Ražošana

Vēlas veicināt komposta un biohumusa ražošanas nozares attīstību

Žanete Hāka, 25.11.2014

Jaunākais izdevums

Otrdien valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotās izmaiņas noteikumos, kas nosaka veselības aizsardzības un veterinārās prasības tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu apritei, kas nav paredzēti cilvēka patēriņam.

Izmaiņas noteikumos nosaka prasības komposta sagatavošanai no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem. Šādu kompostu var laist tirgū un izmantot kā organisko mēslojumu un augsnes ielabotāju, skaidro ZM.

Eiropas Savienības regulu prasības noteic, ka dalībvalsts var atļaut konkrētus parametrus specifiskiem blakusproduktiem, piemēram, ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumiem un šādu atkritumu maisījumiem ar dažiem citiem materiāliem, kas tiek kompostēti. Tāpat prasības noteic, ka attiecīgo kompostu var laist tirgū tikai tajā dalībvalstī, kurā konkrētie parametri ir atļauti. Saskaņā ar šīm prasībām ZM un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR izstrādājis transformācijas parametrus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu kompostēšanas metodei, ar kuru iegūto kompostu varēs izmantot tikai Latvijas teritorijā. Paredzams, ka izmaiņas noteikumos veicinās biohumusa ražošanas attīstību, nodrošinot atvieglotu prasību piemērošanu biohumusa ražotājiem.

Jaunās prasības attieksies tikai uz ražotājiem, kas vēlēsies šādu kompostu realizēt tirgū, taču neattieksies uz mājsaimniecībā pašu sagatavoto un izmantoto kompostu.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālā izdevuma Latvijas Vēstnesis mājaslapā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā radīto labumu izrādīšanai organizētā Latvijas Labumu parāde, kas notiks jau sestdien, 27.septembrī, gan gājienā, gan izstādē - gadatirgū piedalīsies vairāk nekā 100 dalībnieku, starp kuriem ir gan atpazīstami un ilggadēji ražotāji un pakalpojumu sniedzēji, gan jaunu, skanīgu zīmolu nesēji, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Sabiedrisko attiecību dienests.

Parāde sāksies 27.septembra rītā plkst. 10.30 ar Latvijas uzņēmēju svētku gājienu pa Tērbatas ielu, tālāk nogriežoties uz Brīvības bulvāri un dodoties garām Ministru kabinetam. Parāde tiks turpināta pa Elizabetes ielu, gājienu noslēdzot ar ieiešanu Vērmanes dārzā. Gājiena laikā uzņēmēji aicināti prezentēt savus produktus, pakalpojumus un uzņēmumus.

Parādē dosies un savus ražojumus vai pakalpojumus atraktīvā veidā pieteiks tādi Latvijā mīlēti un labi atpazīstami uzņēmumi kā LIDO, Dzintars, Lattelecom, Rimi Latvia, Maxima, Elvi, Dobeles dzirnavnieks, Putnu Fabrika Ķekava, Lu Lū Pica, Stenders, PAA, Sakret, Eco Baltia, biznesa augstskola Turība un daudzi citi. Parāde būšot ļoti daudzveidīga un lieliska vieta, kur ieraudzīt arī jaunus, līdz šim vēl tirdzniecībā nebijušus produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Papildināts - Sliekas ir, makšķeres uz ārvalstu tirgiem nav

Rita Jansone, 27.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstībai ilgtermiņā ir svarīgi veidot bioloģiskās saimniecības. Viena no perspektīvākajām ir biohumusa nozare, taču attīstību kavē līdzekļu trūkums un uzņēmumu nevēlēšanās sadarboties, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms četriem gadiem izveidotā Latvijas Biohumusa ražotāju asociācija (LBHRA) lika sarosīties daudziem uzņēmējiem un lauksaimniekiem, solot teju zelta kalnus slieku audzēšanas un biohumusa nozarē. «Stāstīja, ka būšot tik liels pieprasījums, kādu cilvēki nespēs saražot. Daudzi uzsāka biohumusa ražošanu, taču čiks vien bija,» atceras SIA Verners un draugi īpašnieks Verners Kalējs. Lielākā sāpe šobrīd ir tiem, kas kredītus ņēmuši pat vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā, DB stāsta SIA Dēra valdes locekle Inese Lindermane-Dirvēna, kas biznesu uzsākusi pēc LBHRA «reklāmas». Viņai gan neklājas slikti: «Spēju pārdot visu tik daudz, cik saražoju.» Vairāki ražotāji biznesu attīstījuši lēnāk un bez kredītiem, taču arī viņi atzīst, ka peļņa spēj nosegt vien izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biohumusa ražotājs SIA Eko Zeme nostiprinās tirgū un plāno paplašināties, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Eko Zeme izveidota 2011. gadā, kad plaši uzplauka interese par šo nozari. Aiga Rāte un Jānis Freibergs bija vieni no pirmajiem, kas bez jebkādām priekšzināšanām pievērsās šim rūpalam un faktiski ir vieni no retajiem, kas izdzīvojuši un mērķtiecīgi attīstās. Tagad SIA Eko Zeme saražoto produkciju var iegādāties daudzviet Latvijā, to vidū arī Depo veikalos gan pašu mājās, gan arī Lietuvā.

Kā uzsver SIA Eko Zeme tehniskais direktors Jānis Freibergs, uzņēmuma biznesa piegājiena pamatā ir dabas resursus saudzējoša saimniekošana. Uzņēmums ražo ekoloģiski tīru, cilvēkiem un apkārtējai videi draudzīgu mēslojumu – biohumusu jeb slieku kompostu un augsnes maisījumus uz biohumusa bāzes. Pavisam sortimentā ir 16 produktu. Sākotnēji ražošana notika nomātās telpās Platones pagastā, bet pirms diviem gadiem iegādāta Lāču ferma Mežotnes pagastā. Liellopu kūtsmēslu pārstrāde biohumusā notiek 3000 m² platībā. Ražotnē tiek veikts pilns cikls, sākot ar kūtsmēslu kompostēšanu, biohumusa ražošanu un pēcapstrādi – žāvēšanu un sijāšanu – līdz pat biohumusu saturošu augsnes maisījumu sagatavošanai un gatavās produkcijas fasēšanai un realizācijai. Kā izejvielas maisījumu pagatavošanā tiek izmantotas vietējā kūdra, kūtsmēsli, skalota smilts.

Komentāri

Pievienot komentāru