Ekonomikas sabrukums rada reģionālo migrācijas krīzi; režīma maiņa tomēr nebūtu panaceja

Venecuēlas nacionālās valūtas bolivāra hiperinflācija ir ne vien ekonomikas sabrukuma simptoms, bet arī sociālistiskas aizbildniecības un autokrātisma mantojums. Centieni maskēt nemākulīgu, jo ekonomiski neargumentētu, valsts pārvaldi aiz piedrukātas naudas kalniem ir šīs Latīņamerikas valsts iesīkstējusi tradīcija. Investīciju analītikas portāls investing.com lēš, ka Venecuēlā kopš 60. gadu sākuma naudas masa ir pieaugusi gigantiskā apmērā – vairāk nekā par 46 miljardiem procentu.

Pēc Venecuēlas politiskās opozīcijas aplēsēm, jūlijā inflācija sasniedza rekordu Latīņamerikas vēsturē – 83 tūkstošus procentu pret pērnā gada jūliju, raksta Financial Times. Visa gada griezumā inflācija noteikti būs vairākos simtos tūkstošu procentu liela, un Starptautiskais Valūtas fonds to prognozē pat miljonu procentu apmērā.

Karakasas Botāniskais dārzs, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, izmirst.

Saistībā ar valsts ekonomisko sabrukumu Botāniskā dārza uzturēšanai nepietiek ne ūdens, ne elektrības.

LASI ARĪ:

Venecuēla no savas valūtas svītros piecas nulles

FOTO: Inflācija Venecuēlā šogad varētu sasniegt miljons procentu

Venecuēliešiem jāmeklē alternatīvas sabiedriskajam transportam

ASV kompānijas ar būtisku biznesa darbību Venecuēlā, piemēram, Avon Products Inc un Colgate-Palmolive Co, gatavojas Venecuēlas valūtas devalvācijas ietekmei, ziņo Reuters.

Venecuēla lielā mērā ir atkarīga no patēriņa preču importa un devalvācija nozīmē, ka daudzi produkti patērētājiem maksās vairāk. Sagaidāms, ka ārvalstu kompāniju pārdošanas apjomi un pelņa samazināsies.

Db.lv jau rakstīja, ka Venecuēlas prezidenta Ugo Čavesa paziņojums par valsts valūtas bolivāra devalvāciju izraisīja iepirkšanās bumu galvaspilsētā Karakasā, jo cilvēki centās iegādāties importētās preces vēl pirms devalvācijas efekta īstenošanās.

Kā kompānijas, kuras negatīvi ietekmēs valūtas devalvācija Venecuēlā, tiek minētas, piemēram, Procter & Gamble Co, Avon, Colgate, Kimberly-Clark un Energizer Holdings Inc.. Piemēram, Colgate pārdošanas apjomos Venecuēlas daļa ir 6%.

Tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri pašlaik atrodas Venecuēlā, būtu jāizvērtē iespēja izceļot no šīs valsts, brīdina Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM).

Ministrija aktualizētajā ceļojuma brīdinājumā saistībā ar situāciju Venecuēlā «stingri aicina neapmeklēt» Venecuēlu. Valstspiedrīgajiem, kas atrodas Venecuēlā, tiek ieteikts izvērtēt iespēju izceļot no valsts, jo drošības situācija jebkurā brīdī var strauji pasliktināties, brīdina ĀM.

Gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums palikt Venecuēlā, ministrijas darbinieki aicina sekot līdzi notikumiem valstī un rūpēties par personīgo drošību.

Iepriekš ministrija jau informēja, ka līdz šim nav saņēmusi Venecuēlā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo lūgumus pēc palīdzības. Vienlaikus ĀM rīcībā ir ziņas, ka viena ģimene no Venecuēlas pirms vairākiem mēnešiem pārcēlās uz dzīvi Latvijā.

Šogad Rietumvalstu akcijas, ja salīdzina ar iepriekšējo gadu, nevar lepoties ar galvu reibinošu pieaugumu. Ja ir vēlme redzēt astronomiskus akciju pieauguma ciparus, tad naudu bija jāiegulda krietni eksotiskākā tirgū – Venecuēlas akcijās. Šīs valsts publiski kotēto akciju indeksa vērtība šogad pieaugusi par 73 tūkstošiem procentu. Viss jau būtu labi, ja šim pieaugumam komplektā nenāktu arī citi faktori.

Kopumā – Venecuēlas tautsaimniecības krahs nozīmējis, ka šajā valstī sevi pilnā mērā nu izpauž hiperinflācija, kas pietuvojusies 50 tūkst. procentu (šādos brīžos dati var būt visai neprecīzi). Turklāt nomanāmi ekonomistu paredzējumi (Starptautiskā Valūtas fonda ekspertu), ka patēriņa cenu gada izmaiņu rādītājs sasniegs/pārsniegs apaļā miljona procentu atzīmi. Tādējādi Venecuēlu ar tās hiperinflāciju var piemest klāt Āfrikas Zimbabvei, kurai pirms kāda laika jau nācās cīnīties ar līdzīgiem procesiem. Venecuēlai gan līdz Zimbabves inflācijas līmenim vēl ir pamatīga telpa, kur augt. Pieejamā informācija liecina, ka 2008. gada novembrī gada inflācija šajā valsī tik tikko sasniedza 80 miljardus procentu. Tādējādi Venecuēlas dažu desmitu tūkstošu inflācijas procenti uz šī fona tāds nieks vien ir.

Tuvākajā laikā vēlēšanas gaidāmas ne tikai ASV, bet arī Venecuēlā, kur no 1999. gada pie varas ir pret kapitālismu noskaņotais Ugo Čavess. Čavesa konkurents gaidāmajās vēlēšanās šā gada 7. oktobrī ir Enrike Capriles, kas solījis, ka gadījumā, ja viņš nāks pie varas minimālā alga Venecuēlā tiks palielināta par 22% līdz 2500 bolivāriem (581 ASV dolārs – aptuveni 320 lati). Tāpat Venecuēlas prezidenta amata kandidāts ik gadu solījis radīt 500 tūkst. jaunu darba vietu.

Pagaidām gan Ugo Čavess ir līderis visās lielākajās sabiedriskās domas aptaujās. Kolorīto amatpersonu atbalsta liela daļa valsts nabadzīgo iedzīvotāju. Tieši par šo Venecuēlas iedzīvotāju slāni savas varas laikā U. Čavess rūpējies sevišķi pastiprināti (pats Ugo Čavess nāk no nabadzīgas ģimenes) – labklājības sistēmai tiek novirzīta faktiski visa peļņa no Venecuēlas bagātības naftas. Rezultātā Venecuēlā izvērstas plašas kampaņas slimību, analfabētisma, izsalkuma, nabadzības un citu sociālo problēmu apkarošanai. Piemēram, veselības aprūpe un izglītība Venecuēlā ir par velti.

Tāpat jāatgādina, ka šajā valstī ir zemākā benzīna cena pasaulē – aptuveni 1,3 santīmi par litru. U. Čavess slavens ar valsts naftas industrijas nacionalizēšanu. Db.lv jau rakstījis, ka, iespējams, ka bez šīs kolorītās personības Venecuēlā aina būtu līdzīga kā Nigērijā, kur naftu iegūst pamatā ārvalstu kompānijas un viena galona (3,79 litri) iegādei valsts iedzīvotājam aiziet 51% no vidējiem dienas ienākumiem (venecuēlietim ir vidēji jāatvēl vien 0,3% savu dienas ienākumu, lai nopirktu galonu naftas). Turklāt Nigērijā izveidojusies ačgārna aina, kad valsts, lai gan ir lielākā naftas eksportētāja Āfrikā, pašu benzīnu importē, jo Nigērijā vienkārši nav pietiekami daudz naftas pārstrādes rūpnīcu.

Satiksmes autobusi lielākajā daļā Venecuēlas ir pakāpeniski izzuduši. Tas saistīts ar pārmērīgi augstajām cenām riepām, motoreļļai, akumulatoriem un detaļām vai pat to nepieejamību.

Venecuēliešu alternatīvas sabiedriskajam transportam skatāmas raksta galerijā!

LASI ARĪ:

Venecuēla konfiscē Kellogg brokastu pārslu rūpnīcu

FOTO: Venecuēlā turpinās pārtikas krīze

Venecuēla rada naftas kriptovalūtu

FOTO: Bada dēļ uz Venecuēlas ceļiem siro laupītāji

Ekonomiskais haoss, miljonu inflācija un cīņa par varu Venecuēlā ietekmē naftas tirgu un arī tos, kas aktuālajam režīmam aizlienējuši lielas summas.

Ik pa laikam pasaulē kādā reģionā vērojams ekonomiskais haoss. Šajā negatīvajā gaismā šobrīd uz pārējo fona izceļas Venecuēla. Pieejamie dati liecina, ka inflācija tur jau novembrī bija sasniegusi 1,3 miljonus procentu. Sevišķi smagi šādi ekonomikas nosacījumi ietekmē jau tā nabadzīgo iedzīvotāju dzīves līmeni, kuriem parādās grūtības ar pārtikas un medicīnas preču iegādi. Ne velti valsti nu pārņēmis arī vēl pamatīgāks politiskais haoss, un daudzi mēģina izzīlēt to, kāda būs notiekošā ietekme uz pārējo pasauli. Būtībā Venecuēla no Latīņamerikas gluži vai spīdekļa pārvērtusies pagaidām par visai bezcerīgu, nestabilu veidojumu.

Pašlaik Rietumi nosliekušies atzīt, ka šajā valstī leģitīmā vara pieder opozīcijai, kas ir liels trieciens tās līderim Nikolā Maduro, kuram savukārt ir armijas atbalsts un kurš lielā mērā valsti pārvalda ar tās palīdzību.

Ekonomikas krīzes pārņemtajā Venecuēlā, kur ir pasaulē augstākā inflācija, no apgrozības tiks izņemtas 100 bolivaru banknotes, kas ir nominālvērtības ziņā lielākās banknotes, bet kuru melnā tirgus vērtība ir tikai apmēram divi eiro centi.

Valsts kreisais prezidents Ernesto Maduro par 100 bolivaru banknošu izņemšanu no apgrozības paziņoja runā svētdien. Viņš sacīja, ka tas nepieciešams, lai cīnītos pret kontrabandu uz robežas ar Kolumbiju.

«Esmu nolēmis nākamo 72 stundu laikā izņemt no apgrozības 100 bolivaru banknotes. Mums ir jāturpina cīņa pret mafiju,» sacīja Maduro.

100 bolivaru banknotes būs apgrozībā līdz trešdienai, bet pēc tam iedzīvotājiem būs divas nedēļas, lai tās apmainītu pret citām banknotēm.

Pēc centrālās bankas ziņām, pavisam apgrozībā ir vairāk nekā 100 miljardi 100 bolivaru banknošu jeb 48% no visām apgrozībā esošajām banknotēm un monētām.

Eiropas Vērtspapīru un Tirgu iestāde (EVTI), Eiropas Banku iestāde (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) brīdina par augstajiem riskiem, ar kuriem patērētāji var saskarties, pērkot un/vai turot tā saucamo virtuālo valūtu (VV).

Pašlaik pieejamā virtuālā valūta ir digitālās valūtas veids, ko neemitē un negarantē nedz centrālā banka, nedz valsts iestādes, un tai nav likumīga valūtas vai naudas statusa. Tā ir ļoti riskanta valūta, kas parasti nav nodrošināta ar materiāliem aktīviem, arī Eiropas tiesību akti to neaizsargā, un tamdēļ patērētāji nevar cerēt uz tiesisko aizsardzību. Trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) pauž satraukumu par to, ka aizvien vairāk patērētāju iegādājas virtuālo valūtu tieši ar cerību, ka tās vērtība turpinās augt, nemaz neapzinoties augsto risku zaudēt ieguldīto naudu.

Pēdējā laikā Bitcoin, Ripple, Ether un daudzas citas virtuālās valūtas ir bijušas ļoti nepastāvīgas, tās skārušas ievērojamas ikdienas cenu svārstības. Piemēram, Bitcoin cena krasi pieauga no 1,000 euro 2017.gada janvārī līdz vairāk kā 16,000 euro 2017. gada decembra vidū, bet 2018. gada februāra sākumā tā nokritās līdz 5,000 euro - Tiek lēsts, ka šobrīd kopējā VV tirgus kapitalizācija visā pasaulē pārsniedz 500 miljardus euro.

Viens no mūsdienu ekonomikā pašiem lielākajiem lokālajiem haosiem jau gadiem vērojams Venecuēlā. Tiesa gan, šobrīd daļa ekonomistu šīs valsts kritienam ekonomiskajā bezdibenī tomēr sāk saskatīt beigas.

Proti, tiek lēsts, ka šīs valsts tautsaimniecība šogad varētu pieaugt pirmo reizi gandrīz 10 gados. Kopš 2012. gada Venecuēlas IKP ir sarucis aptuveni par 80%. Savukārt, nu, piemēram, Šveices Credit Suisse Group lēsusi, ka Venecuēlas ekonomika šogad varētu augt par 4%, ja izpaliek kādi jauni ar Covid-19 izplatīšanos saistītie ierobežojumi. Līdzīgi Venecuēlas ekonomikas pieaugumu paredz arī vairāki citi prognozētāji. Tāpat nosacīti "mērena" šajā valsī nu ir kļuvusi inflācija, kur maijā tā atradās "vien" pie 2,7 tūkst. procentu atzīmes. Piemēram, 2019. gadā tā palēcās līdz 350 tūkstošiem procentiem.

Piemēram, Bloomberg ziņo, ka šai vienlīdzības "sociālisma paradīzei" no bedres ārā gluži kā par spīti palīdzējušas ārā rāpties uz kapitālismu vērstas reformas. Mazināta cenu kontrole un subsīdijas, piemēram, degvielai. Tāpat atcelti vairāki ierobežojumi, kas saistīti ar vietējas valūtas mīšanu uz ārvalstu valūtām (pēc kurām šajā valstī pieprasījums tāpat bija radījis melno tirgu). Tiek ziņots, ka šobrīd Venecuēla tāpat gandrīz viss tiekot cenots ASV dolāros nevis vietējos bolivāros, kuri līdz ar pirms tam aktuālo valdības politiku zaudēja gandrīz visu savu vērtību.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Venecuēlā drošības spēki pagājušajā gadā bez tiesas sprieduma nogalinājuši vismaz 189 cilvēkus, otrdien paziņojusi cilvēktiesību aizstāvju organizācija PROVEA.

Tas ir par 5% vairāk, nekā organizācija konstatēja 2013.gadā.

Vēl 31 cilvēks miris no spīdzināšanas vai pārmērīgas spēka pielietošanas no policijas vai karavīru puses. Tostarp pieci cilvēki nošauti demonstrācijās pret prezidenta Nikolasa Maduro valdību, liecina organizācijas apkopotie dati.

No 189 nogalinātajiem cilvēkiem vairums miruši policijas vai armijas reidos ar plašiem arestiem, paziņoja PROVEA, kas seko līdzi situācijai cilvēktiesību jomā Venecuēlā kopš 1988.gada.

Visvairāk cilvēku miris policijas izmeklēšanas vienības CICPC reidos agri no rītiem, kuru mērķis «ir nomedīt noziedzniekus un panākt taisnīgumu», norādīja PROVEA pētnieks Inri Rodrigess.

Runājot par degvielas cenu dažādos pasaules reģionos, bieži tiek piesauktas izteiktas atšķirības. Piemēram, oficiāli dārgākais benzīns ir Norvēģijā, kur viens galons (3,79 litri) benzīna maksā 10,12 ASV dolārus (1 litrs maksā aptuveni 1,5 Ls).

Savukārt vislētākais benzīns meklējams Venecuēlā, kur valsts prezidents Ugo Čavess parūpējies, ka viena galona benzīna cena ir vien 0,09 ASV dolāri (1 litrs maksā aptuveni 1,3 santīmus). Šajā sakarā Bloomberg veicis interesantu pētījumu: kamēr Norvēģijā, lai pilnībā pielietu 39 galonu ietilpīgu Chevrolet Suburban bāku, būs jārēķinās ar maksu 394,68 ASV dolāru apjomā, Venecuēlā šādas bākas uzpildīšana izmaksātu vien 3,51 ASV dolāru.

Protams, jārēķinās, ka dzīves līmenis dažādā pasaules valstīs ir ļoti atšķirīgs. Tādēļ ļoti interesants ir rādītājs, kas mēra, kāa daļa no konkrētās valsts vidējiem iedzīvotāja ienākumiem aiziet viena galona benzīna nopirkšanai šajā pašā valsī. Bloomberg šo rādītāju nosaucis par «Pain at pump», ko varētu tulkot kā aktuālās «cenas sāpīgumu» konkrētās valsts iedzīvotājiem. Piemēram, Norvēģijā, kur, kā jau minēts, ir dārgākais benzīns pasaulē, viena galona iegādei aiziet tikai 3,7% vidējo dienas ienākumu (statistikas dati liecina, ka Norvēģijas iedzīvotāja ienākumi vidēji dienā ir 272 ASV dolāri). Jāsecina - vairums Norvēģijas iedzīvotāju nav jālauza galva par benzīna dārdzību, salīdzinājumā ar ienākumiem varētu teikt, ka Norvēģijā benzīns uzskatāms par vienu no lētākajiem pasaulē.

Digitalizācijas laikmetā, kurā pieaug digitālo valūtu, īpaši Bitcoin, popularitāte, ir apsveicama Eiropas Centrālās Bankas iniciatīva, izmantojot Distributed Ledger Technology, izlaist savu digitālo valūtu, kas būtu daudz drošāks maksāšanas līdzeklis.

Analizējot digitālo valūtu priekšrocības un trūkumus, nenoliedzami var identificēt vairākus ieguvumus tās lietotājiem, piemēram, zemās transakciju izmaksas, globālo pieejamību, anonimitāti un norēķinu ātrumu. Tajā pašā laikā ir vairāki nozīmīgi šķēršļi un neērtības, piemēram, caurspīdīguma, skaidru nosacījumu un garantiju trūkums, maiņas kursa riski un krāpniecības iespējas, kā arī augsta atkarība no IT un interneta tehnoloģijām. Digitālo valūtu lietotāji pašlaik nekādā veidā nav pasargāti no šiem riskiem. Papildus tam ir jāmin, ka teroristi un citas kriminālas grupas plaši izmanto digitālās valūtas tīklus naudas pārskaitījumiem, slēpjot pārvedumus vai gūstot labumu no anonimitātes, ko sniedz šādas maiņas platformas.

Beidzot gan Eiropas Savienības (ES) līmeņa virtuālo valūtu regulējuma, gan VID redzējuma tuksnesī ir parādījusies oāze, kura sniedz pirmo tik ilgi gaidīto veldzi tiem komersantiem, kuri saskaras ar tieša regulējuma neesamību attiecībā uz darbībām ar virtuālo valūtu.

Šī gada aprīlī Eiropas Parlaments atbalstīja jaunu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu (piektā AML direktīva), ar kuru citu starpā tiks ieviests pirmais ES līmeņa virtuālo valūtu regulējums. Ņemot vērā virtuālās valūtas fenomena pieaugošo lomu ES pilsoņu un uzņēmumu ikdienā, ES likumdevējs plāno ieviest ES līmeņa virtuālās valūtas definīciju un noteiktus subjektus, kuru darbība ir saistīta ar virtuālo valūtu, tieši pakļaut noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējuma (AML) darbības jomai. Eiropas Parlaments piedāvā noteikt, ka virtuālā valūta ir vērtības digitāls atspoguļojums, ko neizsniedz vai negarantē centrālā banka vai valsts iestāde, kas nav obligāti piesaistīta likumīgi izveidotai valūtai un kurai nav valūtas vai naudas juridiskā statusa, bet ko fiziskas vai juridiskas personas pieņem kā maiņas līdzekli un ko var pārskaitīt, glabāt un tirgot elektroniskā veidā.

Kopš 2012.gada būtiski pieaudzis un turpina palielināties virtuālo valūtu shēmu skaits, teikts Eirosistēmas publiskotajā jaunākajā ziņojumā par virtuālo valūtu shēmām.

Dažas no šīm shēmām tiek veidotas ar nelielajām tehniskajām atšķirībām, kas varētu uzlabot to funkcionalitāti vai dažus shēmas elementus. Savukārt par daudzām shēmām nav skaidrs to mērķis, un tikai dažas domātas un tiek lietotas maksājumu veikšanai. Virtuālo valūtu pieņemšana norēķinos nav plaši izplatīta, tomēr daži tirgotāji, galvenokārt e-komercijas jomā, ir paziņojuši, ka uzsāk virtuālās valūtas Bitcoin pieņemšanu.

Visi dati par virtuālo valūtu izmantošanu norēķiniem nav pieejami. Bitcoin ir populārākā no šīm shēmām, nodrošinot vairāk nekā 80% no vismaz 500 zināmo virtuālo valūtu shēmu tirgus kapitalizācijas. Ar Bitcoin tiek veikts vidēji 69 000 transakciju dienā (salīdzinājumam - Eiropas Savienībā vien dienā tiek veikti 274 miljoni bezskaidras naudas transakciju). Lielākā daļa no Bitcoin transakcijām ir maiņas darījumi, tomēr precīzi dati par Bitcoin izmantošanu maksājumos par precēm un pakalpojumiem nav pieejami.

Ķīnas Centrālās bankas lēmums devalvēt nacionālo valūtu izsaucis plašu rezonansi globālajos valūtu un aktīvu tirgos. Šis solis var gan nostrādāt par labu Ķīnai un palīdzēt juaņai nokļūt pasaules galveno rezervju valūtu pulciņā, gan izraisīt vispārēju haosu.

Ķīnas Centrālā banka šonedēļ devalvēja Ķīnas nacionālo valūtu juaņu par teju 2%, kam sekoja atkārtota vērtības pazemināšana par 1,62%, kā arī paziņoja par ievērojamu valūtas kursa režīma liberalizāciju. Ikdienas valūtas kursa noteikšanas metodoloģijā tika viestas būtiskas izmaiņas, paredzot tirgus noteiktas svārstības. Lai gan teorētiski šis ir brīvi peldošs valūtas kurss ar svārstību koridoru, tā darbība realitātē mēdz būt pilnīgi atšķirīga. Skatīsimies, cik brīvi Centrālā banka ļaus valūtas kursam svārstīties katru stundu un katru dienu.

Vienlaikus Ķīnas Centrālās bankas spertais devalvācijas solis rada vairākus jautājumus: kāpēc, kāpēc tieši tagad un ko tas turpmāk nozīmēs tirgiem un globālajai ekonomikai? Jāizceļ divus iemeslus, no kuriem pirmais - Ķīna jau sen strādā pie valūtas kursa politikas liberalizācijas ar mērķi paplašināt juaņas izmantošanu globālajos finanšu darījumos ar tirdzniecības partneriem. Ķīna juaņas iekļaušanu Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) starptautiskajā atsauču valūtu grozā uzskata par stūrakmeni turpmākam progresam attiecībā uz plašāku juaņas izmantošanu un papildu finanšu un politisko varu, ko tā varētu nest.

Globālais kapitāls turpina aizplūst no attīstības valstīm un rada problēmas arī Latvijai nozīmīgajā kaimiņu tirgū – Krievijā.

Krievijas centrālā banka (CB) veikusi apjomīgāko tirgus intervenci pēdējo triju gadu laikā un nacionālās valūtas kursa celšanai pārdevusi ap miljardu ASV dolāru, finanšu tirgus analītiķu aplēses atstāsta laikraksts Kommersant. Tas gan nenodrošina šīs valūtas turpmāko stabilitāti, un arī Latvijas uzņēmēji ir spiesti rēķināties ar biznesa riskiem.

Koriģē nosacījumus

«Protams, rubļa svārstības un arī tā devalvācija atstātu iespaidu uz uzņēmumu, jo mēs eksportējam uz Krieviju. Tas nozīmē, ka produkcija gala patērētājam kļūtu dārgāka,» DB komentē a/s Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš. «Mēs ļoti skrupulozi pētām rubļa kursu, arī šodienas svārstības nav pagājušas secen. Mēs reaģējam diezgan strauji un koriģējam tirdzniecības nosacījumus,» viņš piebilst.

Venecuēla radījusi kriptovalūtu ar mērķi apiet stingrās ekonomiskās sankcijas, ko noteikusi ASV valdība, ziņo BBC.

«Petro» uzdevums ir palīdzēt grūtībās nonākušajai ekonomikai, kura gadiem ilgi cieš no hiperinflācijas un devalvācijas.

Venecuēla apgalvo, ka tā ir pasaulē pirmā valsts kriptovalūta. Šīs idejas kritizētāji gan to dēvē par izmisuma soli laikā, kad Venecuēla nespēj atmaksāt savu 150 miljardus dolāru lielo ārējo parādu.

Valsts prezidents Nikolass Maduro pavēstījis, ka katru Petro atbalsta barels Venecuēlas jēlnaftas. Jāatgādina, ka Latīņamerikas valstij ir pasaulē vislielākās pārbaudītās naftas rezerves.

Kopumā tiks pārdoti 100 miljoni Petro, kuru sākotnējā vērtība būs 60 ASV dolāri, pamatojoties uz Venecuēlas naftas cenu janvāra vidū.

Valsts arī publicējusi ceļvedi, kā izveidot virtuālo seifu, kurā turēt kriptovalūtu.

Venecuēlas iedzīvotājos valda liela neziņa par tālāko situācijas attīstību valstī - patlaban arī trūkst medikamentu, ir sarežģījumi ar ūdens un elektrības piegādi, daudzi iedzīvotāji arī nespēj nopelnīt sev iztiku, pastāstīja Venecuēlā dzīvojošais Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda pārstāvis Dienvidamerikā un Karību valstīs Guntars Gedulis-Stengrevics.

Pēc viņa teiktā, vairums dienu paiet «normālā režīmā», cilvēki dodoties uz tirgu un darot citas ikdienišķas lietas. Tomēr vienlaikus iedzīvotāju vidū valda arī liela neziņa par to, kas valstī notiks tālāk, kā attīstīsies politiskā situācija.

«Dažādas protestu demonstrācijas notikušas arī agrāk, jau vairāku gadu garumā. Taču valdība tās vienmēr ignorējusi, lai gan arī iepriekš nemieros tikuši nogalināti cilvēki. Lai arī parlamenta spīkers Huans Gvaido pasludinājis sevi par jauno Venecuēlas prezidentu, Maduro joprojām sēž savā pilī un mēs vēl esam tālu no kādām reālām pārmaiņām politikā,» stāstīja latvietis.

Runājot par to, kāda ir ekonomiskā un sadzīves situācija, Gedulis-Stengrevics teica, ka ļoti «pieklibojot» ūdens un elektrības piegāde, sevišķi valsts iekšzemē. Tāpat neesot ļauts izpumpēt atļauto petrolejas dienas devu, kas esot galvenais līdzekļu ieguves avots valstī.

Inflācija Venecuēlā šogad varētu sasniegt miljons procentu un valsts varētu iekļūt vienā no smagākajām hiperinflācijas krīzēm mūsdienu vēsturē, prognozē Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) amatpersona.

«Mēs prognozējam inflācijas pieaugumu līdz miljons procentiem līdz 2018.gada beigām, lai signalizētu, ka situācija Venecuēlā ir līdzīga Vācijai 1923.gadā vai Zimbabvei divtūkstošajos gados,» fonda blogā raksta SVF rietumu puslodes nodaļas direktors Alehandro Verners.

Saskaņā ar opozīcijas kontrolētā parlamenta datiem, patēriņa cenas šogad Venecuēlā pieaugušas par 46 305%.

Venecuēlas ekonomika piedzīvo pagrimumu kopš naftas cenu krišanās 2013.gadā, kas novedusi līdz hroniskam pārtikas un medikamentu trūkumam.

Galerijā augstāk iespējams ielūkoties Venecuēlas ikdienas dzīvē, ņemot vērā augsto inflāciju!

Valsts inspektori sadarbībā ar valsts zemessardzi nepamatotu cenu izmaiņu dēļ slēdza vairāk nekā 70 tirdzniecības vietas Venecuēlā, ziņo AFP.

Starp sodītajiem uzņēmumiem bija vairāki lielveikali, tajā skaitā Francijas –Kolumbijas tirdzniecības tīkla Eksitons un vietējā mazumtirgotāja Kada veikali. Lielākajai daļai no sodītajām tirdzniecības vietām brīdinājuma nolūkos lika pārtraukt darbību uz 24 stundām.

8. janvārī Venecuēlā tika devalvēta nacionālā valūta. Iepriekšējās likmes vietā, kas bija 2.15 Venecuēlas bolivāri pret dolāru, tika ieviesti divi kursi: 2.6 Venecuēlas bolivāri pret dolāru primārajām importa precēm un 4.3 attiecībā uz pārējo.

Pēc paziņojuma par valūtas devalvāciju, daudzi Venecuēlas iedzīvotāji steidza iegādāties pārtiku, sadzīves tehniku un citas preces par iepriekšējo cenu, līdz ar to valstī ir sācies «patērētāju bums».

Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro trešdien paziņoja, ka no valsts valūtas bolivāra tiks svītrotas divas nulles - par divām vairāk, nekā tika plānots sākotnēji.

Maduro kabineta sēdē pavēstīja, ka 20.augustā sāksies «ekonomikas atlabšanas» programma, kas ietvers «monetāro rekonstrukciju».Viņš iepriekš bija paziņojis, ka no 4.augusta apgrozībā nonāks jaunas bolivāru banknotes ar trim nullēm mazāk. Šis solis pēc banku lūguma jau tika pārcelts no sākotnēji ieplānotā 4.jūnija.

Pēc Maduro teiktā, ar šo pasākumu tiks aizsargāta vietējā valūta.Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) šonedēļ paziņoja, ka inflācija Venecuēlā šogad varētu sasniegt miljons procentu un valsts varētu iekļūt vienā no smagākajām hiperinflācijas krīzēm mūsdienu vēsturē.

«Mēs prognozējam inflācijas pieaugumu līdz miljons procentiem līdz 2018.gada beigām, lai signalizētu, ka situācija Venecuēlā ir līdzīga Vācijai 1923.gadā vai Zimbabvei divtūkstošajos gados,» fonda blogā raksta SVF rietumu puslodes nodaļas direktors Alehandro Verners.

35 000 venecuēliešu svētdien devušies pāri robežai uz Kolumbiju, lai iepirktu savā valstī par deficītu kļuvušās pārtikas preces un medikamentus.

Venecuēlas robeža ar Kolumbiju tika atvērta pirmo reizi 11 mēnešu laikā, un venecuēlieši lielā skaitā steidzās uz Kolumbijas pierobežas pilsētu Kukutu, kas ir Ziemeļsantanderas departamenta galvaspilsēta.

Departamenta gubernators sacīja, ka viņi nav gaidījuši vairāk par 10 000 venecuēliešu un to lielais skaits pierāda, ka robeža jāatver nekavējoties.

Venecuēla ir smagi cietusi no naftas cenu samazināšanās pēdējos divos gados un šobrīd cīnās ar hiperinflāciju, ekonomikas kritumu, plašu noziedzību un korupciju, kā arī ar pieaugošu pārtikas un elektroenerģijas trūkumu.

Privāto organizāciju aplēses liecina, ka pārtikas pamatpreču un medikamentu trūkums Venecuēlā sasniedzis 80%, bet situācija līdzās Kolumbijas robežai ir īpaši smaga.