Vēja enerģijas asociācijai (VEA) pēdējā pusgada laikā pievienojušies četri jauni biedri, informē asociācijā.

VEA pievienojies atjaunojamās enerģijas projektu attīstītājs Sunly, pasaulē lielākais atkrastes vēja enerģijas projektu attīstītājs Ørsted, saules un vēja parku attīstītājs European Energy un vietējais uzņēmums, kas piedāvā risinājumus lielā augstumā, SIA Gaismas rati.

“Pēdējā pusgada laikā esam piedzīvojuši ievērojamu paplašināšanos, uzņemot savā pulkā vēl četrus spēcīgus uzņēmumus. Priecājamies gan par starptautiskajiem uzņēmumiem, kas izvēlas iesaistīties kvalitatīvā nozares attīstībā visos līmeņos, gan arī par vietējiem uzņēmumiem, kas apliecina savu uzticēšanos VEA iespējām pārstāvēt savus biedrus un iesaistīt nozares aktuālākajos procesos,” saka Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags, piebilstot, ka jauno biedru zināšanas un uzkrātā pieredze palīdzēs VEA parādīt plašākai sabiedrībai vēja nozares attīstības nozīmi un ieguvumus.

Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums neveiksmīgam mēģinājumam pārņemt varu organizācijā, lai virzītu šauras, konkrētu biedru intereses.

VEA ļoti augstu vērtē demokrātisku un atvērtu pieeju savā darbā un nepieļaus atkāpes no šiem principiem organizācijas darbībā.

Latvijas lielākie vēja enerģijas attīstītāji izstājas no Latvijas Vēja enerģijas asociācijas  

Pieci no astoņiem lielākajiem vēja parku attīstītājiem Latvijā – A/S “European Energy...

T.Nāburgs norāda, ka asociācija, kurā ir 30 biedri vienmēr savā darbībā ir realizējusi atvērtu pieeju, ievērojot labas pārvaldības principus. Organizācijas padome darbojas saskaņā ar statūtiem, kuri tiek apstiprināti biedru kopsapulcē, un ir atvērta ikviena biedra iniciatīvām. Jāuzsver, ka VEA padomē patlaban darbojas pieci cilvēki - padomes priekšsēdētājs un četri padomes locekļi, taču ir vēl divas vakantas padomes locekļu vietas, kuras neviens no biedriem nav vēlējies ieņemt. Lai kļūtu par vienu no šiem VEA padomes locekļiem, pietiek ar piecu VEA biedru parakstītu atbalstu, tādēļ, ja kādam būtu patiesa vēlme padomē darboties, ceļš uz to ir atvērts.

Pavisam nesen, 6. decembrī, notika biedru kopsapulce, kurā 5 biedri rosināja veikt izmaiņas biedru statūtos un nāca klajā ar savu priekšlikumu, kuru, demokrātiskā procesā balsojot, atbalstīja tikai trīs (SIA “Eolus”, SIA “EWE Neue Energien” un AS “Latvenergo”) no 20 balsojošajiem biedriem. Lielākās pretrunas biedru vidū izraisījušas izmaiņas būtiskākajā enerģētikas nozares dokumentā - Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL) saistībā ar rezervētajām jaudām topošajiem enerģijas ražošanas projektiem. Jāuzsver, ka esošā redakcija, kas tapusi, uzklausot visus asociācijas biedrus, ir kompromiss, kuru VEA tiecas meklēt visās situācijās. Vēja enerģijas nozare nav viendabīga, un ne vienmēr intereses visos jautājumos sakrīt, tomēr asociācija vienmēr ir meklējusi kopsaucēju un diskusijās to arī atradusi. Aizejošie biedri atteicās pieņemt šo kompromisa lēmumu, norāda T.Nāburgs.

VEA uzskata tās virzienā raidītos pārmetumus par nepamatotiem, tomēr cer uz konstruktīvu turpmāko sadarbību arī ar tiem asociācijas biedriem, kas šodien pieņēmuši, iespējams, pārsteidzīgu lēmumu par izstāšanos no organizācijas. Asociācijas mērķis joprojām veidot stabilu un ilgtspējīgu nozares attīstību, sniedzot ieguldījumu gan sabiedrībai, gan valsts attīstībai.

Par Latvijas Vēja enerģijas asociācijas (VEA) vadītāju kļuvis VEA padomes loceklis un “Sunly Infra” vadītājs Latvijā Toms Nāburgs, aizstājot amatā līdzšinējo vadītāju Andri Vanagu (SIA “Gren Latvija”).

VEA padome nolēma mainīt pārvaldības modeli un ieviest vadītāju rotācijas principu. Vadītājs tiks izvēlēts no padomes locekļiem un mainīsies ik pa diviem gadiem. Katram padomes loceklim ir savas kompetences, un tās ir jāizmanto, lai nozari dinamiski virzītu uz priekšu. VEA padome vienojās, ka asociāciju turpmāk vadīs T.Nāburgs.

“Vēja nozares attīstība Latvijā ir būtiski aizkavējusies salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm un Eiropas Savienību kopumā. To kavē virkne faktoru, starp kuriem šobrīd būtiskākais ir pašvaldību atbildības jautājums, tādēļ viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem ir panākt to, ka lieli un nacionālajai enerģētikas un klimata mērķu izpildei svarīgi investīciju projekti tiek realizēti, nevis nobloķēti pašvaldību līmenī. Būtiski nākamo divu gadu laikā sakārtot un noregulēt vēja enerģijas biznesa un pašvaldību attiecības tā, lai visiem spēlētājiem – gan vēja enerģijas attīstītājiem, gan pašvaldībām un to iedzīvotājiem - ir skaidri spēles noteikumi,” par mērķiem stāsta T.Nāburgs.

Līdzīgi kā galvaspilsētas augstskolas, arī reģionālās mācību iestādes sagaida studējošo skaita pieaugumu

Tas lielā mērā ir saistīts ar vidusskolas absolventu skaita pieaugumu valstī par 3-4%, jaunu studiju programmu ieviešanu, esošo pārveidošanu angļu valodā, kas ļaus piesaistīt vairāk ārvalstu studentu.

Papildu iespējas

Ventspils augstskola (VeA) uzlabo studiju programmu, veic mārketinga aktivitātes, īpaši fokusējoties uz ārvalstniekiem, tāpēc uzņemtajam studentu skaitam vajadzētu pieaugt, pauž VeA rektors Kārlis Krēsliņš. Turklāt VeA būs par 50 budžeta vietām vairāk nekā pērn. Nākamajā akadēmiskajā gadā VeA piedāvās jaunu profesionālā bakalaura studiju programmu Uzņēmējdarbības akadēmija, kuras studiju modelis ir pārņemts no Somijas un būtiski atšķirsies no ierastā apmācību veida. Šajā programmā nebūs klasisko lekciju, tā ir balstīta uz praktiskas pieredzes gūšanu – mācīšanos darot, kā arī pilnveido studenta domāšanas veidu un attīsta nepieciešamās kompetences, kas palīdzēs pielāgoties nākotnes prasībām un mainīgajai darba videi. K. Krēsliņš lēš, ka lielākā interese būs par IKT nozares studiju programmām. Viņaprāt, Kurzemes reģiona jaunieši iedalās divās grupās – viena daļa dodas studēt uz galvaspilsētu, jo vēlas sākt patstāvīgu dzīvi, bet otra daļa izvēlas reģionālās augstskolas, jo tajās ir lielākas iespējas tikt pie budžeta vietām, ir interesēm atbilstoši studiju virzieni, kā arī ikdienas izdevumi reģionos nav tik lieli kā galvaspilsētā. K. Krēsliņš ir pārliecināts, ka VeA studentiem ir plašākas iespējas studēt vai iziet praksi ārvalstīs, saņemot Erasmus+ programmas stipendiju, kā arī pretendēt uz dažādām publiskajām un privātajām stipendijām. Turklāt, būdama reģionāla augstskola, tā var piedāvāt studentiem plašas bezmaksas sportošanas iespējas, dalību bezmaksas interešu pulciņos un dažādos VeA organizētos pasākumos. «Augstskolā studenti iegūst individuālu pieeju no pasniedzējiem, vērtīgus kontaktus un labus darba piedāvājumus jau studiju laikā,» viņš klāsta.

Pieci no astoņiem lielākajiem vēja parku attīstītājiem Latvijā – A/S “European Energy ”, SIA “Eolus”, SIA “EWE Neue Energien”, SIA Enery” un AS “Latvenergo” – ir nolēmuši izstāties no Latvijas Vēja enerģijas asociācijas (VEA), lai veidotu jaunu un efektīvu nozares pārstāvniecību.

Par izstāšanos no VEA uzņēmumi nolēmuši pēc ilgstošiem centieniem mainīt VEA nedemokrātisko un necaurspīdīgo pārvaldi, kas nav savienojama ar starptautisko investoru un Latvijas vadošo atjaunīgās enerģijas (AER) attīstītāju atbildību pret saviem investoriem un ESG (environment, social, government jeb vides, sociālajiem un pārvaldības) standartiem, kas ir šo uzņēmumu darbības pamatā.

Uzņēmumi, respektējot Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vēsturi un citus tās biedrus, vairākkārt ir vērsušies pie asociācijas vadības ar mērķi uzlabot asociācijas pārvaldības modeli, iesaistot tās pārvaldībā biedrus un mazinot atsevišķu nozares spēlētāju nesamērīgo ietekmi uz visas vēja nozares attīstības jautājumiem. Šobrīd vēja enerģijas asociācijā varu un nozares pārstāvniecību ir pārņēmusi padome, kas ievēl un atceļ pati sevi un kura var bloķēt jebkādus demokrātiskā procesā izvirzītus biedru ierosinājumus vai jaunu biedru uzņemšanu. Tādā veidā atsevišķi uzņēmēji, kas darbojas asociācijas padomē, ir nodrošinājuši tikai savu interešu pārstāvību, darbojoties it kā visas nozares vārdā.

78% iedzīvotāju uzskata, ka vēja enerģijas izmantošana elektroenerģijas ražošanā ir videi draudzīga, vairāk nekā 70% piekrīt arī apgalvojumiem, ka tas ir ilgtspējīgs ražošanas veids, kas mazina klimata pārmaiņu draudus.

Tas noskaidrots pēc Vēja enerģijas asociācijas (VEA) pieprasījuma veiktajā SKDS aptaujā par iedzīvotāju uzskatiem par dažādiem atjaunojamās enerģijas veidiem, to piemērotību Latvijai, kā arī ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēkiem. Pētījums parāda, ka iedzīvotāji par dabai draudzīgākajiem enerģijas iegūšanas veidiem Latvijā uzskata saules un vēja enerģijas izmantošanu, kā arī ar šķeldu darbinātu koģenerācijas staciju darbību. Tāpat aptaujā noskaidrots, ka 74,3% Latvijas iedzīvotāju atbalsta pakāpenisku pāreju uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu Latvijā. VEA pāstāvji atzīst, ka tik liels iedzīvotāju atbalsts atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir bijis pārsteigums.

Ventspils Augstskolā (VeA) ik gadu tiek aktualizētas studiju programmas, tās pielāgojot strauji augošajām darba tirgus prasībām un nozaru attīstības tendencēm, informē VeA.

VeA Informācijas tehnoloģiju fakultātes (ITF) maģistra studiju programma Datorzinātnes ir viena no programmām, kura pēdējo gadu laikā ir modernizēta - studiju kursu izstrādē un pasniegšanā ir izveidojusies laba sadarbība ar uzņēmuma TestDevLab SIA īpašniekiem un vadītājiem Ervinu Grīnfeldu un Andreju Frišfeldu. Uzņēmums specializējas programmatūras testēšanas un izstrādes pakalpojumu sniegšanā.

Šajā semestrī VeA ITF maģistra studiju programmā Datorzinātnes tika izveidots studiju kurss Informācijas sistēmu testēšana un kiberdrošība, kuru VeA īstenoja sadarbībā ar uzņēmumu TestDevLab SIA.

Maģistra studiju programmas Datorzinātnes direktors Jānis Hofmanis atzīst: «Sadarbība ar IT nozares līderu uzņēmumiem programmas attīstībā ir viens no stratēģiskajiem soļiem, kas tika sperts, lai paaugstinātu maģistrantu profesionālās iemaņas dažādās aktuālās IT tēmās. Kā viens no šādiem uzņēmumiem ir TestDevLab, kas nodrošinājis maģistra studiju programmu Datorzinātnes ar informācijas tehnoloģijas testēšanas speciālistiem un lektoriem. Maģistrantiem tika sniegtas padziļinātas teorētiskās un praktiskās zināšanas programmatūras testēšanas un drošības aspektos, kas jāņem vērā jebkuram ar IT jomu saistītam profesionālim.»

Par Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektoru atkārtoti ir ievēlēts RTU profesors akadēmiķis Leonīds Ribickis, informē RTU.

Viņa kandidatūru atbalstīja pārliecinošs Satversmes sapulces vairākums — 159 dalībnieki. Kopumā rektora vēlēšanās tika reģistrēti 178 derīgi biļeteni.

«Mūsu uzstādītos stratēģiskos mērķus, kas ir kvalitatīva augstākā izglītība, izcilība zinātnē un valorizācija, spēj sasniegt ne jau viens rektors, bet visi kopā. Mums ir daudz talantīgu jauniešu, un viņu dēļ ir vērts strādāt,» pēc ievēlēšanas amatā sacīja L. Ribickis.

Satversmes sapulces dalībnieki, vērtējot L. Ribicka paveikto aizvadītajos piecos RTU vadīšanas gados, akcentēja universitātes izaugsmi. RTU otro gadu pēc kārtas studentu skaita ziņā ir lielākā Latvijas augstskola un ceturto gadu — darba devēju ieteiktākā augstskola. Tas apliecina RTU studiju kvalitāti un atbilstību darba tirgus prasībām. RTU veiksmīgi notiek valorizācija — zinātnieku radīto produktu komercializācija, un ir pabeigts apjomīgs posms RTU studentu pilsētiņas būvniecībā Ķīpsalā.

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons "SportHack 2020 Latvija", kurā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki no 50 pasaules valstīm.

Komandām labākos rezultātus palīdzēja sasniegt 66 pieredzējuši biznesa, tehnoloģiju un sporta jomas mentori. Komandas cīnījās par balvām divās kategorijās - "Jauna ideja" un "Projekts attīstībā", kā arī tika noteikts vispārējais hakatona uzvarētājs. Kopumā hakatonam pieteicās 35 komandas.

Starp hakatona dalībniekiem bija gan profesionālā un amatiersporta atlēti, gan treneri un sporta organizācijas, kā arī dizaineri, programmētāji, mārketinga un citu jomu pārstāvji. Hakatona dalībniekiem tika definētas četras pamata tēmas jeb izaicinājumi - "Uzveicam krīzi kopā", "Sports un inovācijas", "Sporta infrastruktūra un aprīkojums" un "Sporta dati".

Papildus Latvijas sporta jomas organizācijas izvirzīja 20 izaicinājumus, aicinot komandas piedāvāt jaunus un drosmīgus risinājums konkrētām vajadzībām. Hakatonu organizēja biedrība "WindHackers" sadarbībā ar RTU Dizaina fabrika, Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) un "Kurzemes inovāciju granti studentiem" (KInGS) partneriem - Ventspils Augstskola (VeA), Liepājas Universitāte (LiepU), "Kurzemes biznesa inkubators" (KBI) un nodibinājumu "Ventspils augsto tehnoloģiju parks" (VATP). Par vispārējo "SportHack 2020 Latvija" hakatona uzvarētāju tika atzīta "Riga Kayking" komanda, kas izstrādāja platformu, kurā laivu īpašnieki sniedz iespēju Rīgas iedzīvotājiem un viesiem iepazīt Rīgu, izmantojot kajakus.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir gatava ieguldīt savas zināšanas un pieredzi, lai partnerībā ar Liepājas domi un Liepājas SEZ pārvaldi stiprinātu Liepājas industriālo potenciālu un sagatavotu jaudīgus speciālistus, kuri spēj radīt inovācijas, veicinot pilsētas un reģiona attīstību.

Sadarbības iespējas pārrunātas RTU padomes sēdē, kas 28. novembrī norisinājās Liepājā.

"Viens no RTU galvenajiem uzdevumiem ir veicināt Latvijas tautsaimniecības attīstību, gan sagatavojot jaunos speciālistus, gan radot jaunus produktus un inovācijas. RTU resursi Liepājā, ņemot vērā reģionā tik nozīmīgo RTU Liepājas akadēmiju, ir piemēroti, lai mūsu universitāte varētu piedāvāt savu zinātnes un studiju potenciālu Liepājas un Kurzemes ekonomiskā izrāviena veicināšanai," uzskata RTU padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

RTU ambīcijas ir kopā ar Liepāju veidot jaunu izglītības ekosistēmu, stiprinot inženierzinātņu, augsto tehnoloģiju un inovāciju kapacitāti, vienlaikus saglabājot un attīstot arī RTU Liepājas akadēmijai raksturīgās humanitārās un sociālās zinātnes, kā arī veicinot inženierzinātņu pedagoģijas attīstību un piedāvājot risinājumu eksakto un dabaszinātņu skolotāju trūkumam Latvijas skolās.

Lai veicinātu starptautisko sadarbību uzņēmējdarbības un vadībzinību virziena attīstīšanā, šā gada 15. un 16. jūlijā Ventspils Augstskolā tiek rīkota starptautiskā zinātniski – praktiskā konference Uzņēmējdarbība un inovācijas: galvenie reģionālās attīstības virzītājspēki (Entrepreneuship and Innovation as Key Drivers of Regional Development).

Šo konferenci iniciējis Ventspils Augstskolas Uzņēmējdarbības, inovāciju un reģionālās attīstības centrs (VeA UIRAC), un tā tiek rīkota sadarbībā ar Tartu Universitātes uzņēmējdarbības centru, Tallinas Tehnoloģiju universitātes ekonomikas un biznesa vadības skolu (abi Igaunija), ISM Ekonomikas un vadības universitāti (Lietuva), Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centru (Latvija), kā arī Eiropas Mazo uzņēmumu un uzņēmējdarbības padomi (EMUP; www.ecsb.org).

Konferences fokusā ir trīs galvenās tēmas: uzņēmējdarbība, inovācijas un reģionālā attīstība. Konference tiks atklāta ar paneļdiskusiju par eksporta kvalitātes un kvantitātes jautājumiem, kurā piedalīsies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji, Ventspils uzņēmēji un VeA UIRAC vadošie pētnieki. Turpinājumā, ar zinātniskiem referātiem par dažādiem uzņēmējdarbības, inovāciju un reģionālās attīstības aspektiem konferencē uzstāsies vairāk kā 50 dalībnieki no 10 valstīm, tai skaitā Polijas, Krievijas, Lielbritānijas, Somijas, Igaunijas, Nīderlandes, Lietuvas, Turcijas, Baltkrievijas un Latvijas. Ar speciāliem zinātniskiem referātiem uzrunāt konferences dalībniekus un viesus uzaicināti arī uzņēmējdarbības pētnieki – profesori Aleksandrs Čepurenko (Nacionālā Pētniecība universitātes ekonomikas augstskola Maskavā, Krievija) un Anna Rogut (Lodžas Universitāte, Polija).

Par jauno Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektoru ievēlēts augstskolas zinātņu prorektors Tālis Juhna, informē RTU Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja Dita Arāja.

Juhna saņēma 137 no 190 derīgajām Satversmes sapulces dalībnieku balsīm. Jaunievēlētais rektors darbu sāks marta beigās, par precīzu datumu vienojoties ar RTU padomi. Otrs kandidāts - RTU Rīgas Biznesa skolas direktors Jānis Grēviņš - attiecīgi saņēma ievērojami mazāku balsu skaitu.

Par zinātņu prorektoru Juhna RTU ir strādājis 12 gadus, pilnveidojot zinātnes pārvaldības sistēmu un izstrādājot stratēģiju RTU zinātnes un inovācijas sistēmas izveidei. Viņš ir izveidojis dažādus atbalsta mehānismus zinātnieku un studentu inovāciju spēju veicināšanai un jaunu tehnoloģiju attīstībai, piemēram, RTU Zinātnes un inovāciju centru, kura mērķis ir veicināt RTU zinātnisko darbību un akadēmiskā personāla un studējošo iesaisti inovāciju radīšanā un zināšanu pārnesē, kā arī attīstīt sadarbību ar industriju un zinātniskajām institūcijām.

Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) ierobežojusi indiešu, šrilankiešu un uzbeku krāpniecības iespējas, kuri vēlas izglītības aizsegā nokļūt Eiropas Savienībā (ES) darba meklēšanas nolūkos. Turpmāk RTU mācībspēki brauks uz šīm Āzijas valstīm klātienē atlasīt studentus un novērtēt viņu zināšanu atbilstību universitātes prasībām, vēsta LNT Ziņas.

Šo RTU centru izveide un uzturēšana Āzijā gada laikā izmaksājot vairākus desmitus tūkstošus eiro, taču universitāte atteicās atklāt precīzu summu. Kā iemesls minēts – «šim mērķim līdzekļi neesot valsts piešķirtās dotācijas, bet gan ieņēmumi no ārvalstu studentu studiju maksām».

Indieši, šrilankieši un uzbeki līdz šim bija krāpušies elektroniskajos iestājeksāmenos, lai nokļūtu Latvijā. Daļu no viņiem nākošajos atlases posmos atsijāja Latvijas vēstniecības, pieķerot pretendentus ar viltotiem vidusskolu beigšanas dokumentiem vai konstatējot blēdīšanos vīzu interviju laikā, piemēram, pretendentam sūtot sev līdzīgas personas, kas spēj runāt angliski. Indijā vien šogad šādi pieķerti 400 krāpnieku.

Ikgadējos Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) apbalvojumus «Gada zinātnieks», «Gada jaunā zinātniece» un «Gada jaunais zinātnieks» šogad saņem RTU Dabaszinātņu un tehnoloģijas fakultātes Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas institūta tenūrprofesors Sergejs Gaidukovs, pētniece Anda Gromova un pētnieks Oskars Platnieks.

Tenūrprofesors S. Gaidukovs ar savu pētniecisko darbu sekmē polimēru zinātnes attīstību. Viņa pētījumi saistīti ar polimēru tehnoloģiju attīstību, pārstrādi, polimēru kompozītmateriālu izstrādi, īpaši koncentrējoties uz ilgtspējīgu biopolimēru un biokompozītu attīstību, kā arī polimēru materiāliem 3D drukai un aditīvām tehnoloģijām. Viņa zinātniskajā komandā strādā arī balvu «Gada jaunais zinātnieks» un «Gada jaunā zinātniece» ieguvēji O. Platnieks un A. Gromova.

A. Gromova paralēli zinātniskajai darbībai ir arī RTU Doktorantūras skolas vadītāja, ieviešot jauno doktorantūras modeli.

Gada zinātnieku apbalvojumus piešķir, izvērtējot RTU akadēmiskā personāla zinātniskās darbības rezultātus un sasniegumus – zinātniskās publikācijas, iegūtos patentus un licences, piesaistītā finansējuma apjomu, dalību zinātniskajos projektos un pasākumos. Balvas katru gadu pasniedz RTU jubilejā – 14.oktobrī.

Līdz ar RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes (EEF) jaunās ēkas būvniecības pabeigšanu Ķīpsalā noslēgusies universitātes kompleksa «RTU – Pilsēta pilsētā» būvniecības projekta daļa, informē «RTU – Pilsēta pilsētā» projekta sabiedrisko attiecību koordinatore Kristīne Toma.

Atsevišķi būvniecības darbi vēl turpināsies 2014.gadā.

RTU EEF jaunā ēka sešos stāvos ir būvniecības projekta daļa, kurā apvienotas visas fakultātes struktūrvienības – Enerģētikas institūts, Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts un Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts. Jaunā EEF ēka ir pilnībā automatizēta – tā saucamā elektroniskā ēka, kurā gan vēdināšanas, gan apkures, gan arī apgaismošanas sistēmas tiek kontrolētas caur vienotu vadības paneli.

Plašās auditorijas (150 vietas) aprīkotas ar skārienjutīgiem ekrāniem, apskaņošanu un pieeju internetam. Līdzīgi kā visas «RTU – Pilsēta pilsētā» projekta ēkas, arī EEF ir pilnībā pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – ievērotas nianses durvju platuma izvēlē, pielāgoti lifti, iebūvētas nobrauktuves. Studentiem jaunā EEF durvis vērs 2014.gada mācību sezonā, bet novembrī jaunās telpas jau devās apskatīt interesenti no studentu pašpārvaldes un RTU absolventu asociācijas.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu pilsētiņā Ķīpsalā otrdien, 12. jūlijā, viesojās Ministru prezidents Māris Kučinskis. Vizītes laikā viņš iepazinās ar RTU fakultātēm, zinātniskajām un studiju laboratorijām, kā arī kopā ar RTU rektoru akadēmiķi Leonīdu Ribicki un pārējo RTU vadību pārrunāja augstskolas attīstības plānus un ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā, informē RTU.

Kučinskis apskatīja RTU Dizaina fabriku un ar AS «Latvenergo» atbalstu izveidoto radošo laboratoriju, kur studentu un zinātnieku idejas pārtop prototipos, ko iespējams komercializēt, inženieru radītos produktus ieviešot tautsaimniecībā. Premjerministram bija iespējams pārliecināties par RTU atbalstu jaunu zinātnes ietilpīgu uzņēmumu veidošanā.

M. Kučinskis apskatīja arī RTU Ūdens inženierijas un tehnoloģijas laboratoriju un Zinātnisko bibliotēku, kā arī iepazinās ar RTU nākotnes attīstības stratēģiju un pauda atbalstu RTU infrastruktūras attīstības plāniem, Ķīpsalā turpinot būvēt studentu pilsētiņu.

RTU teritoriālais komplekss Ķīpsalā ir Latvijā pirmā studentu pilsētiņa, kuras celtniecība sākās jau 1965. gadā, taču finanšu trūkuma dēļ tika pārtraukta, Latvijai atgūstot valstisko neatkarību. Fakultāšu renovāciju un jaunu ēku būvniecību RTU atsāka pirms sešiem gadiem, pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta, kā arī pašas RTU līdzekļiem. Plānošanas perioda pirmajā posmā RTU studentu pilsētiņā ir no jauna uzcelta Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes ēka, Laboratoriju māja un RTU Zinātniskās bibliotēkas jaunā ēka, kā arī renovēta Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte, Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, Studentu dienesta viesnīca un RTU peldbaseins.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) iegādājusies 12 jaunus elektromobiļus, informē RTU pārstāvji.

Otrdien RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis pasniedza elektromobiļu atslēgas visu RTU fakultāšu dekāniem un administrācijas darbiniekiem.

Elektromobiļus saņēma visas deviņas RTU fakultātes, RTU Studentu parlaments un administrācijas struktūrvienības. Ar auto paredzēts pārvietoties galvenokārt pilsētā, kā arī apmeklējot RTU filiāles. Pie RTU fakultātēm un administratīvās ēkas ir uzstādīti elektromobiļu uzlādes punkti.

Elektromobiļus RTU studenti un mācībspēki izmantos arī studiju procesā un zinātniskajā darbā, veicot dažādus pētījumus. Ir iecere izmēģināt roku ar elektromobiļiem saistītu jaunu tehnoloģiju radīšanā. Piemēram, izveidot pašiem savus ātros elektromobiļu lādētājus, ko pēc tam sadarbībā ar ražotājiem realizēt tirgū.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) padomes sēdē par padomes priekšsēdētāju ievēlēts AS «Sakret Holdings» padomes priekšsēdētājs Andris Vanags, savukārt par priekšsēdētāja vietnieci – RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes asociēto profesore Anita Straujuma.

RTU padomi saskaņā ar Augstskolu likumu viedo 11 locekļi, no kuriem piecus izraugās RTU Senāts, piecus – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un izvirza Ministru kabinets, savukārt vienu izvirza Valsts prezidents.

15. februārī jauno RTU padomi apstiprināja Ministru kabinets, savukārt 21. februārī pārliecinošu atbalstu jaunās padomes sastāvam balsojumā izteica RTU Satversmes sapulce.

No RTU padomē ir ievēlēti pieredzējuši izglītības un zinātnes nozares eksperti – RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes profesors Jurģis Poriņš, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes vadošais pētnieks Jānis Ločs, RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore Anita Straujuma, RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes profesors Jānis Grabis un RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes pētnieks Jānis Braunfelds.

Izvirzītais mērķis mazināt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu slogu patērētājiem skan skaļi un atbalstāmi, tomēr izvēlētais skatījums uz šo jautājumu ir visai šaurs, uzskata Vēja enerģijas asociācijas (VEA) valdes loceklis Kristaps Stepanovs.

«Pamatfokusā ir cīņa pret atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu, ignorējot faktu, ka AER saņem tikai daļu no OIK maksājumiem, bet tieši vēja, saules un biomasas koģenerācijas spēkstacijas ir tās, kas nodrošinās lētākas elektroenerģijas pieejamību ilgtermiņā,» pauž K.Stepanovs. Vinš norāda, ka situācija, kad darbs pie AER atbalsta mehānismu pilnveidošanas tiek definēts kā cīņa ar zaļās enerģijas atbalstu, liek domāt, ka AER ir kas Latvijas tautsaimniecībai nevēlams.

«Tieši šogad notiek straujš elektroenerģijas cenu kāpums un to savā veidā nosaka fakts, ka visa reģiona energosistēmā pietrūkst lētas atjaunojamās enerģijas. Cenu augšupeju virza sausie laikapstākļi un to rezultātā samazinātā hidroelektroenerģijas ražošana gan Baltijā, gan Ziemeļvalstīs. Tāpēc tiek darbinātas fosilo energoresursu spēkstacijas, kuru ražošanas izmaksas vēl paaugstina CO2 kvotu cenu kāpums. Ja Latvijā būtu mērķtiecīgi attīstīta vēja enerģijas ražošana, elektroenerģijas cenas būtu zemākas un attiecīgi arī pieaugtu tautsaimniecības konkurētspēja,» atzīmē VEA valdes loceklis, norādot, ka Eiropas Komisijas noteiktais mērķis līdz 2020. gadam panākt to, ka 40% no Latvijā iegūtās elektroenerģijas tiek ražota, izmantojot AER, nebūt nav tikai kādas formāla prasība.

Atjaunojamā enerģija vairs nav tikai alternatīva, šobrīd jau var runāt par visu fosilo enerģijas veidu aizvietošanu vēl mūsu dzīves laikā, Dienas Bizness organizētajā konfernecē Tīra enerģija visiem eiropiešiem uzsvēra Vēja enerģijas asociācijas (VEA) valdes loceklis Kristaps Stepanovs.

«Eiropas Savienības mērķis ir panākt 20% atjaunojamās enerģijas izmantošanu gala patēriņā līdz 2020. gadam un 35% līdz 2030. gadam, taču šie mērķi tehnoloģiju attīstības iespaidā jau tiek uzskatīti par pārāk pieticīgiem,» atzīst K.Stepanovs, norādot, ka atjaunojamo energoresursu (AER) progresu virza ne tikai Eiropas Savienība (ES). «Kalifornija sasniegs 50% AER mērķi 2020. gadā, kas ir 10 gadus ātrāk nekā sākotnēji plānots. Arī citi ASV štati izvirza, piemēram, 75% vai 100% mērķus noteiktā periodā. 20-30% līmenis jau kļūst par vakardienu,» pauž VEA valdes loceklis.

Tāpat K.Stepanovs norāda, ka attīstījušās ir arī AER tehnoloģijas. «Tehnoloģijas attīstība saules, vēja un biomasas izmantošanā būtiski palielina atjaunojamās enerģijas ražošanas efektivitāti, kā arī samazina pašizmaksu līdz konkurētspējīgam līmenim, ļaujot zaļajai enerģijai pietuvoties tirgus cenai,» atzīmē K.Stepanovs, aicinot atjaunojamo enerģiju neuztvert tikai kā iespēju sasniegt uzstādītos mērķus. «AER spēj nodrošināt arī zemāku elektroenerģijas cenu, apgādes drošību un kliedētās enerģijas attīstību,» uzsver VEA valdes loceklis.

Ventspils Augstskolas (VeA) studentu komanda IRBE-1 no Ventspils lidostas teritorijas šodien stratosfērā palaida meteoroloģisko balonu, un nu seko no tā sūtītajiem GPS datiem, kas komandu aizvedīs līdz punktam, kur balons ar tam piestiprināto derīgo kravu būs nosēdies. Prognozes liecina, ka zonde piezemēsies Zemgalē, netālu no Lietuvas robežas, pastāstīja VeA pārstāve Inta Ozola.

Iepriekš veiktie mērījumi liecina, ka meteoroloģiskais balons piezemēsies pie Lietuvas robežas, netālu no Auces. IRBE-1 zonde lidos aptuveni 30 km augstumā un ar speciāli sagatavotu fotokameru uzņems Zemes virsmas fotoattēlus infrasarkanajā diapazonā. Šie attēli tiks izmantoti, lai plašā teritorijā noteiktu fotosintēzes procesa intensitāti augos.

Ar attēlu palīdzību būs iespējams noskaidrot vai, piemēram, rudenī iesētā labība ir veiksmīgi pārziemojusi, būs iespējams vērot augu veģetāciju konkrētos apgabalos. Uz zondes atradīsies arī studentu izveidotas elektronikas ierīces, kas veiks dažādus mērījumus. Lidojuma laikā tiks arī uzņemts augstas izšķirtspējas video. Komanda piedalās konkursā Global Space Balloon Challenge, tādēļ iegūtie rezultāti tiks apkopoti un kopā ar īsu videoatskatu nosūtīti sacensību rīkotājiem.

2024.gada 13.decembrī - Kāpinot savu pozīciju par piecām vietām, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) zaļās politikas un ilgtspējas reitingā "GreenMetric World University Rankings 2024" ir ierindojusies 40. vietā pasaulē.

Nemainīgi RTU ir vienīgā Latvijas un arī Baltijas augstskola, kas reitingā novērtēta tik augstu, jo neviena cita no reģiona augstskolām nav spējusi ierindoties starp 300 zaļākajām universitātēm pasaulē.

"GreenMetric" reitingā pasaules augstskolas sarindotas pēc to apņemšanās mazināt kaitīgo ietekmi uz vidi. Augstskolu rīcības atbilstība zaļajiem principiem izvērtēta sešos kritērijos - kopējā infrastruktūra, energoefektivitātes un klimata pārmaiņu mazinošas aktivitātes, atkritumu apsaimniekošana, ūdens resursu efektīva izmantošana, transporta infrastruktūra un vides izglītība un zinātne.

RTU visaugstākos rezultātus ir sasniegusi transporta infrastruktūras nodrošināšanā, vides izglītībā un zinātnē, atkritumu apsaimniekošanā, kā arī energoefektivitātes un klimata pārmaiņas mazinošu aktivitāšu ieviešanā.

Piektdien, 3. septembrī, svinīgi tika atklātas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes (DITF) un auditoriju mājas «Domus Auditorialis» jaunās ēkas.

Šis ir vēsturiski nozīmīgs pasākums, jo arī DITF pievienojas pārējai RTU saimei studentu pilsētiņā Ķīpsalā, kur ir koncentrēta lielākā daļa RTU fakultāšu.

Ēku atklāšanā piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, kā arī RTU vadība un studenti, nozares profesionāļi.

«Valsts nākotne ir izglītotu un spējīgu jaunu cilvēku rokās. Valdības mērķis ir celt iedzīvotāju kopējo labklājību. Tā mūsdienu pasaulē visbiežāk ir atrodama tur, kur attīstās jaunas tehnoloģijas. Lai tās varētu attīstīt, ir nepieciešami gudri, zinoši un spējīgi cilvēki. Augstskolas, tostarp, RTU, rūpējas, lai Latvijā būtu izglītoti cilvēki, attīstītos zinātne un jaunu tehnoloģiju izstrāde. Man ir patiess prieks šodien piedalīties jaunās RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes ēkas un auditoriju mājas atklāšanā, kas ir uzskatāms apliecinājums mērķtiecīgiem valsts ieguldījumiem izglītības un zinātnes attīstībā. Vēlu sekmes un izdošanos, strādājot un studējot jaunajās ēkās!» apsveikuma uzrunā sacīja K. Kariņš.

Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) oktobrī darbu sākusi jauna atbalsta iniciatīva – RTU IdeaLAB jeb ideju laboratorija. Tā apvieno talantīgus uzņēmējus, mentorus, mācībspēkus un investorus, lai kopīgiem spēkiem radītu biznesa idejas un produktus.

RTU Studentu biznesa inkubators darbojas kopš 2009.gada. Taču pērn secināts, ka tā sākotnējais modelis nav mainījies kopš izstrādes brīža, lai gan ārējā vide, start up kultūra Latvijā ir strauji attīstījusies. «Tādēļ izveidojām jaunu konceptu - RTU IdeaLAB jeb ideju laboratoriju, kas sniedz drošu vidi ideju testēšanai, radīšanai, komandu veidošanai un citām atbalsta formām,» stāsta Liene Rubina, RTU IdeaLAB vadītāja.

Līdz šim RTU IdeaLAB ir uzņemtas 60 komandas, kopā 149 jaunieši. Viņi uzsākuši savas biznesa idejas attīstību, apmeklējot tematiskās darbnīcas, tiekoties ar mentoriem, kā arī saņemot atbalstu no RTU Dizaina fabrikas darbiniekiem.

Šajā mācību gadā darbu sāk divas vidusskolas, kuras ir izveidojušas Latvijas augstskolas, tā plānots risināt kvalificētu inženieru trūkumu darba tirgū, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ar uzņēmēju atbalstu Inženierzinātņu vidusskolu (IZV) ir izveidojusi Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), bet Rēzeknes Augstskolas (RA) Austrumlatvijas tehnoloģiju vidusskola (ATV) ir tikusi pie valsts finansējuma. ATV izveidota laikā, kad jau bija mainīts Izglītības likums un valsts augstskolas saņēma atļauju dibināt savas izglītības iestādes pēc finansējuma principa: nauda seko skolēnam.

Savas vidusskolas ir daudzām pasaules universitātēm, piemēram, Čikāgas universitātei, Stenforda universitātei un Jūtas universitātei, tāpat arī kaimiņvalstī Lietuvā veiksmīgi darbojas Kauņas Tehnoloģiju universitātes ģimnāzija. «Lai veicinātu inženiertehnisko zinātņu attīstību Latvijā, IZV dos iespēju talantīgiem jauniešiem padziļināti apgūt eksaktās zinātnes un nopietni sagatavoties inženierzinātņu studijām augstskolā,» saka RTU rektora vietnieks attīstībā, IZV valdes loceklis Artūrs Zeps, uzsverot, ka īpaša uzmanība mācību procesā būs veltīta skolēnu zinātniskajam darbam RTU fakultātēs, jau skolas solā ieinteresējot jauniešus par pētniecību un audzinot jaunu zinātnieku paaudzi. Lai varētu strādāt par skolotājiem IZV, īpaši tika apmācīti 12 RTU pasniedzēji, stāsta A. Zeps.