Politiskas vilcināšanās, nesaskaņas ar Eiropas Komisiju (EK) par nepieciešamo finansējumu un sliktā plānošana sekmējusi to, ka slēgtās Ignalinas atomelektrostacijas (AES) kodolatkritumu glabātavas celtniecība Lietuvā atpaliek no termiņa par vismaz četriem gadiem.

Iecerētais projekts paredz, ka Lietuvā tiks uzbūvēta pagaidu kodolatkritumu glabātava, kurā būs iespējams turēt 15,5 tūkstošus izlietotās kodoldegvielas stienīšu pirms tos izvietos pazemes glabātavā, vēsta Euobserver.

Ja degvielas stieņi netiks pienācīgi uzglabāti, pastāv reāls piesārņojuma risks, sacīja Ignalinas AES ģenerāldirektors Žilvins Jurkšus. «Viena lieta ir uzcelt reaktoru, bet pavisam cita – to demontēt. Atlikšana nozīmē, ka izmaksas palielināsies,» klāstīja Ž. Jurkšus.

Pagaidu kodolatkritumu glabātavas celtniecības izmaksas ir 193 miljonu eiro apmērā, tai vajadzēja būt gatavai jau 2009. gadā, taču tad tās pabeigšanas termiņš tika atlikts līdz 2011. gadam, bet pēc tam – līdz 2013. gada decembrim. Ž. Jurškus arī pastāstīja, ka Vācijas kompānija GNS, kura nolīgta glabātavas tvertņu būvēšanai, iekļāvusi «novirzes», kuru neesot bijis sākotnējā projektā un kas varētu ietekmēt drošību.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Lietuva sākusi izmeklēt ASV kompānijas Data Systems & Solutions darbību pēc tam, kad amerikāņu varasiestādes atklājušas, ka tā devusi kukuļus slēgtās Ignalinas atomelektrostacijas (AES) vadītājiem.

«Prokuratūra uzsākusi izmeklēšanu saistībā ar iespējamu korupciju un Ignalinas AES vadītāju dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu,» pausts Lietuvas Ģenerālprokuratūras izplatītajā paziņojumā.

Iepriekš ASV Tieslietu departaments nāca klajā ar paziņojumu, ka kompānija Data Systems & Solutions devusi kukuļus Ignalinas AES vadībai, lai nodrošinātu sev izdevīgus līgumus. Kā aģentūrai AFP norādīja Ignalinas AES pārstāve Daiva Rimasauskaite, ASV kompānija atomelektrostacijā īstenojusi vairākus projektus, kuri bijuši saistīti ar drošības un novērošanas sistēmām. Projekti īstenoti laika posmā no 1999. līdz 2006. gadam un to izmaksas veidojušas desmitiem miljonu ASV dolāru.

Elektroenerģijas deficīta risināšanai iespējami dažādi ceļi, bet runa ir par šo variantu cenu un politiskajiem uzstādījumiem, vēsta Dienas bizness.

Nav noslēpums, ka pēc Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanas šī gada 31. decembrī Latvija no visām reģiona valstīm paliks viskritiskākajā situācijā, jo, atšķirībā no mūsu kaimiņvalstīm, mēs pagaidām nespējam sevi pilnībā nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu un jaudu.

Kādā stāvoklī ir pašreizējā Latvijas elektroenerģijas apgāde un kas reāli mainīsies pēc Ignalinas AES slēgšanas?

Latvija ir elektroenerģijas deficīta zeme, tāpēc mēs vienmēr esam elektrību pirkuši. Ilgu laiku veiksmīgi izmantojām situāciju, ka kaimiņos lielos apjomos bija pieejama salīdzinoši lēta elektroenerģija. Tas bija iespējams tādēļ, ka savulaik visa Padomju Savienības elektroapgāde tika izveidota kā vienota sistēma gan ģenerējošo jaudu, gan elektropārvades tīklu ziņā. Toreiz bija piedāvājums Ignalinas AES līdzīgu elektrostaciju uzbūvēt arī Latvijā, taču tas netika atbalstīts.

Ignalinas atomelektrostacijas (AES) darbības pilnīgai apturēšanai šogad 31. decembrī nebūs dramatisks pavērsiens Latvijas energoapgādē, taču elektroenerģijas cenas attīstību eksperti atturas prognozēt, raksta Diena.

Db jau vēstīja, ka ar to, kas sagaida pēc gada 31. decembra, kad tiks slēgta Ignalinas AES, viedokļi ir samērā viennozīmīgi - cena pieaugs. Tas, cik daudz tā pieaugs, atkarīgs no tā, kāds būs reģionā deficīts, kur vismaz Latvijai lielākās cerības jāliek uz Krievijas importu, nevis uz Skandināvijas tirgu. Par elektrības tarifa pieaugumu pat Krievijas iekšējā tirgū nākamgad jau ir izskanējušas visdažādākās prognozes - no 5 līdz pat 10%.

Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis Dienai skaidro, ka Ignalinas AES nodrošinājusi vienu no zemākajām elektroenerģijas cenām reģionā, tāpēc, tai pārstājot darboties, sagaidāms, ka reģionā veidosies jauna cena.

Vides nevalstiskās organizācijas (NVO) 3.septembrī uzsāks informatīvu kampaņu Latvijā pret jaunas atomelektrostacijas (AES) būvniecību Ignalinā, Db.lv informēja Latvijas Zaļā kustība. Vides NVO norāda, ka AES vietā ir jāpaplašina atjaunojamo energoresursu izmantošana.

Vides NVO aktīvisti no vairākām vides organizācijām pulcēsies 3.septembrī plkst. 12:00 pie Daugavpils rajona padomes ēkas, kur plkst. 13:00 sāksies jaunās Ignalinas AES ietekmes uz vidi novērtējuma programmas apspriešana. Vides aktīvisti interesentiem sniegs informāciju par riskiem un izmaksām saistībā ar atomenerģijas izmantošanu un norādīs uz problemātiskajiem jautājumiem saistībā ar plānoto Ignalinas AES.

Vides NVO neatbalsta Latvijas iesaistīšanos jaunas atomelektrostacijas celtniecībā Ignalinā, kā arī iebilst pret šādas AES būvniecību pēc būtības uzskatot, ka atomenerģijas izmantošana ir ekonomiski apšaubāma un dārga, tā rada nopietnus vides un sociālos riskus un ir pretrunā ilgtspējīgas attīstības koncepcijai. Tādēļ vides NVO nolēmušas uzsākt informatīvu kampaņu kā dažādu pasākumu sēriju, lai par šiem aspektiem informētu iedzīvotājus un aicinātu Latviju nepiedalīties jaunās Ignalinas AES projektā, kā arī aktīvi iestāties pret šāda projekta īstenošanu kādā no Baltijas valstīm.

Klimata un enerģētikas ministrija(KEM) plāno sākt sarunas ar Igaunijas Klimata ministriju, lai padziļināti izvērtētu sadarbības iespējas ar Igauniju atomelektrostacijas būvniecībā un ekspluatācijā, teikts KEM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā.

Tāpat plānots vērtēt šāda sadarbības projekta ieguvumus no tehniskā un ekonomiskā viedokļa un potenciālās izmaksas.

KEM norāda, ka aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam projekts (NEKP) paredz Latvijai sasniegt 57% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas gala patēriņā līdz 2030.gadam. Eiropas Savienība (ES) un Latvija kā ES dalībvalsts ir apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti 2050.gadā.

Šobrīd Latvijas energoapgādē elektroenerģijas bāzes jaudu nodrošina AS "Latvenergo" piederošās spēkstacijas - termoelektrostacijas Rīgas TEC-1 un TEC-2 ar kopējo jaudu 1039 megavati (MW) un Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde, kuras kopējā uzstādītā jauda ir 1558 MW un kuras stacijas darbojas ar pilnu jaudu galvenokārt pavasarī, kad Daugavā ir pietiekami liela ūdens pietece.

Pēc Ignalinas AES slēgšanas šī gada nogalē Lietuvā elektrība maksās par 8—10% vairāk, paziņojis Lietuvas premjers Andrius Kubiļus, raksta Itar-Tass.

«Pēc vienīgās Baltijas atomelektrostacijas slēgšanas Lietuvā ir gaidāms elektrības cenu pieaugums, taču ne tik liels kā iepriekš minējusi darba grupa —par 50%. To darba grupa minējusi, lai pierunātu Eiropas Komisiju pagarināt Ignalinas AES darbību vēl pēc 2009. gada beigām,» saka A. Kubiļus.

Jāatgādina, ka Černobiļas tipa Ignalinas AES slēgšana bija Lietuvai viens no priekšnosacījumiem, to uzņemot Eiropas Savienībā. Lietuva kopā ar pārējām Baltijas valstīm un Poliju jau konceptuāli vienojusies par jaunas AES būvniecību, kurai būtu jābūt gatavai 2018. gadā. Latvijas nacionālā energokompānija a/s Latvenergo līdz šim ir bijusi ļoti piesardzīga, prognozējot Latvijas elektrības cenas pēc Ignalinas slēgšanas, gan uzsverot, ka Latvijas ietekmei uz Latvijas elektrības cenām šim faktoram nevajadzētu būt tik lielai nozīmei kā Lietuvā. Latvija par 40% ir atkarīga no elektroenerģijas importa, kas līdz šim galvenokārt ir nācis no Ignalinas AES. Taču Lietuvā paspējuši Ignalinas AES jau nodēvēt par Lietuvas Parex —vienu no ekonomisko krīzi padziļinošiem elementiem.

Līdz ar Lietuvas Seima atbalstu likuma grozījumiem, kas nepieciešami Ignalinas atomelektrostacijas (AES) nacionālā investora Lithuanian Electricity Organisation dibināšanai, var tikt uzsākts darbs pie jaunā reaktora būvniecības projekta un tā attīstīšanas.

Ignalinas projekts ir viennozīmīgi pozitīvs Latvijai gan no ekonomiskā, gan ekoloģiskā skatu punkta. Turklāt šis projekts Baltijas valstīm nodrošinās lielāku energoneatkarību. AES atbilst visiem mūsdienās izvirzītajiem kritērijiem, kādi šobrīd pasaulē ir izstrādāti attiecībā uz dabas aizsardzības prasībām. AES kā elektroenerģijas ražotājs nodara vismazāko kaitējumu videi salīdzinājumā ar visiem pārējiem – tām nav izmešu, un tās neizdala CO2, kamēr ogļu staciju blakusprodukts ir izdedžu kaudzes, kuras kaut kur nepieciešams uzglabāt. Ja mēs paskatāmies uz Igaunijas piemēru, tad redzam, ka no degakmeņa, ko izmanto Igaunijas termoelektrostacijā pie Peipusa ezera, apkārtne ir neatgriezeniski cietusi un tās apvidū ir novērojams piesārņojums.

Sakarā ar Ignalinas AES apturēšanu 8.novembra vakarā Latvijas energoapgādē nav notikušas ārkārtas situācijas, taču veikti apgādes režīma pārkārtojumi, informēja Latvenergo.

Lai kompensētu trūkstošās jaudas Lietuvā un Latvijā, ceturtdienas vakarā ievērojami tika palielināta elektrības izstrāde Daugavas HES kaskādē (Pļaviņu, Ķeguma, Rīgas spēkstacijas), kā arī vairākās Lietuvas spēkstacijās – Kauņas HES, Kroņu HAES (hidro akumulējošā elektrostacija). Daugavas HES kaskāde īslaicīgi spēj aizstāt aptuveni pusi - ap 700 megavatiem (MW) no Ignalinas elektriskās jaudas (kopā 1300 MW), tādēļ šādos gadījumos ir būtiska energoapgādes sistēmas pārkārtošanas ātrdarbība.

AS Augstsprieguma tīkls valdes loceklis Varis Boks: ”Šādi gadījumi nav izslēdzami un tie pierāda pārvades sistēmas operatoru (PSO) nevainojamas sadarbības nozīmīgumu neordinārās situācijās. Uzskatu, ka arī šajā reizē esam strādājuši precīzi un atbilstoši labai starpsistēmu kooperācijas praksei, tādēļ nav ietekmēta neviena klienta elektroapgāde.”

Protestējošajiem Tukuma iedzītovtājiem par prieku, nolemts atkārtoti veikt sabiedriskās apspriešanas un veikt ietekmes uz vidi novērtējumu.

Vides pārraudzības valsts birojā (VPVB), izvērtējot SIA Tukums Airport Jūrmalas lidostas darbības paplašināšanas ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, nolemts, ka iesniedzējam tas jāpapildina un jārīko atkārtota sabiedriskā apspriešana.

Vides pārraudzības valsts biroja Ietekmes uz vidi novērtējuma nodrošināšanas daļas vadītāja Ērika Ulāne aģentūru LETA informēja, ka VPVB ir uzdevis lidostas uzņēmumam novērst nepilnības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā un nodrošināt tā atkārtotu sabiedrisko apspriešanu.

Tas nozīmē, ka atkārtoti notiks arī sabiedriskās apspriešanas sapulces, skaidroja Ulāne, piebilstot, ka, izvērtējot ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumus, VPVB tā ir ierasta prakse, ka ziņojumi netiek akceptēti ar pirmo reizi, jo apjomīgajā dokumentā uzņēmēji bieži palaižot garām atsevišķas prasības. Parasti VPVB pieprasa iesniegt papildinājumus, taču šajā lidostas ziņojumā konstatēta virkne trūkumu, tāpēc nolemts to atdot atpakaļ uzlabošanai un atkārtotai apspriešanai.

SIA Tukums Airport, ievērojot atbilstošās prasības, centīsies turpināt Tukuma lidostas jeb lidostas Jūrmala paplašināšanu, pieļaujot iespēju arī gatavot jaunu ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu.

SIA Tukums Airport juriste Viktorija Šalajeva aģentūrai LETA skaidroja, ka saistībā ar Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) atzinumu, kas aptur paplašināšanos, SIA Tukums Airport ieskatā IVN procedūras gaitā sniegtā atzinuma mērķis ir nevis aizliegt lidostai attīstīties, bet norādīt uz nepilnībām iesniegtajā ziņojumā.

«VPVB uzskata, ka daži no aprēķiniem iesniegtajā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā tika veikti nepareizi, tomēr speciālisti, kuri izstrādāja ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu lidostas Jurmala Airport darbības paplašināšanai, tam nepiekrīt,» skaidroja Šalajeva, informējot, ka patlaban tiek noskaidrota situācija un, tiklīdz būs vairāk skaidrības, SIA Tukums Airport veiks tālākās darbības.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Eiropas Komisija pavēstījusi, ka starptautiskie «donori», no kuriem lielākais ir Eiropas Savienība (ES), lēmuši par Ignalinas atomelektrostacijas demontāžas projektam paredzēto fondu iesaldēšanu, ziņo euractiv.com.

Ignalinas atomelektrostacijas (AES) demontāžas projekts paredz kodolatkritumu glabātavas celtniecību. Jau vēstīts, ka Lietuvai jāizbūvē kodoldegvielas stieņu pagaidu glabātuvi, kurai vajadzēja būt gatavai jau 2009. gadā. Ignalinas AES demontēšanai, kā norādījusi Lietuva, ES budžetā jāatvēl 770 miljoni eiro (541,16 miljoni latu), lai varētu līdz 2029. gadam pabeigt visus demontāžas darbus un agrākās AES vietā zaļotu zāle. Kopējās izmaksas tiek lēstas 2,8 miljardu eiro apmērā, bet ES piekritusi līdz 2013. gadam sniegt atbalstu 1,37 miljardu eiro apmērā.

Ceturtdien pieņemtais lēmums, ka Ignalinas AES demontāžai paredzētie līdzekļi tiks «iesaldēti», jo pēc divus gadus ilgušām diskusijām starp Lietuvu un AES pārvaldītāju – Vācijā un ASV bāzētu kompāniju Nukem vēl nav pieņemts lēmums, kā tieši šo projektu realizēt. Lietuva jau iepriekš vairākkārt paudusi neuzticību par Nukem nodrošināto konteineru drošību.

Lietuvas premjerministrs Andrus Kubiļus uzskata Latvijas valdībai vajadzētu pieņemt lēmumus ātrāk, pretējā gadījumā valstis nespēs vienoties par atomelektrostacijas būvniecību, tā viņš teica intervijā Latvijas radio.

A. Kubiļus norādīja, ka Lietuvai pašlaik stratēģiski svarīgākie ir tieši enerģētiskie objekti, tādēļ ir izveidota arī Enerģētikas ministrija. Tomēr viņš norāda, ka nesaprot, kā būs iespējams panākt vienošanos ar Latviju par atomelektrostacijas būvniecību, ja abas valstis nespēj vienoties par vienkāršākiem jautājumiem.

"Runājām ar Latvijas premjeru Ivaru Godmani pusdienu. Ir ļoti žēl, ka nevaram vienoties par vienkāršu jautājumu - Baltijas un Zviedrijas enerģijas starpsavienojumu. Dažreiz nav skaidrs, kādi argumenti traucē vienoties - mums ir nauda, viss sagatavots, arī biznesa plāns. Saprotam, ka Latvijai ir grūti rast finansējumu, tomēr rodas jautājums - kā varēsim vienoties par atomelektrostaciju, ja nevaram saprasties pat tik vienkāršā jautājumā kā Baltijas - Zviedrijas starpsavienojums," teica A. Kubiļus.

Satversmes tiesa (ST) pirmdien par neatbilstošu Satversmei atzina normu, ar kuru samazināts galvenās cirtes caurmērs.

Šī ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu un tās ilgtspējību Latvijā tika vērtēts ST. ST uzsver, ka tiesiskajam regulējumam, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses.

Spriedumā norādīts, ka valsts ir tiesīga pieņemt tādus lēmumus, kuriem var būt ietekme uz vidi, taču tiem ir jābūt saskaņā ar Satversmē ietverto ilgtspējības principu - vispusīgi izvērtētiem, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses. Tāpat būtiska nozīme ir Satversmes 115.pantā ietvertajam piesardzības principam, kurš citstarp prasa, lai pirms plānotās darbības tiktu apzinātas un izvērtētas visas iespējamās negatīvās sekas.

Daudziem Latvijā ir izveidojies priekšstats, diezgan noteikta nostāja par to, kā šeit ir jāattīstas enerģētikas tirgum. Neviens vairs sevišķi neprotestē pret to, ka būtu jāuzbūvē jauna gāzes elektrostacija, un tāpat daudzi uzskata, ka ir jāveic pētījumi ogļu stacijas būvniecībai.

Tāpat mūsu valsts šausmīgi ātriem soļiem virzās pretī iecerei piedalīties jaunas atomelektrostacijas (AES) būvniecībā Ignalinā, Lietuvā. Manuprāt, mēs pārāk strauji ejam šajā Ignalinas virzienā. Mēs esam aizmirsuši, ka mums šajā jomā ir izvēles iespēja, kā rīkoties — būvēt šādu AES Lietuvā vai Latvijā.

Diemžēl mūsu valstī Ministru kabineta līmenī šāda iespēja nav pat izvērtēta. Nav bijusi pat neviena diskusij par šo tēmu — mēs visi, gluži kā apmāti skrienam Ignalinas virzienā, uzskatot, ka šāds risinājums ir vienīgais optimālais. Runājot ar enerģētikas sfēras profesionāļiem, zinātniekiem, es esmu nonācis pie secinājuma, ka tā nav.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Elektroenerģijai mūsu ikdienā ir visai liela nozīme. Arī nākotnē vēlamies elektrības piegādes drošumu par pieņemamām cenām. Tāpēc apdomīgi jāsper katrs kārtējais solis, veidojot jaunas elektrības ģenerējošās jaudas, nosakot to izveides secību, apsverot briestošās lietderīgās strukturālās izmaiņas energoresursu izvēlē.

AS „Latvenergo” savās termoelektrocentrālēs (TEC 1 un TEC 2) elektrības ražošanai izmanto no Krievijas importēto dabasgāzi. Latvijā Daugavas hidroenerģijas spēkstacijās saražotā elektroenerģija kopā ar TEC iegūto elektrību ir viena no vislētākajām elektrībām Eiropā. Patērētājam tas ir būtiski, lai maksa par elektrību nepaaugstinātos vai maksas pieaugums būtu mērens.

Taču vienlaikus tāpat aktuāla paliek problēma par paredzamām trūkstošajām elektrības ražošanas jaudām turpmāk. Ne īpaši tālā perspektīvā elektroenerģijas ģenerācijas jaudu samazinājums, ko radīs Ignalinas AES slēgšana un Igaunijas degakmens ogļu staciju fundamentāla rekonstrukcija, ietekmēs arī Latvijas tautsaimniecības nodrošinājumu ar elektrību. Veidojot turpmāko stratēģiju, kompleksi jāizvērtē elektroenerģijas iegūšanas vai iepirkšanas izmaksas, jaudu pietiekamība un vides jautājumi. Šajā stratēģijā akcentējami vairāki virzieni un risinājumu secība, kas minimizētu elektroenerģijas ražošanas izmaksas un tarifus.

Telekanāla HBO seriāla «Chernobyl» («Černobiļa») panākumi ir vairojuši tūrisma pieplūdumu Lietuvā, kur notika seriāla filmēšana un slēgtā Ignalinas atomelektrostacija (AES) ir veidota pēc tā paša prototipa, kā Černobiļas AES.

Tā dēvētie atomtūristi dodas apmeklēt dažādas vietas Viļņā, kur filmēts HBO augstu popularitāti un kritiķu atzinību ieguvušais seriāls, kā arī Ignalinu, kur mirdzoši urāna stieņi dziest betona baseinos.

Ignalinas AES ir atvērta tūristiem, un jūlijā vien to apmeklējuši 1630 cilvēku. Pērn kopumā AES uzņēma 2240 tūristus. Ignalinas AES amatpersonas norāda, ka tūristu interese arvien pieaug.

«Šķiet, ka viņi ir uztaisījuši labu filmu. Tomēr tas, kas notika tik sen, mūs vairs neuztrauc. Domāju, ka skatīšanās pagātnē nav laba,» ziņu aģentūrai AP sacījis inženieris Mihails Nefedjevs, kurš vada ekskursijas pirms desmit gadiem slēgtajā Ignalinas AES.

160 kilometrus uz ziemeļiem no Viļņas esošajā Ignalinas AES tiek piedāvāta trīs stundas ilga ekskursija, kuras laikā cita starpā tiek stāstīts arī par Černobiļas AES katastrofas apstākļiem. Ekskursijas cena ir 67 eiro.

Jaunā Visaginas atomelektrostacija apkārtējo vidi neapdraudēs un tās pieļaujamā jauda ir 3400 MW. Par to informē AS Lietuvos Energija jaunās Lietuvas atomelektrostacijas ietekmes uz vidi šodien publicētais novērtējums.

Par labāko jaunās AES atrašanās vietu atzīta Visagina, Drūkšu ezera krastā, 130 km attālumā no tuvākās Lietuvas pilsētas Viļņas un 30 km attālumā no Daugavpils. Ziņojumā norādīts, ka no apkārtējās vides saudzēšanas aspekta vislielākā uzmanība jāvelta iespējamām ūdens temperatūras izmaiņām Drūkšu ezerā, kur ne vairāk kā 20% ezera virsmas atļauts sasilt līdz 28 grādiem. AES saražoto filtrēto, bet atmosfērā un ūdenī tomēr nonākošo radioaktīvo šķidrumu un gāžu ietekme uz cilvēkiem un ekosistēmu ziņojumā atzīta par nebūtisku, savukārt Baltkrievijas un Latvijas iedzīvotājus šie daudzumi nepavisam neietekmēšot.

Kodoldegvielas ražošanai paredzēts izmantot urāna dioksīdu, kas radīs apmēram 160-940 m3 radioaktīvo atkritumu gadā, tā kā Ignalinas radioaktīvo atkritumu glabātava jau ir gandrīz pilna, jaunās AES prioritāte ir jaunas glabātuves radīšana, norādīts ziņojumā. Tiek plānots, ka jaunā Visaginas 3400 MW atomelektrostacija sāks darboties 2015. gadā, tās celtniecībā tiks iesaistīti ap 3500 darbinieku, bet ekspluatācijā ap 500 darbinieku. Stacijas ekspluatācijas periods tiek lēsts uz 60 gadiem. Novērtējumā teikts, ka smagas avārijas iespējamība vienlīdzīga 1 pret miljons gadiem.