Jaunākais izdevums

Palielinot teātra pamatkapitālu, Kultūras ministrija (KM) piešķīrusi Dailes teātrim finansējumu 8,3 miljonu eiro apmērā, deleģējot atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, liecina abu pušu noslēgtais līgums, kas pieejams teātra tīmekļvietnē.

3,7 miljoni eiro Dailes teātrim piešķirti, pamatojoties uz likumu par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru trīs gadiem, tostarp 40 236 eiro paredzēti minimālās algas palielināšanai šogad līdz 700 eiro, 132 573 eiro paredzēti, lai nodrošinātu aktieru amatalgu ne mazāk kā 1593 eiro, 192 491 eiro paredzēti, lai no gada sākuma nodrošinātu konkurētspējīgu valsts teātru darbinieku atalgojumu, palielinot pārējiem darbiniekiem mēneša atalgojumu vidēji līdz 6%. Tāpat 66 281 eiro paredzēti Dailes teātra dārza uzturēšanai un apskaņošanas tehnikai, 31 020 eiro iezīmēti dienas naudu izmaksu segšanai izrādes "Rotkho" viesizrādēm Odeon teātrī Parīzē, Francijā.

4,5 miljoni eiro teātrim piešķirti, pamatojoties uz likumu par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru trīs gadiem, tai skaitā 78 598 eiro paredzēti telpu nomas izdevumu segšanai Valmieras drāmas teātra viesizrāžu nodrošināšanai Dailes teātrī. Savukārt 4,4 miljoni paredzēti teātra pamatkapitāla palielināšanai, lai nodrošinātu teātra Mazās zāles pārbūves projektu un iegādātos pamataprīkojumu.

Dailes teātrī šogad plānoti deviņi jauniestudējumi, no kuriem trīs būs paredzēti bērniem un jauniešiem vecumā līdz 17 gadiem. Iecerēts, ka teātrī taps viens oriģināldramaturģijas iestudējums. 2024.gadā Dailes teātris plāno izrādīt 244 izrādes, kuras apmeklēs ne mazāk kā 119 867 skatītāju. Ārvalstīs Dailes teātris plāno izrādīt ne mazāk kā 12 izrādes, iecerēts īstenot ne mazāk kā piecus starptautiskās sabiedrības projektus. Teātris prognozē, ka pašu ieņēmumiem šogad sasniegs 4,3 miljonus eiro.

LETA jau rakstīja, ka pērn valdība nolēma palielināt Dailes teātra pamatkapitālu, ieguldot tajā 4,4 miljonus eiro, lai nodrošinātu teātra Mazās zāles pārbūves projekta īstenošanu un iegādātos pamataprīkojumu.

Kultūras ministrija (KM) aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka Mazā zāle sākotnēji tā bija paredzēta tikai teātra mēģinājumiem, kā arī kongresiem un atpūtas telpām Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas vadības nomenklatūrai. Telpas ir gan morāli, gan fiziski nolietotas un to pilnvērtīgai izmantošanai nepieciešama mūsdienu teātra auditorijai un teātra darbībai atbilstoša pārbūve un remontdarbi.

KM uzsvēra, ka Dailes teātra Mazās zāles un Mēģinājumu zāles pārbūve būtiski uzlabos skatītāju ērtības, redzamību, dzirdamību, gaisa apmaiņu un palielinās vietu skaitu no 150 uz 350. Dailes teātra Mazā zāle kļūs par Jauno zāli un iegūs funkcionālu balkonu. Tāpat tiks arī modernizēta skatuve un atrisināta problēma ar līdz šim neesošo dūmu novadīšanas sistēmu, kas kādā brīdī var draudēt ar zāles slēgšanu, jo ventilācijas un dūmu novadīšanas sistēmas vairs neatbilst prasībām.

Pārbūves projekts paredz darbus vairākos virzienos, proti, pazemināt esošās Mazās zāles grīdu, lai panāktu labāku skatuves redzamību, palielinātu skatītāju ietilpību zālē, iegūstot divu līmeņu augstuma telpu ar balkonu, kā arī paaugstinātu skatuves telpas augstumu, ļaujot režisoriem un aktieriem izmantot Mazo zāli kā pilnvērtīgu moderna teātra sastāvdaļu. Telpu pārbūves redzējums ir ļāvis domāt arī par jaunu un plašu mēģinājumu zāli. Esošās neērtās un padomju laikā būvētās 3. un 4.stāva mēģinājumu telpas tiktu apvienotas vienā plašā un mūsdienīgā spēles laukumā, kur varētu notikt arī mazākas formas izrādes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

VK: KM kapitālsabiedrības bijušas dāsnas reprezentācijas biļešu piešķiršanā

LETA,31.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrības bijušas dāsnas reprezentācijas biļešu piešķiršanā - analizētie dati liecina, ka 2022.gadā reprezentācijas nolūkiem piešķirtas biļetes 371 959 eiro vērtībā, ceturtdien diskusijā norādīja Valsts kontroles (VK) padomes locekle Inga Vilka.

Viņa uzsvēra, ka rekordisti šādu bezmaksas biļešu piešķiršanā bija Dailes teātris, novirzot šim mērķim biļetes 87 393 eiro vērtībā, savukārt, piemēram, Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) reprezentācijas nolūkiem šādas biļetes praktiski nav piešķīris. Mazāk naskas kapitālsabiedrības bijušas biļešu novirzīšanai labdarībai un atlaižu piemērošanā dažādām mērķgrupām - skolēniem, pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm.

Vilka atzīmēja, ka nesen Valsts kontrole publicēja revīzijas ziņojumu par 2018.gadā noslēgtās revīzijas ieteikumu ieviešanu. Viņa klāstīja, Valsts kontrole nerevidēja KM kapitālsabiedrības, bet analizēja un vērtēja KM darbību un pieejamos datus par kapitālsabiedrībām, pieprasot atsevišķu informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dailes teātra pašreizējais vadītājs Juris Žagars piedalīsies Kultūras ministrijas (KM) izsludinātajā konkursā uz teātra valdes locekļa amatu, aģentūrai LETA apstiprināja teātra vadītājs, kura pilnvaru termiņš noslēdzas nākamā gada 1.martā.

Žagara ieskatā, tā ir pareiza un normāla prakse, ka ik pēc pieciem gadiem, tuvojoties esošā valdes locekļa pilnvaru termiņa beigām, KM sludina jaunu konkursu, nevis automātiski pagarina esošā valdes locekļa darba termiņu.

"Iespējams, tā vajadzētu darīt visās valsts kapitālsabiedrībās, neļaujot esošajiem valdes locekļiem "iesēdēties". Tomēr ir jāiespringst, lai atkal pierādītu savas tiesības būt iestādes vadītājam arī uz nākošo termiņu," uzsvēra Dailes teātra vadītājs.

Žagars piebilda, ka par plānotajiem darbiem detalizētāk rakstīs pieteikumā ministrijai. Viņš uzsvēra, ka nav viens. Runa ir par komandu, ko veido mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs un vadība. Žagars apliecināja, ka teātrim ir plāns nākamajiem pieciem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdība atbalsta valsts pamatbudžeta bāzes izdevumus 2025.gadam 12,195 miljardu eiro apmērā

LETA,20.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras drāmas teātra vērienīgie pārbūves darbi strauji tuvojas noslēgumam. Šobrīd gandrīz 95% no projektā paredzētajiem darbiem ir paveikti, un teātris jau septembrī sagaidīs savus apmeklētājus atjaunotajās telpās, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Teātrim veikti būtiski uzlabojumi, kas skar ne tikai estētiskos un arhitektoniskos aspektus, bet arī tehnisko un energoefektivitātes nodrošinājumu. Administratīvās ēkas modernizācijas darbi ir pabeigti - izvietotas jaunas inženiertehniskās komunikācijas, veikta grīdu, sienu, durvju, griestu izbūve un apdare, kā arī izbūvēti trīs lifti. Ēkas pārējās daļas renovācija norit pilnā sparā. Tiek veikti izbūvēto inženiertehnisko sistēmu un komunikāciju testēšanas darbi, kā arī sienu, grīdu un griestu izbūve un apdare, savukārt ēkas priekšpagalmā gar Lāčplēša ielu aktīvi norisinās labiekārtošanas darbi. Svarīgs solis bija liftu izbūve, kas nodrošinās piekļuvi teātrim arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem,” norāda J. Gavrilova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Endziņš: Valdības piedāvātās nodokļu izmaiņas neveicinās straujāku ekonomikas izaugsmi

LETA,22.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošās koalīcijas piedāvātās nodokļu izmaiņas, kuras izskatās pēc politiskas vienošanās, noteikti neveicinās straujāku Latvijas ekonomikas izaugsmi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pēc viņa teiktā, valdība vienlaikus apgalvo, ka grib veicināt uzņēmējdarbību, bet tajā pašā laikā "uzkrāmē" uzņēmējdarbībai papildu nodokļus. "Nu vai tad tā mēs varam veicināt uzņēmējdarbību?" retoriski vaicāja Endziņš.

LTRK vadītājs arī norādīja uz valdības deklarācijā iepriekš pausto apņemšanos veicināt pāreju uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, taču tagad valdošā koalīcija tieši šādiem uzņēmumiem gribot palielināt nodokļu slogu, un tas Endziņam šķiet neloģiski.

Uzņēmēju organizāciju arī neapmierinot valdības vēlme samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmi, jo tas būtu tikai īstermiņa ieguvums, bet ilgtermiņā tas negatīvi atspēlētos uz pensijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 2023.gada divpadsmit mēnešu finanšu pārskata datiem VNĪ apgrozījums pārsniedzis budžeta plānu par 3%, savukārt tīrās peļņas ieņēmumi pārsnieguši budžeta plānu par 12%, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

2023.gada finanšu pārskats parāda nelielu apgrozījuma samazinājumu un tīrās peļņas kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, tomēr būtiski, ka rezultāti pārsniedz budžeta plānu. Apgrozījums 2023.gadā ir 46 miljoni eiro, kas pārsniedz budžeta plānu par 3%. Savukārt neauditētā tīrā peļņa 2023.gadā ir sasniegusi 1,805 miljonus eiro, kas budžeta plānu pārsniedz par 12%, bet ir 59% samazinājums salīdzinot ar 2022.gada rezultātiem, kad tīrā peļņa bija 4,39 miljoni eiro. EBITDA pērnā gada divpadsmit mēnešos sasniedzis 16,7 miljonus eiro.

"Prognozējām apgrozījuma un tīrās peļņas kritumu, bet rezultāti izrādījušies optimistiskāki, nekā plānojām. Ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko un ekonomisko situāciju, būtiski saglabāt mūsu stratēģisko virzību un koncentrēties uz efektivitāti un ilgtspējīgu attīstību. Šogad turpināsim uzņēmuma attīstību ar mērķi nodrošināt stabilu un ilgtspējīgu īpašumu pārvaldību un projektu attīstību," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzticēto valstij nozīmīgo attīstības un uzturēšanas projektu skaits un investīciju apjoms 2023.gada laikā audzis par 17% - no 88 projektiem 355 miljonu apmērā gada sākumā līdz 2024.gadā īstenošanā esošiem 110 projektiem, kopējām investīcijām sasniedzot 410 miljonus eiro.

Uzņēmuma apgrozījums 2023.gadā sasniedzis 46,02 miljonus eiro, saglabājot to 2022.gada līmenī.

VNĪ vadībā pērn pabeigti ēku uzturēšanas projekti 2,16 miljonu eiro vērtībā un attīstības projekti 48,08 miljonu eiro vērtībā - Rīgas pils konventa atjaunošana, Dailes teātra skvēra labiekārtošana, Latvijas Leļļu teātra rekonstrukcija, Latvijas Republikas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā ēkas atjaunošana Briselē, kā arī Latvijas-Baltkrievijas robežas žoga sauszemes žoga posms 112 km garumā.

Patlaban viena no uzņēmuma prioritātēm ir Latvijas - Baltkrievijas un Latvijas - Krievijas ārējās robežas žoga un infrastruktūras izbūve. Robežas žogu ar Krieviju prioritārajos posmos plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām, taču atsevišķu, īpaši sarežģīto posmu izbūve (~28 km) turpinās vēl 2025.gadā. Baltkrievijas pusē robežas žoga būvniecība atlikušajā daļā gar publiskajām upēm tiks pabeigta līdz jūlija beigām. Finiša taisnē ir arī tādi VNĪ vadībā īstenoti projekti kā Valmieras drāmas teātra pārbūve un energoefektivitātes uzlabošana, kultūras un radošo industriju atbalsta centra TAB FAB izveide Miera ielā 58a, Rīgā, Prototipēšanas darbnīca "Riga Makerspace", A. Briāna ielā 13, kā arī Rakstniecības un mūzikas muzeja mājvieta Mārstaļu ielā 6, Rīgā, kur būvdarbus plānots noslēgt līdz rudenim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Koka grīdas – nišas produkts ar augstu Latvijas specializāciju pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,25.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ceturtdien atbalstīja izmaiņas darbaspēka nodokļos, kuras paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kompensējot to ar akcīzes nodokļa un dažu citu nodokļu paaugstināšanu.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.-2027.gadā piedāvātās nodokļu izmaiņas sagatavotas atbilstoši Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes konceptuāli atbalstītajam nodokļu pārskatīšanas scenārijam.

Darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro, norāda FM.

Ministrijā skaidro, ka piedāvātais scenārijs vienkāršo nodokļu sistēmu un līdz ar darbaspēka nodokļu samazināšanu veicinātu privāto patēriņu un investīcijas. Vienlaikus izstrādātās izmaiņas izlīdzinātu Latvijas darbaspēka izmaksu konkurētspēju Baltijas līmenī, un atstātu papildu finansējumu uzņēmumiem tālākām investīcijām un veicinātu ekonomikas izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Līdz 2026.gadam plānots izbūvēt satiksmes pārvadu no Tvaika ielas uz Kundziņsalu

Db.lv,01.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban norit pilna apjoma būvniecība satiksmes pārvadā no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, un plānots, ka pārvads tiks nodots ekspluatācijā 2026.gada sākumā.

"Rīgā osta un rūpnieciskās teritorijas bija un būs, taču iepriekš nav bijis padomāts par apvedceļu, pa kuru novirzīt kravas transportu, kas ir pilsētas ekonomikas asinsrites neatņemama sastāvdaļa. Satiksmes pārvads uz Kundziņsalu kopā ar Austrumu maģistrāli un Daudersalas pārvadu ir daļa no Rīgas iekšējā apvedceļa, kas ļauj novirzīt kravas transportu prom no pilsētas centra, lai tas būtu ērtāks un patīkamāks cilvēkiem dzīvošanai, darbam, atpūtai un citām ikdienas gaitām. Turklāt, uzbūvējot šo pārvadu, pilsētai pavērsies jaunas iespējas piesaistīt investorus ar patiešām lieliem biznesa plāniem. Priecē, ka būvnieki strādā ļoti intensīvi - plāns uzbūvēt pārvadu nākamā gada laikā ir ambiciozs, bet, izskatās, ka varētu būt arī īstenojams," pauda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad janvārī iekasēti 1,292 miljardi eiro, kas ir par 29,3 miljoniem eiro jeb 2,2% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2023.gada janvāri nodokļu ieņēmumi šogad janvārī pieauguši par 24,2 miljoniem eiro jeb 1,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2024.gada janvārī veidoja 1,225 miljardus eiro, kas ir par 27,3 miljoniem eiro jeb 2,2% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 1,013 miljardus eiro, kas ir par 37,5 miljoniem eiro jeb 3,6% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 211,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,3 miljoniem eiro jeb 5,1% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad janvārī bija 66,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,9 miljoniem eiro jeb 2,8% mazāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup ieņēmumi ir kāpuši par 41%

Db.lv,29.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas fintech uzņēmums DelfinGroup 2023. gadā ir turpinājis kāpināt izaugsmes rādītājus visos biznesa segmentos, īpašu uzmanību veltot otrreizējās preču aprites attīstībai un inovatīvu risinājumu ieviešanai. Uzņēmuma ieņēmumi pagājušajā gadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu, palielinājušies par 41%, sasniedzot 50,4 miljonus eiro.

DelfinGroup EBITDA pieaugusi līdz 18,2 miljoniem eiro, kas ir par 39% vairāk nekā 2022. gadā, savukārt peļņa pirms nodokļiem palielinājusies par 14%, sasniedzot 8,3 miljonus eiro.

"Saskaņā ar neauditētiem 2023. gada finanšu rezultātiem, uzņēmums ir pārsniedzis iepriekš izvirzītos stratēģiskos rādītājus 2023. gadam. Uzņēmuma kredītportfelis 2023. gada beigās sasniedza rekordaugstu līmeni – 89 miljonus eiro, kas ir izpilde par 116% saskaņā ar iepriekš izvirzītajiem finanšu mērķiem. Arī EBITDA uzstādītais mērķis 17 miljonu eiro apmērā ir pārsniegts – EBITDA ir pieaugusi līdz 18,2 miljonam eiro, kas veido 107% izpildi. Savukārt peļņa pirms nodokļiem ir sasniegusi 8,3 miljonus eiro, izpildot izvirzīto mērķi 8 miljonu eiro apmērā par 104%," norāda DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēti 9,516 miljardi eiro, kas ir par 161,3 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.'

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada astoņos mēnešos bija par 606,6 miljoniem eiro jeb 6,8% lielāki nekā 2023.gada astoņos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 8,963 miljardus eiro, kas ir par 166,5 miljoniem eiro jeb 1,8% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 7,419 miljardus eiro, kas ir par 259,8 miljoniem eiro jeb 3,4% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,544 miljardu eiro apmērā, kas ir par 93,3 miljoniem eiro jeb 6,4% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos bija 552,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,2 miljoniem eiro jeb 1% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos pagājušajā gadā iekasēti 13,414 miljardi eiro, kas ir par 356,6 miljoniem eiro jeb 2,7% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gadu nodokļu ieņēmumi pērn pieauguši par 1,188 miljardiem eiro jeb 9,7%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2023.gadā veidoja 12,639 miljardus eiro, kas ir par 352,6 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 10,514 miljardus eiro, kas ir par 238,9 miljoniem eiro jeb 2,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,126 miljardu eiro apmērā, kas ir par 113,6 miljoniem eiro jeb 5,6% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2023.gadā bija 775,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,7 miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mēbeļu rūpniecība – spoža vēsture un nozīmīgs eksports šodien

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,31.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos četros mēnešos iekasēti 4,54 miljardi eiro, kas ir par 31,8 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos četros mēnešos bija par 213,7 miljoniem eiro jeb 4,9% lielāki nekā 2023.gada pirmajos četros mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos veidoja 4,27 miljardus eiro, kas ir par 30,4 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem četriem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 190,5 miljoniem eiro jeb 4,7%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 3,552 miljardus eiro, kas ir par 77,9 miljoniem eiro jeb 2,1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 718,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 47,6 miljoniem eiro jeb 7,1% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos trijos mēnešos iekasēti 3,325 miljardi eiro, kas ir par 40,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos trijos mēnešos bija par 109,2 miljoniem eiro jeb 3,4% lielāki nekā 2023.gada pirmajos trijos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,126 miljardus eiro, kas ir par 35,6 miljoniem eiro jeb 1,1% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem trim mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 91,4 miljoniem eiro jeb 3%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,58 miljardus eiro, kas ir par 65,4 miljoniem eiro jeb 2,5% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 545,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29,8 miljoniem eiro jeb 5,8% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 8,268 miljardu eiro, kas ir par 106,5 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada septiņos mēnešos bija par 506,1 miljonu eiro jeb 6,5% lielāki nekā 2023.gada septiņos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 7,788 miljardus eiro, kas ir par 112,7 miljoniem eiro jeb 1,4% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 6,476 miljardus eiro, kas ir par 192 miljoniem eiro jeb 2,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,312 miljardu eiro apmērā, kas ir par 79,3 miljoniem eiro jeb 6,4% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos bija 480,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 6,2 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru