Viens no treknākajiem kumosiem, kas patiesībā esot iekārdinājis britu investorus Roulendus, ir telekomunikāciju giganti Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT), kuru valstij piederošās kapitāla daļas ir privatizējamo valsts īpašumu saraksta augšgalā.

Darījuma cena, kuru gatavi solīt britu investori, esot miljards dolāru – iespaidīgs cipars, kas līdzvērtīgs cenai, kādu pirms pāris gadiem piedāvāja abu uzņēmumu līdzīpašniece, ziemeļvalstu TeliaSonera. Līdz velēšanām diskusijām par Lattelecom un LMT privatizāciju pielikts punkts. Pēc tām – jautājums būs valdības kompetencē, norāda B. Rulle.

Žurnāliste gan skaidro, ka šobrīd, visticamāk, nav iespējams iegūt dokumentus, piemēram, Dienas pirkšanas, pārdošanas un pārvaldes līgumus, pilnvaras, kas juridiski apstiprinātu, ka Dienas patiesie īpašnieki ir vietējie oligarhi. «Taču līdzšinējā pieredze, šķetinot gan ar Lembergu, gan ar Šķēli saistītas lietas, vedina cerēt, ka tas ir tikai laika jautājums. Agrāk vai vēlāk dokumenti parādīsies,» tā B. Rulle.

Viņa apšauba, ka mērķis izmaiņām Dienas vadībā būtu plāns par Dienas likvidēšanu un ka Diena tagad akli sāks postulēt apvienību Par labu Latviju, ZZS idejas, slavinās Aināru, Andri un Aivaru un viņiem lojālos. «Tas nebūtu gudri. Visticamāk, mērķis ir nodrošināt, lai Diena vienkārši neraksta par lietām, par kurām oligarhu, viņu padomdevēju un pakalpiņu ieskatā nevajag rakstīt,» secina pētnieciskā žurnāliste.

Jaunais a/s Diena un SIA Dienas mediji valdes priekšsēdētājs Uldis Salmiņš iepriekš intervijā Diena.lv apgalvoja, ka, Dienas galvenā redaktora Gunta Bojāra vietā ieceļot Sergeju Ancupovu un Dzintaru Zaļūksni, iecerēts «nostiprināt redakcionālo komandu». Šie cilvēki viņaprāt, var dot pievienoto vērtību. Savukārt paši S. Ancupovs un Dz. Zaļūksnis iepriekš nolieguši, ka būtu politiski angažētas personas.

Laikraksta Diena jaunās vadības izstrādātajos pamatprincipos, kā turpmāk strādās laikraksts Diena, cita starpā uzsvērts: «Laikraksts nedrīkst būt platforma nevienam no politiskajiem spēkiem, un tā redaktoriem un žurnālistiem jānoraida jebkuri ietekmēšanas mēģinājumi gan no partiju, gan atsevišķu personu – Šķēles, Šlesera, Lemberga, Ušakova, Plinera, Dombrovska, Ēlertes – vai jebkuras citas personas puses.»

Žurnāls Ir vēstīja, ka gandrīz visi svarīgākie privātie mediji ir saistīti ar «vietējiem roulendiem». «Vēlēšanas oktobrī mēs gaidām situācijā, kur sabiedriskie mediji ir apzināti novājināti, bet gandrīz visi svarīgākie privātie mediji saistīti ar vietējiem «trim roulendiem»,» tā Ir.

Ir norāda, ka, piemēram, LNT kopš šā gada marta pieder Andrejam Ēķim, kurš aktīvi iesaistījies apvienībā Par Labu Latviju!, savukārt izdevniecība a/s Lauku Avīze pieder Viesturam Serdānam. Taču vairākus gadus atpakaļ jau esot izskanējusi informācija, ka laikraksta izdevējs esot nonācis a/s Ventbunkers īpašumā un to kontrolējot Oļegs Stepanovs un Olafs Berķis.