«Darba likums nav iegrebts akmenī, to vienmēr var pilnveidot un uzlabot. Maksājot algu aploksnē, tiek izdarīts ekonomisks noziegums, kurā iesaistītas divas puses - maksātājs un saņēmējs,» intervijā laikrakstam Diena sacījusi Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.
«Nereti algas saņemšanu aploksnē iniciē pats darba ņēmējs, jo ir problēmas ar tiesu izpildītājiem, kredītiem, alimentiem vai citiem maksājumiem. Administratīvās atbildības noteikšana nenozīmē, ka visos gadījumos ir jāpiemēro sods. Tas drīzāk darbotos preventīvi. Ja darba devējs darbinieku piespiež uz nelikumīgu rīcību, tad tas noteikti ir vainu mīkstinošs apstāklis,» tā, runājot par ierosinājumu par algas saņemšanu aploksnē sodīt arī darba ņēmējus, laikrakstam sacījusi I. Pētersone.
Vaicāta, vai VID nepazaudēs ziņotājus, viņa atbildējusi: «Ziņot var arī anonīmi. Bet, ja tas ir atklāti, tad mēs, protams, sodu nepiemērosim, jo ziņošana ir vainu mīkstinošs apstāklis.»
Kā vēstīts, VID ir sagatavojis vairākus priekšlikumus likumu grozījumiem ēnu ekonomikas apkarošanai, tostarp VID rosina noteikt atbildību par aplokšņu algas saņemšanu arī darba ņēmējam.
VID rosina noteikt administratīvo atbildību par darbu bez darba līguma un aplokšņu algas saņemšanu. Krimināllikumā efektīvai problēmas risināšanai saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem aplokšņu algu jomā VID rosina mainīt nodarīto zaudējumu apjomu no 50 minimālajām algām uz piecām minimālajām algām.