Šoruden pabeigts desmit Latvijas poliklīniku apvienošanas process. AS Veselības centru apvienība (VCA poliklīnika Elite, VCA poliklīnika Pulss 5, VCA poliklīnika Pļavnieki, VCA poliklīnika Jugla, VCA poliklīnika Vesels, VCA poliklīnika Aura R, VCA poliklīnika Olvi) pievienojās veselības centrs VALEO, reproduktīvas veselības klīnika EGV un Liepājas Metalurga medicīnas centrs. Turpmāk šīs veselības aprūpes iestādes strādās ar zīmolu - VCA poliklīnika, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Pēc valsts reformas veselības aprūpes jomā visi Latvijas medicīnas uzņēmumi meklē iespēju optimizēt izmaksas un radīt saviem klientiem pēc iespējas kvalitatīvāku un pieejamāku pakalpojumu,» komentē Zigurds Lasovskis, AS VCA poliklīnika valdes priekšsēdētājs.

«Modernas izmeklēšanas tehnoloģijas prasa ievērojamas investīcijas, kuras viena medicīnas iestāde diez vai var atļauties. Taču, apvienojot spēkus, mēs varam iegādāties medicīnas iekārtas un nodrošināt saviem klientiem kvalitatīvu pakalpojumu par cenām, kas nereti ir zemākas nekā maksas pakalpojumi valsts medicīnas iestādēs,» skaidro vadītājs.

Likvidēta SIA «Rakstnieku poliklīnika», kuru tiesa 2017.gada 17.novembrī pasludināja par maksātnespējīgu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Šī gada 8.februārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lēma par SIA «Rakstnieku poliklīnika» maksātnespējas procesa izbeigšanu, jo tika izpildīts kreditoru prasījumu segšanas plāns. Tagad uzņēmums likvidēts un attiecīgs ieraksts izdarīts komercreģistrā.

Ar maksātnespējas procesa pieteikumu 2017.gadā tiesā vērsās pati SIA «Rakstnieku poliklīnika». Poliklīnika norādīja, ka tai jau ilgstoši pastāvēja kavēti nodokļu maksājumi. Turklāt, SIA «Rakstnieku poliklīnika» nebija izdevies atrisināt jautājumu par poliklīnikas telpu nomu Rīga, Raiņa bulvārī 27, tādējādi traucējot veikt darbību pilnā apmērā.

Minēto iemeslu dēļ SIA «Rakstnieku poliklīnika» nav bijis iespējams veikt darbību pilnā apmērā; tās ieņēmumi būtiski samazinājušies, bet izdevumi - saglabājušies pilnā apmērā.

A/s Venstpils Nafta notikušas izmaiņas padomes amatpersonu sastāvā, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Padomes sastāvā ieceltii Džaveds Ahmeds, Deivids Gujs Anstis, Aivars Gobiņš, Jānis Hāze, Kristofs Teopanis Mataskos, Rūdolfs Meroni, Deivids Aleksanders Šlāfs, Marks Vērs, Rubils Jilmazs, kā arī Mihails Dvoraks un Vladimirs Egers. Savukārt atkārtoti a/s Venstpils Nafta padomē netika ievēlēts Mihails Dementjevs un Hardija Vaivade. liecina 29. novembrī veiktais ieraksts Latvijas Vēstnesī.

A/s Ventspils Nafta ārkārtas akcionāru sapulce tika sasaukta 22. novembrī, jo to pieprasīja akcionārs a/s Latvijas naftas tranzīts.

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos a/s Venstpils Nafta apgrozījums bija 49,8 miljoni latu, bet neto zaudējumi – 2,87 miljoni latu, ko koncerns skaidro ar a/s Ventspils Nafta asociētās sabiedrības a/s Latvijas Kuģniecība finanšu darbības rezultātiem (30,41 miljons ASV dolāru zaudējumu pārskata periodā).

Interesentu trūkuma dēļ šodien nenotika VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinātā atkārtotā elektroniskā izsole ēkai Rīgā, Raiņa bulvārī 27, kurā savulaik atradās Rakstnieku poliklīnika, informēja VNĪ.

Izsoles sākumcena bija noteikta 2,25 miljoni eiro, bet izsoles solis - 10 000 eiro.

Ņemot vērā to, ka vairākās atkārtotās izsolēs, tostarp izsolē, kas noslēdzās šodien, neviens pretendents nebija pieteicies, VNĪ nolēmis uz laiku pārtraukt īpašuma izsoļu organizēšanu.

VNĪ plāno pārskatīt izsoles nosacījumus un turpināt īpašuma izsoļu rīkošanu 2021.gadā, kad nekustamā īpašuma tirgū situācija varētu būt pamainījusies.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 2019.gada 24.septembrī atļāva VNĪ izsolē pārdot ēku Raiņa bulvārī 27, Rīgā.

Daļa no nekustamā īpašuma ir iznomāta - atbilstoši 2018.gada 19.martā noslēgtajam telpu nomas līgumam SIA "OC Vision" līdz 2023.gada 31.oktobrim un līdz brīdim, kad pēc līguma termiņa notecējuma puses ir pilnībā izpildījušas savas saistības, iznomātas ēkas pirmā stāva telpas ar kopējo platību 118,7 kvadrātmetri.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) ar trīs miljonu eiro sākumcenu izsolīs ēku Raiņa bulvārī 27, Rīgā, kurā savulaik atradās Rakstnieku poliklīnika, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības 781 kvadrātmetra platībā un divām būvēm. Izsoles sākumcena ir trīs miljoni eiro, bet izsoles solis - 10 000 eiro.

Īpašuma elektroniskā izsole ar augšupejošu soli sāksies pirmdien, 4.novembrī, bet noslēgsies 4.decembrī plkst.13.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets šogad 24.septembrī atļāva VNĪ izsolē pārdot ēku Raiņa bulvārī 27, Rīgā.

Daļa no nekustamā īpašuma ir iznomāta - atbilstoši 2018.gada 19.martā noslēgtajam telpu nomas līgumam SIA «OC Vision» līdz 2023.gada 31.oktobrim un līdz brīdim, kad pēc līguma termiņa notecējuma puses ir pilnībā izpildījušas savas saistības, iznomātas ēkas pirmā stāva telpas ar kopējo platību 118,7 kvadrātmetri.

Pašvaldības SIA Ventspils Siltums noslēgusi atklāto konkurusu par rekonstrukciju vienam no pilsētas siltumavotiem Brīvības ielā 38, liecina informācija Iepirkumu Uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Siltumavota rekonstrukciju paredzēts veikt «Venstpils pilsētas centralizētās siltumapgādes siltumavotu Ventspilī, Brīvības ielā 38 un Talsu ielā 69, rekonsrtukcija, pārejot uz citu kurnāmo – biomasu (koksni)» projekta ietvaros.

Atklātā konkursa uzvarētāja izvēles galvenais kritērijs bija zemākā piedāvātā cena. Kopumā projektam pieteicās trīs pretendenti, un par uzvarētāju tika atzīts pašvaldības SIA Labiekārtošanas kombināts.

Paredzamā iepirkuma līgumcena ir aptuveni 5,432 miljoni latu.

Db.lv jau vēstīja, ka šā gada septembra beigās pašvaldībsa SIA Venstpils Siltums parakstījusi līgumu ar komandītsabiedrību Komforts EKO par biomasas ūdenssildīšanas katla AK 6000 rekonstrukciju.

#Jaunajā poliklīnikā, kas pacientiem būs atvērta no 5. februāra, konsultācijas sniegs ap 150 speciālistu.

Ceturtdien atklāta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra «Gaiļezers» jaunā daudzprofilu poliklīnika. Stacionāra «Gaiļezers» poliklīnikas telpu rekonstrukcijas izmaksas bija 2,8 miljoni eiro, informē Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas preses sekretāre Aija Lietiņa.

Jaunā poliklīnika izveidota telpās, kur agrāk atradās stacionāra «Gaiļezers» administratīvais korpuss. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve atzīmē, ka vairākums to atceras kā garu, tumšu un pagājušā gadsimta elpu saglabājušu gaiteni nokļūšanai slimnīcas korpusā. Pašlaik šī slimnīcas daļa ir rekonstruēta un pārtapusi par gaišu, modernu un pacientiem ērtu daudzprofilu ambulatoro pakalpojumu centru.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut AS Poliklīnika iegūt izšķirošu ietekmi pār AS Veselības Centru Apvienība. Atļaujošs lēmums pieņemts, jo apvienošanās rezultātā būtiski nesamazināsies konkurence, kā arī neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis.

Izvērtējot apvienošanās ietekmi, KP pievērsa uzmanību trim tirgiem – zāļu vairumtirdzniecības tirgum Latvijā, kā arī primārās un sekundārās veselības aprūpes tirgiem. Zāļu vairumtirdzniecības tirgū darbojas AS Poliklīnika saistītais uzņēmums AS Recipe Plus, tādējādi konkrētais tirgus ir uzskatāms par vertikāli saistītu ar primārās un sekundārās veselības aprūpes tirgu. KP lēmumā secina, ka ietekme zāļu vairumtirdzniecības tirgū būs nebūtiska, jo zāļu piegādes uz veselības aprūpes centriem tiek veiktas nelielos apmēros.

Tāpat KP lēmumā secina, ka primārās un sekundārās veselības aprūpes tirgos Rīgā, Daugavpilī un Liepājā darbojas daudz konkurējošu uzņēmumu, tajā skaitā vairākas reģionālās slimnīcas, tāpēc kaitējums konkurencei netiks nodarīts un tirgus koncentrācija nepalielināsies.

Pagājušajā nedēļā Komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā (UR) reģistrēti 277 jauni subjekti, kas ir par 35 mazāk nekā pirms nedēļas, liecina UR dati.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 13 subjekti. No kopējā skaita visvairāk jeb 261 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 14 – individuālie komersanti, 12 - biedrības.

Lielākais reģistrētais uzņēmums pēc pamatkapitāla pagājušajā nedēļā bija SIA S2 Rīga – 1,878 miljoni eiro. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīga, Skolas iela 2, bet tā darbības veids nav norādīts.

Otrs lielākais uzņēmums, kas reģistrēts aizvadītajā nedēļā, bija SIA Rīgas veselības centrs ar 300 tūkstošu eiro pamatkapitālu. Kā liecina Lursoft dati, uzņēmums izveidots, apvienojot RSIA Iļģuciema poliklīnika, RSIA Torņakalna poliklīnika, RSIA Veselības centrs Imanta, RPSIA Bērnu veselības centrs Ķengarags, RPSIA Bolderājas poliklīnika un RPSIA Primārās veselības aprūpes centrs Ziepniekkalns. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīga, Valdeķu iela 57.

SIA Rakstnieku poliklīnika, kas nodrošināja ārstniecības pakalpojumus, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Lieta ierosināta 10. novembrī.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīga, Raiņa bulvāris 27, un tas Komercreģistrā ierakstīts 2003.gadā. Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 110,4 tūkstoši eiro, bet darbības veids – vispārējā ārstu prakse.

Pērn SIA Rakstnieku poliklīnika apgrozījums bija 343,9 tūkstoši eiro, bet zaudējumi – 3292 eiro. Uzņēmumā strādāja 37 darbinieki.

SIA Rakstnieku poliklīnika valdes locekļi ir Daumants Lūsis un Baiba Rozanova.

Nesen ievēlētais AS Ventspils nafta valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups vadīs arī SIA LatRosTrans (LRT) padomi, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Pārējie LRT padomes locekļi pārvēlēti uzņēmuma padomē bez izmaiņām – padomes priekšsēdētāja vietnieks ir Vitālijs Kisenko, bet padomes locekļi Mihails Dvoraks, Olga Kurenkova, Nafiseta Neguča, Dmitrijs Vinogradovs, Dmitrijs Barkovs un Vladimirs Nazarovs.

Db.lv jau rakstīja, ka septembrī AS Ventspils nafta valdes priekšsēdētāju Saimonu Bodiju nomainīs Roberts Kirkups. Pārmaiņas juridiski stājas spēkā no 1. septembra.

Pēc tam, kad būs beidzis darbu Rīgā, S.Bodijs ieņems Vitol Dubajas biroja vadītāja amatu Apvienotajos Arābu Emirātos, kas ir pasaulē ceturtais lielākais jēlnaftas eksportētājs.

SIA LatRosTrans pieder divi Latvijas teritorijā esošie naftas cauruļvadi – Polocka-Mažeiķi un Polocka-Ventspils, pa kuriem pēdējos gados tranzīta vajadzībām nafta nav pārvietota. Savukārt naftas produktu cauruļvads Polocka-Venstpils šobrīd joprojām aktīvi nodrošina dīzeļdegvielas piegādi.

Šogad Krievija riskē pārvadāt par 23 miljoniem tonnu graudu mazāk nekā tā ir spējīga. Situāciju var glābt graudaugu transportēšana caur Baltijas valstu un Ukrainas ostām, atsaucoties uz Krievijas dzelzceļa kravu pārvadātāju ZAO Rusagrotans, vēsta Bloomberg.

Lai uz ārvalstīm transportētu graudaugu kravas, Krievijas ostas un dzelzceļš patlaban darbojas teju ar pilnu jaudu, pavēstījis Rusagrotrans tirgus analīzes departamenta vadītājs Igors Pavenskis. Rusagrotrans ir Krievijas lielākais graudu pārvadātājs, kas kravu transportēšanai izmanto dzelzceļu.

Laikā no 1. līdz 22. augustam graudaugu un to produktu eksports Krievijā sasniedza 1,9 miljonus tonnu. Savukārt jūlijā tika eksportēti 2,9 miljoni tonnu kravu.

«Augustā netika transportēts liels kravu apjoms, lai gan būtu loģiski, ja augustā būtu transportēts ievērojami vairāk graudaugu nekā jūlijā. Redzam, ka transportēšanā ir nepieciešams izmantot citas, ne tikai Krievijas, ostas,» skaidroja I. Pavenskis.

Valsts Policija (VP) piektdien, 3. februārī, papildinājusi pārvietojamo fotoradaru karti, ar iespējamiem radaru atrašanās punktiem visā Latvijas teritorijā. Ir iespējamas vairāk nekā 200 mobilo fotoradaru atrašanās vietas.

«Nākotnē fotoradaru karte varētu tikt papildināta ar jauniem punktiem, jo par nepieciešamību izvietot fotoradarus papildus vietās lemj gan policija, par punktiem, kur radari būtu jāuzstāda ziņo arī paši cilvēki,» Db.lv stāstīja VP pārstāve Lita Juberte.

Pārvietojamie fotoradari var tikt izvietoti visā Latvijas teritorijā, vairāk punktu, kuros varētu būt novietots fotoradars, ir ap pilsētām, kā arī uz Valsts galvenajiem autoceļiem, piemēram ap Daugavpili, Rēzekni, Jēkabpili, Cēsīm, Valmieru, Alūksni, Aizkraukli, Jelgavu, Saldu, Kuldīgu, Liepāju, kā arī uz autoceļiem Rīga – Liepāja (A9), Rīga – Venstpils (A10), Rīga-Daugavpils (A6), Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Terehova (A12), Rīga – Sigulda – Veclaiciena (A 2), Rīga – Igaunijas robeža (A1) un citur.

Venstpils mērs, partijas Latvijai un Ventspilij valdes priekšsēdētājs un ZZS premjera kandidāts Aivars Lembergs vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, lūdzot pārbaudīt valsts SIA Latvijas Radio un valsts SIA Latvijas Televīzija iespējamo slēpto aģitāciju un atsevišķu politisko partiju, NVO interešu lobēšanu sabiedrisko mediju – LR1 un LTV1 – ēterā.

Savu rīcību A. Lembergs pamato ar ilgtermiņā veiktu sabiedrisko mediju satura monitoringu, tajā skaitā raidījumos atspoguļoto tēmu un uzaicināto personu piekritības analīzi, kas bijusi par pamatu statistisko rādītāju noteikšanai. Analīze liecinot, ka LR1 un LTV1 ziņu raidījumos laika periodā no š.g. 28.maija līdz 30.jūnijam izteikti dominē tolaik vēl politisko partiju apvienības Vienotība viedokļu atspoguļošana.

«Minētajā laika periodā sabiedriskajos medijos izteikti tiek lobēti starptautiskā spekulanta un uz kriminālapsūdzību pamata notiesātā Džordža Sorosa finansēto, atbalstīto fondu un to subsidēto organizāciju/biedrību pārstāvju viedokļi,» norāda A. Lembergs paziņojumā presei.

Iepretim uzņēmuma LatRosTrans 1,4 milj. Ls zaudējumiem 2011. gada pirmajos sešos mēnešos šogad kompānija atgriezusies pie peļņas. LatRosTrans finanšu dati liecina, ka uzņēmums pirmajā pusgadā nopelnīja 670 tūkst. Ls.

2012. gada pirmajā pusē LatRosTrans apgrozījums bija 5,7 milj. Ls, pauž uzņēmuma pārstāvji, kas LatRosTrans atgriešanos pie peļņas skaidro ar uzņēmuma darbības sakārtošanu.

Naftas produktu transportēšanas apjomi par cauruļvadu 2012. gada pirmajā pusgadā bija 2,9 miljoni tonnu, kas ir 73% no cauruļvada transportēšanas jaudas.

Uzņēmuma rezultāti šā gada pirmajos septiņos mēnešos, salīdzinot ar analoģisku periodu pērn, arī uzrāda pieaugumu – apgrozīti 6,7 milj. Ls. Transportētā naftas produktu apjoms ir 3,4 milj. tonnu un peļņa – 1,2 milj. Ls.

SIA LatRosTrans pieder divi Latvijas Republikas teritorijā esošie naftas cauruļvadi – Polocka-Mažeiķi un Polocka-Ventspils, pa kuriem pēdējos gados nafta nav pārvietota. Šobrīd aktīvu dīzeļdegvielas piegādi nodrošina vads Polocka-Venstpils.

Vitol, kas ir a/s Ventspils nafta lielākais akcionārs, ienākumi 2012. gadā sasniedza 303 miljardus ASV dolāru, kas ir diviem procentiem vairāk nekā 2011. gadā.

Pērn palielinājies arī Vitol naftas un naftas produktu tirdzniecības apjoms, 2012. gadā sasniedzot 273 miljonus tonnu, kamēr 2011.gadā tas bija 264 miljoni tonnu. Šajā apjomā gan netiek iekļauta dabasgāze (1,430 teravatstundas), elektrība (178 teravastundas), akmeņogles (25,2 miljoni tonnu), oglekļa kvotas (113,5 miljoni tonnu) un ķimikālijas.

Vitol nodarbojas ar enerģijas fizisku tirdzniecību un loģistiku, un pērn bija viens no lielākajiem spēlētājiem kuģošanas biznesā – kopumā veikti teju 5500 frakta reisi, piegādājot naftu un naftas produktus visā pasaulē. Grupa turpina izvērtēt jaunas investīciju iespējas dažādos enerģētikas biznesa sektoros, un pērn īstenoja vairākus projektus Āfrikas tirgū, Šveicē, Vācijā, ASV un citviet pasaulē.

Latvijas lielākās SIA pēc to pamatkapitāla ir telekomunikāciju uzņēmums Lattelecom, cauruļvadu transporta uzņēmums LatRosTrans un ūdens ieguves, attīrīšanas un apgādes uzņēmums Rīgas ūdens, liecina Lursoft atjauninātie dati.

Lattelecom pamatkapitāls veido 149,1 miljoni latu, LatRosTrans – 107,5 miljoni latu un Rīgas ūdens – 79,2 miljoni latu.

Lielāko SIA pēc to pamatkapitāla sarakstu turpina finanšu pakalpojumu sniedzējs Latvijas Garantiju aģentūra (pamatkapitāls 79,1 miljoni latu), Venstpils nafta termināls (pamatkapitāls 78,5 miljoni latu), Rīgas meži (71,0 miljoni latu), BITE Latvija (69,6 miljoni latu), Finstar Baltic investments (68,0 miljoni latu), Swedbank līzings (66,7 miljoni latu) un FVR Invest (65,0 miljoni latu).

Žurnāla TOP 500 veidotajā lielāko uzņēmumu sarakstā pēc to neto apgrozījuma SIA Lattelecom ierindojās 17. vietā, 2009. gadā apgrozot 10,37 miljonus latu. Uzņēmuma zaudējumi veidoja 270 tūkstošus latu. Raugoties uz apgrozīto līdzekļu apjomu, SIA Lattelecom bija otrs Latvijas lielākais telekomunikāciju uzņēmums. Pirmajā vietā 2009. gadā atradās SIA Latvijas Mobilais telefons, kas apgrozīja 146,23 miljonus latu un nopelnīja 26,21 miljonu latu.

Turpinot pārmaiņu procesu un pilnveidojot korporatīvo pārvaldību, SIA Maxima Latvija ir paplašināta valde, kurā pienākumus pildīs uzņēmuma augstākā vadība, informē uzņēmumā.

Līdz šim Maxima Latvija vadītājs Andris Vilcmeiers bija vienīgais uzņēmuma valdes loceklis. No šā gada 1.septembra Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs (CEO – Chief Executive Officier) būs uzņēmuma vadītājs Andris Vilcmeiers, bet uzņēmuma operacionālā vadītāja (COO – Chief Operating Officier) Kristīne Āboltiņa un komercdirektors (CCO – Chief Commercial Officier) Viktors Troicins būs valdes locekļi.

Šā gada sākumā Maxima Grupe uzņēmumiem, tai skaitā, Maxima Latvija tika izveidota arī padome, bet šobrīd visos uzņēmumos paplašinātas arī valdes.

Andris Vilcmeiers uzņēmumu Maxima Latvija vada kopš 2015.gada septembra. Viņš iepriekš bijis AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs, kā arī lauksaimniecības uzņēmuma Lielzeltiņi vadītājs. Pirms tam viņš darbojies arī loģistikas un tranzīta nozarē, ieņemot vadošus amatus uzņēmumos – Venstpils nafta, Latvijas kuģniecība, Ventspils naftas termināls, LatRosTrans, kā arī darbojoties investīciju pārvaldes biznesā. Pēc vadības zinību un finanšu izglītības grāda iegūšanas Latvijas Universitātē, karjeru sācis auditorkompānijā PricewaterhouseCoopers Latvia.

U-19 Eiropas telpu futbola čempionāta finālturnīra aplikāciju izstrādā "FanApps", informēja uzņēmuma pārstāvji.

«FanApps» izstrādā mobilās lietotnes sportistiem, klubiem, līgām, turnīriem un federācijām, lai tie varētu proaktīvi komunicēt ar faniem. Uzņēmuma jaunākais veikums ir Eiropas futbola pārvaldības organizācijas UEFA apstiprinātā mobilā lietotne Eiropas čempionāta finālturnīram telpu futbolā.

«FanApps» vadītājs Anrijs Brencāns ir gandarīts, ka Latvijas Futbola federācija ir novērtējusi tehnoloģiju nozīmi fanu iesaistei sacensībās. Līdz šim veiktā analīze ļāvusi secināt, ka vairāk nekā puse skatījumu federācijas mājas lapā ir veikti no mobilajiem tālruņiem. Līdz ar to loģisks ir lēmums, ka mobilā lietotne ir vide, ar kuras palīdzību komunicēt.

«Ļoti precīzi ir noteikta mērķa auditorija, uz ko vērst mārketinga aktivitātes. Ir izplānota programma, kādā veidā veicināt jaunās aplikācijas atpazīstamību un vēlmi to izmantot. Aplikācijas lietotāji saņems karstos jaunumus, video stāstus par notikumiem aiz laukuma un varēs viktorīnās iegūt federācijas dāvātās balvas,» viņš stāsta. Eiropas futbola pārvaldības organizācija UEFA akceptēja «FanApps» piedāvāto risinājumu, apstiprinot izvēlēto kursu inovatīva risinājuma izmantošanai komunikācijā ar faniem. Viņš piebilst, ka jaunā pieredze uzņēmumam dod iespēju piedāvāt visiem sporta veidiem mobilo aplikāciju kā mūsdienīgu risinājumu atsevišķu turnīru un notikumu atspoguļošanai.

Daugavgrīvas bāka nekad nav bijusi un, visticamāk, arī nekad nebūs tūrisma objekts. Pasaulē tādas bākas, kuras nodrošina navigācijas darbības, nekur nav tūrisma objekti. Taču, ja kāds ļoti vēlas apskatīt bāku tuvāk, tāda iespēja pastāv, vēršoties Rīgas Brīvostas pārvaldē, biznesa portālam db.lv pastāstīja Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāvis Haralds Apogs.

«Tomēr tādas «pabraukāšanās» pa Daugavgrīvas bākas teritoriju nav plānotas,» viņš akcentē.

Daugavgrīvas bāka atrodas Rīgas Brīvostas pārvaldes pārziņā, un tā rūpējas par bākas funkcijām. Bākas un tās teritorijas uzturēšanas izmaksas ietilpst kopējā ostas uzturēšanas budžetā, kas kopumā ir 20 miljoni eiro.

Rīgas Brīvostas pārvaldes finanšu līdzekļi tiek izlietoti 12 bākām, kuras atrodas Venstpils – Rīgas piekrastē. Visas šīs bākas ir reģistrētas pasaules kuģošanas žurnālos.

Daugavgrīvas bākā risinājušies dažādi vēsturiski notikumi. Gadu simtu laikā te celti, sagrauti un atkal atjaunoti vairāki Daugavgrīvas bākas torņi.

Uzejot pa bākas torņa iekšpusē esošajām spirālveida vītņu kāpnēm ar precīzi 150 pakāpieniem, paveras skats uz Daugavu, tās grīvu, Rīgas ostu un Rīgas pilsētas siluetu.

Iespējams, ka 24.novembrī paredzētajā tiesas sēdē Latgales apgabaltiesā pirmo reizi pēc būtības tiks skatīts strīds par tehnoloģisko naftu, kas jau gandrīz 20 gadus atrodas Latvijas-Krievijas kopuzņēmuma SIA LatRosTrans (LRT) naftas vados.

LatRosTrans ir pārliecināts par savām īpašumtiesībām uz šo naftu, DB informēja a/s Ventspils nafta pārstāve Ilze Nagla. Jāpiebilst, ka Ventspils naftai pieder 66% LatRosTrans kapitāla daļu. Pirms gada Baltkrievijas uzņēmums Polocktransneft Družba iesniedza tiesā prasību uzskatot, ka tehnoloģiskā nafta 150 tūkst. tonnu apmērā, kas atrodas LatRosTrans naftas vados, pieder viņiem.

LatRosTrans vadītājs Igors Stepanovs cer, ka tiesa beidzot šo lietu skatīs pēc būtības, jo līdz šim tieši Baltkrievijas puses prasības grozījumu dēļ lieta tikusi novilcināta. Viņš paziņojumā pauž, ka prasītāja puses centieni kavēt lietas izskatīšanu pēc būtības esot ļoti neparasts gadījums un nozīmē, ka prasītājs nav pārliecināts par savas prasības pamatotību.

Valsts uzņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonas uz austrumu robežas novērsa mēģinājumu ievest 846 tūkst. cigarešu uz austrumu robežas un 203 litrus degvīna Venstpils ostas muitas kontroles punktā, informē VID pārstāvji.

536 tūkst. Bond markas cigarešu uz austrumu robežas Silenes muitas kontroles punktā atrastas Mercedes – Benz kravas automašīnas nesošo konstrukciju tukšajās vietās zem piekabes grīdas.

Savukārt aizvadītajā nedēļā uz Silenes muitas kontroles punktā aizturēti 536 tūkst. Premjer, NZ, Fiest, Minsk, Queen un Winston markas cigarešu ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām – cigaretes bija paslēptas mikroautobusā izveidotās dubultajās sienās un griestos.

Automašīnu, kurā atrastas Bond markas cigaretes, vadīja 33 gadus vecs Ukrainas pilsonis, un par konstatēto pārkāpumu sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. Izņemtās cigaretes patlaban novietotas muitas kontroles punkta aizturēto preču noliktavā, bet automašīna - aizturēto automašīnu stāvlaukumā līdz lietas izskatīšanai.

Lielo ostu projektiem Satiksmes ministrija pieprasījusi 91,5 miljonus latu nākamajā plānošanas periodā. Reformu partija uzskata, ka tas ir neproporcionāli daudz un vēlas papildu līdzekļus zinātnei un uzņēmējdarbības veicināšanai.

No Satiksmes ministrijas sākotnēji pieprasītajiem 306,5 mil. Ls Latvijas lielo ostu projektu vajadzībām Nacionālā attīstības plāna (NAP) proritāšu finansējuma ietvaros Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) šobrīd piedāvā vien 91,5 milj. Ls. Taču arī šis skaitlis nav akmenī cirsts, jo turpināsies koalīcijas partneru diskusijas par naudas sadali NAP prioritātēm. Jāuzsver, ka vēl joprojām nav skaidrs, kāds būs Latvijai pieejamais Eiropas Savienības fondu finansējums 2014. – 2020. gadā. Līdz ar to patiesībā pagaidām tiek dalīta neesoša nauda.

PKC un SM sarunu rezultātā tapušais piedāvājums paredz atbalstīt pa diviem publiskās infrastruktūras projektiem katrā no lielajām ostām apmēram 30 milj. Ls apmērā. Kopumā katra no ostām nākamajā plānošanas periodā gan plāno investēt ievērojami lielāku summu – ap 130 milj. Ls, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas NAP izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisijas sēdē norādīja SM valsts sekretāra vietniece attīstības jautājumos Ilze Aleksandroviča.