Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien bijušo Ventspils mēru, pašreizējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.

Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.

Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007.gada 14.marta līdz 2007.gada 10.jūlijam un no 2021.gada 22.februāra līdz 2022.gada 25.februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007.gada 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim. Minētais nozīmē, ka Lembergs cietumā un mājas arestā kopumā pavadīja aptuveni 700 dienas.

Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Sodu izpildes kodekss paredz, ka notiesātais nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst kodeksā paredzētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un kodeksā noteiktajiem kritērijiem.

Prokuratūra pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ierosinājuma bijušajam Valsts ieņēmumu dienesta Muitas Kriminālpārvaldes direktoram Vladimiram Vaškevičam uzrādījusi apsūdzību.

Db.lv jau vēstīja, ka KNAB ierosināja saukt pie kriminālatbildības V. Vaškeviču.

KNAB izmeklētājs nosūtījis prokuratūrai kriminālprocesa materiālus, aicinot saukt bijušo Muitas Kriminālpārvaldes vadītāju pie kriminālatbildības saistībā ar nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijās un neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos, Db informēja KNAB.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūti dokumenti, kas liecina, ka V. Vaškevičs ir ieņēmis amatu kādā ārzonas firmā, kuras kontam piesaistīto kompānijas maksājumu karti lietojis no 2002.gada.

KNAB informē, ka VID amatpersona, no 2002. līdz 2007.gadam lietojot finanšu līdzekļus no ārzonas firmai un kādai fiziskai personai piederošajiem banku kontiem, piedalījusies tai ar likumu aizliegtos darījumos, piedevām amatpersonas deklarācijās noklusējusi ziņas par ievērojamiem ienākumiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ierosinājis saukt pie kriminālatbildības bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas Kriminālpārvaldes direktoru Vladimiru Vaškeviču.

KNAB izmeklētājs nosūtījis prokuratūrai kriminālprocesa materiālus, aicinot saukt bijušo Muitas Kriminālpārvaldes vadītāju pie kriminālatbildības saistībā ar nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijās un neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos, Db informēja KNAB.

Db.lv jau vēstīja, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūti dokumenti, kas liecina, ka V. Vaškevičs ir ieņēmis amatu kādā ārzonas firmā, kuras kontam piesaistīto kompānijas maksājumu karti lietojis no 2002.gada.

KNAB informē, ka VID amatpersona, no 2002. līdz 2007.gadam lietojot finanšu līdzekļus no ārzonas firmai un kādai fiziskai personai piederošajiem banku kontiem, piedalījusies tai ar likumu aizliegtos darījumos, piedevām amatpersonas deklarācijās noklusējusi ziņas par ievērojamiem ienākumiem.

Rīgas apgabaltiesa šodien lēma apmierināt koruptīvos noziegumos apsūdzētā bijušā Ventspils mēra, pašreizējā Ventspils domes deputāta Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") aizstāvja lūgumu mainīt apsūdzētajam iepriekš noteikto drošības līdzekli - apcietinājumu - pret 100 000 eiro drošības naudu.

Lembergam vai kādai citai personai drošības nauda būs jāiemaksā viena mēneša laikā. Drošības naudas samaksas gadījumā Lembergam būs paredzēts arī liegums pildīt Ventspils mēra amatu.

Likums paredz, ka drošības naudu var iemaksāt persona, kurai šis drošības līdzeklis tiek piemērots, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona. Persona, kura veikusi drošības naudas iemaksu, iesniedz procesa virzītājam samaksu apliecinošu dokumentu, kā arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi.

Prokurors Aivis Zalužinskis ar preses pārstāves Aigas Eidukas starpniecību norādīja jau iepriekš tiesas sēdē pausto, ka Lemberga lūgumam par drošības līdzekļa maiņu nebija pamata un tas bija noraidāms.

Koruptīvos noziegumos apsūdzētais bijušais Ventspils mērs, pašreizējais Ventspils domes deputāts Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ir iemaksājis drošības naudu 100 000 eiro un iznācis no cietuma.

Pēc iznākšanas no cietuma turpinās darbu Ventspils domē kā deputāts, kā arī turpinās vadīt politisko partiju "Latvijai un Ventspilij", šodien pēc iznākšanas no ieslodzījumu vietas žurnālistiem paziņoja politiķis.

Lembergs pavēstīja, ka drošības naudu 100 000 eiro apmērā ir iemaksājusi viņa sieva un nauda ir no personīgajiem uzkrājumiem.

Politiķis norāda, ka viņš vēlas tikties ar savu ģimeni, kā arī pievērsties savai veselībai.

Lembergam saglabāsies arī liegums pildīt Ventspils mēra amatu.

Rīgas apgabaltiesa kā pirmā tiesu instance pērn 22.februārī toreizējam Ventspils domes priekšsēdētājam piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), iespējams, lūdzis Ģenerālprokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret ekspolitiķi Ainaru Šleseru un Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu tā dēvētajā oligarhu lietā.

KNAB šodien pēcpusdienā izplatītajā preses paziņojumā informē, ka birojs vakar Ģenerālprokuratūrai nosūtīja kriminālprocesa materiālus kriminālvajāšanas sākšanai pret divām personām.

KNAB izmeklētājs rosina vienu no personām saukt pie atbildības par izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas, par neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un par tirgošanos ar ietekmi. Pret otru personu lūgts sākt kriminālvajāšanu par tirgošanos ar ietekmi.

Personu identitāte netiek atklāta. KNAB preses pārstāvji uz tālruņa zvaniem aģentūrai LETA neatbildēja, taču augusta vidū birojs apstiprināja, ka tā dēvētajā oligarhu lietā divas personas atzītas par aizdomās turētām. KNAB jau augusta sākumā paziņojumā medijiem apstiprināja publiski izskanējušo informāciju, ka politiķis Ainārs Šlesers ir atzīts par aizdomās turēto personu vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā. KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks šogad 10.februārī jau žurnālistiem paziņoja, ka oligarhu lietu prokuratūrai varētu nodot šā gada pirmajā pusē.

Kriminālvajāšana pret biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu vadītāju Artūru Priedi par neatļautu labumu prasīšanu no būvuzņēmuma ir atjaunota, un izmeklēšanas turpināšanai tā nosūtīta Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai.

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurors, realizējot amatā augstāka prokurora pilnvaras, vakar, 12. jūlijā, kā nelikumīgu un nepamatotu atcēla Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurores 2.jūlijā pieņemto lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, A. Priedi nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, kā arī atjaunoja pirmstiesas kriminālprocesu un A. Priedes kriminālvajāšanu, informēja prokuratūras preses pārstāve Aiga Šēnberga.

Jau rakstīts, ka 25. jūnijā Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā tika sākta kriminālvajāšana pret Priedi par neatļautu labumu prasīšanu no būvuzņēmuma, jau pēc dažām dienām lieta tika izbeigta.

Naktī no pirmdienas uz otrdienu Finanšu ministrijas Nodokļu un muitas administrēšanas nodaļas direktora vietnieka Vladimira Vaškeviča kabinetā notikusi kratīšana, kuras laikā izņemti atsevišķi dokumenti un Vaškeviča dators.

To DB uzzināja Finanšu ministrijā. DB avots norādīja, ka ministrijas rīcībā nav oficiālas informācijas par Vaškeviča aizturēšanu, taču kratīšanā viņš pats nav piedalījies.

KNAB pārstāve Ieva Karlsbergs DB norādīja, ka lēmums par drošības līdzekļa piemērošanu tiks pieņemts likumā noteiktajā kārtībā – 48 stundu laikā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) gan neatklāj aizturētās amatpersonas vārdu, taču norāda, ka kriminālprocesa ietvaros ir aizturējis Finanšu ministrijas amatpersonu par kukuļdošanu lielā apmērā – vairāk nekā 50 tūkst. eiro.

Kukuļošanas mēģinājums bijis pret Valsts ieņēmuma dienesta amatpersonu, lai tā pienācīgi neveiktu amata pienākumus kontrabandas apkarošanā, nodokļu nomaksas kontrolē un nekonstatētu pārkāpumus attiecībā pret konkrētām personām.

Rīgas apgabaltiesa šodien koruptīvos noziegumos apsūdzētajam Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij") piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu.

Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietinās tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz šim spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt. Cietumsoda izciešanas laikā tiesa gan nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā 2007. un 2008.gadā. Lembergs toreiz pēc aizturēšanas apcietinājumā atradās no 2007.gada 14.marta līdz 10.jūlijam, bet mājas arestā - no 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim.

Tiesa nolēma, ka Lembergam cietušajiem jāmaksā kopumā aptuveni 64 000 eiro. Tāpat tiesa nolēma no Lemberga valsts labā piedzīt procesuālos izdevumus 22 180 eiro apmērā par zvērināta advokāta valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Prokuratūra noraidījusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sūdzību, kas apstrīdēja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu anulēt pielaidi valsts noslēpumam Muitas kriminālpārvaldes priekšniekam Vladimiram Vaškevičam.

Vaškevičam būs jāatvadās no augstā amataProkuratūra bija pēdējā instance, kur VID varēja vērsties. Atbilstoši Latvijas likumdošanai personai ir tiesības SAB direktora lēmumu pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams, raksta Diena atsaucoties uz Latvijas Avīzi.

Pērn SAB samazināja V. Vaškeviča pielaidi valsts noslēpumiem no augstākās uz otro kategoriju. SAB atsaucās uz likumu par valsts noslēpumu: ja par personu "pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu".

Valsts prezidents Raimonds Vējonis apžēlojis Ilmāru Poikānu jeb Neo, kurš tika notiesāts par komercnoslēpuma ziņu neatļautu iegūšanu no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS), liecina Valsts prezidenta mājaslapā publicētā informācija.

Augstākā tiesa (AT) 27.oktobrī atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atcelts Poikānu attaisnojošs spriedums apsūdzības daļā par ziņu, kas ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu, un viņam piespriests 60 stundu piespiedu darbs.

Kā norāda Valsts prezidents, lai gan Poikāns ar savu rīcību ir pārkāpis likumu, sabiedrības ieguvums no viņa rīcības ir bijis ievērojami lielāks nekā viņa nodarījuma sekas. «Tas ir sekmējis atklātību un caurspīdīgumu valsts pārvaldē, kā arī pievērsis uzmanību valsts informācijas sistēmu drošībai,» uzsver Vējonis.

Pamatojoties uz Satversmes 45.pantu un Apžēlošanas likuma 4.pantu, Valsts prezidents nolēmis Poikānu pilnīgi atbrīvot no pamatsoda izciešanas un noņemt sodāmību, teikts Valsts prezidenta paziņojumā.

Nav pamats rosināt disciplinārlietu jautājuma izlemšanai par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāja Jura Juraša saukšanu pie disciplināratbildības.

KNAB amatpersonai nav jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā starp divām juridiskām personām (SIA Vidzemes darījumu centrs un SIA Burtnieku zirgaudzētava) noslēgtus aizdevumu līgumus, secinājusi dienesta pārbaudes komisija. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka amatpersona būtu nepatiesi atspoguļojusi savus darījumus un parādsaistības. J. Jurašs nav uzskatāms par solidāro aizņēmēju, jo no līgumu būtības redzams: aizņēmumu ņēmusi juridiska persona, bet J. Jurašs minēts faktiski tikai kā ķīlas devējs, kas nav saņēmusi nekādus finanšu līdzekļus no aizdevēja.

Aizdevumu faktiski saņēmusi SIA Burtnieku zirgaudzētava J. Juraša radinieka personā.

Rīgas apgabaltiesa tā dēvētajā Lemberga krimināllietā bija plānojusi klātienē pratināt par cietušo atzīto uzņēmēju Aināru Gulbi. Tomēr viņš uz tiesas sēdi nebija ieradies. Tāpēc tiesai bija jāķeras pie plāna numur divi.

Proti, iepriekš tika pieņemts lēmums, ja A.Gulbis uz tiesas sēdi neierodas, tad tiks uzklausīts zvērināts advokāts Mārtiņš Kvēps, kuram šajā lietā ir liecinieka statuss.

Viena no apsūdzētajiem Anša Sormuļa advokāts Jānis Rozenbergs DB norādīja, ka arī viņam pagaidām nav zināms, kāpēc A.Gulbis nav ieradies. Viņš atzīmēja, ka uzņēmējs visu, ko ir vēlējies, iespējams, jau ir pateicis pirmstiesas izmeklēšanā, kā arī advokāts pieļāva, ka beigu beigās tiesā tiks nolasītas A.Gulbja iepriekš sniegtās liecības.

Jāatgādina, ka uzņēmējs no Ventspils mēra Aivara Lemberga vēlas piedzīt arī morālo kompensāciju 7,5 mljrd. Ls apmērā, jo A.Lembergs esot izteicis draudus A.Gulbja ģimenei. Kā arī viņš vēlas piedzīt mantiskos zaudējumus 6,5 milj. Ls apmērā, jo, pēc A.Gulbja domām, laika posmā no 1994. līdz 1995.gada maijam A.Lembergs no viņa izspiedis 38 a/s Kālija parks līdzīpašnieces Šveices kompānijas Multinord AG akcijas, kuru nominālvērtība bijusi tūkstoš Šveices franku par vienu akciju.

Lai gan lielāko sabiedrības uzmanību šoruden varētu saistīt tiesāšanās sabrukušā lielveikala Maxima lietā, tiesu darba kārtībā ir arī daudz citu nozīmīgu procesu

Pēc būtības Rīgas apgabaltiesā sākta skatīt viena no Zolitūdes traģēdijas civillietām – prasība vērsta pret SIA Maxima Latvija, SIA Re&Re, Homburg Zolitude, SIA Tineo, Rīgas domi, SIA HND Grupa un arhitektu biroju Kubs. Tiesā vērsušies trīs cietušie – Edgars Čerņe- noks, Valērija Valentīna Mizula un Oksana Vilsone –, kuri vēlas panākt atbildētāju rīcības atzīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Iepriekš jau ziņots, ka cietušie kompensācijā vēlas piedzīt ap 140 milj. eiro. Cietušo pārstāvis, zvērināts advokāts Aldis Gobzems, kuram šī cīņa maksājusi biroju, masu medijiem jau paudis, ka mērķis ir atklāt nevis lielveikala sabrukšanas iemeslus, bet gan to, kā traģēdijas laikā tur varēja atrasties cilvēki. Prasības Maxima lietā iesniegtas arī citās tiesās un, piemēram, Talsu rajona tiesa 30. oktobrī plānojusi skatīt lietu, kurā pret jau minētajiem atbildētājiem vēršas Māris Apsītis. Arī viņš vēlas panākt atbildētāju prettiesiskas bezdarbības atzīšanu, nenodrošinot cilvēka dzīvībai un veselībai atbilstošu vidi būvniecības un telpu ekspluatācijas procesā, kas noveda pie smagām sekām un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu.

Valsts policija prokuratūrai lūgusi sākt kriminālvajāšanu tā dēvētajā Neo lietā pret Ilmāru Poikānu, kurš pirms trīs gadiem, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) drošības ievainojamību, nesankcionēti no šīs datu bāzes ieguva kredītiestādes komercnoslēpumu saturošu informāciju.

(Papildināts ar I. Poikāna komentāru.)

Marta beigās policija šo kriminālprocesu nosūtījusi Finanšu un Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokuroram kriminālvajāšanas uzsākšanai.

«I. Poikāns laika posmā no 2009. gada 31. oktobra līdz 2010. gada 3. februārim, konstatējot VID EDS drošības ievainojamību, nesankcionēti no šīs datu bāzes savai lietošanai ieguva kredītiestādes komercnoslēpumu saturošu informāciju - 250 VID EDS elektroniskos dokumentus ar unikāliem numuriem, nosaukumiem un saturu. Dokumentu lejupielādēšanu bija iespējams veikt, apejot lietotāju autentifikāciju un tiesību pārbaudi. Dokumentu lejupielādēšanai I. Poikāns izmantoja portatīvo datoru, savukārt, vēlāk tos glabāja, apstrādāja un apskatīja no sava ārējā cietā diska,» informē Valsts policija.

Sabiedriskās organizācijas pēc starpinstitūciju darba grupas tikšanās pauž atbalstu Tieslietu ministrijas lēmumam nevirzīt izskatīšanai valdībā obligāto notariālo formu darījumos ar nekustamo īpašumu, kas savā ziņā nozīmētu jauna «notāru nodokļa» uzspiešanu sabiedrībai, informēja Nacionālajā nekustamo īpašumu attīstītāju aliansē (NNĪAA).

Neizpratni par sākotnēji virzīto reformu, kuru iniciēja Zvērinātu notāru padome, Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā pauda daudzas organizācijas - Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija, NNĪAA, Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, Zvērinātu advokātu padome un Latvijas Komercbanku asociācija.

Pret obligāto notariālo formu darījumos ar nekustamo īpašumu kategoriski iestājas astoņas sabiedriskās organizācijas un citi darba grupas dalībnieki, kas pēc darba grupas pauž gandarījumu, ka to bažas par obligātā notariālā akta ieviešanas negatīvo ietekmi uz sabiedrību kopumā, uzņēmējdarbības vidi un ekonomiku ir ņemtas vērā.

Šodien 14:00 sāksies Saeimas ārkārtas sēde, kurā parlaments lemts par piekrišanu kratīšanas veikšanai deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā, nolēmis Saeimas prezidijs.

Jau vēstīts, ka Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ceturtdien neatbalstīja Ģenerālprokuratūras iesniegumu, kurā parlaments lūgs dot piekrišanu kratīšanai opozīcijas deputāta Aināra Šlesera (Par labu Latviju) dzīvesvietā.

Pēc komisijas priekšsēža Vitālija Orlova (Saskaņas centrs) teiktā, «par» kratīšanas atļaušanu nobalsojuši tikai divi no pieciem komisijas deputātiem – Janīna Kursīte (Vienotība) un Raivis Dzintars (Visu Latvijai!/TB/LNNK), savukārt pats Orlovs, kā arī ZZS pārstāvis Jānis Klaužs un Šlesera pārstāvētās PLL deputāts Imants Bekešs balsojumā atturējās.

Saeima šodien nedeva piekrišanu kratīšanas veikšanai deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās. «Par» nobalsoja 35 deputāti, pret – 7, bet 37 deputāti atturējās.

Balsojuma izdruka liecina, ka par atļauju veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietā balsojuši tikai Vienotības un Visu Latvijai!/TB/LNNK deputāti, savukārt vairums Šlesera pārstāvētās Par labu Latviju deputātu, kā arī divi ZZS deputāti - Iveta Grigule un Vitauts Staņa balsojuši pret. Pārējie sēdē klātesošie ZZS un Saskaņas centra deputāti balsojumā atturējās.

Jau vēstīts, ka arī Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ceturtdien neatbalstīja Ģenerālprokuratūras iesniegumu, kurā parlaments lūgs dot piekrišanu kratīšanai opozīcijas deputāta Aināra Šlesera (Par labu Latviju) dzīvesvietā.

Tā dēvētā oligarhu lieta, kuras izmeklēšanu sācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), neizgāzīsies, pārliecināta biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe.

Viņa uzsvēra, ka plānotās izmeklēšanas darbības nekādā mērā neesot saistītas ar gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, jo KNAB neveic politiskas darbības un turas pie sava viedokļa. J.Strīķe arī uzsvēra, ka šogad gaidāmas daudzas politiskas darbības, bet tas nenozīmējot, ka KNAB jāaptur sava darbība.

Preses konferencē tika arī norādīts, ka kratīšanām bija izveidots saraksts ar konkrētiem priekšmetiem un dokumentiem, kas tiek meklēti. Birojs nevarot meklēt tāpēc vien, ka kaut ko vajag meklēt.

Savukārt biroja priekšnieks Normuns Vilnītis atzīmēja, ka par kratīšanām uzzinājis no preses, jo atvaļinājuma laikā atradies ārzemēs. Viņš piebilda, ka viņam neviens neesot zvanījis un prasījis paskaidrojumus par notikušo.

Korupcijas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja pienākumu izpildītāja Juta Strīķe ir noskaidrojusi, ka Ģenerālprokuratūra vērtēs iespējamo informācijas noplūdi par šonedēļ KNAB veiktajām kratīšanām, Db.lv apstiprināja KNAB sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Karlsberga.

Par to, kad un kādā veidā tiks izvērtēta informācijas noplūde, KNAB pārstāvei informācijas neesot.

Jau vēstīts, ka pirms trešdienas rītā KNAB veica kratīšanu pie vairākām augstām amatpersonām, Neatkarīgā Rīta Avīze vēstīja, ka tiek gatavota «skaļa specpoerācija». Tika vēstīts, ka «vairāk nekā nedēļu politiskajās, žurnālistu un citās labi informētās aprindās klejo baumas, ka J. Strīķe gatavo specoperāciju ar kāda smagsvara aizturēšanu».

Kopumā tiesa sankcionējusi 42 KNAB pieteiktas kratīšanas, tai skaitā arī lidsabiedrībā airBaltic, Rīgas Tirdzniecības ostā un Rīgas Domē.

Kratīšana tika veikta Andra Šķēles darbinieka kabinetā, kā arī Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga īpašumos un Ventspils domē.

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūra nosūtījusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai ierosinājumu par pirmstiesas kriminālprocesā slēgtās vienošanās apstiprināšanu krimināllietā, kur apsūdzēta bijusī a/s Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāja Naina Cibuļska.

Prokurore pirmstiesas procesā ar apsūdzēto noslēgusi vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, tomēr, kāds būs sods, pagaidām netiek atklāts.

Jāatgādina, ka viņa apsūdzēta par neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos, nelikumīgām darbībām ar maksāšanas līdzekļiem un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

DB jau vairākkārt ziņojis, ka 2008.gada decembrī aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu tika aizturēta Rīgas Centrāltirgus toreizējā valdes priekšsēdētāja N.Cibuļska. KNAB uzskata, ka viņa savu dienesta stāvokli ilgstoši izmantojusi prettiesisku materiālu labumu gūšanai vairāk nekā 100 tūkst. Ls apmērā. Līdz ar N.Cibuļsku KNAB 2008.gada decembrī apcietināja arī viņas dēlu Artjomu Cibuļsku, bet aizturēja vēl divas personas, no kurām viena bija tirgus jurists Vjačeslavs Mitins.

Kriminālprocesā, kura ietvaros KNAB veica vērienīgas kratīšanas sabiedrībā pazīstamu personu īpašumos, ir kopumā iesaistītas 11 personas, no kurām sešas ir amatpersonas, tā norāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe.

Viņa atzīmēja, ka kopumā šajā lietā iesaistītas 26 komercsabiedrības. KNAB lūgs tiesisko palīdzību piecām ārvalstīm, taču kurām, pagaidām netiek atklāts. J.Strīķe arī uzsvēra, ka veikto 42 kratīšanu laikā izņemti daudzi priekšmeti un dokumenti, kam ir pierādījumu nozīme. Kā arī viņa piebilda, ka izvēlētā biroja stratēģija bijusi pareiza, jo iegūti gan pierādījumi, gan dokumenti.

Jau ziņots, ka KNAB trešdien un ceturtdien veica kratīšanu vairākos uzņēmumos un valsts iestādēs. Kratīšana veikta Ventspils un Rīgas domēs, brīvostas pārvaldē, Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimenei piederošajā īpašumā Puzē, Mediju namā un citviet.

Faktiski visu savu darba mūžu nostrādājis Latvijas drošībsargājošo ieVistu zagļi un cilvēki hūtēsstāžu vadošos amatos, bijušais kriminālpolicijas šefs Aloizs Blonskis ir uzkrājis pamatīgu informācijas bagāžu par bēdīgi slavenajiem reketa laikiem, par savulaik vareno uzņēmumu skumjo likteni, kā arī mūsu politisko un ekonomisko eliti.

Arvien biežāk izskan, ka līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos attiecībā uz noziedzības pieaugumu Latvijā varētu atgriezties deviņdesmito gadu līmenis. Cik lielā mērā varat tam piekrist?

Domāju, ka deviņdesmitie gadi vairs neatgriezīsies – tas viss bija citādāk.

Kādas ir galvenās atšķirības?

Pašreiz Latvija ir neatkarīga valsts Eiropas Savienībā, bet deviņdesmitajos mēs vēl labu laiciņu bijām daļa no Padomju Savienības pat vēl pēc neatkarības atgūšanas.

Daļu pārvadātāju, kam, šogad uzvarot konkursā par tiesībām veikt pasažieru pārvadājumus Latvijā, valsts nākamos divpadsmit gadus garantējusi ienākumus, vieno juridiskas saites.

A/s Liepājas autobusu parks, a/s Nordeka, a/s Rīgas Taksometru parks, SIA Rīgas satiksme, SIA Saldus autobusu parks un Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija 2006. gadā nodibinājuši a/s Starppilsētu līnijas, kuras "uzdevums ir sagatavot materiālus un piedalīties konkursā par tiesībām veikt pasažieru pārvadāšanu LR reģionos saskaņā ar izstrādātiem konkursa noteikumiem".

Plūc laurus

Starppilsētu līniju akcionāri un uzņēmuma amatpersonu pārstāvētas firmas plūca laurus valsts SIA Autotrans­portu direkcija šovasar izsludinātajā konkursā par tiesībām divpadsmit gadus veikt (un iegūt iespaidīgas dotācijas) reģionālos starppilsētu pārvadājumus ar autobusiem, pilnībā iegūstot četras no astoņām konkursā piedāvātajām lotēm (reģionālas starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla daļas) un līdzdarbojoties piektajā.