēl divas vadošas KNAB amatpersonas, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Visas trīs amatpersonas, kuras jau ilgstoši strādā KNAB, pārmetumus noliedz un vadības rīcībā saskata bosinga un mobinga pazīmes.

Streļčenoks veicis novērtējumu Strīķei un Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai Ilzei Draveniecei, bet Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāju Diānu Kurpnieci vērtēja Streļčenoka kādreizējā priekšniece un pašreizējā KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča, kuru pagājušā gada vasarā amatā iecēla Streļčenoks vienpersoniski.

Strīķe un Kurpniece novērtētas ar D līmeni, kas nozīmē, ka darba izpilde tikai atsevišķās jomās sasniedz prasības attiecīgajā nozarē un darba izpildē nepieciešami uzlabojumi. Savukārt Draveniece novērtēta ar E līmeni, kas nozīmē, ka viņas darba izpilde nesaskan ar prasībām attiecīgajā nozarē, visās jomās nepieciešami būtiski un tūlītēji uzlabojumi.

Ar pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) saistītā krimināllieta, kurā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šajās dienās veicis procesuālās darbības, ir par pašvaldības uzņēmuma iepirkumiem, un tajā aizturētas kopumā astoņas personas - sešas Latvijā, bet divas Polijā.

Kā teikts KNAB izplatītajā paziņojumā, otrdien, 11.decembrī, kriminālprocesa gaitā KNAB veica neatliekamās procesuālās darbības, tajā skaitā vairāk nekā 30 kratīšanas.

Patlaban kriminālprocesā notiek aktīvs izmeklēšanas darbs, kurā KNAB sadarbojas arī ar ārvalstu partnerdienestiem, tai skaitā ar Polijas pretkorupcijas dienestu (CBA). Latvijā aizturētas sešas personas, Polijā - divas personas, informē KNAB.

Biroja veikto procesuālo darbību mērķis esot izmeklēt iespējamo noziedzīgo nodarījumu, lai vainīgās personas likumā noteiktajā kārtībā tiktu sauktas pie atbildības par nozieguma izdarīšanu.

Detalizētāku informāciju par konkrēto kriminālprocesu KNAB sola sniegt, līdzko tas būs iespējams, nekaitējot izmeklēšanas interesēm. KNAB uzsver, ka izmeklēšanas intereses ir svarīgas ne tikai birojam, bet arī visai sabiedrībai.

Pēc iecelšanas amatā KNAB vadītājs Normunds Vilnītis, deklarējot savu mantisko stāvokli, uzrādīja vairāk nekā 200 tūkstošus eiro lielas parādsaistības. TV3 raidījums Nekā personīga ir noskaidrojis, ka vēl vismaz 10 reizes lielāki parādi ir N. Vilnīša dzīvesbiedres firmai.

Nākamnedēļ apritēs gads kopš Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatā Saeima iecēla N. Vilnīti. «Kad pirms gada bija jālemj par N. Vilnīša apstiprināšanu amatā, bažas galvenokārt tika izteiktas par viņa politisko piederību sociāldemokrātiem - vai viņš būs spējīgs neitrāli spriest par savu bijušo partiju. Tomēr risks izrādījās meklējams kur citur. Parādu nasta, zems atalgojums, algai neatbilstošs dzīvesveids, emocionāls svārstīgums, neapmierinātība un vilšanās, pārmērīgas prasības darbiniekiem, uzmanības nepievēršana korupcijas draudiem, tās ir pazīmes, kas apliecina, ka cilvēks ir viegli korumpējams. Šīs pazīmes izstrādājuši KNAB speciālisti. Kurš gan varētu domāt, ka šāds portrets atbildīs kādam KNAB darbiniekam? Taču atbilst. Un nevis vienkārši darbiniekam, bet iestādes priekšniekam Normundam Vilnītim,» norādīja Nekā personīga.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav guvis apstiprinājumu aplokšņu algu maksāšanai partijas "Vienotība" birojā, kā arī iespējamām nelikumībām saistībā ar uzņēmuma "SOAAR" veidoto vēlēšanu sistēmu izmantošanu, tomēr konstatējis nebūtiskus pārkāpumus, par ko piemērots administratīvais sods.

LETA jau rakstīja, ka bijušais "Vienotības" biroja darbinieks Normunds Orleāns vērsās tiesībsargājošajās iestādēs, apgalvojot, ka politiskais spēks viņam un vēl vismaz desmit biroja darbiniekiem maksājis tā sauktās aplokšņu algas.

Neminot personas vārdu, KNAB aģentūrai LETA pavēstīja, ka, pamatojoties uz 11 privātpersonu iesniegumiem, veica resorisko pārbaudi par iespējamām pretlikumībām partijas "Vienotība" un partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) finansiālās darbības nodrošināšanā.

KNAB nav guvis apstiprinājumu nelikumīgai politisko organizāciju finansēšanai lielos apmēros vai citām noziedzīgām darbībām, par kurām paredzēta kriminālatbildība.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.

Neskatoties uz to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Normunda Vilnīša rīcība, izstrādājot biroja reorganizācijas plānu, atzīta par likumīgu, premjerministrs Valdis Dombrovskis (Vienotība) vēlas aicināt N.Vilnīti plānu uzlabot.

Šī gada pavasarī V. Dombrovskis iebilda pret reorganizācijas īstenošanu. KNAB struktūras modeļa izvērtēšanai tika izveidota īpaša starpinstitūciju komisija. Premjera preses sekretāre Līga Krapāne informē, ka, viņaprāt, komisijas secinājumi apstiprina viņa iepriekš izteikto iebildumu pamatotību attiecībā uz korupcijas apkarošanas darba pastiprināšanu reģionos, vienlaikus saglabājot reģionālo struktūru korupcijas apkarošanas bloka sastāvā. Šādam uzstādījumam piekritis arī KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis, kurš starpinstitūciju komisijai jau iesniedzis jaunu – Ministru prezidenta uzstādījumam atbilstošu KNAB reorganizācijas plānu.

Vakardienas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktā kratīšana ar Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic saistītajos uzņēmumos bija «totāli lieka», komentējot 26. septembra notikumus, norāda airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

«Mani mazliet pārsteidz, ka KNAB veica tādu kratīšanu, un mani pārsteidz, kādus dokumentus viņi apskatījās, jo tie līgumi, ko viņi skatījās, tika auditēti no KPMG, no valdības nolīgtiem konsultantiem... Prudentia. Tādēļ mani nedaudz pārsteidz, ka tos pašus līgumus vēlreiz gribēja skatīt. Ja es nemaldos arī KNAB šie dokumenti jau agrāk bija aizsūtīti, tādēļ man liekas, ka šis patiešām nu gan bija totāli lieki,» intervijā Latvijas Radio sacīja B. Fliks.

Viņš arī norādīja, ka bankas ir garantējušas Baltijas aviācijas sistēmu (BAS) ieguldījumu airBaltic pamatkapitālā. Tas gan vēl esot jāparaksta vienam no airBaltic mazākuma akcionāru patiesajiem labuma guvējiem Andrejam Rudeško.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis lūdzis Ģenerālprokuratūru izvērtēt Ministru prezidenta Valda Dombrovska rezolūcijas tiesiskumu un likumību, atceļot Vilnīša apstiprināto biroja reformu, kurā ietilpa reģionālās grupas izveide.

KNAB pārstāve Ieva Karlsberga aģentūrai BNSpaskaidroja - lai nodrošinātu KNAB rīcības tiesiskumu un likumību, Vilnītis lūdzis Ģenerālprokuratūru izskaidrot un izvērtēt premjera rīcību, šogad janvārī izdodot rezolūciju. Vilnītis lūdz izvērtēt premjera rīcības tiesiskumu un likumību un uzskatīt, ka līdz iesnieguma pārbaudes un skaidrojuma saņemšanai KNAB priekšnieka pērnā gada aprīļa rīkojums par grozījumiem KNAB reglamentā ir spēkā esošs.

Ministru prezidents 12.janvāra rezolūcijā norāda, ka atceļ KNAB priekšnieka pērnā gada aprīļa rīkojumu par grozījumiem reglamentā kā prettiesisku lēmumu.

Latvijā kases aparātu reforma ir pāri pusei, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā.

«Reforma, pilnīgi noteikti, ir pāri pusei. Kases aparātus ir nomainījuši 50% uzņēmēju, kuriem tas bija jādara. Tas, kur reformā esam iebuksējuši, ir kases aparātu modeļi, kuriem tika konstatētas kļūdas un kuriem ir jāiziet atkārtota sertifikācija,» teica Pelēkā.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka kases aparātu ražotājs ir paudis gatavību uz sava rēķina uzņēmumiem nodrošināt atjaunotās kases aparātu versijas. «Nupat - šīs nedēļas sākumā - mēs tikāmies ar kases aparātu ražotāja pārstāvi, kurš apliecināja, ka ir novērstas visas kļūdas, uz kurām norādīja VID un kases aparāti ir atkārtoti iesniegti sertifikācijai,» sacīja Pelēkā.

Tāpat VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja norādīja, ka atsevišķas uzņēmējus pārstāvošās organizācijas jau no reformas sākuma ir pārspīlējušas ar kases aparātu nomaiņu saistīto izmaksu apmērus. «Tas, ko redz VID, ir ārkārtīgi lielā pretestība no atsevišķu uzņēmējus pārstāvošo organizāciju puses, nevēlēšanos iedziļināties, nevēlēšanos saprast, turpināt populistiskas diskusijas par to, vai reforma ir vajadzīga, nav vajadzīga,» teica Pelēkā, piebilstot, ka uzņēmējiem ir jāpieņem jaunās tehnoloģijas.

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

VID norādīja, ka patlaban jau 49% no visām dienestā reģistrētajām ierīcēm un iekārtām ir nomainītas.

«VID no savas puses dara visu iespējamo, lai padarītu šo procesu vienkāršāku gan tiem uzņēmējiem, kuri jau ieguldījuši savus līdzekļus jauno kases aparātu iegādē, gan tiem, kuri to plāno izdarīt. Regulāri notiek aktīvas diskusijas ar visām iesaistītajām pusēm. Lai vērtējumi būtu objektīvi, esam piesaistījuši arī neatkarīgu ekspertu,» uzsvēra iestādē.

Vienlaikus VID pauda gatavību skaidrot nianses, kā tiek interpretēti Ministru kabineta (MK) noteikumi, gadījumā, ja atsevišķiem uzņēmējiem rodas jautājumi vai viedoklis, kā atbilstoši tiem tiek īstenota kases aparātu sistēmas maiņa. «Reformas nepieciešamību ir noteicis augstais ēnu ekonomikas īpatsvars valstī, un, sastopoties ar grūtībām tās īstenošanas gaitā, ir būtiski nezaudēt šo fokusu. Ir svarīgi, lai ar jaunajiem kases aparātiem nevarētu krāpties,» pauda iestādē.

Ja esi saskāries ar iespējamu korupciju, tad tagad ir ātrs, ērts un drošs veids saziņai ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Jaunā ziņošanas platforma un tās mobilā lietotne “Ziņo KNAB!” gan nodrošina anonimitātes iespēju, gan ļauj sekot līdzi iesniegtās informācijas virzībai. Tas nozīmē, ka nav obligāti jāraksta oficiāli iesniegumi vai jāsūta vēstules – pietiek ievadīt nepieciešamo informāciju ziņošanas platformas vai lietotnes lauciņos.

Aptauju dati par korupcijas uztveri liecina, ka 61 % Latvijas iedzīvotāju, saskaroties ar korupciju, ir gatavi par to ziņot. Tajā pašā laikā 42 % ir gatavi ziņot tikai tad, ja tiek nodrošināta viņu anonimitāte. Atbildot uz sabiedrības pieprasījumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izveidojis jaunu ziņošanas platformu un tās mobilo lietotni “Ziņo KNAB!”, kas piedāvā iespēju saglabāt ziņotāja anonimitāti un sazināties ar atbildīgo KNAB amatpersonu.

Nevēlies rakstīt iesniegumu? Izvēlies ”Ziņo KNAB!”

“Ziņo KNAB!” ir iekļauti divi ziņošanas veidi – pārkāpuma ziņojums par korupciju, kurā ietverta anonimitātes iespēja, un trauksmes cēlēja ziņojums. Visiem iesniegtajiem ziņojumiem tiek piešķirti unikāli identifikācijas numuri, kas dod iespēju sekot līdzi iesniegtās informācijas virzībai un nepieciešamības gadījumā ar sarakstes starpniecību iesniegt papildu ziņas vai precizējumus atbildīgajai KNAB amatpersonai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) otrdien sācis kratīšanas vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Viena no būvfirmām, kurā KNAB veic procesuālās darbības, ir «Rere Group», apstiprināja «Rere Group» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

«Jā, varu apstiprināt, ka KNAB darbinieki atrodas biroja ēkā un veic savu darbu, uzdod jautājumus. Man viņi neko nav jautājuši, tāpēc nezinu, ar ko šīs darbības ir saistītas,» sacīja Āboltiņš-Āboliņš.

Būvfirmās «Skonto būve», «Latvijas energoceltnieks», «LNK Industries», «Velve», «Moduls Engineering» un «Binders» aģentūrai LETA sacīja, ka KNAB darbinieki uzņēmumā otrdien nav bijuši.

Vienlaikus būvfirmas «Merks» valdes priekšsēdētāja Oskara Ozoliņa mobilais tālrunis ir izslēgts, un neoficiāla informācija liecina, ka KNAB veic procesuālas darbības «Merks». Arī būvfirmas «Abora» valdes priekšsēdētāja Jura Kravaļa mobilais tālrunis ir izslēgts.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien veic procesuālas darbības arī būvfirmā SIA «Merks», apstiprināja «Merks» pārstāvis Jānis Lievītis.

«Šobrīd varam apstiprināt, ka valsts institūciju pārstāvji šodien ieradās «Merks» birojā un runā ar valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu. Tā kā šī saruna vēl nav beigusies, neko vairāk nevaram pateikt,» sacīja Lievītis.

Savukārt ar «Merks» mātesuzņēmumu - Igaunijas kompāniju «Merko Ehitus» neviens no Latvijas iestāžu pārstāvjiem nav sazinājies, sacīja «Merko Ehitus» komunikācijas vadītāja Merita Kullasepa.

Jau vēstīts, ka KNAB otrdien sācis kratīšanas vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Viena no būvfirmām, kurā KNAB veic procesuālās darbības, ir «Rere grupa», apstiprināja «Rere grupas» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Piecu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodaļu vadītāji nosūtījuši vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), kurā aicina nekavējoties izveidot komisiju, kas izvērtētu iemeslus KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka atbrīvošanai no amata.

KNAB nodaļu vadītāji uzskata, ka Streļčenoks nodarbojas ar mērķtiecīgu destruktīvu tirāniju.

Vēstuli premjeram, bijušā KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova vadītajai Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijai un ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram parakstījuši Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore, Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, Operatīvo pasākumu nodaļas vadītājs Jānis Circens, Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece un Iekšējās drošības nodaļas vadītāja Sanita Zandersone-Reisa.

Aģentūras LETA rīcībā esošajā vēstulē KNAB nodaļu vadītāji velta kritiku KNAB vadītājam. Viņi ar pilnu pārliecību apgalvo, ka Streļčenoks izmanto viņam ar likumu piešķirto varu, tādējādi destruktīvi dezorganizējot KNAB darbu.

Valdība šorīt ārkārtas sēdē pieņēmusi lēmumu atlaist Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju Normundu Vilnīti.

Pēc Ģenerālprokuratūras sniegtās informācijas noklausīšanās ministri vienbalsīgi nolēmuši no amata atstādināt KNAB vadītāju N. Vilnīti, informēja premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke. Viņš neatklāj, kas ir tie iemesli, kāpēc Vilnītis atstādināts, jo tā esot klasificēta informācija. N. Vilnītis raidījumā 900 sekundes gan aicināja atslepenot šo informāciju.

«Viņa [Juta Strīķe] ir politiski ielikta. Viņi tagad grib atbrīvot vietu pirms ārkārtas vēlēšanām,» tā raidījumā savu viedokli par atlaišanas iemesliem skaidroja N. Vilnītis.

Visi dokumenti par šo lēmumu jau nosūtīti Saeimai, kas, iespējams, šodien ārkārtas sēdē arī lems par KNAB šefa atlaišanu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ir sākta dienesta pārbaude saistībā ar bijušā KNAB vadītāja Normunda Vilnīša skandalozajiem izteikumiem medijos, - LNT raidījumā 900 sekundes telefonintervijā sacīja KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks.

Vilnītis kādā intervijā apgalvojis, ka laikā, kad viņš atradies KNAB vadībā, birojam bijusi informācija par iespējami korumpētu Valda Dombrovska (V) valdības ministru. Informācija nodota viņa vietniecei Jutai Strīķei, taču viņa ar to neko neesot darījusi.

Vilnītis intervijā atklāti stāstījis, ka aiz Strīķes «interesēm stāvot kontrabanda, PVN atskaitīšana, naudas atmazgāšana, valsts pasūtījumi un būvniecība», turklāt Strīķe vienmēr visu kārtojusi, paziņojot, ka ar premjeru viss ir sarunāts.

Pēc Streļčenoka teiktā, iespējams, uz KNAB tiks izsaukts arī Vilnītis, lai precizētu šo informāciju.

Streļčenoks nevarot pateikt, vai Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) turpināšot iepriekšējo premjeru sākto ceļu attiecībā uz KNAB, taču viņš no savas puses vēloties nodrošināt, lai KNAB strādā politiski neatkarīgi, nevis politiski likumpaklausīgi darbinieki.

«Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā strādā daudz profesionālu cilvēku, taču neesmu pārliecināts, vai organizācija ir bijusi labi vadīta,» norāda KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis

Viņš uzskata, ka biroja darbība ir bijusi selektīva un nav bijusi mērķtiecīga un sistemātiska. Trūkstot arī pārliecības, vai vienmēr pret visiem ir bijusi vienāda nostāja. Birojam esot dota liela vara, tāpēc tam vienmēr jābūt politiski neitrālam un īpaši prasīgiem pret sevi un ikviens korupcijas gadījums esot vienāds un nedrīkst dalīt sliktajos un labajos.

Kandidējot Biroja priekšnieka amatam, N. Vilnītis esot paudis savu uzskatu biroja darba uzlabošanai un efektivitātes palielināšanai, proti, nepieciešamību veikt ikdienas darbu arī valsts reģionos. «Mani, no daudziem kandidātiem, izvēlējās tieši izceļot manu skatījumu uz problēmām un tālāku Biroja attīstību. Apstiprinot amatā, Saeima pilnvaroja veikt iepriekš publiski deklarētos plānus,» uzsver N.Vilnītis.

Ģimenes uzņēmums turpinās, tā izteicās bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis, uzzinot, ka biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks par savu vietnieci korupcijas novēršanas jautājumos izvēlējies KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāju Ilzi Jurču.

«Tas nav nopietni, un nekas birojā nemainīsies,» aģentūrai LETA savu viedokli pauda Vilnītis. Viņš zinot, ka ar Jurču visu var sarunāt, ar to domājot, ka politiskajiem spēkiem ir lielas iespējas, izmantojot Jurču, panākt sev vēlamo rezultātu.

Vilnītis skaidroja, ka savulaik KNAB arī vēlējies reorganizāciju tikai tāpēc, ka Jurčas vadītajā nodaļā auditori atklājuši «zilus brīnumus». Jurča savulaik darījusi lietas, kas nogūlušas arhīvos. Atkarībā no personālijām Jurča mēdza pieņemt dažādus lēmumus, atminas Vilnītis. Atzinumus lietās viņa sagatavojusi atbilstoši politiskajai piederībai.

Par Jurču anonīmi sūdzējušies vairāki darbinieki, bet tās meitenes, kuras atklāti iebildušas pret kādiem Jurčas ierosinājumiem, «kļuvušas brīvas».