Basketbola klubs Rīgas Zeļļi pašlaik ir hobija līmeņa projekts, kurš balstās uz vairākiem privātiem sponsoriem, bet perspektīvā tam jākļūst par biznesu, kas rada kaut arī nelielu, bet tomēr peļņu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta sporta menedžmenta aģentūras EB23 Sports&Marketing īpašnieks un basketbola kluba Rīgas Zeļļi prezidents Edgars Buļs. Viņš atzīst, ka komandas izaugsme nebūs lēcienveidīga, jo visveselīgākā attīstība ir lēna un pakāpeniska, tāpēc ka tas ir ilgtermiņa projekts ar visām no tā izrietošajām darbībām, finansējumu un atbilstošu komplektāciju.

Ar ko nodarbojas Edgars Buļs?

Esmu sporta menedžeris, kas ietver sevī vairāku ar sportu saistīto jomu specialitātes — sava veida cilvēks orķestris. Papildus basketbola klubam pēdējos 12 gadus menedžēju vairākus individuālos sportistus, tāpat bieži esmu kameras otrā pusē – nodarbojos ar basketbola spēļu komentēšanu un TV raidījumu vadīšanu. 2004. gadā sāku strādāt par mārketinga menedžeri Latvijas Basketbola savienībā. Trešajā darba dienā vadīju preses konferenci, kurā tā laika Latvijas Basketbola savienības prezidents Ojārs Kehris parakstīja līgumu ar tā laika Latvijas vīriešu basketbola izlases galveno treneri Kārli Muižnieku. Tajā dienā radās pirmie sapņi, ka pēc daudziem gadiem tas varētu būt es, kurš kārtos lielas lietas basketbolā.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Ideja veidot specializētu basketbola veikalu attaisnojusies, bet plašākai attīstībai iespējas saredz interneta vidē

Basketbola preču veikala Pro Basketball dibinātājs Ernests Moruss jau kopš bērnības bija sapņojis par sava veikala atvēršanu, tādēļ 2015.gadā viņš pameta tā laika darbu, apvienoja spēkus kopā ar biznesa partneri Salvi Mētru un uzņēmās risku jauna uzņēmuma dibināšanā.

Izglīto klientus

«Biju pirmais, kurš pārliecināja cilvēkus, ka basketbola preces var tirgot kā atsevišķu kategoriju. 2008. - 2009. gadā bija parādījušies skriešanas inventāra veikali. Jau kādu laiku bija arī hokeja preču veikali. Es nespēju saprast, kāpēc basketbolam, kas ir otrs izplatītākais sporta veids, nav sava specializētā veikala. Bija ierasta lieta, ka jauniešu vecāki ļoti daudz apavus pasūtīja no ārzemēm, piemēram, no Amerikas, līdz ar to daļa naudas no Latvijas tirgus aizgāja citur,» biznesa pirmsākumus atceras veikala Pro Basketball līdzīpašnieks E. Moruss. Galvenā atšķirība starp sporta preču veikaliem, pēc E.Moruss domām, jau ir pateikta nosaukumā. Pro Basketball galvenais mērķis - lai klients būtu pārliecināts, ko iegādājies, jo visi apavi neder visiem cilvēkiem. Ņemot vērā šo iemeslu, veikala darbinieki izglīto klientus. Katru jauno apavu modeli viņi paši arī testē, lai varētu sniegt objektīvāku viedokli par produktu. «Zīmols kopējo vilcienu dzen ar milzu mārketingu un influenceru vidi. Mūsu uzdevums ir jauno modeli piemeklēt tam, kam tas vislabāk atbilst, un tas mūs atšķir no jebkura cita veikala. Ļoti bieži cilvēki vēlas jaunākos kāda zīmola apavus, kuri ir dārgākie veikalā, bet mēs nepārdodam, ja tas neatbilst konkrētajam cilvēkam. No biznesa viedokļa nepareizi, » stāsta E.Moruss.

Lielu interesi par basketbolu raisījis Eiropas čempionāts, pēc kura Individuālās sagatavošanas basketbola skola guvusi uzrāvienu.

«Latvijā ir ļoti augsts basketbola līmenis, reti kurš to apzinās. Visi priecājas par Lietuvu, taču mums ir trīs NBA spēlētāji! Mūsu skolai milzīgu grūdienu iedeva pēdējais Eiropas čempionāts, kurā piedalījās arī Kristaps Porziņģis,» saka viens no Individuālās sagatavošanas basketbola skolas (ISBS) izveidotājiem Reinis Strupovičs. «Uz nodarbību atnāk maza meitenīte, kad viņai jautāju, kas ir tas, ko tu vēlētos iemācīties, pirmais, ko viņa atbild – mest trīnīti kā Porziņģis, kaut gan viņas mestajai bumbai līdz grozam ceļš vēl tāls. Daudz kas ir arī atkarīgs no tā, kā valstī šo sporta veidu attīstīs, bet varam priecāties par līmeni, kāds ir jau šobrīd,» viņš piebilst.

Basketbola kluba Kauņas "Žalgiris" līdzīpašnieks - Lietuvas tehnoloģiju uzņēmums "Tesonet" - ir iegādājies Anglijas basketbola klubu Londonas "Lions", kas startē Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) Eirokausā, bet nonācis uz bankrota sliekšņa.

Darījums paredz, ka holdinga uzņēmums "Žalgiris Group", kam pieder Kauņas klubs, nodrošinās Londonas klubam trīs mēnešu aizdevumu pamata izdevumu segšanai. Aizdevumu grupai atmaksās "Tesonet", tādējādi kļūstot par "Lions" īpašnieku. Darījumu pabeigt plānots apmēram mēneša laikā.

"Žalgiris Group" prezidents Daiņus Ļulis uzsvēra, ka darījums ļaus "Žalgiris" uzlabot savu reputāciju Eiropas basketbola tirgū, atrasties tuvu jaunajiem talantiem Londonā un nodrošināt kluba atbalsta piramīdas izaugsmi ilgtermiņā.

Arī kluba "Žalgiris" prezidents Pauļus Jankūns uzsvēra, ka darījums ļaus Kauņas klubam piesaistīt vairāk jauniešu no "dažādām basketbola skolām".

Interneta platforma E-takeaway apvieno dažādu restorānu un kafejnīcu piedāvājumu, ļauj pasūtīt ēdienu tiešsaistē no dažādām vietām .

Pakalpojums pieejams trīs mēnešus, bet darbs pie projekta sākts pirms gada. «Mums šobrīd ir vidēji desmit pasūtījumi dienā, to skaits palielinās ar katru mēnesi,» stāsta Juris Krūmiņš, SIA E-takeaway līdzīpašnieks. Uzņēmums sadarbojas gan ar restorāniem, kam ir savs piegādes dienests, gan ar tiem, kam tāda nav. Uzņēmums vēlētos dienas pasūtījumu skaitu palielināt līdz simts.

Grib plašāku izvēli

Ideja par ēdienu piegādes pakalpojumu Jurim radās, pašam saskaroties ar vairākām problēmām: pirmkārt, joprojām daudzi restorāni nenodrošina ēdienu piegādi, tāpēc ir diezgan ierobežotas iespējas pasūtīt ēdienu uz mājām un visdrīzāk izvēle būs starp picu, suši vai kebabu. Otrkārt, daudziem restorāniem nav savas iepirkumu sistēmas mājaslapā, caur kuru pasūtīt ēdienu tiešsaistē. Ja ir, tās bieži vien netiek uzturētas un, kad ēdiens ir pasūtīts, izrādās, tas vairs nav ēdienkartē. «Man likās interesanti šīs problēmas atrisināt vienā mājaslapā,» saka Juris.

Viena no nopietnām, diemžēl neizbēgamām teju visu mazumtirgotāju problēmām ir zādzības. To atzīst visi Dienas aptaujātie mazumtirgotāji, lai gan savos izteikumos ir diezgan piesardzīgi un nevēlas nosaukt konkrētas zādzību radīto zaudējumu summas. Kā rāda Valsts policijas (VP) statistika, pērn saņemti 11 056 tirgotāju iesniegumi par zādzībām veikalos, bet šā gada pirmajā pusgadā – 5490 iesniegumu, trešdien raksta laikraksts Diena.

VP pārstāvis Toms Sadovskis stāsta, ka visvairāk zādzību notiek tieši Rīgā, īpaši Ziemassvētku un dažādu izpārdošanu laikā, kad ir vislielākā pircēju plūsma. Galvenā zagļu grupa ir narkomāni.

Kā atzīst mazumtirgotāji, samērā reti ir tie gadījumi, kad cilvēki zog savam patēriņam, pārsvarā zagts tiek ar nolūku nelikumīgi iegūto pārdot tālāk. Izņēmums ir preses un ātro uzkodu mazumtirdzniecības tīkls Narvesen, kur pārsvarā tiek zagti ēdieni, piemēram, saldumi un dzērieni, kas domāti tieši personiskajam patēriņam.

Gan Valsts policija, gan mazumtirgotāji atzīst, ka galvenā zagļu grupa ir narkomāni, kas zog ar mērķi sazagto pārdot tālāk, lai iegūtu naudu. Satraucoši ir tas, ka starp zagļiem kā samērā nozīmīga grupa iezīmējas arī bērni un jaunieši, kuri pārsvarā zog sīkumus, piemēram, šokolādes vai kancelejas preces grāmatveikalos. Parasti tas tiek darīts lielā barā, un, kā liecina pieredze, jauno zaglēnu galvenā motivācija ir nevis izsalkums vai trūkums, bet gan bravūra un vēlme ar savu «drosmi» pazīmēties vienaudžu priekšā.

Ēdienu piegādes bizness Latvijā tiek lēsts 6–8 miljonu eiro vērtībā; parasti cilvēki izvēlas pasūtīt picu un suši, ko piedāvā lielās ķēdes, bet pamazām attīstās arī nišas spēlētāji, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mūsdienās daudzi vairs paši nevēlas stāvēt pie plīts un pasūta ēdienu uz mājām, tomēr šī pakalpojuma piedāvātājiem ir ne mazums izaicinājumu – piegādāt ēdienu vēl siltu un darīt to ātri. Pagājušā gada novembrī Lido atjaunoja ēdienu piegādi un šobrīd pakalpojums pieejams Rīgā, Jūrmalā un Salaspilī. «Par biznesa rezultātiem un apjomu kopējā Lido portfelī vēl ir pāragri runāt, bet attīstību un pieprasījumu šajā jomā redzam. Pasūtījumu skaits aug, tos veic gan privātpersonas, gan biroji,» stāsta Nora Masteiko, a/s Lido komercdirektore. Nesen ēdienu piegādi sāka piedāvāt arī SIA Terra restorāni. «Esam sākuši ar diezgan šauru piegādes zonu, bet jau strādājam pie tās paplašināšanas. Iesākums ir veiksmīgs un darbīgs. Pirmajā mēnesī piegādes bizness sasniedz aptuveni 5% no apgrozījuma, kas, mūsuprāt, ir ļoti labi,» saka Ilze Megne, SIA Terra restorāni vadītāja.

Svinīgā pasākumā 20.oktobrī nosvinēti SIA "Latvijas Nacionālā sporta centra" (LNSC) jaunās sporta ēkas - Komandu sporta spēļu halles - kapsulas iemūrēšanas svētki.

Jaunās Komandu sporta spēļu halles atrašanās vietā - Kr. Barona ielā 99C, Rīgā, - tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Jaunā halle nodrošinās mūsdienīgu un kvalitatīvu infrastruktūru ar tehniskiem un funkcionāliem risinājumiem komandu sporta spēļu treniņiem un sacensībām nacionālā un starptautiskā mērogā.

Jau vēstīts, ka būvfirma "Arčers" gada sākumā noslēdza gandrīz 21 miljonu eiro vērtu līgumu ar "Latvijas Nacionālo sporta centru" par Komandu sporta spēļu halles būvniecību Krišjāņa Barona ielā, Rīgā. Parakstītais līgums paredz būvdarbu izpildi par 20 841 249,27 eiro. Tostarp 7 294 437,24 eiro būvuzņēmumam tiks izmaksāti avansā, bet kārtējie maksājumi tiks veikti katru mēnesi atbilstoši faktiski veikto būvdarbu apjomam.

Latvijas Basketbola savienības (LBS) valde izskatījusi jūnijā Rīgā paredzētā 2019. gada Eiropas sieviešu basketbola čempionāta sagatavošanas gaitu un brīdina par riskiem.

Ņemot vērā Nacionālās sporta padomes (NSP) 28. marta sēdes lēmumu nepiešķirt līdzekļus Eiropas sieviešu basketbola čempionāta rīkošanai, kā arī Rīgas domes lēmumu sacensību rīkošanu līdzfinansēt tikai 25% apmērā no tāmē paredzētās summas, valde rosina sasaukt LBS padomes ārkārtas sēdi šī jautājuma izskatīšanai, kā arī informēt Starptautisko Basketbola federāciju (FIBA) par apdraudējumiem čempionāta norisei Latvijā.

2017. gadā LBS likumā noteiktajā kārtībā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) un NSP pieteica ieceri rīkot 2019. gada Eiropas sieviešu čempionātu basketbolā, kas vienlaikus ir nozīmīgs posms cīņā par ceļazīmēm uz Tokijas olimpiskajām spēlēm. Provizoriskajā tāmē bija paredzēts valsts līdzfinansējums 600 000 eiro apmērā.

Par Latvijas šī gada labākajiem sportistiem ceturtdien tika nosaukti basketbolists Kristaps Porziņģis un tenisiste Aļona Ostapenko.

Porziņģis Latvijas gada labākā sportista balvu saņēmis otro gadu pēc kārtas, bet Ostapenko šī ir pirmā valsts labākās sportistes balva karjerā.

Porziņģis šogad turpina priecēt basketbola līdzjutējus Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) laukumos un ved pretī uzvarām Ņujorkas Knicks komandu. Tāpat viņš bija Latvijas izlases līderis septembrī aizvadītajā Eiropas čempionātā, kurā latvieši izcīnīja piekto vietu.

Porziņģis šosezon 24 spēlēs vidēji guvis 25,5 punktus, būdams NBA astotais rezultatīvākais spēlētājs. Tāpat viņš vienā spēlē bloķējis 2,1 metienu, kas ir trešais labākais rādītājs līgā.

Savukārt Ostapenko jūnijā triumfēja Francijas atklātajā čempionātā, sasniedzot vienu no lielākajiem panākumiem Latvijas sporta vēsturē. Viņa kļuva par pirmo Latvijas tenisisti ranga pirmajā desmitniekā un piedalījās WTA sezonas noslēguma turnīrā. Ostapenko bez triumfa French Open izcīnīja uzvaru arī Seulas WTA "International" turnīrā.

Converse ir pabijis gan slavas zenītā, gan bankrota ellē, bet kur to vedīs jaunais ceļš?

Šis ir stāsts par daudzām cūcenēm, kas izkrīt viena pēc otras, kā tās mācēt izmantot un ko darīt, kad cūcenes vairs rokā nedodas. Converse, šī utilitārā dizaina meistardarba, kas visu citu slaveno apavu vidū izceļas ar demokrātismu gan cenas, gan pielietojuma ziņā, vēsture ir krietni raiba: kas gan vēl atceras, ka pirms gandrīz 15 gadiem šī kompānija bankrotēja?

Vai bez Converse nebūtu basketbola, nav zināms, bet ir skaidrs, ka bez basketbola nebūtu Converse. Otrais radās cieši pa pēdām pirmajam un lielāko savas dzīves daļu bija nesaraujami ar to saistīts (to skaitām kā pirmo cūceni). Masačūsetsā ASV dibinātā Converse Rubber Shoe Company gan sākumā iemēģināja roku arī citu sporta apavu ražošanā, bet tieši basketbols atnesa kompānijai sākumā Amerikas un vēlāk jau pasaules mēroga slavu. Komentārus neprasošajai Converse All Star šogad aprit tieši 100 gadi. Kaut nu tā bauda stila ikonas slavu, tas tika radīts kā funkcionāls apavs basketbolam. Gumijas purngals aizsargāja kāju pirkstus, slavenais «ielāps» pasargāja potītes no sasitumiem, metāla actiņas neļāva kurpju šņorēm sabeigt audumu un gumijas zole nodrošināja pareizu saskari ar zemi, turklāt tā bija biezāka vietās, kas ātrāk nodila. «Pērnā gadsimta 20. gadu sākumā tie bija visnovatoriskākie un labākie materiāli, ko izmantot,» žurnālam Fast Company stāsta Converse vēsturnieks Sāmuels Smalidžs. Taču lai šī inovatīvā kurpe tiktu līdz slavas Olimpam, nepietika tikai ar labākajiem materiāliem, bija vajadzīgs vēl viens elements, un te izkrita otrā cūcene Čaka Teilora izskatā. Harizmātiskais Teilors, kas bija arī aktīvs basketbola treneris, kļuva vienlaikus par Converse pārdošanas aģentu un zīmola vēstnieku. «Viņš patika visiem,» laikrakstam Philadelphia Inquirer stāsta bijušais Converse pārdošanas vadītājs Džo Dīns. «Viņam bija iespaidīgas basketbola industrijas zināšanas, viņš zināja vajadzīgos cilvēkus, un ja tu biji basketbola treneris un tev vajadzēja darbu, zvanīji Čakam Teiloram.»

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 41%, Viļņā 40%, bet Tallinā tikai 24% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma dati.

Tas, nozīmē - ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 585 eiro mēnesī, Viļņā ap 525 eiro, bet Tallinā ap 493 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs, tad līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc trīs lielāko izdevumu segšanas – pārtika, mājoklis un transports - pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek gandrīz divas reizes vairāk līdzekļu nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās - 1560 eiro. Savukārt šādai pašai ģimenei Rīgā atliek 840 eiro, bet Viļņā - 774 eiro. Atšķirību pamatā galvenokārt ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – bet vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā šogad ir 1425 eiro un Viļņā - 1299 eiro, tikmēr Tallinā tie sasniedz 2053 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 63 eiro Viļņā, par 83 eiro - Rīgā un par 100 eiro - Tallinā.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru lielā dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 44%, Viļņā 41,5%, bet Tallinā tikai 25,5% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma rezultāti.

Ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 591 eiro mēnesī, Viļņā - ap 513 eiro, bet Tallinā - ap 499 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs un salīdzinājumā ar pagājušo gadu saglabājies gandrīz tajā pašā līmenī, līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc pamatvajadzību izdevumu segšanas pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek 74% ienākumu jeb 1455 eiro, Rīgā 56% jeb 751 eiro, bet Viļņā 59% jeb 723 eiro.

Šo atšķirību pamatā ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā ir 1342 eiro un Viļņā 1236 eiro, bet Tallinā tie sasniedz 1953 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 4% Viļņā, teju par 8% Rīgā un par 9% - Tallinā. Vienlaikus ienākumu pieaugumam vērojams arī atsevišķu izdevumu kāpums (visizteiktākais Rīgā), tomēr rezultātā iznākums ir iedzīvotājiem labvēlīgs – salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ģimenes pamatvajadzību segšanai nepieciešamais izdevumu slogs samazinājies par 2% - 3%.

Latvijā iedzīvotāji arvien vairāk aizdomājas par ēšanas ieradumiem un uzturā lietotās pārtikas daudzveidību, tāpēc strauji aug pieprasījums pēc tradicionālajiem eiropiešu ēdieniem un dažādu Āzijas valstu virtuvēm, intervijā stāsta Foodout.lv valdes priekšsēdētājs Lauris Kokins.

Kā tika izveidots uzņēmums Foodout?

Foodout sāka kā start-up uzņēmums, aptverot trīs Baltijas valstis. Apvienojoties ar Ukrainas lielāko ēdienu piegādes kompāniju EDA.UA, šobrīd Foodout Group ietvaros uzņēmums darbojas sešās valstīs - Ukrainā, Baltkrievijā, Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Irānā, kurās kopējais iedzīvotāju skaits pārsniedz 140 miljonus.

Kādas tendences iezīmējas pieprasījumā, kādus ēdienus ar piegādi visvairāk klienti sūta?

Latvijā ēdienu un gatavo maltīšu piegādei nav tik sena vēsture kā citur pasaulē, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs vai Centrāleiropā. Tomēr, nu jau otro desmitgadi arī Latvijā var veikt ēdienu piegādes pasūtījumus. Vēsturiski ēdienu piegāde pie mums aizsākās ar picu piegādi un pēc tam strauju popularitāti guvušo suši ēdienu piegādi. Tāpēc vairumā sabiedrības joprojām pastāv stereotips, ka ēdienu piegāde ir sinonīms picām un suši. Lai gan abas šīs kategorijas vēl joprojām aizņem vairāk nekā 65% no kopējā ēdienu pasūtījuma, arvien lielāks pieprasījums veidojas arī pēc tradicionālās virtuves un citu valstu un kultūru kulinārijas.

Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums.

Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājušies - kopš 2021. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga, tomēr šis pieaugums nav bijis vienmērīgs, norāda Swedbank.

Vērtējot ienākumus pēc nodokļu nomaksas un pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums pēdējo trīs gadu laikā bijis Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par 42% lielāka. Tikmēr Rīgā attiecīgs neto algas pieaugums ar diviem reģistrētiem apgādājamajiem bijis 29%, bet Tallinā tas bijis vismērenākais – 24%. Taču kopumā Rīgas ģimenēm joprojām jārēķinās ar zemākajiem vidējiem ienākumiem Baltijas galvaspilsētu vidū, vienlaikus sadzīvojot ne ar tām zemākajām izmaksām.

Ģimenes rīcībā esošos ienākumus ietekmē ne vien alga “uz rokas”, bet arī pabalsts par bērniem, kas katrā valstī tiek piešķirts vecākiem. Arī šajā jomā Lietuva saglabā līdera pozīciju Baltijā – tur ikmēneša pabalsts par diviem bērniem ir 192 eiro, Igaunijā 160 eiro, bet Latvijā 100 eiro. Tiesa gan, Lietuvā šis pabalsts pilnībā aizstāj iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamo, kas Latvijā strādājošajiem tiek piemērots ikmēneša ietvaros pie algas izmaksas un Igaunijā reizi gadā kā pārmaksātā nodokļa atmaksa pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Rezultātā ienākumu apmērs, kas paliek ģimenes rīcībā pēc ģimenes valsts pabalsta saņemšanas un darbaspēka nodokļu nomaksas, Tallinā, Viļņā un Rīgā būtiski atšķiras – attiecīgi 3576 eiro, 3127 eiro un 2655 eiro.

Kopš uzņēmums piedāvā savu ēdienu piegādes biznesa programmatūru citiem uzņēmumiem, tas ir pārstāvēts jau 16 valstīs.

Pērn novembrī SIA "Zeew" mainīja biznesa virzienu un tā vietā, lai piedāvātu ēdienu piegādi un konkurētu ar "Wolt" un "Bolt Food", piedāvā risinājumu, lai citi uzņēmumi varētu atvērt savu ēdienu piegādes uzņēmumu. "Praktiski tas nozīmē, ka jebkurš, kurš vēlas piedāvāt ēdienu piegādi, var uz "Zeew" programmatūras bāzes izveidot aplikāciju, dot tam savu nosaukumu un pavisam drīz būt tirgū," stāsta Muhameds Gaits (Mohamed Ghaith), SIA "Zeew" dibinātājs.

Liela daļa klientu ir jau eksistējoši ēdienu piegādes uzņēmumi, kam ir savas platformas un tirgus daļa, bet tie izmanto "Zeew", lai uzlabotu savu piedāvājumu, tāpat klientu vidū ir restorāni, kas veido savas mobilās lietotnes.

Šā gada janvārī vidējais Somijas ēdienu piegādes uzņēmuma Wolt lietotājs Rīgā veica 2,32 pasūtījumus mēnesī, bet pirms gada – 1,97 pirkumus mēnesī

Šobrīd kompānijas mobilajā lietotnē pieejami 182 restorāni Rīgā, bet līdz gada beigām šo skaitli plānots dubultot. «Redzēt, ka cilvēki izmēģina Wolt, paliek ar mums un izmanto šo pakalpojumu arvien vairāk, ir pati labākā sajūta,» saka Līsa Ristala (Liis Ristal), ēdienu piegādes kompānijas Wolt vadītāja Baltijā. Šis uzņēmums darbu Rīgā sāka 2017. gada oktobrī. Pērn Wolt lietotāji Rīgā pasūtījuši 200 tūkstošus burgeru, 192 tūkstošus suši komplektu, 126 tūkstošus porciju Āzijas ēdienu, 95 tūkstošus salātu porciju un 63 tūkstošus picu. Vairāk par to, kā Somijas jaunuzņēmumam veicas Rīgā, kā atšķiras klientu paradumi Baltijā un kā arī līdzņemšanai domāta ēdiena jomā ieviest videi draudzīgāku iepakojumu, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Latvijas vīriešu basketbola valstsvienības pārstāvji ciemojās pie izlases atbalstītājiem Putnu fabrika Ķekava, informē Latvijas Basketbola savienības pārstāvis Matīss Stasjuns.

Izlases pārstāvjiem bija iespēja iepazīties ar apstākļiem, kādos putni tiek audzēti un uzņēmuma īstenotajām metodēm, saistītām ar putnu labturību un biodrošību, kā arī ražošanas procesu – gaļas pārstrādi. Izlasi pārstāvēja galvenais treneris Arnis Vecvagars, galvenais izlases ārsts Mārtiņš Pulveris, menedžeris Emīls Toms un Latvijas jaunatnes basketbola līgas direktors Kaspars Cipruss.

«Vistas gaļa ir neatņemama sastāvdaļa katra sportista ēdienkartē, īpaši pirms spēlēm, kad nepieciešams ātri uzņemt daudz enerģijas. Izrādās, ka ražošanas procesā tiek ievērota tikpat liela un pat lielāka disciplīna kā sportā, nodrošinot izcilību un augstas raudzes darba rezultātu, » savos iespaidos par vizīti «Putnu fabrikā Ķekava» dalās basketbola valstsvienības galvenais treneris Arnis Vecvagars.

Hokejisti uzveic basketbolistus “Sporta Avīzes” ikgadējā 50 ekspertu aptaujā

Ja ekspertiem jāsaka, ka sešiniekā gribētos ielikt ikvienu no sportistiem vai komandām, kas pieminēti potenciālo kandidātu sarakstā, gads Latvijas sportā ir izdevies. Tieši tāds bija 2023. gads, tomēr no tā atmiņā īpaši palika divi ļoti spilgti sasniegumi. Tradicionālajā “Sporta Avīzes” 50 ekspertu aptaujā, kas, nosakot gada labākos Latvijas sportā, risinājās jau 28. reizi, uzvaru izcīnīja bronzu pasaules čempionātā guvusī Latvijas hokeja izlase, otrajā pozīcijā atstājot Pasaules kausā lieliski debitējušo Latvijas basketbola valstsvienību. Savukārt par aizvadītā gada Latvijas labāko jauno sportistu eksperti ļoti pārliecinoši atzina vieglatlēti Agati Cauni.

Valsts varētu segt Latvijas basketbola zvaigznes, Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandas Ņujorkas Knicks spēlētāja Kristapa Porziņģa apdrošināšanas izmaksas dalībai Eiropas čempionātā (EČ) basketbolā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs skaidroja, ka Latvijas Basketbola savienība (LBS) informējusi par to, ka ir vairāki izlases kandidāti, kuriem ir ļoti augstas apdrošināšanas summas. Kopumā LBS apdrošināšanas izmaksām lūgusi vairāk nekā 200 000 eiro.

Kā pastāstīja Nacionālās sporta padomes priekšsēdētāja vietnieks Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis, padome atbalstīja apdrošināšanas summas papildu piešķiršanu Latvijas Basketbola savienībai (LBS) 135 000 eiro apmērā, tādējādi sedzot Porziņģa apdrošināšanas izmaksas.

Taču pārējo basketbolistu apdrošināšanai LBS jāmeklē pašai, norādīja Vrubļevskis, piebilstot, ka finansējums pašiem, nepaļaujoties uz valsts atbalstu, būs jāmeklē arī Porziņģa apsarga apmaksai.

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja uzņēmēja Mārtiņa Lauvas pārstāvētās "Basketbola attīstības aģentūras Rīga" jeb SIA "BAA Rīga" prasību piedzīt no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) latviešu basketbolista Dāvja Bertāna 32 269 eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Pārskatot lietu pēc būtības, tiesa šodien pasludinātajā spriedumā ir atzinusi, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikums par atlīdzību ir spēkā neesošs no līguma noslēgšanas brīža un strīda izšķiršanā nevar tikt piemērots, tādēļ prasība, kas tiesā celta, pamatojoties uz šo noteikumu, ir noraidāma.

Spriedums 30 dienu laikā ir pārsūdzams kasācijas kārtībā. Tāpat no Lauvas par labu Bertānam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kā arī nospriests līdz ar sprieduma stāšanos spēkā atcelt lietā piemēroto prasības nodrošinājumu.

Apelācijas instances tiesā, skatot lietu atkārtoti, secināts, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikumi formulēti tā, ka nebija paredzams atlīdzības apmērs, kāds pienāksies "BAA Rīga" par tās sniegto pakalpojumu. Eiropas Savienības tiesa ir norādījusi, ka patērētāju līgumos noteikumiem par atlīdzību jābūt formulētiem saprotami, lai patērētājam būtu skaidras līguma ekonomiskās sekas.

Jūrmalā, Raiņa ielā 55, atklāta jaunuzceltā sporta zāle, kas šobrīd ir lielākais un sporta iespējām bagātākais sporta objekts kūrortpilsētā. Sporta zāle veidota, ņemot vērā Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) prasības un paredzēta arī Baltijas līmeņa basketbola sacensībām, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Zāle izbūvēta divos stāvos, un telpu kopējā platība pārsniedz 3000 kvadrātmetru. Tā piemērota basketbola, handbola un volejbola spēlēm. Ikdienā sporta zālē notiks sporta stundas, zāle arī paredzēta Jūrmalas Sporta skolas audzēkņu un Jūrmalas sporta klubu treniņu vajadzībām. Tāpat jaunajā sporta objektā norisināsies Latvijas basketbola un handbola virslīgas spēles.

Pirmais lielais sporta notikums hallē paredzēts 28. septembrī, kad Latvijas Basketbola līgas 1. divīzijas jauno sezonu sāks basketbola komanda Jūrmala/Fēnikss.

Rīkojot starptautiskas sacensības, ir iespēja izvērst teleskopiskās tribīnes, kurās paredzēts izvietot ap 750 cilvēku. Tribīnes veido pakāpienu rindas, kas apvienojas ar otrā stāva telpā izvietotajām stacionārajām tribīnēm, kurās ir izvietots vēl papildu 60 sēdvietu.

Viļņas basketbola klubam Lietuvos rytas ir jauns īpašnieks - uzņēmējs, Eiropas Parlamenta deputāts Antans Guoga, vēsta portāls Krepsinis.net.

Guoga pirmdienas vakarā pārņēmis nodibinājuma Krepšinio rytas divu kapitāla daļu turētāja tiesības no diviem līdzšinējiem īpašniekiem - kluba darbinieka Remiģija Kaziļoņa un advokāta Sigita Židoņa. Vēl divas Krepšinio rytas daļas pieder Viļņas pašvaldībai un sabiedrisko attiecību speciālistam Darjum Gudelim.

Jaunais īpašnieks apņēmies kluba nosaukumu nemainīt.

Mediji prognozē, ka jauna īpašnieka ienākšana ir tikai pirmā no pārmaiņām, kas gaidāmas galvaspilsētas basketbola klubā. Par pārmaiņu nepieciešamību pagājušajā nedēļā ierunājās Viļņas mērs Remiģijs Šimašus, reaģējot uz Lietuvos rytas ilggadējā prezidenta Ģedvīda Vainauska izteikumiem, ka nevienā komandā «nedrīkstētu būt vairāk par diviem melnādainajiem spēlētājiem». Guoga klubā pārņēmis Vainauska un viņa sadarbības partneriem piederošās daļas.