Suņu un kaķu audzēšana nav lēts prieks, tāpēc, darot to likumu ietvaros, nopelnīt būs grūti; dzīvnieku pavairošana netiek uzraudzīta, šis bizness lielā mērā notiek pelēkajā zonā.
Tirdzniecību ar mājas (istabas) dzīvniekiem – suņiem, kaķiem un seskiem – kontrolē un uzrauga Pārtikas veterinārais dienests (PVD), taču normatīvajos aktos nav noteikts, kas ir dzīvnieku audzētava, un to turēšanas vietas nav jāreģistrē, tāpēc PVD rīcībā nav informācijas par to skaitu. Tāpat par dzīvnieku audzētājiem nav iespējams iegūt informāciju Valsts ieņēmumu dienestā (VID), jo tie, kuri regulāri gūst ienākumus, pārdodot mājas dzīvnieku mazuļus, reģistrējas kā «citi neklasificēti pakalpojumi». Šajā kategorijā ietilpst dažādi netradicionāli saimnieciskās darbības veidi, tāpēc atlasīt precīzu skaitu to cilvēku, kuri savu nodarbošanos saistījuši tieši ar mājas mīluļiem, nav iespējams. Dzīvnieku aizsardzības organizācijas ir rosinājušas Zemkopības ministriju (ZM) sakārtot mīļdzīvnieku audzēšanu un izstrādāt speciālus normatīvus.
Viens metiens gadā
Labturības prasības paredz, ka mājdzīvniekiem gada laikā nedrīkst būt vairāk kā viens metiens. Ievērojot šo normu, jaundzimušo mājas mīluļu skaitam vajadzētu būt ierobežotam. Taču, tā kā PVD inspektoriem nav iespēju izsekot līdzi visiem sociālajos tīklos un interneta vietnēs ievietotajiem sludinājumiem, šis rūpals netiek uzraudzīts un metienu skaits nav kontrolēts.
Likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli ir iestrādāts princips – saimnieciskā darbība var būt jebkura regulāra darbība ar mērķi gūt peļņu, taču no personīgās mantas tirdzniecības nodokļi nav jāmaksā. Tas nozīmē, ka laiku pa laikam ikvienam iedzīvotājam ir tiesības pārdot viņa īpašumā esošu mantu. Būtiski kritēriji, kas saimniecisko darbību atšķir no personīgās mantas pārdošanas, ir darījumu regularitāte un nodoms gūt peļņu, skaidro VID.
Vērtējot darījumus pēc būtības, ir jāapzinās, ka suņi nav tas pats, kas skapis vai kleita. Saimniekam nav iespējas ietekmēt faktu, ka viņa mājas mīlulim vienā metienā piedzimst desmit, nevis trīs, kā atļauts likumā, kucēni. Līdz ar to piemērot likumā noteikto, vadoties pēc matemātiska principa, ka par darījumu regularitāti liecina to skaits gadā, būtu absurdi, neētiski būtu sodīt cilvēku par to, ka viņš kucēnus nav iemidzinājis, bet izlēmis pārdot, tādējādi nodrošinot tiem dzīvi un mājas, norāda VID.
Audzētāju lobijs
Kopš 2017. gada 1. janvāra Latvijā visiem īpašniekiem ir jāapzīmē un jāpiereģistrē valsts reģistrā savi suņi, bet šo obligāto normu apiet lielākā daļa dzīvnieku pavairotāju, kuri tirgo suņus bez reģistrētiem čipiem, uzsver dzīvnieku pansijas Ulubele izveidotāja un vadītāja Ilze Džonsone. Tādējādi pavairotāji paliek pelēkajā zonā, iespējams, lai neuzrādītu, cik daudz suņu viņiem pieder un cik ir pārdevuši. Lauksaimniecības datu centrā 17. jūnijā reģistrēti 138 tūkst. mājas (istabas) dzīvnieki, no tiem turpat 132,8 tūkst. ir suņi, nedaudz vairāk kā 5 tūkstoši kaķu un 90 seski.
Visu rakstu lasiet 18. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
