Bez lielveikaliem un burzmas, bet ar mazām bodītēm un pastāvīgajiem klientiem Avotu iela attīstās, saglabājot agrāko šarmu.
Avotu ielā jūtama reibinoši patiesa vecās, varbūt pat Ulmaņlaiku strādnieku Rīgas «garša». Bez lieka izskaistinājuma te sastopama dzīve - kāzu saloni, kam kaimiņos apbedīšanas birojs, lombardi līdzās smalku sieru un vīnu veikalam - šajā ielā ir viss. Iela ir gluži kā mājas ābolkūka, kas varbūt neizskatās tik labi kā veikalā pirktā, bet smeķis gan ir nesalīdzināmi labāks. Avotu ielu iemīl ikviens, kas saņēmies un to apmeklējis par spīti aizspriedumiem, atzīst tās pastāvīgie «iemītnieki».
Avotu ielas sākums pie Čaka ielas ir mājvieta nelieliem veikaliņiem, frizētavām un jo īpaši kāzu saloniem. Tādu kvartālā starp Lāčplēša un Čaka ielu ir deviņi un tūlīt būšot arī desmitais. Šis ir viens no Latvijas līgavu galvenajiem galamērķiem pirms lielā notikuma, atzīst tirgotāji. Kāzu kleitas šujot gan pēc pasūtījuma, gan iespējams iegādāties arī gatavos tērpus, daļa salonu ir pat tik pieprasīti, ka vasarā, kad ir karstākais precību laiks, pie kleitas bez iepriekšēja pieraksta nevarot tikt. Kāzu salona Amelia konsultante Evija Turkupole atzīst: «Konkurence ir, bet katram ir savas cenu kategorijas. Mēs tērpus šujam paši, tādēļ nedaudz atšķiramies.» Ja kleita kādai ļoti iepatikusies, tās izmaksas cenšoties piemērot maciņa biezumam un arī šūšanas laiku varot sarunāt. Ar citiem saloniem šajā ielā Amelia gan īpaši nekomunicējot, bet klientes jau visu izstāstot.
Kā jau tas dzīvē notiek, visam atrodas sava vieta, un līdzās kāzu salonu kvartālam par Avotu ielas «iemītnieku» kļuvis arī apbedīšanas birojs Smiltājs, kas kluso centru pret šo rajonu nomainījis finansiālu apsvērumu dēļ. Tā vadītājs Ingus Akolovs atzīst, ka uzņēmuma atrašanās vieta esot ļoti izdevīga un pirms divarpus gadiem izdarīto izvēli viņš nenožēlojot, jo vai ikviens rīdzinieks tai kaut reizi braucis garām trolejbusā vai auto, tādēļ arī nelaimes reizē to atceroties.