Uzklausot a/s Ūdens transporta sistēma Rīga – Hersona - Astrahaņa pārstāvju stāstīto par projekta ideju veidot ūdens tranzītceļu Daugava – Dņepra, Vides konsultatīvās padomes (VKP) pārstāvji konstatēja, ka projekta idejas virzītāji nespēja sniegt atbildes uz VKP un citu sanāksmē klātesošo vides aizsardzības organizāciju pārstāvju uzdotajiem jautājumiem, norādīts Vides konsultatīvās padomes informācijā.
It īpaši saistībā ar iespējamā projekta ietekmi uz vidi, kā arī tā ekonomisko pamatojumu un iespējamiem tehniskiem risinājumiem. Diskusijas gaitā vides pārstāvji norādīja uz to, ka šāda projekta ideja no vides aizsardzības un sabiedrības interešu viedokļa ir absurda, un projekta izpētē nedrīkst tikt izmantots publiskais finansējums. Noslēdzot diskusiju par šo jautājumu, VKP locekļi balsojot pieņēma lēmumu neatbalstīt šīs idejas īstenošanu.
VKP pārstāvji diskusijas gaitā norādīja, ka šāda projekta idejas realizēšana faktiski iznīcinātu Daugavas upes sateces baseinu – kanāla un lielo ūdenskrātuvju izveide traucēs dabisko ūdens cirkulāciju. Neatgriezeniski tiktu zaudētas tādas unikālas un aizsargājamas dabas teritorijas kā Daugavas loki, jo Daugava tiktu pārvērsta par kuģojamu kanālu. Kravu pārvadāšanas procesā neizbēgami radīsies dažādas piesārņojošo vielu noplūdes Daugavā, taču apmēram puse Rīgas iedzīvotāju pašlaik dzeramo ūdeni iegūst no Daugavas. Risku radītu arī dažādu invazīvo sugu izplatība, norādīts Vides konsultatīvās padomes informācijā.
Db jau rakstīja, ka plānotais kuģojamais ūdensceļš paredz savienot Baltijas, Melno un Kaspijas jūru pa Daugavas, Zapadnaja Dvina, Dņepras un Volgas upēm, Kaspijas un Melno Jūru, izveidojot kuģošanas ceļu baržām. Šāda ūdensceļa izveide nozīmētu nepieciešamību Latvijā uzcelt trīs jaunas hidroelektrostacijas uz Daugavas upes. Par ūdensceļu pārvadājamo kravu plānotais apjoms vairāk nekā divas reizes pārsniedz visu Latvijas ostu kravu apgrozījumu, norādīts Vides konsultatīvās padomes informācijā.