Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā šodien bijušajam Muitas kriminālpārvaldes vadītājam Vladimiram Vaškevičam par korupcijas noziegumiem piesprieda cietumsodu uz sešiem gadiem, informē tiesā.

V.Vaškevičs pārsūdzēs pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru viņam par korupcijas noziegumiem piespriests cietumsods uz sešiem gadiem, pavēstīja viņa aizstāve Jeļena Kvjatkovska.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturētais Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret 85 372 eiro drošības naudu. Vaškevičs pēc tam aizbrauca uz Austriju, no kuras Latvijā vairs nav atgriezies. Neoficiāli izskanējis, ka pašlaik viņš jau varētu mitināties Krievijā.

KNAB Vaškeviču aizturēja aizdomās par 50 000 eiro kukuļa došanu toreizējam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes direktoram Tālim Kravalim, lai tādā veidā nodrošinātu labvēlīga lēmuma pieņemšanu pret kādu uzņēmumu ierosinātā pārbaudes lietā, kā arī lai netiktu veiktas pārbaudes pret citām konkrētām personām un firmām.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien, iespējams, tehnisku iemeslu dēļ tā arī nesāka videokonferences režīmā ar Austriju skatīt bijušā Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča krimināllietu. Posttraumatiskā sindroma dēļ Vaškevičs pats nevarot iesaistīties tiesas procesā, paziņoja viņa advokāte Jeļena Kvjatkovska.

Videokonference ar Austrijas varasiestādēm bija paredzēta plkst.11, taču pēc aptuveni pusstundu ilgas gaidīšanas tiesai neizdevās sazvanīt Austrijas kompetentās iestādes. Tiesas sēde gan notika, bet videokonferenci tiks mēģināts vēlreiz sarīkot 30.novembrī.

Šodienas tiesas sēdē lietas dalībnieki, ņemot vērā pāris žurnālistu klātbūtni, nedaudz pastrīdējās par to, vai procesu skatīt slēgtā sēdē, ņemot vērā, ka tiesas sēdē klātneesošajam lieciniekam, bijušajam Muitas pārvaldes direktoram Tālim Kravalim piemērota procesuālā aizsardzība. Prokurors Arvis Miglāns iebilda pret procesa skatīšanu atklātā sēdē, bet Vaškeviča advokātei Kvjatkovskai iebildumu nebija. Tiesa savukārt uzskatīja, ka procesu var skatīt atklāti.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 13.oktobrī turpinās uzklausīt lieciniekus kukuļdošanā apsūdzētā bijušā Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča krimināllietā, pastāstīja Vaškeviča advokāte Jeļena Kvjatkovska.

Šodien tiesā turpinājās bijušā Muitas pārvaldes direktora Tāļa Kravaļa pratināšana. Viņu turpinās pratināt arī tiesas procesa beigās.

13.oktobrī plānots pratināt divus lieciniekus - bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Nelliju Jezdakovu un bijušo Muitas kriminālpārvaldes direktoru Ediju Ceipi.

Jau ziņots, ka kukuļdošanas lietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturētais Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret 85 372 eiro drošības naudu.

KNAB Vaškeviču aizturēja aizdomās par 50 000 eiro kukuļa došanu kādai tā brīža VID amatpersonai. Vaškevičs apsūdzēts par kukuļu došanu VID amatpersonai, lai tādā veidā nodrošinātu labvēlīga lēmuma pieņemšanu pret kādu uzņēmumu ierosinātā pārbaudes lietā, kā arī lai netiktu veiktas pārbaudes pret citām konkrētām personām un firmām.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes vadītājs Vladimirs Vaškevičs, kuram Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piemērojis aizdomās turamā statusu, ir pārliecināts, ka skandāls ap KNAB pazudušo naudu ir tikai "aisberga redzamā daļa", raksta laikraksts Telegraf.

"Patlaban likuma sargātāji pamazām kļūst par likuma pārkāpējiem," sacījis Vaškevičs. "Tiem, kam vajag, lai izdara secinājumus no manis sacītā."

Db.lv jau ziņoja, ka Vaškevičs V. Vaškevičam piemērots aizdomās turamā statuss par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonas ienākumu deklarācijā.

V. Vaškevičs uzskata, ka KNAB bija nepieciešams attaisnot manu izsekošanu, kā arī manu, manu radu un draugu telefona sarunu noklausīšanos. "Četru gadu laikā izmeklēšanas laikā KNAB atklājuši tikai pārkāpumus amatpersonas ienākumu deklarācijā," saka V. Vaškevičs.

V. Vaškevičs, norādījis, ka cīnīsies līdz galam, lai "atmaskotu atsevišķu KNAB darbinieku draudzību ar kriminālo aprindu cilvēkiem, kuri jauc savu un valsts kabatu".

Bijušais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas Kriminālpārvaldes priekšnieks Vladimirs Vaškevičs amatpersonas deklarācijās nav norādījis darījumus kopumā par gandrīz 35 000 latu un amatu ārzonas firmā, ziņo Diena.

KNAB: Vaškevičs ieņēmis amatu ārzonas firmāKriminālprocesā noskaidrots, ka V.Vaškevičs, kuram Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) maijā piemēroja aizdomās turamā statusu, laika posmā no 2002. līdz 2007.gadam lietojis finanšu līdzekļus no kādai ārzonas firmai un vienai fiziskai personai piederošajiem banku kontiem, izmantojot uz amatpersonas vārda izdotās kontiem piesaistītās maksājumu kartes.

V. Vaškevičs ar maksājumu kartēm veicis vairākus darījumus, kas pārsniedz 20 minimālās mēneša algas un par kuriem valsts amatpersonas deklarācijās pretēji likuma prasībām nav sniegtas ziņas.

VID Muitas kriminālpārvaldes vadītājs Vladimirs Vaškevičs iesniedzis pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atzīt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) un Ģenerālprokuratūras faktisko rīcību par prettiesisku. Tāpat V. Vaškevics lūdz atcelt arī ģenerālprokurora Jāņa Maizīša lēmumu, ar kuru noraidīta viņa sūdzība par SAB lēmumu anulēt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Db.lv jau ziņoja, ka Ģenerālprokurors Jānis Maizītis pagājušajā nedēļas nogalē publiski paziņoja, ka lietai par V. Vaškeviča pielaides anulēšanu valsts noslēpumam ir pielikts punkts. V. Vaškeviča sūdzība par SAB lēmumu anulēt viņam izsniegto pielaidi valsts noslēpumam tika atzīta par nepamatotu un SAB lēmums atstāts spēkā. J, Maizītis arī norādīja, ka šis lēmums ir galīgs un nepārsūdzams. Tomēr V. Vaškevičs ir atradis iespēju cīnīties par savu taisnību, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā.

Pieteikumā tiesai V. Vaškevičs norādījis konkrētas prasības – ierosināt administratīvo lietu, atzīt ģenerālprokurora faktisko rīcību par prettiesisku un atcelt 11. septembrī pieņemto lēmumu par speciālās atļaujas anulēšanu.

Administratīvā rajona tiesa atteikusies pieņemt izskatīšanai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča sūdzību, kurā viņš apstrīd lēmumu par pielaides anulēšanu valsts noslēpumam, ziņo Diena.Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks Vladimirs Vaškevičs

Tiesas priekšsēdētājas palīdze Evita Elliņa Dienai norādīja, ka pieteikums nav pieņemts, jo šis strīds nav izskatāms Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Par šo lēmumu V. Vaškevičs desmit dienu laikā var iesniegt blakussūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Db.lv jau ziņoja, ka V. Vaškevičs iesniedzis pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atzīt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) un Ģenerālprokuratūras faktisko rīcību par prettiesisku. Tāpat V. Vaškevics lūdz atcelt arī ģenerālprokurora Jāņa Maizīša lēmumu, ar kuru noraidīta viņa sūdzība par SAB lēmumu anulēt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Polijas pretkorupcijas dienesta un Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kopīgas starptautiskas izmeklēšanas ietvaros Rīgā aizturēti cilvēki, kas palīdzējuši slēpt kukuli 800 000 eiro apmērā, teikts Polijas pretkorupcijas dienesta paziņojumā.

Paziņojumā norādīts, ka Rīgā KNAB aizturējis četrus cilvēkus, starp kuriem ir persona, kura vietējā sabiedriskā transporta kompānijā SIA «Rīgas satiksme» (RS) ir atbildīga par konkursiem, un cilvēki, kuri palīdzēja slēpt 800 000 eiro kukuli.

Polijas pretkorupcijas dienesta iegūtā informācija liecina, ka šai naudai bija jābūt maksājumam, finansiālam labumam par līguma izkārtošanu par teju 200 autobusu un trolejbusu piegādi Rīgai. Konkursus 2013.-2016.gadā organizēja RS.

Kā pavēstīja Polijas pretkorupcijas dienesta pārstāvis Bjalistokas pilsētā, šie 800 000 eiro bija jāmaksā mazās daļās, maskējot tos kā maksājumus par fiktīviem konsultāciju pakalpojumiem caur virkni filiāļu Latvijā, Kiprā, Honkongā un Ķīnā, pirms tie nonāktu Rīgā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav guvis apstiprinājumu aplokšņu algu maksāšanai partijas "Vienotība" birojā, kā arī iespējamām nelikumībām saistībā ar uzņēmuma "SOAAR" veidoto vēlēšanu sistēmu izmantošanu, tomēr konstatējis nebūtiskus pārkāpumus, par ko piemērots administratīvais sods.

LETA jau rakstīja, ka bijušais "Vienotības" biroja darbinieks Normunds Orleāns vērsās tiesībsargājošajās iestādēs, apgalvojot, ka politiskais spēks viņam un vēl vismaz desmit biroja darbiniekiem maksājis tā sauktās aplokšņu algas.

Neminot personas vārdu, KNAB aģentūrai LETA pavēstīja, ka, pamatojoties uz 11 privātpersonu iesniegumiem, veica resorisko pārbaudi par iespējamām pretlikumībām partijas "Vienotība" un partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) finansiālās darbības nodrošināšanā.

KNAB nav guvis apstiprinājumu nelikumīgai politisko organizāciju finansēšanai lielos apmēros vai citām noziedzīgām darbībām, par kurām paredzēta kriminālatbildība.

No 29. septembra Vladimirs Vaškevičs pārraudzīs ar VID funkciju optimizāciju, stratēģisko projektu īstenošanu un kvalitātes vadības sistēmas ieviešanu saistīto uzdevumu izpildi.

Ar VID ģenerāldirektora Dz. Jakāna 24. septembra rīkojumu šonedēļ V. Vaškevičs no VID ģenerāldirektora vietnieka vietas izpildītāja, VID Muitas kriminālpārvaldes direktora amata pārcelts VID ģenerāldirektora vietnieka amatā.

V. Vaškeviča pārcelšana veikta, izvērtējot V. Vaškeviča praktisko pieredzi un profesionālās iemaņas vadības darbā, kā arī saskaņā ar likuma „Par valsts noslēpumu” 13. panta pirmo, otro, trešo un ceturto daļu, likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 27. pantu un Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo, otro, trešo un ceturto daļu, pamatojoties uz Satversmes aizsardzības biroja direktora 2008. gada 24. jūlija lēmumu, ar kuru anulēta VID Muitas kriminālpārvaldes direktoram Vladimiram Vaškevičam izsniegtā speciālā atļauja pieejai valsts noslēpuma objektiem, tādējādi iestājoties nosacījumam, ka V.Vaškevičs neatbilst ieņemamajam amatam, kas saistīti ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību, ņemot vērā Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras 2008. gada 15. septembra vēstulē „Par V. Vaškeviča ģenerālprokuroram adresētās sūdzības izskatīšanu” norādīto.

Krimināllietā par atkārtoti norādītām nepatiesām ziņām valsts amatpersonu ienākumu deklarācijā apsūdzētais bijušais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks Vladimirs Vaškevičs no pirmdienas devies atvaļinājumā un atbildi par to, vai pieņems finanšu ministra piedāvāto vecākā eksperta amatu Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu politikas departamentā nav sniedzis.

To viņš solījis izdarīt, tiklīdz atgriezīsies no atvaļinājuma, Dienu informēja FM preses pārstāvis Aleksis Jarockis.

V.Vaškevičam par ministra piedāvājumu bija jāizlemj, jo viņš aizvadītajā piektdienā noslēdzis slimības lapu. Amata viņa iepriekšējā darba vietā VID V.Vaškevičam vairāk nav, jo pērn oktobra beigās, īstenojot VID reorganizāciju, to likvidēja.

V.Vaškevičs ne uz Dienas zvaniem, ne īsziņām pirmdien neatbildēja. Laikraksts Diena iepriekš vēstīja, ka jau piektdien ieradies pie VID vadītāja pienākumu izpildītājas Nelijas Jezdakovas. V.Vaškevičs viņai apjautājies par savas karjeras tālākajām iespējām, kā arī interesējies, vai var doties atvaļinājumā.

Nav iespējams solīt, ka turpmāk vairs nenotiks informācijas noplūdes no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), norāda biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.

Viņš uzsvēra, ka tiek darīts viss, lai uzlabotu informācijas aprites drošību un nepieļautu informācijas noplūdi ārpus biroja, taču pastāvot cilvēciskais faktors. Cilvēki mēdzot rīkoties dažādi. Viņš darīšot visu iespējamo, lai veicinātu informācijas noplūžu izskaušanu.

Streļčenoks Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā 900 sekundes skaidroja, ka iepriekšējā KNAB vadītāja Normunda Vilnīša laikā, kontroles mehānisms ticis sagrauts. Birojam piešķirts daudz mazāk līdzekļu, kas būtu nepieciešami drošības pasākumu uzlabošanai.

Streļčenoks uzsvēra, ka birojā strādā godīgi cilvēki, kuri darbojas sabiedrības labā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sadarbojas ar noziedzniekiem, intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes vadītājs Vladimirs Vaškevičs.

"Jau sākot manis vajāšanu, KNAB balstījās uz agrāk tiesātā Raimonda Štālberga liecībām. Tajā pašā laikā R. Štālbergs, izrādās, esot saistīts ar manas automašīnas dedzināšanu, kas to lai zina – varbūt arī ar manis noslepkavošanas mēģinājumu. Konkrēti KNAB darbinieki saistīti ar noziedzīgajām aprindām. Viens no šīm aprindām ir R. Štālbergs," norāda V. Vaškevičs.

Viņš arī uzsver: "Tā visatļautība, kādā pēdējos gadus dzīvojis KNAB, tā gaisotne, nekontrolējamība ir novedusi pie tā, ka ir darbinieki, kas jau paši domā kā noziedznieki un arī rīkojas kā noziedznieki. Jau pirms pusotra gada teicu, ka KNAB tiek zagta nauda, bet tolaik tas izklausījās neticami. Laiks parādīja, ka man bija taisnība, un laiks parādīs, ka man ir taisnība arī tajā, ko saku pašlaik."

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks savas vietnieces Jutas Strīķes pagājušā gada darbu novērtējis ar zemu līmeni, lai gan tikpat lielu kritiku izpelnījušās vēl divas vadošas KNAB amatpersonas, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Visas trīs amatpersonas, kuras jau ilgstoši strādā KNAB, pārmetumus noliedz un vadības rīcībā saskata bosinga un mobinga pazīmes.

Streļčenoks veicis novērtējumu Strīķei un Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai Ilzei Draveniecei, bet Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāju Diānu Kurpnieci vērtēja Streļčenoka kādreizējā priekšniece un pašreizējā KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča, kuru pagājušā gada vasarā amatā iecēla Streļčenoks vienpersoniski.

Strīķe un Kurpniece novērtētas ar D līmeni, kas nozīmē, ka darba izpilde tikai atsevišķās jomās sasniedz prasības attiecīgajā nozarē un darba izpildē nepieciešami uzlabojumi. Savukārt Draveniece novērtēta ar E līmeni, kas nozīmē, ka viņas darba izpilde nesaskan ar prasībām attiecīgajā nozarē, visās jomās nepieciešami būtiski un tūlītēji uzlabojumi.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ir veiktas strukturālas izmaiņas, kuru ietvaros ir likvidēta kāda vārdā nenosaukta nodaļa un vairākas amata vietas, bet tā vietā izveidota Informācijas analīzes nodaļa, kas veiks analītisko funkciju.

Kā teikts KNAB paziņojumā, reorganizācijas mērķis esot optimizēt KNAB struktūru un padarīt efektīvāku funkciju izpildi. Ar izmaiņām tikšot stiprināts KNAB analītiskais darbs.

Nodaļu, kas tiks likvidēta, un atlaižamos darbiniekus KNAB nenosauc, vien informējot, ka tos KNAB darbiniekus, kuru amati tiks likvidēti, vērtēs speciāla komisija, kas izvērtēs šo cilvēku atbilstību jaunizveidoto amatu prasībām. Šī komisija tiks izveidota ar KNAB priekšnieka rīkojumu. Likvidētas tiekot ar likvidējamo nodaļu funkcionāli saistītās amata vietas.

Reorganizācija tiek pamatota ar Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vakar akceptēto jauno KNAB reglamentu, balstoties uz kuru KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks izdevis rīkojumu par izmaiņām KNAB struktūrā, darbinieku sarakstā un amatu sarakstā.

Ar pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) saistītā krimināllieta, kurā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šajās dienās veicis procesuālās darbības, ir par pašvaldības uzņēmuma iepirkumiem, un tajā aizturētas kopumā astoņas personas - sešas Latvijā, bet divas Polijā.

Kā teikts KNAB izplatītajā paziņojumā, otrdien, 11.decembrī, kriminālprocesa gaitā KNAB veica neatliekamās procesuālās darbības, tajā skaitā vairāk nekā 30 kratīšanas.

Patlaban kriminālprocesā notiek aktīvs izmeklēšanas darbs, kurā KNAB sadarbojas arī ar ārvalstu partnerdienestiem, tai skaitā ar Polijas pretkorupcijas dienestu (CBA). Latvijā aizturētas sešas personas, Polijā - divas personas, informē KNAB.

Biroja veikto procesuālo darbību mērķis esot izmeklēt iespējamo noziedzīgo nodarījumu, lai vainīgās personas likumā noteiktajā kārtībā tiktu sauktas pie atbildības par nozieguma izdarīšanu.

Detalizētāku informāciju par konkrēto kriminālprocesu KNAB sola sniegt, līdzko tas būs iespējams, nekaitējot izmeklēšanas interesēm. KNAB uzsver, ka izmeklēšanas intereses ir svarīgas ne tikai birojam, bet arī visai sabiedrībai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ierosinājis saukt pie kriminālatbildības bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas Kriminālpārvaldes direktoru Vladimiru Vaškeviču.

KNAB izmeklētājs nosūtījis prokuratūrai kriminālprocesa materiālus, aicinot saukt bijušo Muitas Kriminālpārvaldes vadītāju pie kriminālatbildības saistībā ar nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijās un neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos, Db informēja KNAB.

Db.lv jau vēstīja, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūti dokumenti, kas liecina, ka V. Vaškevičs ir ieņēmis amatu kādā ārzonas firmā, kuras kontam piesaistīto kompānijas maksājumu karti lietojis no 2002.gada.

KNAB informē, ka VID amatpersona, no 2002. līdz 2007.gadam lietojot finanšu līdzekļus no ārzonas firmai un kādai fiziskai personai piederošajiem banku kontiem, piedalījusies tai ar likumu aizliegtos darījumos, piedevām amatpersonas deklarācijās noklusējusi ziņas par ievērojamiem ienākumiem.

Nesaskatot nozieguma pazīmes, prokuratūra izbeigusi iepriekš Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu pret bijušo Rīgas domes priekšsēdētāju Oļegu Burovu (GKR), kā arī bijušajām Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) amatpersonām, noskaidroja aģentūra LETA.

Šajā lietā gada sākumā prokuratūrā apsūdzības bija celtas Burovam un nu jau vairs neeksistējošā Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) amatpersonām - biroja valdes locekļiem Ievai Lasmanei un Jānim Jenzim, kā arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas toreizējam prezidentam Jānim Pinnim.

KNAB aģentūrai LETA teica, ka birojs nav informēts par prokuratūras argumentiem krimināllietas izbeigšanai. Kamēr KNAB nav iepazinies ar prokuratūras lēmumu, iestāde plašākus komentārus nesniedza.

Prokuratūra piektdien paziņojumā presei raksta, ka KNAB par dokumentu viltošanu mantkārīgā nolūkā bija rosinājis sākt kriminālvajāšanu attiecībā pret vienu toreizējo Rīgas pilsētas pašvaldības amatpersonu, diviem nodibinājuma valdes locekļiem par iepriekšminētā noziedzīgā nodarījuma organizēšanu, atbalstīšanu un vienu biedrības pārstāvi par iepriekšminētā noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien piemēroja apcietinājumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētajam uzņēmējam Mārim Martinsonam.

Apcietinājums Martinsonam piemērots kā drošības līdzeklis. Šo tiesas lēmumu vēl ir iespējams pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Pēc tiesas sēdes Martinsons atteicās sniegt jebkādus komentārus žurnālistiem. Arī Martinsona advokāti Didzis Vilemsons un Aivars Purmalis atteicās no komentāriem.

Kā ziņots, Martinsonu KNAB aizturēja otrdien, un vēl trešdien no rīta puses uzņēmējs atradās KNAB telpās.

Otrdien KNAB aizturēja arī «Rīgas satiksmes» (RS) Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, apstiprināja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Saskaņā ar KNAB sniegto informāciju, novembrī sāktā kriminālprocesā saistībā ar RS veiktajiem iepirkumiem otrdien veiktas neatliekamās procesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā 30 kratīšanas, un aizturētas kopumā astoņas personas - sešas Latvijā, bet divas Polijā.

Vakardienas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktā kratīšana ar Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic saistītajos uzņēmumos bija «totāli lieka», komentējot 26. septembra notikumus, norāda airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

«Mani mazliet pārsteidz, ka KNAB veica tādu kratīšanu, un mani pārsteidz, kādus dokumentus viņi apskatījās, jo tie līgumi, ko viņi skatījās, tika auditēti no KPMG, no valdības nolīgtiem konsultantiem... Prudentia. Tādēļ mani nedaudz pārsteidz, ka tos pašus līgumus vēlreiz gribēja skatīt. Ja es nemaldos arī KNAB šie dokumenti jau agrāk bija aizsūtīti, tādēļ man liekas, ka šis patiešām nu gan bija totāli lieki,» intervijā Latvijas Radio sacīja B. Fliks.

Viņš arī norādīja, ka bankas ir garantējušas Baltijas aviācijas sistēmu (BAS) ieguldījumu airBaltic pamatkapitālā. Tas gan vēl esot jāparaksta vienam no airBaltic mazākuma akcionāru patiesajiem labuma guvējiem Andrejam Rudeško.

Saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumiem Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) nolēmis atstādināt no amata RS vadītāju Leonu Bemhenu, trešdien žurnālistiem paziņoja Ušakovs.

Pēc Ušakova rīcībā esošajām ziņām, Bemhenam nekāds statuss sāktajā kriminālprocesā nav piemērots, tai skaitā viņam nav piemērots arī liecinieka statuss. To Rīgas mēram esot apliecinājis pats Bemhens.

Domes priekšsēdētājs skaidroja, ka, pieņemot lēmumu atstādināt Bemhenu no amata, viņš pamatā vadījies no ziņām, kas izskanējušas plašsaziņas līdzekļos. No KNAB Ušakovs nekādu informāciju par sākto kriminālprocesu pagaidām neesot saņēmis.

Rīgas mērs skaidroja, ka Bemhens paliek RS valdē, bet no uzņēmuma vadītāja amata ir «atcelts vismaz uz izmeklēšanas laiku». Tikmēr Bemhena pienākumus turpinās pildīt uzņēmuma valdes loceklis Andrejs Požarnovs, aģentūra LETA noskaidroja pašvaldībā.

Piecu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodaļu vadītāji nosūtījuši vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), kurā aicina nekavējoties izveidot komisiju, kas izvērtētu iemeslus KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka atbrīvošanai no amata.

KNAB nodaļu vadītāji uzskata, ka Streļčenoks nodarbojas ar mērķtiecīgu destruktīvu tirāniju.

Vēstuli premjeram, bijušā KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova vadītajai Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijai un ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram parakstījuši Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore, Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, Operatīvo pasākumu nodaļas vadītājs Jānis Circens, Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece un Iekšējās drošības nodaļas vadītāja Sanita Zandersone-Reisa.

Aģentūras LETA rīcībā esošajā vēstulē KNAB nodaļu vadītāji velta kritiku KNAB vadītājam. Viņi ar pilnu pārliecību apgalvo, ka Streļčenoks izmanto viņam ar likumu piešķirto varu, tādējādi destruktīvi dezorganizējot KNAB darbu.

Ja esi saskāries ar iespējamu korupciju, tad tagad ir ātrs, ērts un drošs veids saziņai ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Jaunā ziņošanas platforma un tās mobilā lietotne “Ziņo KNAB!” gan nodrošina anonimitātes iespēju, gan ļauj sekot līdzi iesniegtās informācijas virzībai. Tas nozīmē, ka nav obligāti jāraksta oficiāli iesniegumi vai jāsūta vēstules – pietiek ievadīt nepieciešamo informāciju ziņošanas platformas vai lietotnes lauciņos.

Aptauju dati par korupcijas uztveri liecina, ka 61 % Latvijas iedzīvotāju, saskaroties ar korupciju, ir gatavi par to ziņot. Tajā pašā laikā 42 % ir gatavi ziņot tikai tad, ja tiek nodrošināta viņu anonimitāte. Atbildot uz sabiedrības pieprasījumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izveidojis jaunu ziņošanas platformu un tās mobilo lietotni “Ziņo KNAB!”, kas piedāvā iespēju saglabāt ziņotāja anonimitāti un sazināties ar atbildīgo KNAB amatpersonu.

Nevēlies rakstīt iesniegumu? Izvēlies ”Ziņo KNAB!”

“Ziņo KNAB!” ir iekļauti divi ziņošanas veidi – pārkāpuma ziņojums par korupciju, kurā ietverta anonimitātes iespēja, un trauksmes cēlēja ziņojums. Visiem iesniegtajiem ziņojumiem tiek piešķirti unikāli identifikācijas numuri, kas dod iespēju sekot līdzi iesniegtās informācijas virzībai un nepieciešamības gadījumā ar sarakstes starpniecību iesniegt papildu ziņas vai precizējumus atbildīgajai KNAB amatpersonai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) otrdien sācis kratīšanas vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Viena no būvfirmām, kurā KNAB veic procesuālās darbības, ir «Rere Group», apstiprināja «Rere Group» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

«Jā, varu apstiprināt, ka KNAB darbinieki atrodas biroja ēkā un veic savu darbu, uzdod jautājumus. Man viņi neko nav jautājuši, tāpēc nezinu, ar ko šīs darbības ir saistītas,» sacīja Āboltiņš-Āboliņš.

Būvfirmās «Skonto būve», «Latvijas energoceltnieks», «LNK Industries», «Velve», «Moduls Engineering» un «Binders» aģentūrai LETA sacīja, ka KNAB darbinieki uzņēmumā otrdien nav bijuši.

Vienlaikus būvfirmas «Merks» valdes priekšsēdētāja Oskara Ozoliņa mobilais tālrunis ir izslēgts, un neoficiāla informācija liecina, ka KNAB veic procesuālas darbības «Merks». Arī būvfirmas «Abora» valdes priekšsēdētāja Jura Kravaļa mobilais tālrunis ir izslēgts.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien veic procesuālas darbības arī būvfirmā SIA «Merks», apstiprināja «Merks» pārstāvis Jānis Lievītis.

«Šobrīd varam apstiprināt, ka valsts institūciju pārstāvji šodien ieradās «Merks» birojā un runā ar valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu. Tā kā šī saruna vēl nav beigusies, neko vairāk nevaram pateikt,» sacīja Lievītis.

Savukārt ar «Merks» mātesuzņēmumu - Igaunijas kompāniju «Merko Ehitus» neviens no Latvijas iestāžu pārstāvjiem nav sazinājies, sacīja «Merko Ehitus» komunikācijas vadītāja Merita Kullasepa.

Jau vēstīts, ka KNAB otrdien sācis kratīšanas vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Viena no būvfirmām, kurā KNAB veic procesuālās darbības, ir «Rere grupa», apstiprināja «Rere grupas» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.