Zaļo tehnoloģiju inkubators atbalstīs 20 biznesa idejas; jau jūnija beigās tiks izsludināta jauna pieteikšanās

Kārtējā – sestajā kārtā – zaļi domājošie Latvijas uzņēmēji savas biznesa idejas pirmsinkubācijas atbalstam varēja pieteikt līdz 9. maijam. «Lai gan vērtēšanas komisijas darbs bija izaicinošs, jo bija jāizvērtē 62 ļoti labas biznesa idejas, tika izvēlētas 20 vislabākās,» saka Matīss Neimanis, Zaļo tehnoloģiju inkubatora komercdirektors. Vērtējot pieteiktās idejas, viņš secina, ka nereti ideju autori pārlieku lielu uzsvaru liek uz «zaļumu», otrajā plānā atstājot ideju par biznesu. «Nenoliedzami, ka «zaļums» ir būtisks faktors un mēs arī saucamies Zaļo tehnoloģiju inkubators, tomēr būtisks ir arī biznesa potenciāls,» norāda inkubatora pārstāvis.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Zaļo tehnoloģiju inkubators līdz šā gada 9. maijam aicina biznesa ideju autorus iesniegt videi draudzīgu un inovatīvu biznesa ideju pieteikumus pirmsinkubācija atbalsta saņemšanai, informē Ekonomikas ministrija.

Zaļo tehnoloģiju inkubatorā biznesa ideju autoriem ir iespēja notestēt savu ideju, saņemt finansiālu atbalstu, kā arī saņemt palīdzību klientu piesaistē. Zaļo tehnoloģiju inkubators sniedz pirmsinkubācijas un inkubācijas pakalpojumus:

Šajā pirmsinkubācijas atlases kārtā plānots atbalstīt 20 biznesa idejas un pieejamais atbalsta apjoms vienam biznesa ideju autoram no 5 000 EUR līdz 10 000 EUR ar atbalsta intensitāti 100%. Pirmsinkubācijas atbalsta saņēmēja minimālais atbalsta saņemšanas ilgums nav ierobežots, bet maksimālais atbalsta saņemšanas ilgums ir 6 mēneši.

Atbalsts pirmsinkubācijai paredzēts ekspertu konsultācijām idejas dzīvotspējas pārbaudei, tirgus izpētei, biznesa plāna sagatavošanai, semināru, darba grupu organizēšanai, komercdarbības idejas tehnoloģiskās ekspertīzes, kā arī ideju attīstītāju komandas veidošanai.

Zaļo tehnoloģiju inkubators, visticamāk, strādās ne tikai līdz šī gada aprīlim, kā iepriekš paredzēts, bet vēl vienu gadu – līdz 2017. gada aprīlim, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Inkubatora darbību finansē Norvēģijas finanšu instrumenta programmas Inovācijas «zaļās» ražošanas jomā ietvaros, un šajā fondā ir neapgūts finansējums, no kura daļu paredzēts novirzīt Zaļo tehnoloģiju inkubatoram.

Secināts, ka inkubatora lielākā pievienotā vērtība ir pirmsinkubācijas programma, tāpēc nolemts turpmāk atbalstīt tieši šo virzienu.

«Pašā sākumā vajadzīgs visvairāk palīdzības,» uzsver Matīss Neimanis, Zaļo tehnoloģiju inkubatora komercdirektors. Paredzams, ka finansējums būs no 600 līdz 700 tūkstošu eiro apmērā, ar ko iecerēts atbalstīt 70 biznesa idejas. Saistībā ar to, ka inkubators darbu turpinās vēl gadu, nākamā pieteikšanās pirmsinkubācijai varētu sākties ne ātrāk kā martā vai aprīlī.

Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014. gada perioda programmas Inovācijas zaļās ražošanas jomā atbalstītajām aktivitātēm ir izveidojies finansējuma ietaupījums, tāpēc Ekonomikas ministrija (EM) rosina pārdalīt finansējumu starp programmas aktivitātēm, informē EM.

Ministrija izstrādājusi un saskaņošanai nodevusi grozījumus Norvēģijas finanšu instrumenta programmas Inovācijas zaļās ražošanas jomā īstenošanas kārtībā, kas pirmsinkubācijas un inkubācijas pakalpojumu saņēmējiem palielina pieejamo finansējumu 1,090 miljonu apmērā, no kura 70% ir paredzēti pirmsinkubācijas pakalpojumu sniegšanai. Tāpat plānots pagarināt Programmas īstenošanas termiņu līdz 2017. gada 31. decembrim.

Programmas atbalstītās kārtas ir noslēgušās un šobrīd norit 15 atklāta projektu konkursa projektu īstenošana un 24 neliela apjoma grantu shēmas projektu īstenošana. Tāpat notiek arī iepriekš noteiktā projekta – Zaļo tehnoloģiju inkubators - īstenošana, kas nodrošina pirmsinkubācijas un inkubācijas pakalpojumus.

Zaļo tehnoloģiju inkubatora pirmsinkubācijas atbalsta fonda septītais uzsaukums ir atvērts līdz 2016. gada 4. jūlijam.

Septītajā uzsaukumā slēgt pirmsinkubācijas līgumu tiks aicinātas 10 biznesa ideju komandas (ar nosacījumu, ka tās atbilst de minimis atbalsta piešķiršanas nosacījumiem).

Līdz šim Zaļo tehnoloģiju inkubators ir atbalstījis vairākas komandas, kuras jau ir spējušas sevi apliecināt kā veiksmīgus uzņēmējus. To vidū ir SIA PolyLabs, kas nodarbojas ar poliola ražošana no atjaunojamām izejvielām, SIA Alina, kas piedāvā videi draudzīgu antimikrobiālu piedevu būvniecības apdares materiāliem, SIA InCell, kas piedāvā šūnu transplantācijas produktu zirgu cīpslu tendinopātijas ārstēšanai, SIA EHO Textiles, kas nodarbojas ar viedā apģērba izstrādi, SIA EPM, kas ir tehnoloģija silīcija rūpniecības atkritumu pārstrādei par silīcija-alumīnija ligatūru, SIA ESCO Būve, kas nodarbojas ar kaņepju betona paneļu māju ražošanu, SIA Solid State Architects, kas strādā ar videi draudzīgu mehanoķīmisku zāļu vielu kristalizācijas tehnoloģiju, kā arī citi uzņēmumi un biznesa komandas.

Latvijas uzņēmums SIA Baltic3d.EU ar Zaļo tehnoloģiju inkubatora (ZTI) atbalstu radīs jaunus 3D printēšanas materiālus jeb printēšanas diega veidus, kuru ražošanā tiks izmantota otrreiz pārstrādāta plastmasa: HDPE (augsta blīvuma polietilēns) un PP (polipropilēns), kā arī dabīgās izcelsmes koksnes šķiedras.

Baltic3D.EU ZTI inkubācijas ietvaros risina divas problēmas ar hobija klases printeru materiāliem – strauji augošo pieprasījumu pēc spolēs satīta 3D printēšanas diega (materiāla) un praktiski neesošo piedāvājumu pēc otrreiz pārstrādātiem 3D printēšanas diegiem. Baltic3D.EU arī netieši pievēršas vides piesārņojuma problēmu risināšanai, izmantojot otrreiz pārstrādāto plastmasu pirmreizējās vietā. Arī fakts, ka Olainē atrodas viens no lielākajiem otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumiem Baltijā SIA Nordic Plast, ar kuru uzņēmums sadarbojas, ir būtisks priekšnosacījums inovatīvā 3D printēšanas diega izstrādei un ieviešanai.

Kurzemes Biznesa inkubators panācis vienošanos par privāto līdzekļu investēšanu Start Up uzņēmumā SIA eHarv, kas ražo riteņbraucējiem paredzētu mobilā tālruņa uzlādes iekārtu, tādējādi eHarv kļuvis par pirmo Start Up uzņēmumu, kurā Kurzemes Biznesa inkubators iesaistījies kā investors un partneris, informē Kurzemes Bizness inkubatora projektu koordinatore Jana Romaško.

eHarv komandu veido Rīgas Tehniskās Universitātes studenti, kuru Start Up uzņēmums izstrādā riteņbraucējiem paredzētu mobilā tālruņa uzlādes iekārtu, kas darbojas pateicoties velosipēda riteņa rumbā iestrādātam ģeneratoram.

Plānots, ka uzlādes iekārtu būs iespējams iegādāties mazumtirdzniecībā par aptuveni 50 eiro, kā arī iekārtu būs iespējams aplūkot jau iestrādātu velosipēdos vēl to ražošanas gaitā. Šobrīd uzņēmuma izstrādāto prototipu testē lielākais Baltijas reģiona autotransporta un velotransporta nomas nodrošinātājs SIXT, tāpat uzsāktas sarunas ar Vācijas velosipēdu ražotāju un nomas pakalpojuma sniedzēju Nextbike, kā arī interesi par produktu izrādījuši arī vairāki citi velosipēdu ražotāji.

SIA Affoc Solutions Zaļo tehnoloģiju inkubatora (ZTI) ietvaros izveidojuši projektā paredzēto prototipu tālākai pakalpojuma attīstībai un jau veikuši energoefektīvās sakaru sistēmas tehnoloģijas jeb ESST testēšanu. Šobrīd uzsākta sadarbība ar uzņēmumu Čehijā un veiktas pirmās pārrunas ar potenciāliem partneriem Lietuvā.

SIA Affoc Solutions īpašnieka Mareka Parfjonova sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Telekomunikāciju institūtu izstrādātā ESST tehnoloģija jau projekta sākumā tika iezīmēta kā potenciāla Latvijas eksporta prece. Šobrīd uzņēmums sācis sadarbību ar uzņēmumu Čehijā, analizējot viņu iekārtas, kas paredzētas monitoringa sistēmai.

«Esam uzsākuši piedāvājumu sagatavošanu un iesniegšanu dažādām būvniecības kompānijām, kas darbojas šķiedru optikas infrastruktūras izbūvē. Pagājušajā nedēļā uzrunājām būvniecības kompāniju Lietuvā. Inkubācijas pakalpojumu ietvaros šobrīd tiek pētīts arī eksporta tirgus Kazahstānā, kur varētu būt interese par ESST un citām uzņēmuma piedāvātajām tehnoloģijām un risinājumiem šķiedru optiskās pārraides sistēmas sfērā un būtu vērts aizbraukt vizītē,» stāsta SIA Affoc Solutions īpašnieks un projekta attīstītājs Mareks Parfjonovs.

Latvijas uzņēmums SIA Linum Color izstrādājis produktu, kas varētu būt viens no pirmajiem Eiropas tirgū. Tas ir bezkrāsains lineļļas pernicas pārklājums ārdarbiem ar izteikti paaugstinātu saules UV staru aizsardzību, pastāstīja uzņēmumā.

SIA Linum Color Zaļo tehnoloģiju inkubatora (ZTI) inkubācijas ievaros attīsta jauna produkta receptūru, kas paredzēta izmantošanai ārdarbos uz koka virsmas, saglabājot tā dabīgo toni un nodrošinot virsmas aizsardzību ilgtermiņā. Tam būšot izteikta noturība pret negatīviem ārējās vides faktoriem kā, piemēram, saules staru intensitāti, krasas temperatūras maiņu, izteiktu gaisa mitrumu un pelējumu.

«Pārklājuma receptūras meklējumi galvenokārt ir balstīti uz klientu izteiktajām vēlmēm un inovācijām nozarē. Mūsdienu mainīgajā vidē ir būtiski ieklausīties klientu teiktajā – ieklausieties savos klientos un esiet pirmie, kas spēj vēlmes piepildīt! Gan pieaugušie, gan bērni arvien vairāk novērtē dabīgos materiālus un ekoloģiskos pārklājumus, kas ir veselībai un videi draudzīgs produkts. Kā viena no vēlmēm ir maksimāli saglabāt koksnes dabīgo toni. Ja iekšdarbos izstrādājums jau ir, tad ārdarbos nav tik vienkārši radīt šādu produktu, it īpaši, ja apdares materiāls ir pilnīgi dabīgs. Šobrīd tirgū esošais piedāvājuma klāsts šo vēlmi vēl nespēj apmierināt,» stāsta SIA Linum Color projektu vadītāja Velga Balode.

Rūpnieciskajos eksperimentos Rīgas Tehniskās universitātes zinātniekiem uz vidējas jaudas divšneku ekstrūdera ar granulātoru izdevies iegūt pirmās, rūpnieciski izgatavotās biopolimera granulas. Šobrīd notiek darbs pie inovācijas pārneses no akadēmiskās vides uz industriālas ražošanas uzsākšanu.

Ar Zaļo tehnoloģiju inkubatora atbalstu SIA Biokompozītmateriālu institūts veido jauna, videi draudzīga biopolimēra materiāla sēriju. Jaunie biopolimēri ir piemēroti dažāda veida pārtikas un nepārtikas izstrādājumu iepakojumam, 3D printeru stigām un ir lietojami arī lauksaimniecībā. Biopolimēra materiāla īpašību uzlabošana un ražošanas tehnoloģijas attīstība notiek sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Polimērmateriālu institūtu.

«Svarīgs produkta attīstības posms ir uzsākts šā gada martā, kad tika veikti pirmie, rūpnieciskie eksperimenti. Līdz šim biopolimera granulas tika iegūtas tikai laboratorijas apstākļos un ļoti mazos apjomos, kas pierādīja šāda produkta iespējamību, bet nevarēja parādīt biznesa idejas pamatotību. Rūpnieciskajos eksperimentos uz vidējas jaudas divšneku ekstrūdera ar granulātoru izdevās iegūt pirmās rūpnieciski izgatavotas biopolimera granulas. Tagad tiek noteiktas izgatavotā materiāla mehāniskās un citas īpašības,» stāsta viens no uzņēmuma līdzīpašniekiem Ilmārs Vīksne.

SIA PlayGineering Systems, uzņēmums, kas darbojas augsto tehnoloģiju jomā, piedāvājot video analītikas un optikas risinājumus profesionālajam sportam, novembra izskaņā noslēdzis vienošanos ar Korejas Hokeja Asociāciju par video analītikas sistēmas uzstādīšanu divās hokeja hallēs, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Korejā esam parakstījuši līgumu ar partnerkompāniju un piedalījušies Latvijas vēstniecības atklāšanā Korejā. Panācām arī vienošanos ar Korejas Hokeja Asociāciju par uzstādīšanu divās hallēs.

Vēl esot Latvijā veicām labu sagatavošanās darbu, kā rezultātā Korejā 4 dienu laikā esam proaktīvi tikušies ar vairāk nekā 20 svarīgiem cilvēkiem, kas ļoti palīdzējis sasniegt šo rezultātu. Milzīgs paldies par palīdzību un izveidotajiem kontaktiem jāsaka Oļegam Iļģim no Latvijas vēstniecības Korejas Republikā. Vienlaikus aktīvi strādājam, lai organizētu jaunos pasūtījumus arī uz Kazahstānu, Čehiju, Vāciju un citām valstīm. Ļoti aktīvi un skurpulozi turpinām jauno produktu izstrādi,» par paveikto Korejā stāsta SIA PlayGineering Systems līdzdibinātājs un izpilddirektors Ričards Fomrats.

Aizvadītajā nedēļas nogalē ar Latvijas izgudrojumu - rapšu un tallu eļļas polioliem, izstādē Putech Eurasia 2015 Turcijā nozari iepazīstināja SIA PolyLabs, kas globālo poliuretāna nozari tiecas virzīt uz atjaunojamo resursu un videi draudzīgu risinājumu izmantošanu.

«Turcija mums ir jauns tirgus ar daudzveidīgiem vietējiem spēlētājiem. Es pat teiktu - ļoti pašpietiekams tirgus, bet tajā pašā laikā zaļās tehnoloģijas tajā nav attīstītas. Lai arī šobrīd plaši izmanto lētus poliolus no Ķīnas, tomēr ir visai liela interese par iespēju ražot poliuretāna putas no zaļajiem materiāliem, lai savu produkciju spētu vieglāk eksportēt uz Eiropas valstīm,» izstādes iespaidos dalās SIA PolyLabs vadītājs Kristiāns Grundštoks.

Izstādes laikā interesi par PolyLabs ražotajiem polioliem izrādījuši nozares pārstāvji un pasaules mēroga nozares mediji. «Šobrīd turpinās pārrunas par sadarbību ar vairākiem nozares «lielajiem spēlētājiem», tostarp arī ar izplatītājiem. Jāpiebilst, ka Turcijā mūs uzrunāja arī nozares vadošā zinātniskā žurnāla PU Magazine International pārstāvis, lūdzot sagatavot zinātnisko rakstu sēriju par PolyLabs zaļajiem polioliem pasaules mērogā,» ziņo K.Grundštoks.

Otrdien, 14.martā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto 2016. gada otrā pusgada informatīvo ziņojumu par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanas statusu, informē FM.

Šobrīd turpinās 7 EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu līdzfinansēto programmu ieviešana, kuru ietvaros Latvijas tautsaimniecībā investētais finansējums sasniedza 60,2 miljonus eiro jeb 80,2% no kopējā Latvijai pieejamā EEZ/Norvēģijas finansējuma. Kopumā līdz pārskata perioda beigām no 339 projektiem ir pabeigta lielākā daļa - 84% jeb 283 projekti. Atlikušie projekti jāpabeidz līdz 2017. gada 30. aprīlim.

2017. gada 30. aprīlī kā pirmā tiks noslēgta programma NVO fonds, kā rezultātā tika īstenoti 205 projekti. Liela daļa projektu tika īstenoti ar mērķi stiprināt demokrātiskās vērtības, bet daļa no tiem bija vērsti arī uz rasisma, ksenofobijas, homofobijas mazināšanu un romu iekļaušanu sabiedrībā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas pie zīmola Drawies radītājas Ievas Pastares, kura izveidojusi alfabēta krītiņus un krītiņus augļu un dārzeņu formās.

«Drawies» krītiņi ir radušies pēc īpašnieces diplomdarbu idejas, absolvējot Latvijas Mākslas akadēmiju 2015. gadā. «Studiju laikā sadarbojos ar Strazdumuižas internātvidusskolu, ar neredzīgiem bērniņiem. Tad mans uzstādījums bija tāds, lai ar krītiņu palīdzību arī šie bērni saprastu krāsas. Šos krītiņus izmanto arī bērni ar autismu un daltonismu. Krītiņus iegādājas arī privātie bērnudārzi,» stāsta I. Pastare.

«Pašlaik «Drawies» ir pārmaiņu procesā. Ļoti aktīvi tiek domāts par krītiņu materiāliem, jo iepriekš augļu un dārzeņu krītiņi bija no māla, bet tagad būs no ģipša. Burtu krītiņi jau ir no ģipša. Ģipsis ir daudz vieglāks par mālu, un tas eksportā ir milzīgs pluss. Līdz ar pāreju uz ģipsi, ražošanas process būs efektīvāks un draudzīgāks eksporta tirgum,» stāsta I. Pastare. Tomāts un mellenes tiks izņemti no ražošanas. Mellenes tāpēc, ka ir pārāk mazas un bērni tās var ielikt mutē, degunā. Savukārt, tomātu bērni dažkārt neatpazīst, viņiem šķiet, ka tas ir persiks vai ābols. Šobrīd lielāks pieprasījums ir pēc augļu un dārzeņu krītiņiem, jo krāsainie burti tirgū ir salīdzinoši nesen, kopš Ziemassvētkiem. Taču Ieva uzskata, ka tiem ir liels potenciāls. Šobrīd burtiem ir pieejams arī angļu un zviedru alfabēts, jo individuālie pasūtījumi tiek saņemti arī ārpus Latvijas, piemēram, Vācijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Zviedrijas.

Latvijas Universitātes darbinieku veidotais uzņēmums InCell pabeidzis inovatīva šūnu transplantācijas produkta sporta zirgu cīpslu un saišu traumu ārstēšanai izstrādi

SIA InCell līdzīpašniece Anna Ramata-Stunda stāsta, ka cīpslu un saišu traumas sporta zirgiem ir bieži sastopamas. Pēc tām ir līdz pat deviņu mēnešu garš atlabšanas periods, kura laikā jāatsakās no treniņiem un dalības sacensībās, turklāt pēc šādu traumu ārstēšanas bieži notiek atkārtoti cīpslu un saišu plīsumi. Gan laikietilpīgā ārstēšana, gan paaugstināts atkārtotu traumu risks būtiski samazina sporta zirgu spēju piedalīties sacensībās, rada ievērojamas dīkstāves izmaksas, samazina zirga tirgus vērtību. SIA InCell izstrādātais šūnu transplantācijas produkts ievērojami samazina cīpslu un saišu ārstēšanas laiku, turklāt veicina funkcionālu elastīgu audu atjaunošanos, kavē rētaudu veidošanos, samazinot atkārtotu traumu rašanās risku, viņa apgalvo.

Piektdien Rīgā, Elizabetes ielā 45/47 ar svinīgu pasākumu atklāts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) radošo industriju biznesa inkubators, informē LIAA.

Tas ir pirmais no 15 LIAA biznesa inkubatoriem visā Latvijā.

LIAA Radošo industriju biznesa inkubators sniedz 100% līdzfinansējumu pasākumu, semināru apmeklēšanai, kuri norisināsies inkubatorā, kā arī sniedz pieeju koprades telpām un 50% līdzfinansējumu dažādiem citiem pakalpojumiem un grantam. Visos LIAA biznesa inkubatoros būs pieejama koprades telpa jeb open office, kur biznesa inkubatora dalībnieki varēs gan strādāt, gan tikties ar klientiem un sadarbības partneriem, gan izmantot tur pieejamo aprīkojumu, kā arī apmeklēt seminārus un pasākumus biznesa inkubatora klientiem.

Radošās un kultūras industrijas globāli jau pašlaik tiek atzītas par vienu no galvenajiem ekonomiskās attīstības faktoriem. Turklāt to aizvien pieaugošā ietekme vērojama arī citās jomās, jo mūsdienās notiek pāreja no informācijas ekonomikas uz jaunrades ekonomiku, kurā būtiska nozīme ir cilvēka inovatīvām idejām un radošumam. Jau līdz šim mēs esam snieguši vērienīgu atbalstu radošo industriju pārstāvjiem, taču Radošo industriju biznesa inkubators ļauj šai palīdzībai pāriet jaunā kvalitātē. Ar šī inkubatora palīdzību ceram sasniegt vēl vairāk radošo industriju talantu un biznesa ideju autoru un rosināt strauju šo industriju attīstību un eksportspēju, vienlaikus arī veicinot Latvijas atpazīstamību pasaulē, atzīst LIAA direktors Andris Ozols.

Līdz 15. martam studenti var pieteikt idejas jaunā Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) kopīgā inkubatora pirmajā biznesa ideju uzsaukumā.

Šāds universitāšu inkubators izveidots ar mērķi veicināt zinātniski ietilpīgu uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Tuvāko divu gadu laikā inkubatorā paredzēts uzņemt vismaz 30 komandas, nodrošinot ideju attīstībai finansiālu atbalstu vismaz 150 tūkstošu eiro apmērā.

"Mūsu mērķis ir atbalstīt studentus zinātniski ietilpīgu biznesa ideju izstrādē un jaunu augstas pievienotās vērtības uzņēmumu dibināšanā," saka Liene Briede, RTU Dizaina fabrikas uzņēmējdarbības atbalsta programmu vadītāja.

Viņa norāda, ka Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmā joprojām ir ļoti nepieciešams agrīns atbalsts biznesa ideju īstenošanai, tāpēc universitāšu inkubatoram būs nozīmīga loma līdzās jau esošajām pirmsinkubācijas un akselerācijas programmām, piemēram, RTU īstenotajai "IdeaLAB", ļaujot turpināt attīstīt jau citās programmās testētās biznesa idejas zinātnes, tehnoloģiju, inženierijas un matemātikas jomās. Jaunais atbalsta instruments būs papildinājums aktivitātēm, kas vērstas uz inovatīvās domāšanas attīstību, atbalstu jaunu produktu izstrādei, tehnoloģiju pārnesei un pētījumu komercializācijai, veicinot ciešāku augstskolu un uzņēmumu sadarbību konkurētspējīgas ekonomikas veidošanā. Sadarbība RTU un LU starpā inkubatora dalībniekiem nodrošinās starpdisciplināru pieredzi.

LU studentu Biznesa inkubators uzsācis savā jomā vēl nebijušu tā saukto crowdfunding kampaņu, aicinot atbalstīt inkubatora nākamo – 2017./2018. gada sezonu. Atbalstītājiem tiek solītas dāvanas – iedvesmojoši T-krekli, inkubatorā radītu produktu komplekti, ielūgumi uz slēgtajiem Biznesa inkubatora pasākumiem.

LU studentu Biznesa inkubators darbojas piecus gadus, tas tiek finansēts no mecenātu un Latvijas Universitātes līdzekļiem, vienlaikus popularizējot filantropijas kultūru Latvijā. Kopā inkubatoram jau ir ziedojuši 95 Latvijas un ārzemju uzņēmumi un privātpersonas. Starp Latvijas lielākajiem atbalstītājiem ir inbox.lv izveidotājs Andris Griķis, BDO Latvia vadošā partnere Vita Liberte, PR aģentūras Mediju Tilts līdzīpašnieks Filips Rajevskis, kā arī uzņēmumi 4finance, AS SAF Tehnika, SIA Orkla Foods Latvija, SIA LMT Retail & Logistics, SIA Infinitum 8 un citi. Par inkubatora mecenātiem kļūst arī tā absolventi, «dodot atpakaļ» un atbalstot studentus, kuri, tāpat kā viņi kādreiz, tikai sāk savas gaitas uzņēmējdarbībā.

Jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori var pieteikties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmā 14 biznesa inkubatoros.

"Ar katru gadu interese un aktivitāte aug. Salīdzinot 2019. gadu ar 2018. gadu, pieteikumu skaits pieaudzis par vairāk nekā 30%. Pirmajā nedēļā kopš atvērta uzņemšana, saņemti jau 68 pieteikumi gan inkubācijas, gan pirmsinkubācijas atbalstam. Sagaidām, ka tie kopumā varētu būt vismaz 360 pieteikumi," norāda Laura Očagova, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

Spriežot pēc iepriekšējām uzņemšanas kārtām, konkursā uz vienu inkubācijas atbalsta vietu ir vidēji 2,6 pieteikumi. Lielākā interese ir par Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Radošo Industriju un Siguldas biznesa inkubatoriem.

Līdz 20. martam notiek pieteikumu pieņemšana pirmsinkubācijas programmai biznesa inkubatoros Kuldīgā, Daugavpilī, Madonā, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ogrē, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Rīgā. Savukārt Liepājas un Siguldas biznesa inkubators pieteikumus pirmsinkubācijai pieņems no 1. aprīļa līdz 15. aprīlim.

Ministru kabineta šā gada 3. maija sēdē atbalstīta Ekonomikas ministrijas izstrādātā atbalsta programma jauno uzņēmēju darbībai reģionālajos biznesa inkubatoros un radošo industriju inkubatorā.

Programmas mērķis ir atbalstīt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu izveidi un attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot atbalsta saņēmējus ar: uzņēmējdarbībai nepieciešamo vidi, telpām; konsultācijām, apmācībām un pasākumiem par vispārīgiem uzņēmējdarbības jautājumiem; mentoru atbalstu; grantu līdzfinansējumu komersantu darbības izmaksām.

«Uzņēmējdarbības vides uzlabošana ir viens no valsts ekonomiskās izaugsmes sekmēšanas posmiem. Lai atbalstītu uzņēmējdarbības uzsākšanu, ņemot vērā labāko atbalsta pieredzi, jānodrošina vienlīdz kvalitatīva inkubācijas vide visos Latvijas reģionos. Šī atbalsta programma ir efektīvs veids uzņēmējdarbības uzsākšanas aktivizācijai gan Rīgā, gan – kas būtiski – arī Latvijas reģionos. Dažāda veida resursu pieejamība, tostarp arī līdzfinansējuma iespējas un sadarbības veidošana plaša spektra organizāciju un institūciju līmenī, - ir būtiskākie ieguvumi no atbalsta programmas jaunajiem uzņēmējiem,» norāda ekonomikas ministrs, ministru prezidenta biedrs Arvils Ašeradens.

Jūrmalas biznesa inkubators aptver teritoriju no Kandavas līdz Baldonei; lielākais izaicinājums ir iedrošināt attālākajās vietās esošos uzņēmīgos cilvēkus

Jūrmalas biznesa inkubators darbību sāka pagājušā gada septembrī, bet pirmie mēneši bija ieskriešanās laiks, kas pagāja, galvenokārt iekārtojot telpas un veidojot kontaktus ar iesaistīto pašvaldību pārstāvjiem un citiem partneriem. Gada beigās inkubators sāka uzrunāt potenciālos klientus – jaunos un iespējamos uzņēmējus –, un janvāri notika pirmā uzņemšana.

Līdz šim Jūrmalā sava biznesa inkubatora nav bijis. «Protams, iekustināt inkubatoru ir salīdzinoši grūti, jo cilvēki nezina, kas tas ir – par to ir jāinformē, jāskaidro tā būtība, bet lielā mērā palīdzēja Jūrmalas dome,» saka Rihards Zariņš, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Jūrmalas biznesa inkubatora vadītājs.

Veselības aprūpes kompānija "Roche Latvija" pabeigusi vēsturiskās ēkas Rīgā, Miera ielā 25, atjaunošanu.

Tajā atrodas uzņēmuma birojs un "Roche" Inovāciju laboratorija. Ieguldīti aptuveni 5 miljoni eiro.

Divstāvu būve Rīgā, Miera ielā, ko "Roche Latvija" 2016. gadā no valsts atpirka, 1932.—1933. gadā tika būvēta "Roche" ražotnes un biroja vajadzībām. Šī ēka bija viena no pirmajām funkcionālisma stilā veidotajām celtnēm Rīgā, kas redzams gan būvapjoma horizontālā dalījumā ar būvkeramikas plātnēm, gan iekštelpu elementos, piemēram, plaša aptvēruma vijīgajās kāpnēs un konstruktīvajā telpu izkārtojumā. Ēku projektējis latviešu arhitekts Aleksandrs Klinklāvs, kurš bija viens no pirmajiem veselības aprūpes ēku arhitektiem Latvijā.

"Roche" ēkas atjaunošana 2018. gadā tika uzticēta arhitektu birojam "Didrihsons arhitekti" ar sadarbības partneriem. Tomēr atjaunošanas process bijis liels izaicinājums visai arhitektu un būvnieku komandai. Viens vēsturiskās mājas stūris bija par gandrīz 60 centimetriem zemāks nekā otrs, un ēku vajadzēja izlīdzināt. Piesaistot Itālijas celtniecības kompāniju "Novatek", tika veikta ēkas līmeņošana par 59 centimetriem bez plaisām un zudumiem. Ēkas pamatnē tika ieurbti vairāk nekā 330 pāļi, uz kuriem ēka tika balstīta un tad iztaisnota.

Šajā pavasarī 339 jaunie uzņēmēji pieteikušies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatora inkubācijas programmai un 515 pirmsinkubācijas programmai.

No tiem 80 pieteikumi ir no ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem.

2020. gada rudenī tika saņemti 533 pieteikumi, bet 2020. gada pavasarī – 501 pieteikums. Šajā pavasarī LIAA inkubācijas programmā pieteikušies 339 jauni uzņēmēji un 515 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas programmā, kas kopā veido 854 pieteikumus. Salīdzinot ar iepriekšējo pietiekšanos 2020. gada rudenī, kopējais pieteikumu skaits palielinājies par 65 %, kas apliecina, ka pandēmijas laikā interese par savas uzņēmējdarbības attīstību ir pieaugusi.

LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova pieteikumu skaitu komentē šādi: “Ar katru gadu redzam, ka LIAA biznesa inkubatora programmas kļūst populārākas un biznesa ideju autori un jaunie uzņēmēji piesakās, lai izmantotu LIAA biznesa inkubatora programmu sniegtās iespējas sava biznesa attīstīšanai. Šo programmu popularitāti un potenciālo dalībnieku interesi veicina inkubatoru dalībnieku rezultāti, par kuriem runā gan LIAA, gan pašu uzņēmumu sasniegumi pasaulē – spējot konkurēt globālā līmenī, tā arī sasniegtie eksporta apjomi. Pēdējos 3 gados biznesa inkubatoru dalībnieku eksporta apjomi sasnieguši vairāk nekā 125 milj. EUR.”