Publiskajā telpā pašlaik valda visai skeptiska attieksme pret jēdzienu «E-vielas» un to klātbūtni pārtikas produktos. Ir absolūti maldīgi uzskatīt, ka visas pārtikas piedevas ir sinonīms veselībai bīstamām vielām, jo pat kristāldzidrā ūdenī var atrast vairumu ķīmisko elementu no Mendeļejeva tabulas.

Domājot par patērētājiem, ir jādomā arī par ražotājiem – ES līmenī jābūt likumdošanai, kas garantē stabilu un skaidru regulējumu visiem vienotā tirgus dalībniekiem. Jābūt skaidri noteiktām E-vielu (piemēram, nitrītu) klātbūtnes robežām produktos, kam uz marķējuma norādīts, ka tie nesatur E-vielas vai E-vielas tiem nav pievienotas.

Protams, ir viegli vainot gaļas ražotājus, bet problēmas būtību slēpj līdz galam nesakārtotā likumdošana. E-vielu klātbūtne pārtikas produktos ES līmenī ir visai vāji regulēta un pat pašreizējā izpildījumā ļauj plaši interpretēt, ko drīkst un ko nedrīkst.

Ražotāji ir situācijas ķīlnieki un šaubos, ka kāds no gaļas ražotājiem tīši ļaunprātīgi izmanto likumdošanas «caurumus», lai maldinātu patērētājus par to, vai produktā ir vai nav E-vielas. Tāda situācija nav neviena godprātīga cilvēka interesēs. ES līmenī nedrīkst būt tāda situācija, ka nav regulējuma, kas nosaka, piemēram, to, kāds tad īsti drīkst būt pieļaujamais nitrītu daudzums produktos, kas tiek marķēti kā produkti «Bez E-vielām» vai kā tādi, kuriem «Nav pievienotas E-vielas», ja reiz šādi marķētus produktus drīkst tirgot. Ražojot produktus, nedrīkst būt interpretācijas iespējas, bet jābūt konkrēti zināmiem darbības nosacījumiem.

Visu viedokli Ražotāji kļuvuši par E-vielu likumdošanas ķīlniekiem lasiet 6. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.