Citas ziņas

Ventspils policijas iecirkņa priekšnieks Vilemsons iesniedz atlūgumu

LETA, 19.05.2011

Jaunākais izdevums

Valsts policijas (VP) Ventspils policijas iecirkņa priekšnieks Didzis Vilemsons iesniedzis atlūgumu, apstiprināja VP Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Jolanta Knīse.

Vilemsons savus pienākumus turpinās pildīt līdz 27.maijam, bet, kurš būs jaunais iecirkņa priekšnieks, pagaidām vēl nav zināms.

«Es neredzu perspektīvas tam, kas notiek policijā, viss ir uz sabrukuma robežas, sevišķi pēc reģionālās reformas,» sacīja Vilemsons. Viņš atklāja, ka darbu turpina pamest liels skaits policistu, kuri ar niecīgo atalgojumu nespēj nodrošināt sevi un savas ģimenes.

Ventspils iecirknī pašlaik no 113 vakancēm nav aizpildītas 38 un darbu turpina pamest pieredzējuši darbinieki. Par saviem plāniem tuvākā mēneša laikā pamest darbu policijā Vilemsonu informējuši trīs Ventspils iecirkņa darbinieki.

Vilemsons atzīst, ka iecirkņa priekšnieka spēkos nav iespēju kaut ko ietekmēt: «Ne no manis kāds ko var paprasīt, ne man ir iespēja kaut ko panākt.» Citādi bijis pirms 2009.gadā veiktās VP reformas, pēc kuras bijušās pilsētu un rajonu policijas pārvaldes tika pārveidotas par iecirkņiem, bet visā Kurzemē tika izveidota viena liela - Kurzemes reģiona - pārvalde.

Vilemsons atzina, ka šis viņam bijis smags lēmums, kas pieņemts pēc ilgām pārdomām, jo darbs policijā, kur viņš nostrādājis 15 gadus, viņam bijusi sirdslieta. Viņš neslēpa, ka arī paša zemais atalgojums bijis viens no faktoriem, kas pamudinājis iesniegt atlūgumu, - salīdzinot ar 2008.gadu, viņa alga samazinājusies par 60%.

Vilemsons pametīs darbu iekšlietu sistēmā, bet neatklāja, kādā jomā plāno darboties turpmāk. Viņš nešaubās, ka ar iegūto izglītību un 15 gadu darba pieredzi policijā, tostarp piecus gadus vadot Ventspils policijas pārvaldi un pēcāk iecirkni, spēs atrast piemērotu darbu. Uz jautājumu, vai viņam jau ir padomā konkrēta darba vieta, Vilemsons noteiktu atbildi nesniedza.

Jau ziņots, ka 6.jūnijā amatu atstās arī iekšlietu ministre Linda Mūrniece (V). Jauni kandidāti ministra amatam pagaidām nav izvirzīti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bolderājā, Stūrmaņu ielā 33A, trešdien atklāts jaunuzceltais Valsts un Rīgas pašvaldības policijas iecirknis, informē Rīgas domes (RD) Īpašuma departamenta Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Gailīte.

Jaunuzceltā policijas iecirkņa būvniecības darbus pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma veica PS LNK INDUSTRIES Partnership”par nedaudz vairāk kā 500 tūkstoši eiro bez pievienotās vērtības nodokļu likmes.

Jaunais valsts un pašvaldības policijas iecirknis ir izvietots 2541 kvadrātmetru lielā teritorijā, kurā ir izveidotas arī 15 autostāvvietas policijas vajadzībām un 10 iecirkņa apmeklētājiem. Teritorijā ir ieklāts bruģis gandrīz 1120 kvadrātmetru platībā, kā arī veikta teritorijas apzaļumošana ar zālienu un apstādījumiem 624 kvadrātmetru platībā.

«Policijas iecirknis ir izveidots vienstāva ēkā ar kopējo platību 513 kvadrātmetri. Kopumā ēkā ir 40 telpas, no kurām lielākā daļa ir domātas policiju darbiniekiem, kā arī 2 pagaidu aizturēšanas kameras, nopratināšanas un aizturēšanas telpa, kā arī katlu, servera un dušas telpas. Ēkā ieskaitot darbiniekus vienlaicīgi var atrasties 100 cilvēki,» informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks ir pieņēmis lēmumu veikt Valsts policijas augstākā līmeņa amatpersonu rotāciju, informē VP.

No 2020.gada 26.oktobra dienesta interesēs Valsts policijas koledžas direktora amatā tiek pārcelts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes amatpersona Ģirts Zalāns, savukārt līdzšinējā koledžas direktore Dina Tarāne tiek pārcelta Valsts policijas koledžas direktora vietnieka amatā. Savukārt no 2020.gada 1.novembra dienesta interesēs uz trīs gadiem tiek veikta rotācija starp Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes un Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšniekiem Andreju Sozinovu un Juri Staļģevicu.

Saskaņā ar "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma" 12. panta pirmās daļas 1. punktu, lai nodrošinātu efektīvu Valsts policijas koledžas uzdevumu un darba organizācijas uzlabošanas pasākumu realizāciju, kā arī ņemot vērā Valsts policijas attīstības koncepciju un, vērtējot situāciju Valsts policijas koledžā, kontekstā ar Valsts kontroles veiktajā revīzijā konstatēto, dienesta interesēs Valsts policijas koledžas direktora amatā no 2020.gada 26.oktobra līdz 2022.gada 16.janvārim tiek iecelts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes amatpersona Ģirts Zalāns (pārvaldes priekšnieka vietnieks). Ģ. Zalānam ir ne tikai ilggadēja praktiskā darba pieredze Valsts policijā, bet arī gūta pedagoģiskā darba pieredze Valsts policijas koledžā, Rīgas Stradiņa universitātē un biznesa augstskolā "Turība".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir pieņēmis lēmumu, ka no 2022. gada 1. janvāra Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu pārvaldē, Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē, kā arī Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē dienesta interesēs notiks vadības rotācija.

Ņemot vērā dienesta nepieciešamību nodrošināt Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldei, Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldei uzlikto stratēģiski svarīgo ikdienas un nākotnes uzdevumu izpildi, kā arī to, ka minēto pārvalžu šī brīža priekšnieki jau ilgstoši pilda dienesta pienākumus savos amatos, Valsts policijas priekšnieks pieņēmis lēmumu dienesta interesēs veikt šo amatpersonu rotāciju.

“Esmu pārliecināts, ka šīs būs labas pārmaiņas. Šīs amatpersonas ir spēcīgi, pārliecināti un profesionāli vadītāji, kuri savos amatos ir atradušies jau ilgstoši, spējuši savas pārvaldes attīstīt un veiksmīgi organizēt to darbu. Viņu līdzšinējo profesionālo sniegumu ir pierādījuši viņu darba rezultāti un attieksme. Novērtējot šo cilvēku pieredzi un spēju palīdzēt Valsts policijai pilnveidoties, ir jāizmanto rotācijas princips, kas tiek pielietots arī starptautiski un ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kā veicināt Valsts policijas attīstību kopumā,” norāda A. Ruks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Māra Martinsona advokāts iesniedzis sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā

Lelde Petrāne/LETA, 31.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

50 dienas pēc apcietināšanas ne uzņēmējam Mārim Martinsonam, ne viņa advokātiem joprojām neesot skaidrs, kas tieši ir viņam inkriminētais pārkāpums un kādēļ viņš būtu jāpatur apcietinājumā. Tādēļ M. Martinsona advokāts iesniedzis sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā

Kriminālprocesa virzītājs joprojām neesot skaidrojis, «kā M. Martinsons būtu varējis atbalstīt kukuļdošanu amatpersonai, ja tā arī nav nosaukts vārdā, kura amatpersona šo kukuli būtu saņēmusi». Vēršoties pret nepamatoto drošības līdzekļa apcietinājuma piemērošanu, M. Martinsona advokāts Didzis Vilemsons ir iesniedzis sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT).

«M. Martinsons pilnībā noraida jebkādus pārkāpumus vai nelikumīgas darbības. Iespēju robežās iepazīstoties ar lietas materiāliem, varu teikt, ka tā ir baltiem diegiem šūta – nav skaidrs mana klienta nodarījums, nav skaidrs, kā šis šķietamais pārkāpums ir veikts un, kurš būtu guvis labumu no tā,» skaidro M.Martinsona pārstāvis, zvērināts advokāts D. Vilemsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu policijā pašlaik dažviet Latvijā trūkst darbinieku, tāpēc plānots pārskatīt šīs struktūras darba organizāciju, «balstoties uz modernas valsts principiem», aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis stāstīja, ka Latvija ir maza valsts un pastāv atšķirības starp reģioniem. Ja Latgalē policisti gaida rindā uz darbu dienestā, tad policistu trūkums jūtams Kurzemē un Zemgalē. Policijas vadība esot veikusi pasākumus, lai Kurzemē policistu rindas papildinātu VP koledžas absolventi, kuri līdzīgi kā armijā pēc mācībām nosūtīti dienestam šajā reģionā. Šis projekts ir izdevies, jo vairums absolventu palika dzīvot Kurzemē.

Šobrīd kopumā VP nav nokomplektēti aptuveni 10% amata vietu, bet pēdējos divus gadus izteikts darbinieku trūkums jūtams Rīgas reģiona Ceļu policijā, kur šobrīd trūkst aptuveni 30% likumsargu. Ķuzis neatklāja, cik precīzi darbinieku trūkst, jo tā esot ierobežotas pieejamības informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - CVK izsludina atkārtotas vēlēšanas Ķekavas novada 785.iecirknī

LETA, 09.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma izsludināt atkārtotas vēlēšanas Ķekavas novada 785.iecirknī.

Lēmums par jaunu vēlēšanu izsludināšanu tika pieņemts, jo balsošanas kastē tika atrasts par sešām derīgām vēlēšanu aploksnēm vairāk, nekā iecirknī nobalsojušo iedzīvotāju, un šīs sešas balsis ir pietiekamas, lai ietekmētu rezultātus, žurnālistiem skaidroja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Cimdars kā vienu no situācijas iespējamajiem skaidrojumiem minēja to, ka par sešiem nobalsojušiem cilvēkiem nav veikta atzīme vēlētāju sarakstā, jo kopējais izsniegto vēlēšanu aplokšņu skaits, rēķinot arī iepriekšējās balsošanas laikā izsniegtās aploksnes, sakrīt ar vēlēšanu kastēs atrasto aplokšņu skaitu.

Savukārt Ķekavas novada vēlēšanu komisijas pārstāvji CVK sēdē pieļāva, ka neatbilstības varētu būt radušās, jo iepriekšējās balsošanas laikā 11 cilvēki esot aizgājuši prom no iecirkņa ar saņemtajām aploksnēm, neizmantojot iespēju nobalsot. Tāpēc neesot izslēgts, ka vēlēšanu dienā varēja tikt izmantotas kādas no šīm aploksnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atvieglotu glābšanas dienestu darbu un mazinātu satiksmes intensitāti galvaspilsētā, pirmdien, 29.jūlijā, gaidāmo ļoti stipro lietavu un vētras laikā, autovadītāji SIA "Rīgas satiksme" sabiedrisko transportu - autobusus, trolejbusus un tramvajus - varēs izmantot bez maksas.

Kā aģentūru LETA informēja Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Mārtiņš Vilemsons, par tā saucamo "vētras biļešu" ieviešanu galvaspilsētā svētdien ārkārtas sēdē vienojusies pašvaldības Civilās aizsardzības komisija un tiks izdots attiecīgs pilsētas izpilddirektora rīkojums.

Šajā laikā par braukšanai sabiedriskajā transportā derīgu dokumentu tiks uzskatīta vieglā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība. Tā saucamā automašīnas tehniskā pase kā braukšanai derīgs dokuments jāuzrāda tikai kontroles laikā, tā nav jārāda transportlīdzekļa vadītājam. Šo iespēju var izmantot jebkura pilngadīga persona, autovadītāja apliecībai nav obligāti jābūt līdzi. Reģistrācijas apliecība apliecinās, ka konkrētais transportlīdzeklis tajā brīdī neatrodas satiksmē, kas ir pašvaldības mērķis, skaidroja Vilemsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstrādāts pilnīgi jauns Valsts policijas formas tērpu dizaina paraugs – mūsdienīgs un vizuāli atšķirīgs no tā, kāds bijis līdz šim.Jaunos formas tērpus plānots ieviest līdz 2019. gada beigām, informē VP.

«Viss būs atkarīgs no tā, kā mums veiksies darbi ar birokrātiskām lietām, bet, ja viss ritēs raiti, tad 2019. gada otrajā pusē un uz 101. Valsts policijas parādi policisti soļos jaunajās formās,» biznesa portālam Db.lv komentē Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

To, cik varētu izmaksāt visu Valsts policijas darbinieku formas tērpu nomaiņa, I.Ķuzis vēl nevarēja precīzi pateikt: «Pagaidām šie ir prototipi un ja pakāpeniski pāriesim uz jaunajām formām, tad mēs varētu iekļauties esošajā finansējumā, pat bez papildus finanšu piesaistes».

Tiks rīkots iepirkums, kura laikā izvēlēsies komersantu, kurš arī noteiks formas tērpu izmaksas. I.Ķuzis norāda, ka viens policijas formas tērpa komplekts varētu izmaksāt aptuveni 1500 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret Valsts policijas amatpersonām saistībā ar finanšu līdzekļu izkrāpšanu

Lelde Petrāne, 05.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālprocesa materiālus un rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret trim personām saistībā ar finanšu līdzekļu izkrāpšanu no Valsts policijas budžeta.

KNAB iegūtie pierādījumi liecina, ka divas atbildīgās Valsts policijas reģiona pārvaldes amatpersonas, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, pieļāvušas situāciju, ka 2010.gada oktobrī Valsts policijas dienestā pieņemtā amatpersona nav strādājusi policijas iecirknī un nav veikusi savus amata aprakstā paredzētos pienākumus, tādējādi pretlikumīgi saņemot atalgojumu. Faktiski ilgstošā laikaposmā policijas iecirknī aizņemta vakanta amata vieta, darba slodze sadalīta uz pārējām policijas iecirkņa amatpersonām, tādējādi apgrūtinot policijas iecirkņa pilnvērtīgu darbu un radot ievērojamu kaitējumu Valsts policijas prestižam.

Iegūto pierādījumu kopums dodot pamatu KNAB izmeklētājam uzskatīt, ka Valsts policijas reģiona pārvaldes Personāla vadības nodaļas vadītājs un iecirkņa priekšnieks, izmantojot savu dienesta stāvokli, ar savām darbībām ir veicinājuši un atbalstījuši finanšu līdzekļu izkrāpšanu no Valsts policijas budžeta 9 428 latu apmērā. Turklāt pirmstiesas izmeklēšanas laikā tika atklāts, ka persona tikusi pieņemta darbā Valsts policijā, izmantojot viltotu valsts valodas prasmes apliecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Ventspils Grain Terminal ir saņēmusi maksimālu atbalstu, apgalvo Ventspils brīvostas pārvalde. Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka Ventspils brīvostas pārvalde rīkojas «bezatbildīgi, nesaimnieciski, pat pretvalstiski».

Ventspils Grain Terminal 31.janvārī vērsusies Ventspils brīvostas pārvaldē ar lūgumu pagarināt dzelzceļa sliežu ceļu nomu, ko valde izskatījusi divas reizes, abas reizes atliekot uz nenoteiktu termiņu un iemeslu neizskaidrojot. 25.maijā Ventspils brīvostas valde atteikusi pagarināt dzelzceļa sliežu ceļu nomas līgumu. Faktiski tas nozīmē Ventspils Grain Terminal izolēšanu, liedzot tam piegādāt dzelzceļa sastāvus ar graudiem. Sekas tam būtu kazahu investoru aiziešana no Ventspils, par spīti brīvostā jau ieguldītajām miljonu investīcijām, raksta portāls Nozare.lv. Ekonomikas ministrs A. Kampars norādījis, ka tas ir piemērs tam, kā samudžinātas īpašumtiesības un oligarhu ietekme uz ostas pārvaldi tiešā veidā negatīvi ietekmē valsts kopējo politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta ar foto: Bolderājā būvēs jaunu policijas iecirkni

Dienas Bizness, 29.09.2015

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (no kreisās), Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone - Godmane un Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bolderājā 2017.gadā ir plānota jauna Valsts policijas un Rīgas pašvaldības policijas iecirkņa būvniecība. Zemesgabalu Stūrmaņa ielā 33A, kur plānota iecirkņa celtniecība, pirmdien, 28.septembrī apsekos Rīgas mērs Nils Ušakovs un LR iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone – Godmane, informē Rīgas domē.

Jaunā policijas iecirkņa teritoriju Bolderājā pirmdien aplūkoja arī Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs un Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass.

Ar projektu tika iepazīstināti Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks Aleksandrs Bukēvičs, Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors Ēriks Ivanovs.

Rīgas pašvaldības un Iekšlietu ministrijas sadarbība aizsākās jau vairāk nekā pirms pieciem gadiem, kad kopīgiem spēkiem tika atjaunotas pilsētai piederoša policijas ēka Daugavgrīvas ielā 32/34, bet pagājušajā gadā jaunās pašvaldības telpās Aviācijas ielā 15 daroties sāka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ķengaraga iecirknis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli pēc 26 gadiem Valsts policijā (VP) dienestu pārtrauc Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks, Valsts policijas priekšnieka vietnieks, ģenerālis Artis Velšs, informē VP.

"Kopš dienesta uzsākšanas 1993. gadā ir piedzīvots un izdzīvots tik daudz. Es priecājos, ka man ir bijusi unikāla iespēja strādāt kopā ar profesionāliem kolēģiem un sniegt savu ieguldījumu drošākas vides veidošanā Latvijas iedzīvotājiem, kā arī pieredzēt Valsts policijas kā iestādes attīstību. Mums noteikti ir, ar ko lepoties! Tomēr, esot vadības līmeņa amatos, kur veicamie pienākumi ir saistīti ar augstu darba intensitāti un atbildību, vienlaicīgi aptverot plašas kompetences jomas, darbs ir prasījis daudz spēka, enerģijas un diemžēl manā gadījumā - arī veselību. Šobrīd veselības uzlabošana ir mana galvenā prioritāte un es saprotu, ka tas vienlaicīgi neļautu turpināt man veikt amata pienākumus uz visiem simts procentiem," skaidro A.Velšs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsākusi ēkas Gaujas ielā 15 atjaunošanas projekta izstrādi ar mērķi optimizēt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes telpas un pielāgot ēku Valsts policijas vajadzībām.

Projekta iecere paredz Valsts policijas struktūrvienības, kas pašlaik atrodas septiņās dažādās ēkās, pārvietot uz divām blakus esošām ēkām vienā adresē, un policijas darbiniekiem nodrošināt mūsdienīgus un energoefektivitātes prasībām atbilstošus darba apstākļi, uzlabot struktūrvienību sadarbību un komunikāciju, informē valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Projekta izstrāde uzsākta ar mērķi Valsts policiju centralizēt divās blakus esošās ēkās vienā adresē iepriekšējo septiņu ēku vietā trīs adresēs. Ēkās, kuras šobrīd lieto valsts policijas iestādes – Stabu ielā 89, Gaujas ielā 15 k-1 un Klusā ielā 12, 12 k-1, 12 k-2, 12 k-3 ir zema energoefektivitāte un to vidējais nolietojums ir 40%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ar siltumapgādes funkciju pārņemšanu Rīgā nevedas, daudzi mājokļi vēl auksti

Armanda Vilcāne, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Siltumserviss Rīga sniegtajiem pakalpojumiem saņemtas neskaitāmas rīdzinieku sūdzības, uzņēmums Rīgas siltums nepieciešamības gadījumā nākotnē gatavs atkal apkalpot Rīgas daudzdzīvokļu ēku iekšējās siltumapgādes sistēmas

Gadījumā, ja Rīgas dome (RD) nolems lauzt līgumu ar pilnsabiedrību Siltumserviss Rīga un izsludinās jaunu konkursu par ēku iekšējās siltumapgādes sistēmas apkalpošanu, Rīgas siltums mēģinās atgūt zaudēto funkciju un atkārtoti piedāvās RD savu kandidatūru. DB jau vēstīja, ka Rīgas siltums daudzdzīvokļu ēku iekšējās siltumapgādes sistēmas Rīgā apkalpoja vairāk nekā 20 gadus, taču pēc 2016. gada novembrī izsludinātā konkursa par siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi, uzņēmums šīs tiesības zaudēja. Kopš pavasara šo funkciju pārņēma uzņēmums Siltumserviss Rīga.

Neapmierināto daudz

Par pilnsabiedrības Siltumserviss Rīga nespēju savlaicīgi nodrošināt apkuri Rīgas daudzdzīvokļu mājās saņemtas neskaitāmas iedzīvotāju sūdzības, norāda RD. «Uzskaite nav veikta, taču to ir daudz. Visvairāk sūdzību esam saņēmuši par laikus nepiegādātiem pakalpojumiem. Šobrīd RD ar Siltumserviss Rīga veic nopietnas pārrunas, lai mudinātu uzņēmumu strādāt ātrāk un kvalitatīvāk,» pauž RD pārstāvis Mārtiņš Vilemsons. Pēc pilnsabiedrības Siltumserviss Rīga sniegtās informācijas, siltumapgādei pašlaik ir pieslēgtas visas ēkas, taču līdz 25. oktobra pulksten 13 aptuveni 90 mājās vēl turpinājās sistēmas atgaisošana, informē Rīgas namu pārvaldnieks (RNP). «Praktiski visos objektos atgaisošana ir jāveic atkārtoti, taču ir problemātiskākas ēkas, kur šī darbība ir komplicēta, jo nepieciešamas piekļuves dzīvokļos. Šobrīd visas darbības tiek veltītas tam, lai visiem klientiem tiktu pilnvērtīgi nodrošināta apkure, kad tas tiks pabeigts, veiksim detalizētu situācijas analīzi, lai nākamgad nepieļautu šādas situācijas atkārtošanos,» atzīmē RNP komunikācijas nodaļas vadītājs Krists Leiškalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes izsludinātajā Hāmaņa muižas izsolē pieteicās viens pretendents, ar kuru tiks slēgts pirkuma līgums, DB pastāstīja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons.

Nekustamā īpašuma objekta, kas atrodas Rīgā, Slokas ielā 41A, izsole bija paredzēta 8.martā, tomēr tā nenotika, jo dalībai izsolē bija pieteicies tikai viens izsoles pretendents un, ievērojot ar Rīgas domes 2018.gada 21.novembra apstiprinātā nekustamā īpašuma objekta privatizācijas projekta noteikumus, ar vienīgo izsoles pretendentu tiks slēgts pirkuma līgums.

Pirkuma līgums šobrīd ir slēgšanas stadijā, un to plānots noslēgt šonedēļ, informē M. Vilemsons.

Db.lv jau rakstīja, ka īpašuma sākumcena ir 83,8 tūkstoši eiro, īpašuma kopējā platība ir 405,5 m2 un ēkai ir 13 istabas. Kopējā zemes platība - 2074 m2.

Ēka celta 1886.gadā.

Rīgas dome Hāmaņa muižu uz 25 gadiem iznomāja SIA Mono, bet pēc tam līgums tika lauzts, jo uzņēmums neveica ēkas atjaunošanu. 2009.gadā Rīgas dome noraidīja lēmuma projektu nodot privatizācijai nedzīvojamo ēku Slokas ielā 41a, kas plašāk pazīstama kā Hamaņa muiža. Deputātus satrauca iespēja, ka īpašumu varētu privatizēt bijušais nomnieks - SIA Mono, kura nolaidības vai arī tīšās darbības rezultātā Hamaņa muiža nodega. 2013.gadā ēkai tika uzsākti konservācijas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Konceptuāli atbalsta 15,3 miljonu eiro valsts aizdevumu Ventspils brīvostas pārvaldei

LETA, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Ventspils brīvostas likumā, kas dos brīvostai iespēju saņemt 15,3 miljonu eiro valsts aizdevumu.

Ja šodien tiks nolemts sasaukt vēl vienu parlamenta ārkārtas sēdi, tad Saeima, iespējams, šodien varētu lemt par likumprojektu galīgajā lasījumā. Lai gan atsevišķi opozīcijas deputāti rosināja noteikt mēnesi garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, tomēr Saeimas vairākums to neatbalstīja.

Paredzēts valsts aizdevumu izsniegt pret vairākām ķīlām - par labu valstij tiks ieķīlāti četri Ventspils pašvaldībai piederoši nekustamie īpašumi un Ventspils sauskravu termināls un ir identificētas arī citas iespējamas ķīlas nākotnē, šodien Saeimas atbildīgās komisijas sēdē norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Valdība jūnijā atbalstīja grozījumus Ventspils brīvostas likumā, kas nosaka, ka Finanšu ministrs valsts vārdā izsniegs aizdevumu brīvostas pārvaldei kredītiestāžu izsniegto būvniecības kredītu pārkreditēšanai un sākto būvniecības projektu kreditēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Par ilgstošu krāpšanu aiztur tekstilizstrādājumu ražošanas uzņēmuma īpašniekus

Rūta Lapiņa, 01.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobrī Valsts policija aizdomās par vismaz 6550 eiro izkrāpšanu aizturēja Rīgā bāzēta tekstilizstrādājumu ražošanas uzņēmuma īpašniekus, Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska.

«Laika posmā no 2016. gada nogales līdz 2017. gada septembrim Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirknī tika saņemti deviņi iesniegumi par krāpšanu interneta vidē. Proti, iedzīvotāji kāda uzņēmuma interneta mājaslapā bija pasūtījuši tekstila izstrādājumus - dvieļus, galdautus un citas preces, samaksājuši par precēm, taču nebija tās saņēmuši. Cenšoties sazināties ar uzņēmumu, uz telefona zvaniem un e-pastiem neviens nav atbildējis, līdz ar to, iedzīvotāji nav saņēmuši pasūtīto preci un arī nav atguvuši par pakalpojumu samaksāto naudu,» informē policijā.

Policijā vērsušās gan fiziskas, gan juridiskas personas, kuras cietušas no konkrētā uzņēmuma. Starp cietušajiem ir arī viena no valsts slimnīcām. Kopējais nodarītais kaitējums tiek lēsts ap 6550 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vasarnīcas teritorijā Jūrmalā izņemts vēl nebijis daudzums psihotropo vielu

Lelde Petrāne, 22.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušās nedēļas nogalē Jūrmalā Valsts policija izņēmusi 40,5 kilogramus psihotropo vielu jeb «spaisa», kas bija paslēpts maisiņos puķu dobē vasarnīcas teritorijā. Aizdomās par šo vielu glabāšanu realizācijas nolūkā lielā apmērā aizturēts 31 gadu vecs vīrietis. Aizturētajam piemērots drošības līdzeklis apcietinājums.

Valsts policija bija saņēmusi operatīvo informāciju par to, ka Jūrmalā, Vārnukrogā, tiek glabātas narkotiskās vai psihotropās vielas lielā apmērā. Pārbaudot šo informāciju, sestdien, 18. martā, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa policisti ieradās minētajā vietā, lai veiktu kratīšanu. Kratīšanā piedalījās arī Rīgas Brasas iecirkņa policisti.

Policistu ierašanās brīdī vīrietis, kurš tiek turēts aizdomās par šo vielu glabāšanu realizācijas nolūkā, neatradās vasarnīcā. Kratīšanā, kas ilga visu dienu, policisti pie mājas atrada ar plēvēm pārklātu puķu dobi. Paceļot plēves, atklājās, ka apakšā atrodas apmēram pusotru metru dziļa bedre, kas pilna ar iepakojumiem ar nezināmas izcelsmes vielu. Sākotnējās ekspertīzes rezultāti liecina, ka tur atradušies 40 kilogramu un 458 grami psihotropo vielu ar ķīmisko formulu JWH-018.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone iesniegusi atlūgumu, apliecināja finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) padomnieks Arno Pjatkins.

Viņš sacīja, ka atlūgumu Pētersone ministrei iesniegusi šovakar, taču ministre to neesot pieņēmusi. «VID vadītāja ieradās ministrijā šovakar un iesniedza atlūgumu. Tomēr ministre to vēl nav pieņēmusi, lūgdama Pētersoni vēl apdomāt šo lēmumu, » sacīja Pjatkins.

Ne pati Pētersone, ne arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aģentūrai LETA šovakar uz tālruņa zvaniem neatbild.

Kā aģentūrai LETA sacīja VID preses sekretāre Evita Mamaja, saistībā ar notikušo rīt, 31.maijā, plkst.11 VID telpās Rīgā, Talejas ielā 1, notiks preses brīfings.

Vēl pagājušajā nedēļā Pētersone neplānoti tikās ar Reiznieci-Ozolu un pēc tikšanās apgalvoja, ka pagaidām negrasās atkāpties no amata, lai arī VID vadītāja uzskata, ka pret viņu un dienestu tiek izvērsta nomelnošanas kampaņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru