Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Zigurds Lasovskis, Veselības centru apvienības valdes priekšsēdētājs. AS Veselības centru apvienība (VCA) ir deviņu poliklīniku un vienas reproduktīvās veselības klīnikas EGV apvienība. Kopā uzņēmumā strādā aptuveni 1300 darbinieki.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Medicīna ir bijusi mana sirdslieta kopš vidusskolas un arī specialitāte kopš 1978. gada, kad pabeidzu Rīgas Medicīnas institūtu. Kopš tā laika esmu strādājis gan par ārstu, gan vēlāk pievērsies administratīvajam darbam nozarē.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un valsti kopumā?

Fiksācijas līdzekļu drukāšanas uzņēmums «CastPrint» uzsācis sadarbību ar vairākām privātām veselības aprūpes iestādēm Latvijā

«Pieaugot pacientu interesei par «CastPrint», «Veselības centrs 4» un arī veselības centru apvienības poliklīnika «Pļavnieki» ir būtisks mūsu sadarbības partneru papildinājums, kas ievērojami paplašina mūsu risinājuma pieejamību. Šīs divas veselības aprūpes iestādes ir tikai sākums, kam drīzumā pievienosies vēl citas, kuru speciālisti atbalsta inovāciju ienākšanu veselības aprūpē,» teic Jānis Oliņš, SIA «CastPrint» līdzīpašnieks.

«Pirms kāda laika tikos ar jauniem censoņiem, kam bija ideja par 3D printētu ģipšu un ortožu ražošanu tepat Latvijā. Nesen žurnālā izlasīju «CastPrint» veiksmes stāstu. Šie sasniegumi mani uzrunāja un es uzaicināju uzņēmuma pārstāvjus uz tikšanos. Jau nākamajā dienā mums bija noslēgts līgums un pirmais laimīgais klients, kuram klasiskais ģipsis tika aizstāts ar mūsdienīgu 3D printētu ģipsi,» stāsta Zane Rēvalde, SIA «Veselības centrs 4» filiāles «Baltijas Vēnu klīnika» vadītāja.

Sertificēts gastroenterologs Sabri Abdelmasī par savu īsto vietu pasaules kartē jau vairāk nekā 25 gadus uzskata Latviju un piepilda sen lolotu sapni – Piņķos atver privātklīniku Good Life Clinic

Finansiāli viņam palīdz brālis Rabī Abdelmasī, kurš ir iemīlējies Latvijā, īpaši tās dabā, jau no paša pirmā acu skatiena. Klīnikas oficiālā atklāšana notiek 17. maijā, un tā vēlas saviem klientiem piedāvāt Latvijas veselības aprūpē ko pilnīgi jaunu – konsultācijas pie ārvalstu speciālistiem attālinātā veidā. Šobrīd tiek pētīti šī pakalpojuma likumdošanas aspekti.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc nolēmāt atvērt klīniku Latvijā? Kāpēc tieši Piņķos?

Rabī Abdelmasī. Kad tiek lemts par jebkāda biznesa izveidošanu, svarīgi ir vairāki faktori. Pirmkārt, konkrētās valsts politiskā un ekonomiskā stabilitāte, iespējamie riska faktori, kā arī investīciju un biznesa vide kopumā. Otrkārt, ārkārtīgi būtiska ir valsts izveidotā sistēma, mūsuprāt, Latvijā uzsākt savu biznesu var relatīvi ātri – dibināt kompāniju Latvijā ir salīdzinoši vienkāršāk nekā, piemēram, mūsu dzimtenē Libānā vai Apvienotajos Arābu Emirātos, kur esmu strādājis. Tieši tas piesaista investorus doties uz Latviju un uzsākt savu biznesu. Turklāt Latvijai ir vairākas priekšrocības. Es to redzu kā Baltijas valstu galvaspilsētu, kas nenoliedzami ir saistošs faktors, ja izvērtējam biznesa iespējas. Kāpēc tieši Piņķos? Mēs veicām padziļinātu izpēti par šo reģionu – apkārtnē nav līdzīgu medicīnisko pakalpojumu sniedzēju. Jutām, ka varētu būt pieprasījums no šajā apkārtnē dzīvojošajiem cilvēkiem. Vieta ir ļoti skaista, turklāt viegli sasniedzama gan ar auto, gan sabiedrisko transportu. Pie klīnikas ir bezmaksas stāvvietas.

Papildus finansējums 19,5 miljonu latu apmērā, par kura piešķiršanu veselības nozarei šā gada valsts budžeta grozījumos vienojusies valdība, ir ļoti nozīmīgs atbalsts, lai veselības aprūpes pakalpojumi kļūtu pieejamāki iedzīvotājiem, uzskata veselības ministre Ingrīda Circene.

Tas ļaušot vairāk apmaksāt izmeklējumus un ārstu konsultācijas, mazināt rindas ambulatorajā aprūpē un dienas stacionāros, kā arī pacientu rindas uz endoprotezēšanas operācijām un rehabilitāciju, skaidroja ministre.

«Finansējuma palielinājuma rezultātā līdz 27% palielināsies pakalpojumu apjoms endoprotezēšanas operācijām un rindu mazināšanai uz medicīnisko rehabilitāciju stacionārā. Līdz 20% palielināsies ambulatoro speciālistu un dienas stacionāros sniegto pakalpojumu apmaksa, bet par 12% - diagnostiskajiem izmeklējumiem. Savukārt pasākumi prognozējamās invaliditātes novēršanai un laboratoriskajiem izmeklējumiem tiks apmaksāti pēc padarītā darba apjoma,» uzsvēra ministre.

Lielāko nodokļu maksātājis un transporta nozares nodokļu maksātāju līderis Ventspils pilsētas budžetā bijusi SIA Ventspils nafta termināls, kas pilsētas budžetu papildinājusi par vairāk nekā 800 tūkstošiem latu.

Ventspils pilsētas pašvaldības budžetā iemaksāto nodokļu summu veido iedzīvotāju ienākumu nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm un nekustamā īpašuma nodoklis par zemi.

Ventspils pilsētas dome lielāko nodokļu maksātājus 20. maijā apbalvoja deviņās nominācijās. Katras nominācijas uzvarētājs tradicionāli saņem Ventspils pilsētas domes Atzinības rakstu un mākslinieka Mārtiņa Mālnieka izgatavoto balvu.

Transporta nozarē Ventspils pilsētas pašvaldības budžetā visvairāk nodokļus 2009.gadā iemaksājusi SIA Ventspils nafta termināls (Ventspils pilsētas budžetā kopā nomaksātie nodokļi – 813,4 tūkstoši latu), būvniecības nozarē – pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts (197 tūkst. latu), zvejniecības nozarē – SIA Zvejnieku kompānija Grifs (42,6 tūkst. latu), bet tirdzniecības nozarē – a/s Diāna (145,99 tūkst. latu).

Nodokļu maksātāju līdere Ventspils pilsētas budžetā 2010.gadā ir bijusi SIA Ventspils nafta termināls, kas pilsētas budžetu papildinājusi par vairāk nekā 900 tūkstošiem latu.

Ventspils pilsētas pašvaldības budžetā iemaksāto nodokļu summu veido iedzīvotāju ienākumu nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm un nekustamā īpašuma nodoklis par zemi.

Ventspils pilsētas dome lielāko nodokļu maksātājus 11.maijā apbalvoja deviņās nominācijās. Katras nominācijas uzvarētājs tradicionāli saņem Ventspils pilsētas domes Atzinības rakstu un mākslinieka Arvīda Endziņa izgatavoto balvu.

Ventspils pilsētas pašvaldības budžetā visvairāk nodokļu 2010.gadā iemaksājuši šādi uzņēmumi:

SIA Ventspils nafta termināls - transports, glabāšana un sakari - 913,7 tūkstoši latu; pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts - būvniecība - 191,3 tūkst. latu; SIA Bio-Venta - apstrādes rūpniecība -122,3 tūkst. latu; SIA Zvejnieku kompānija Grifs - zvejniecība - 60,8 tūkst. latu; a/s Diāna -tirdzniecība - 195,9 tūkst. latu; pašvaldības SIA Ventspils nekustamie īpašumi - operācijas ar nekustamo īpašumu (118,3 tūkst. Ls);SIA Diāna bistro - viesnīcas un restorāni - 37,0 tūkst. Ls; pašvaldības SIA Ventspils poliklīnika - veselība un sociālā aprūpe - 80,7 tūkst. latu; SIA Ventas Balss - izdevējdarbība, poligrāfija un ierakstu producēšana 41,1 tūkst. latu.

Ventspils jaunā poliklīnika un Ventspils domes ēka pēc rekonstrukcijas saskaņā ar Blower Door mērījumu tehnoloģijas datiem atbilst pasīvo māju standartam, pārsniedzot Latvijas būvnormatīvus.

Oktobrī divos Ventspils pilsētas objektos – poliklīnikas jaunbūvē(projekts Ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu attīstība Kurzemes reģionā – Ventspilī) un pilsētas domes ēkā (projekts Ventspils pilsētas domes ēkas renovācija Jūras ielā 36, Ventspilī) tika veikti gaisa caurlaidības mērījumi, lai noteiktu veikto būvdarbu kvalitāti.

Gaisa caurlaidības mērījumos konstatē gaisa apmaiņas kārtu jeb gaisa apmaiņas apjomu pret iekšējo telpas gaisa tilpumu, mēra, cik blīvi ēka uzbūvēta. Neblīvām ēkām raksturīga nekontrolējama aukstā gaisa ieplūde iekštelpās un siltā gaisa noplūde uz āru. Savukārt blīvi uzbūvētās ēkās nekontrolējama gaisa apmaiņa starp ēkas iekštelpu un ārējo vidi ir minimāla.

Ventspils arhitekti, mākslinieki, dizaineri, būvnieki un arhitektūras cienītāji no visas Latvijas 1.decembrī pulcēsies Ventspilī, lai izvērtētu šogad paveikto arhitektu sarīkojumā Baltā dūna.

Sarīkojums notiks celtniecības un projektēšanas SIA Samrode jaunā biroja ēkas telpās, kur šobrīd gan gluži viss vēl nav pilnīgi gatavs. Tā kā pasākuma auditorija ir profesionāļi celtniecības jomā, kuri būvi var saprast no pusvārda, tad lielais pasākums tur var notikt, jo objekta gatavība ir pietiekama, lai varētu novērtēt objekta atraktivitāti, skaidro Ventspils galvenā arhitekte Daiga Dzedone.

Pasākuma laikā tiks pasniegta Baltās dūnas 2012 lielā balva – Zoss 2012. Šī balva var būt par jebkuru aktivitāti arhitektūras jomā Ventspils pilsētā: par labāko projektu, labāko realizāciju, labāko noorganizēto pasākumu, labāko darbu žūrijā, ieguldījumu Ventspils pilsētas vizuālā tēla veidošanā, labāko ideju skiču konkursa piedāvājumu, labāko publikāciju utt. Balvas nominācijas nosaka domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļa, tās ieguvēju nosaka pasākuma laikā, dalībniekiem balsojot (aizpildot iepriekš sagatavotas anketas). Balva Zoss tiek pasniegta katru gadu, bet to nav iespējams iegūt divas reizes – tā ir vienreizēja.