Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis nekandidēt uz otro termiņu augstajā amatā.

Šādu lēmumu Vējonis pieņēmis, neraugoties uz Latvijas Zaļās partijas viņam pausto atbalstu. Līdz ar to pašlaik ir zināms tikai viens potenciālais Valsts prezidenta amata kandidāts - jurists Egils Levits, kuru ir apņēmies virzīt vairums valdošās koalīcijas partiju un kuram ir solīts vairāk nekā puses deputātu atbalsts.

Vējonis šorīt pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) pauda, ka viņa pilnvaru laikā Latvijā ir paveikts daudz - stiprināta valsts drošība, stiprināta latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, kā arī sāktas reformas vairākās valsts darbības jomās.

«Četru gadus ir intensīvi strādāts Latvijas tautas labā pēc vislabākās sirdsapziņas. (..) Bet, protams, tie ir tikai daži gadi, kas vērsti kopumā uz Latvijas valsts ilgtspējīgumu un labklājības celšanu,» sacīja Vējonis.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks politiķa Alda Gobzema (KPV LV) nomināciju premjera amatam.

Vējonis pēc tikšanās ar Gobzemu žurnālistiem sacīja, ka sagatavos rīkojumu par nominācijas atsaukšanu, kā arī sāks konsultācijas ar partijām.

Kā skaidroja Valsts prezidents, tikšanās laikā kopīgi secināts, ka pašreizējā brīdī, beidzoties dotajam divu nedēļu termiņam, Gobzema kandidatūrai nav vairākuma atbalsta. «Pēc sarunas es Gobzemu informēju, ka sagatavošu rīkojumu par viņa kandidatūras atsaukšanu un tuvākajā laikā uzsākšu konsultācijas ar politiskajām partijām par viņu redzējumu un turpmākajiem soļiem,» žurnālistiem sacīja Vējonis.

Taujāts, vai Gobzema nominēšana nav bijusi kļūda, Vējonis atbildēja noraidoši, skaidrojot, ka vēlēšanas notiek, lai tiktu ievēlētas politiskās partijas un tās pārstāvētu noteiktu sabiedrības daļu.

Ja valdības veidošanas sarunās iesaistītās partijas līdz pirmdienai, 26.novembrim, nebūs spējušas vienoties par vairākuma atbalstītu Ministru prezidenta amata kandidātu, tad otra iespēja tām vairs netiks dota, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Prezidents neslēpa, ka viņam ir «plāns B», taču neatklāja, kāds tas ir, vien atzina, ka «partijām tas varētu nepatikt». Valsts pirmā persona gan norādīja, ka minētais «plāns B» nekādā gadījumā nav saistīts ar Saeimas atlaišanu.

«Es esmu devis termiņu līdz pirmdienai, lai partijas piedāvā [vairākuma atbalstītu premjera amata kandidātu]. Nu tad zināmā mērā var teikt, ka 26.novembris ir tas kritiskais brīdis. Ja partijas līdz tam nespēs vienoties, tad tām šādas tiesības vispār vairs netiks dotas,» sacīja Vējonis.

Vaicāts par iespējām jaunajā valdībā iekļaut «Saskaņu», prezidents atgādināja, ka neviena cita no parlamentā ievēlētajām partijām nav izteikusi gatavību sadarboties ar «Saskaņu», līdz ar to šāds scenārijs pagaidām neesot iespējams.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis, šodien pabeidzot pirmo sarunu kārtu ar partijām par jaunas valdības veidošanu, nosauca virkni darbu, kuriem būtu jābūt jaunās valdības prioritātēm, bet nenosauca nedz premjera amata kandidātu, nedz deva mājienu, kurai no partijām būtu jāuzņemas valdības veidošana.

Sarunās ar partijām pārliecinošs atbalsts kādam noteiktam koalīcijas modelim vai Ministru prezidenta kandidātam nav izveidojies, sacīja Vējonis un aicināja partijas ne vēlāk kā līdz šī gada beigām piedāvāt konkrētus premjera amata kandidātus un iespējamos koalīcijas modeļus.

Kā uzsvēra Vējonis, šobrīd ir noslēdzies pirmais posms virzībā uz jaunas valdības izveidošanu. «Esmu gandarīts, ka visi parlamentā pārstāvētie politiskie spēki apzinās nepieciešamību veidot spēcīgu, izlēmīgu un saliedētu komandu,» uzsvēra Vējonis, «jaunajam ministru kabinetam jāgūst pilnīgs jaunveidojamās koalīcijas atbalsts.»

Terorisma un draudu līmenis Latvijā nav mainījies un joprojām ir zems, šodien pēc Nacionālās drošības padomes sēdes sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Vējonis šodien žurnālistiem sacīja, ka Latvijas drošības dienesti patlaban strādā pastiprinātā režīmā. «Mēs kontrolējam situāciju,» sacīja Vējonis.

Prezidents atgādināja, ka Latvijas drošības dienesti aktīvi sadarbojas arī ar citu valstu, tostarp Francijas drošības dienestiem.

Atskatoties uz Parīzē notikušo traģēdiju, Vējonis uzsvēra, ka kategoriski nosoda teroristisko uzbrukumu sēriju un tādas rīcības nav attaisnojamas.

«Kopā visiem spēkiem jācīnās pret ekstrēmismu. Terorisms ir ļoti nopietns izaicinājums,» uzsvēra Vējonis.

Vējonis sacīja, ka, iestājoties par drošību un demokrātiskām vērtībām, tātad - pret Islāma valsti, jāapzinās, ka drošības situācija var mainīties. «Diemžēl Eiropā tie nav vienīgie plaša mēroga teroristiskie akti. Tāpēc mums jābūt gataviem sevi aizsargāt, ja tas ir nepieciešams,» uzsvēra prezidents.

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis kopš 25.septembra uzturas darba vizītē ASV, informē Valsts prezidenta Preses dienests.

Vizītes pirmajā dienā R.Vējonis piedalījās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas 70.sesijā. «Svarīgi, ka ANO Drošības padome turpina pastāvīgi sekot līdzi un diskutēt par situāciju Ukrainā, lai arī diemžēl tā pašlaik nespēj nodrošināt ANO hartas izpildi, garantējot tur notiekošā konflikta atrisināšanu mierīgā ceļā,» to tikšanās laikā ar ANO ģenerālsekretāru Banu Kimūnu uzsvēra R. Vējonis.

Tiekoties ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretāru Anhelu Guriju, Valsts prezidents pateicās par viņa līdzšinējo atbalstu Latvijas pievienošanās sarunās, atgādinot, ka dalība OECD ir viens no centrālajiem jautājumiem Latvijas ekonomikas un politikas dienaskārtībā. Anhels Gurija pozitīvi novērtēja Latvijas apzinīgo attieksmi un kompetenci, strādājot pie jautājumiem, lai iestātos OECD, taču norādīja uz jomām, kam nepieciešams pievērst vairāk uzmanības, – valsts kapitālsabiedrību pārvaldi un kukuļošanas izskaušanu.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc šodienas tikšanās ar iespējamo Vienotības premjera amata kandidātu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Kārli Šadurski un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) nominēto premjera amata kandidātu Māri Kučinski ir nolēmis uzticēt premjera pienākumus Kučinskim.

Prezidents atteicās sniegt skaidrojumus, kāpēc atbildīgajam amatam nominējis tieši Kučinski.

Vējonis informēja, ka ir runājis ar daudziem iespējamajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, kuri izskanējuši gan publiski, gan ne tik publiski" Visiem viņiem viņš izsakot paldies, bet īpaši - finanšu ministram Jānim Reiram (V), Valmieras mēram Jānim Baikam un Cēsu mēram Jānim Rozenbergam (V).

Prezidents pateicās arī "Vienotības" premjera amata kandidātam Kārlim Šadurski par apņemšanos veidot valdību un aicināja viņu palikt aktīvam Budžeta komisijas vadītājam, sadarbojoties ar jauno valdību.

Pirms ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā iepriekšējā politiskajā darbībā Raimonds Vējonis nebija vērsts uz publicitāti. Viņš necentās izvirzīties priekšplānā un savulaik pat bija nemanāmākais valdības ministrs. Arī attiecībās ar medijiem tagadējais prezidents bija nevaļīgs, un nav viegli atcerēties kādu spilgtu R. Vējoņa izpausmi Saeimas vēlēšanu kampaņā. Desmit dienās no 8. jūlija līdz 18. jūlijam - tas ir periods, kurā Diena aplūkoja R. Vējoņa jauno dzīvi, - viss jūtami mainījies, un viņš ir atklājies pilnīgi no jauna.

Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, ielūkojoties Valsts prezidenta darba kārtībā, kurā līdzās vizītēm pie kaimiņvalstu kolēģiem un dalībai Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos ir arī piedalīšanās Ghetto Games basketbola turnīrā Krāslavā, sacīja: «Ir skaidrs, ka Raimonds Vējonis sevi mēģina parādīt kā pretmetu Andrim Bērziņam, būdams lustīgs un kustīgs.

Prezidenta komanda cenšas parādīt, ka viņš ir jauneklīgs un enerģisks cilvēks, kuram ir interese par plašu jautājumu loku.» Vairāk gan šīs aktivitātes saistītas ar izklaidi, taču R. Vējoņa iepriekšējā darbība daudzās valdībās un parlamentā nozīmē, ka viņam ir liela praktiskā pieredze un arī tikšanās un vizītes ietver konkrētus jautājumus. Politologam nav iekritusi acīs kāda izgāšanās, un vienīgā cīkstēšanās bijusi par to, kāpēc prezidents nedzīvo Jūrmalā.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir nolēmis uzņemties iniciatīvu premjera amata kandidāta izvirzīšanā.

Vējonis šādi nolēmis rīkoties, jo valdošās koalīcijas partijas nav izmantojušas iespējas vienoties par jaunu valdību. Jau nākamnedēļ prezidents pats uzrunāšot iespējamos premjera amata kandidātus.

Nešaubos, ka šajā Saeimā var izveidot stabilu un rīkoties spējīgu koalīciju, uzsvēra prezidents un piebilda, ka koalīcijā ir jābūt visām pašreizējās valdības partijām.

Vējonis šodien žurnālistiem pēc neformālajām sarunām ar partijām atgādināja, ka decembra sākumā partijām izvirzīja nosacījumus un aicināja līdz šā gada beigām piedāvāt premjerministra amata kandidātus, iespējamos koalīcijas modeļus, kā arī redzējumu valsts būtisko jautājumu risināšanā. Joprojām nešaubos, ka šajā Saeimā ir iespējams izveidot stabilu, rīcībspējīgu koalīciju, kura spēs izlēmīgi rīkoties un atrisināt valsts attīstībai svarīgus un neatliekamus jautājumus, apliecināja Vējonis.

Valdības veidošanas sarunās gada nogalē ir panākts nozīmīgs progress, lai 2019.gada janvārī varētu apstiprināt valdību un ķerties pie neatliekamiem darbiem, šādu nostāju pēc tikšanās ar 13.Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām pauž Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Personu, kurai uzticēt nākamās valdības veidošanu, Vējonis šodien tomēr vēl nav nominējis.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, Vējonis uzskata, ka panāktais progress janvārī varētu ļaut apstiprināt valdību un ķerties pie neatliekamiem darbiem, pirmkārt, finanšu sektora sakārtošanas, ieviešot «Moneyval» ziņojuma rekomendācijas.

«Atzinīgi vērtējama panāktā vienošanās par jaunās valdības kodolu, kuru varētu veidot četras politiskās partijas - Jaunā konservatīvā partija (JKP), partiju apvienība »Attīstībai/Par!« (AP), nacionālā apvienība »Visu Latvijai«-»Tēvzemei un brīvībai«/LNNK (VL-TB/LNNK) un partiju apvienība »Jaunā Vienotība« (JV),» atzīmēja Valsts prezidents.

Vējonis uzsvēris, ka ir būtiski līdz nākamās nedēļas beigām vienoties par atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam un rast kompromisus, lai uzsāktu darbu pie vēlētājiem doto solījumu izpildes un vairotu sabiedrības uzticību politiķiem un politiskajiem procesiem valstī kopumā.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, jo tajā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī pretrunā ar citiem likumiem, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Saeimas 23.martā pieņemtie grozījumi paredz izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumos fiziskām un juridiskām personām. Valsts prezidents uzskata, ka pieņemtais regulējums ir nepilnīgs, jo likumā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī ir pretrunā ar citiem likumiem, tādēļ ir pamats apšaubīt likuma efektīvas piemērošanas iespējas.

«Nevajadzētu radīt situāciju, kad neskaidras prasības sarežģī mūsu zemnieku iespējas iegūt īpašumā jaunas lauksaimniecības zemes un attīstīties,» uzsver Vējonis.

Vējonis norāda, ka, pieņemot grozījumus, Saeima ir novērsusi Eiropas Komisijas līdzšinējos iebildumus saistībā ar lauksaimniecības zemes pircējiem noteiktajām prasībām par attiecīgas pieredzes vai izglītības nepieciešamību. Tomēr pretrunas rada likumā noteiktās jaunās prasības lauksaimniecības zemes pircējiem.

Jaunās valdības izveidi sarežģī jautājums par atbildības sfēru sadalījumu un amatiem, tāpēc sarunas netiek prognozētas ātras un vieglas arī pēc tam, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis būs nosaucis Ministru prezidenta amata kandidātu.

Lai gan politiķi oficiālajos komentāros uzsver, ka runāt par atbildības jomu sadalījumu vēl ir pāragri, nopietnas diskusijas ir par vairākām no tā dēvētā saimnieciskā bloka ministrijām - Satiksmes ministriju (SM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Ekonomikas ministriju (EM). Savukārt par Zemkopības ministriju (ZM) būtisku strīdu nav, jo tās vadība tradicionāli varētu tikt uzticēta Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvjiem.

ZZS esot interese pārņemt SM vadību, kas Straujumas valdībā bija Vienotības pārraudzībā, liecina neoficiālā informācija. Tikmēr Vienotības interešu lokā varētu būt VARAM - pašlaik šī ir nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) atbildības joma. VL-TB/LNNK neplāno viegli atteikties no VARAM pārraudzības, lai arī tā vietā viņiem iecerēts piedāvāt EM vadību.

Turpinoties partiju centieniem izveidot jaunu valdību, Valsts prezidents Raimonds Vējonis vismaz sākotnēji premjera amatam vērtēs divu «jauno» partiju nominētos kandidātus - Aldi Gobzemu (KPV LV) un Arti Pabriku (AP).

Vēlētāji vēlēšanās vairāk ir izvēlējušies «jaunās» partijas, tāpēc mana pirmā izvēle par premjera amata kandidātu bija starp šīm partijām, izvēli pirmo Ministru prezidenta nomināciju uzticēt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderim Jānim Bordānam LTV «Rīta panorāmā» skaidroja Vējonis. Pirmajam kandidātam izveidot valdību nav izdevies, bet tālāk izvēle sākotnēji notikšot starp Gobzemu un Pabriku.

Pēc prezidenta vārdiem, «vairāk jaunās politikas pārstāvis» būtu Gobzems, jo Pabriks jau ir bijis politikā, taču no otras puses, Pabrika pieredze esot vērtējama arī kā plus, jo tas ļautu viņa vadītai valdībai ātrāk kvalitatīvi sākt darbu.

Sabiedrība ir pateikusi, ka vēlās jaunu politiku, un šādi premjera amata kandidāti vēl ir, piebilda prezidents.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pārliecināts, ka daļa no emigrējušajiem tautiešiem atgriezīsies Latvijā.

Runājot par Latvijas demogrāfiju un emigrācijas iemesliem, Vējonis intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka cilvēku pie konkrētas vietas nevar piesaistīt, jo, iestājoties Eiropas Savienībā (ES), viens no reālajiem ieguvumiem bija tiesības uz brīvu pārvietošanos ES, tostarp Šengenas zonas valstīs. «Mēs bijām dzīvojuši PSRS režīmā, kad viss bija slēgts, bet mēs vēlējāmies redzēt pasauli un baudīt citu valstu labumus,» sacīja prezidents. Prezidents pauda uzskatu, ka, lai šie cilvēki, vismaz daļa no tiem, atgrieztos, jāatgriežas pie jautājuma par ekonomisko drošību.

«Kamēr mums nebūs konkurētspējīgu algu, labi apmaksātu darbvietu, mums būs grūti aicināt atpakaļ cilvēkus. Tieši tādēļ maksimāli jālikvidē šķēršļi uzņēmējdarbībai, radot iespējas piesaistīt Eiropas fondu naudu un privātos investorus,» sacīja Vējonis. Viņš arī norādīja, ka krīzes gados, 2008.-2010.gadā, kad notika masveida budžeta griešana un darbvietu samazinājums, cilvēki neaizbrauca ideoloģisku motīvu, bet gan ekonomisku motīvu vadīti. Tāpat Vējonis pauda uzskatu, ka tās ir sekas ekonomiskajai krīzei, taču tagad Latvijai ir jārada situācija, lai viņi atgrieztos. «Vai visi atbrauks, to nu neviens nevar garantēt, bet pie tā ir jāstrādā,» sacīja prezidents.

«Latvijai piemīt visi priekšnosacījumi, lai kļūtu par galveno Ķīnas kravu loģistikas centru Baltijas reģionā. Attīstot sadarbību ar Lielā akmens industriālo un loģistikas parku Minskā, aicināju Ķīnu izvēlēties Rīgu kā tiešu izejas punktu uz Baltijas jūru Joslas un ceļa iniciatīvas kontekstā,» pēc tikšanās ar Ķīnas premjerministru Li Kecjanu uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

«Ķīna ir svarīgs Latvijas sadarbības partneris. Latvija augstu novērtē valstu divpusējo dialogu, kā arī kopīgo ES-Ķīnas dialogu Stratēģiskās partnerības ietvaros. Savukārt Ķīnas iniciatīva »16+1« formātā ir efektīvs instruments, kas papildina līdzšinējās sadarbības formas,» atzīmēja R. Vējonis.

Latvija ir ieinteresēta jaunu Ķīnas investīciju piesaistē. «Jau šodien mēs varam piedāvāt plašas investīciju iespējas ne tikai tradicionālajā transporta un loģistikas nozarē, bet arī jaunajās industrijās, piemēram, dzīvības zinātnēs un zaļajās tehnoloģijās,» atzīmēja Raimonds Vējonis. Puses izteica gandarījumu par jau uzsākto Pekinas Genomikas Institūta kopprojektu dzīvības zinātņu jomā.

«Jāizveido nodokļu politika, kas mazinās iedzīvotāju sociālo nevienlīdzību, stimulēs uzņēmējdarbības veidošanu un veicinās sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei,» sacījis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, piektdien tiekoties ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, liecina Prezidenta preses dienesta izplatītā informācija.

«Mērķis ir panākt, lai mūsu iedzīvotāji kļūtu turīgāki. Kopīgiem spēkiem jāpalīdz izaugt vidusšķirai, jo tā ir stabilas un demokrātiskas valsts pamats,» teicis R. Vējonis.

Valsts prezidents sarunā ar finanšu ministri norādījis, ka nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādāšana ir valdības prioritārs uzdevums, kas jāpaveic līdz šā gada aprīlim. Izstrādes procesā ir svarīgi uzklausīt Latvijas uzņēmēju un ekspertu viedokļus, kā arī izvērtēt starptautisko institūciju sniegtās rekomendācijas.

R. Vējonis aicinājis finanšu ministri, veidojot nodokļu politiku, apsvērt enerģijas nodokļu izmantošanu, kas būtu iespēja samazināt darbaspēka nodokļus, nostiprinot Latviju kā energoefektīvu, videi un klimatam draudzīgu ekonomiku. Valsts prezidenta izveidotā Enerģētikas drošības komisija secinājusi, ka pasaulē strauji attīstītās mazāk energointensīvas ekonomikas. Turpinoties urbanizācijai, kas rada priekšnosacījumus efektīvākai ekonomiskās dzīves organizēšanai un energoefektivitātes uzlabošanai, klimata mērķu sasniegšanā arvien vairāk pasaulē tiek izmantoti vides nodokļi.

Valsts ieņēmumu dienestam ir jāmainās un jākļūst par uzticamu palīgu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai tādējādi sekmētu lielākus ieņēmumus valsts budžetā, teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis, trešdien tiekoties ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ilzi Cīruli.

Nodokļi jāmaksā ikvienam, savukārt VID jāstrādā, lai augtu iedzīvotāju un uzņēmumu motivācija nodokļus maksāt, uzsvēra Valsts prezidents.

Tikšanās laikā Raimonds Vējonis akcentēja, ka svarīgs uzdevums dienestam būs atvērtā un godīgā darbā atjaunot pēdējā laikā cietušo VID reputāciju, jo tas ietekmē uzticību dienesta darbam un iekasētās nodokļu naudas izlietošanu visas sabiedrības vajadzībām.

«Valsts pienākums ir nodrošināt prognozējamu nodokļu politika, taisnīgi iekasēt nodokļus un budžeta ieņēmumus izlietot sabiedrības interesēm. Ar darbiem valstij jāpierāda, ka veselības aprūpe iedzīvotājiem tiek nodrošināta vajadzīgajā apjomā, ka ikviens strādājošais var būt drošs par pensiju nākotnē,» sacīja Raimonds Vējonis.

Bijušajam Valsts prezidentam Raimondam Vējonim Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā piemērots liecinieka statuss, apliecināja Vējoņa sekretāre Kristīne Reisa-Dāboliņa.

Viņa apstiprināja, ka 3.septembrī Vējonis apmeklēja KNAB, kur sniedza atbildes uz biroja darbiniekus interesējošiem jautājumiem. Plašāku informāciju par tikšanos viņa nevarēja sniegt, jo Vējonis parakstījis apliecinājumu neizpaust pārrunāto.

Saskaņā ar likumu liecinieks ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā uzaicināta sniegt ziņas par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem. Lieciniekam jāsniedz tikai patiesas ziņas un jāliecina par visu, kas viņam zināms saistībā ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu. Pirmstiesas kriminālprocesā liecinieks ziņas sniedz aptaujā vai pratināšanā. Lieciniekam ir tiesības neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem, kā arī iesniegt sūdzību par pratināšanas norisi pirmstiesas kriminālprocesa laikā. Liecinieks juridiskās palīdzības saņemšanai var uzaicināt advokātu. Liecinieks nedrīkst izpaust aptaujas un pratināšanas saturu, teikts likumā.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis Jaungada uzrunā akcentēja Latvijas simtgadē uzplaukušo tautas pašapziņu, atgādinot, ka «Latvijas stāsts ir un būs tāds, kādu paši to radīsim un izstāstīsim».

Prezidents norādīja, ka Latvijas valsts simtgades gadā «paši sevi ieraudzījām no jauna - [to,] cik Latvija ir liela un stipra», un arī nākotnē raugāmies «ar jaunām cerībām un lielu darba sparu».

«Ieraudzījām, cik lieli esam izauguši, un to saskatīja arī pārējā pasaule,» uzsvēra Vējonis, atgādinot, ka Latviju apsveikt ieradās daudzu valstu vadītāji.

Prezidents akcentēja, ka vienlaikus Latvijas iedzīvotāji pērn pieņēma atbildīgus lēmumus, veicinot valsts ekonomisko izaugsmi un «kopā veidojot stipru un labklājīgu valsti».

Vējonis pauda pārliecību, ka «ikviens ir pielicis un pieliks savu roku, lai arī Jaunajā gadā un otrajā simtgadē Latvijā un katrā ģimenē valdītu mīlestība, drošība, saticība un labklājība».

Jaunievēlētais Valsts prezidents Raimonds Vējonis (ZZS) prezidenta rezidenci Jūrmalā varētu izmantot, organizējot svarīgas tikšanās.

Šorīt intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma Vējonis apstiprināja, ka rezidencē neplāno dzīvot, lai gan tikšot izskatīta iespēja to izmantot brīžos, kad plānotas svarīgas tikšanās.

«Rezidences atrašanās vieta ir laba, tur ir mierīga atmosfēra pie Baltijas jūras, kur var runāt par svarīgiem jautājumiem,» sacīa Vējonis.

Jau ziņots, ka Vējonis vēlas turpināt dzīvot savā dzīvoklī Ogrē, kā arī apņēmies turpināt personīgi komunicēt sociālajā tīklā Twitter, to viņš šodien pavēstīja intervijā Latvijas Radio raidījumam Krustpunktā.

«Es pieļauju, ka būs vesela virkne problēmu un viņi [drošības darbinieki] būs ļoti neapmierināti ar šo situāciju,» sacīja Vējonis, piebilstot, ka arī dzīvoklī ir iespējams nodrošināt drošību un vieta, kur «esi dzīvojis visu laiku, ir mīļākā».

Jūlijā Valsts prezidenta pilnvaras nolikušais Raimonds Vējonis arī šogad turpinājis palielināt uzrājumus, liecina deklarācija, kuru viņš iesniedzis, beidzot pildīt Valsts prezidenta pienākumus.

Pērn Vējonis bija uzkrājis 178 237 eiro un 1041 ASV dolāru, kas ir par 5352 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt šogad aptuveni sešu mēnešu laikā viņš savus uzkrājumus palielinājis par 17 905 eiro.

Visvairāk Vējonis uzkrājis AS «Citadele banka» - 164 801 eiro. AS «SEB banka» uzkrāti 26 035 eiro un 1041 ASV dolārs, AS «SEB atklātais pensiju fonds» - 2857 eiro, bet 2448 eiro uzkrāti «SEB Dzīvības apdrošināšanā».

Šogad Vējonis no Valsts prezidenta kancelejas algā saņēma 31 723 eiro, kā arī kompensāciju 8112 eiro. Savukārt AS «Citadele banka» Vējonim procentos izmaksājusi 32 eiro. Eksprezidents nav deklarējis nedz parādsaistības, nedz izsniedzis aizdevumus, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas. Tāpat Vējonis nav deklarējis sev piederošu nekustamo īpašumu vai transportlīdzekļus.

Pašvaldībās jāstrādā tādiem deputātiem, kuri ir gatavi pieņemt izšķirīgus lēmumus, šodien pēc nobalsošanas Ogres vēlēšanu iecirknī žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Prezidents ar kundzi Ivetu Vējoni vēlēšanu iecirknī ieradās no netālu esošā Vējoņu ģimenes dzīvokļa. Ienākot vēlēšanu iecirknī, Vējonis deva labas dienas vēlētājiem, taču kāds kungs uz to atbildēja: «Diena jau laba, bet kādi tie nācēji.»

Nobalsojis, Valsts prezidents žurnālistiem sacīja, ka nedzīvojam vienkāršā laikā, jo ne tikai valdībai, bet arī pašvaldībām ir jāpieņem grūti lēmumi, kas saistīti ar ekonomiku.

«Tāpēc pašvaldībās jāstrādā tādiem deputātiem, kas ir gatavi pieņemt izšķirīgus lēmumus. Tāpat pašvaldībām ir jāstrādā ciešāk ar valdību, sevišķi lemjot par nodokļu politiku,» teica Vējonis.

Valsts prezidents novēlēja iedzīvotājiem doties uz vēlēšanām, neskatoties uz to, ka laiks ir vēss un labāk gribētos palikt mājās.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis joprojām vēl neatklāj, vai šovasar atkārtoti kandidēs uz augsto amatu.

«Nesaku nē un nesaku jā,» iespējas kandidēt uz prezidenta amatu šorīt telekanālā LNT komentēja Vējonis.

Vējonis prezidenta amatā nonāca 2015.gadā un šogad varētu pretendēt uz otro termiņu šajā amatā, taču valdošās koalīcijas pārstāvji, starp kuriem vairs nav Zaļo un zemnieku savienības, no kuras rindām ir nācis Vējonis, pārliecinoši sliecas par labu jurista Egila Levita ievēlēšanai Valsts prezidenta amatā.

Vējonis izteicās, ka lēmuma pieņemšanai «vēl jau ir laiks», jo kandidātus prezidenta amatam varēs sākt pieteikt pēc mēneša - no 9.maija. Vienlaikus no viņa teiktā bija noprotams, ka viņš tomēr labprāt vēlētos turpināt iesākto, sakot - ja tu esi sācis darīt kādu darbu, kāpēc gan neizmantot šo iespēju pilnībā.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc konsultācijām ar Saeimā pārstāvētajām partijām vēl nenominēja premjera amata kandidātu un deva partijām laiku līdz 26.novembrim, lai vienotos par iespējamo nākamo koalīciju.

Vējonis atzina, ka tikšanās laikā 13.Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji viņu informēja, ka pagaidām nevienam no līdz šim izvirzītajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem nav izteikta vairākuma atbalsta parlamentā.

«Nevienam no kandidātiem nav izteikta vairākuma parlamentā, tāpēc šodien nevirzīšu nevienu Ministru prezidenta amata kandidātu, bet aicināju partijas turpināt diskusijas, lai meklētu kopsaucējus un piedāvātu vienu kandidātu, kas varēs iegūt vairākuma atbalstu,» sacīja Valsts prezidents.

Valsts augstākā amatpersona norādīja, ka konsultācijas tiks turpinātas jaunnedēļ, 26.novembrī. Vējonis no politiķiem sagaida aktīvu rīcību, izvirzot priekšlikumus iespējamajam Ministru prezidenta amata kandidātam, kam būtu atbalsts parlamentā. Vējonis pauda, ka pašlaik nepieciešams izveidot ilgstoši darboties spējīgu valdību.