Pirms diviem gadiem dibinātais velosipēdu pārsegu ražotājs SIA Velo Sock strauji kāpina eksporta apjomu, šobrīd tie ceļo uz 53 valstīm, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2015. gadā SIA Velo Sock plāno divkāršot apgrozījumu, sasniedzot 50 tūkst. eiro. Tāpat šogad ir iecerēts dubultot velosipēdu pārsegu eksporta apjomu. Uzņēmums sācis arī ceļojumu koferu pārsegu ražošanu, ir radīti prototipi sniega dēļu un bērnu ratiņu pārsegiem.

Interjera priekšmets

Velo Sock ir funkcionāls dizaina izstrādājums, kas tika radīts tiem velosipēdistiem, kuri uzglabā savus braucamos dzīvojamajā telpā, pārvadā automašīnā vai sabiedriskajā transportā. Tas palīdz izvairīties no netīrumu ienešanas telpās, kalpo kā dekoratīvs elements. «Lietojot pārsegu, kas aizsedz vairāk nekā pusi no velosipēda, braucamais tiek integrēts kopējā telpas interjerā,» stāsta SIA Velo Sock vadītājs Gvido Bajārs. Tā kā izstrādājums tiek ražots no izturīgiem un elastīgajiem materiāliem (poliesters, spandeks), pieaugušo velosipēdiem tas ir vienā izmērā, savukārt bērnu velosipēdu pārsegi tiek ražoti četros dažādos izmēros. Velozeķēm ir desmit dažādi apdrukas veidi, kurus iedvesmojusi daba, tendences arhitektūrā, interjera dizainā un velosipēdu kultūrā. Pārsegs ir ērti lietojams un mazgājams veļas mašīnā. Juridiskām personām Velo Sock piedāvā īpašus tām radītus dizaina risinājumus, kas tiek izmantoti, piemēram, reklāmas nolūkos. Velozeķes tiek ražotas arī kā korporatīvās dāvanas. SIA Velo Sock vēlas sākt sadarbību gan ar vietējiem, gan ārvalstu velosipēdu ražotājiem, kā arī Latvijas triatlona komandu. «Tuvākajā laikā plānojam sadarbību ar Latvijas ražotāju Materia Bikes un Beļģu kompāniju Brokebike, viens no sadarbības veidiem varētu būt, ka mēs ražojam velozeķi ar attiecīgās kompānijas logo, personalizētus pārvalkus, otrs – ražot privāto preču zīmju produktus, » informē G. Bajārs. Šobrīd Velo Sock ražošanas jauda ir 100 velozeķes dienā.

Velosipēdu pārsegu ražotāja SIA "Velo Sock" saņems Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu slēgtai akciju emisijai, lai tās iekļautu biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North", liecina Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) informācija.

Projekta kopējās izmaksas ir 161 898 eiro, no kuriem attiecināmās izmaksas ir 133 800 eiro. No tiem 66 900 eiro ir piešķirtais ES fondu finansējums.

Projekta plānotie rezultāti ir veiksmīga "Velo Sock" akciju emisija, piesaistot finansējumu viena miljona eiro apmērā.

Projekta mērķis ir veicināt investoru un kapitāla piesaisti "Velo Sock" akciju privātā izvietojuma ietvaros. Projekta galvenās darbības ir "Velo Sock" sagatavošana vērtspapīru iekļaušanai "First North" sarakstā, tostarp emisijas organizētāja konsultācija un kapitāla piesaistīšana, dokumentu sagatavošana, apstiprināšana un publicēšana, tirdzniecības vietas sertificēta konsultanta konsultācija un dokumentu sagatavošana, zvērināta revidenta konsultācija un dokumentu sagatavošana.

Latvijā radītās dizaina zeķes velosipēdiem iekaro ASV un Kanādas tirgu, inovatīvo produktu pamanījis un aprakstījis arī respektablais amerikāņu laikraksts The New York Times, pastāstīja VeloSock izveidotājs Oskars Mickevičs.

Kreatīvais produkts ir funkcionāls izstrādājums, kas paredzēts, lai izvairītos no smilšu, dubļu u.c. netīrumu ienešanas telpā pēc brauciena. Tieši šī iemesla dēļ Oskaram radās ideja izstrādāt velozeķi, kas pilnībā mainīja Mickevičs un viņa biznesa partnera Gvido Bajāra ikdienu.

Mickevičs stāsta, ka Velo Sock dizaina paraugs Eiropas Savienībā ir reģistrēts jau gadu, savukārt Amerikā reģistrācija ir finiša taisnē.

Produkts tiek ražots Latvijā. «Ražošanas jaudas nav ierobežotas, šūšanas cehu ārpakalpojami ir pieejami un ar to nav problēmu,» stāsta Mickevičs.

Velozeķe ir izgatavota no elastīga materiāla, kas nodrošina zeķes uzvilkšanu velosipēdiem garumā no 1,6 līdz 2 metriem. Velozeķi var viegli uzvilkt uz velosipēda, paceļot priekšējo riteni un uzvelkot to visā garumā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2015 četrās kategorijās iesniegti 105 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Konkursa otrajai kārtai izvirzīti 32 uzņēmumi, informē LIAA.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā 2. kārtā izvirzīti šādi uzņēmumi: AS ABLV Bank, SIA Atea Global Services, SIA Bio-Venta, Graanul Invest, SIA Kreiss, SIA Livonia print, SIA Nordic Homes, IK Rešetilovs un Co, AS SAF Tehnika.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā 2. kārtā izvirzīti šādi uzņēmumi: SIA D Dupleks, SIA El Prod, SIA Glamoralle, SIA Infogram, SIA Preco, SIA Premium chocolate, SIA Rotons, SIA Velo sock, SIA Vizulo.

Konkursa kategorijā Importa aizstājējprodukts 2. kārtā izvirzīti šādi uzņēmumi: SIA Centre composite (aviācijas inženierpakalpojumi), SIA D Dupleks (gludstobra ložu munīcija), SIA Dizaina papīrlietas (Purpurs grāmatu sērija Etno), SIA GIGI Bloks (GIGI Bloks lielizmēra rotaļkluči), SIA Hebe (bērnu apģērbi), SIA LAT eko food (mammas gardais biezpiens Rūdolfs), SIA Linum color (Paint Eco beices), SIA MILZU! (graudaugu pārslas MILZU!), SIA Vizulo (āra un iekštelpu gaismekļu produktu līnijas).

Viss, kas ir mums apkārt, ir dizains. Tas ir kļuvis starpdisciplinārs, jomas saplūst, un viss mainās, mēs varam no tā baidīties, bet mums nāksies to pieņemt

Tā DB pauž Una Rozenbauma, kuras veidotā kampaņa #esesmuintroverts saņēma Dizaina Gada balvu 2019. Unu Rozenbaumu kaitina tas, ka Rīgai trūkst vides dizaina vīzijas, un galva viņai ir pilna ar trakām idejām. Viņai pietika drosmes latviešu autorus Londonas grāmatu tirgū pieteikt kā introvertus, bet, ja viņa uz vienu dienu kļūtu par Rīgas pilsētas radošo direktori, strūklakās lītu šampanietis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Kādas ir tavas profesionālās attiecības ar dizainu?

Esmu hard core freelancer, kas nozīmē, ka ar melnu muti raujos gabaldarbos, taču man ir daudz vairāk projektu nekā tad, kad strādāju reklāmas aģentūrā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc kopā ar vēl pāris potenciālajām partnerēm jau sāku plānot uzņēmuma izveidošanu šī gada rudenī. Uzņēmuma Wannabe Intelligent darbības profils būs kultūras komunikācija, ar ko es nodarbojos pēdējos piecus sešus gadus. To redzu kā brīvu nišu Latvijā. Iepriekš šķita, ka šādām aktivitātēm nav naudas, bet kopš valsts simtgades, kad lielākajai daļai projektu tāda bija nepieciešama, daudzi ir aptvēruši, ko kultūras komunikācija spēj dot, ka tā strādā gan filmām, gan literatūrai. Ja par to runā pietiekami interesantā veidā, tas palīdz, nevis traucē. Agrāk Latvijā bija priekšstats, ka mākslu nevajag pārdot, proti, ja ir labs produkts, tas sevi var pārdot pats. Tas ir mīts jeb «bleķis», jo mēs dzīvojam tādā vidē, kur notiek sīva konkurence nevis tikai starp Latvijas, bet visas pasaules produktiem, kas nozīmē, ka mums ir jāspēj pateikt, par ko būs konkrētā filma vai grāmata.

Šogad Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2015 piedalās plašs uzņēmumu spektrs, kas pārstāv dažādas nozares

«Salīdzinot ar citiem gadiem, šī gada konkursanti man patika labāk, bija plašāks uzņēmumu diapazons – no pārtikas uzņēmumiem līdz moderniem ražošanas uzņēmumiem. Uzņēmumi, kuri ir finālā, lielākoties ir moderni ražotāji,» vērtē Antons Kiščenko, Rīgas Tehniskās universitātes rektora vietnieks biznesa un inovācijг jautājumos. Arī DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzsver, ka mūsu valsts ekonomikā nedominē viena joma un tā attīstās daudzos virzienos vienlaicīgi. Viņaprāt, augoša ir radošā amatniecība. Latvijā ir daudz mazu uzņēmumu, kuri strādā ar personisku attieksmi pret to, ko dara. Piemēram, Velo Sock, Palešu mēbeles, Amoralle, Hebe. Šādi uzņēmumi vienmēr ir piedalījušies konkursā, bet P. Strautiņam rodas iespaids, ka to skaits pieaug. «Šis process ir «lipīgs», tas izplatās caur piemēru, domāšanas veida, finansēšanas modeļu attīstību, un, protams, dizaina prasmju pieaugumu,» viņš spriež.

Paziņoti Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2015 laureāti

Šogad tika iesniegti 105 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. No tiem žūrijas komisija atlasīja un konkursa otrajā kārtā virzīja 32 uzņēmumus.

Šogad titulu Eksporta čempions saņēma Rīgas Stradiņa universitāte.

Kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā pirmo vietu ieguva SIA Livonia Print. Otro vietu ieguva SIA Atea Global Services un i/k Rešetilovs un Co. Par Eksportspējīgāko komersantu mazo komercsabiedrību grupā tika atzīts SIA D Dupleks. Otro vietu ieguva SIA Infogram, bet trešo – SIA Glamoralle. Kategorijā Importa aizstājējprodukts pirmo vietu ieguva SIA Milzu! graudaugu pārslas, otro vietu SIA Linum Color beices Paint Eco, trešo – SIA Lat Eko Food biezeņi bērniem Rūdolfs. Par Inovatīvāko produktu tika atzīts a/s SAF Tehnika mikroviļņu spektra analizators Spectrum Compact. Otro vietu ieguva SIA Vizulo āra gaismekļu produktu līnija Vizulo Stork, bet trešo – SIA Blue Shock Race elektrokartingi. Kategorijā Rūpnieciskais dizains pirmo vietu piešķīra SIA Velo Sock velosipēdu pārsegiem iekštelpām, otro vietu SIA Shaman Inventions transformējamam bērnu velosipēdam Leg&Go, bet trešo vietu – SIA Dizaina papīrlietas ādas dienasgrāmatai Flux Book, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.