Pirmo reizi Latvijas politiskās partijas sākušas saņemt valsts dotācijas, tāpēc šā gada janvārī piecām politiskajām partijām un to apvienībām atsevišķos kontos ir ieskaitīta pirmā valsts budžeta finansējuma daļa.
Politisko partiju apvienībai Saskaņas Centrs ieskaitīti 32,49 tūkst. Ls, Zatlera Reformu partijai – 23,86. tūkst. Ls, partiju apvienībai Partijas Jaunais laiks, partijas Pilsoniskā savienība un partijas Sabiedrība Citai Politikai apvienība –21,57 tūkst. Ls, apvienībai Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK –15,9 tūkst. Ls un apvienībai Zaļo un Zemnieku savienība –13,99 tūkst. Ls.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs norāda, ka, ņemot vērā, ka politiskā partija LPP/LC izbeigusi savu darbību, biroja priekšnieks 12.janvārī pieņēmis lēmumu pārtraukt valsts budžeta finansējuma izmaksu.
Piešķirto finansējumu politiskās partijas ir tiesīgas izlietot telpu īrei, sakaru un interneta pakalpojumiem, darba algām, zvērināta revidenta pakalpojumiem, pētniecības darbiem un iedzīvotājiem paredzēto izglītošanas pasākumu organizēšanai, grāmatu un bukletu izdošanai un izplatīšanai, kā arī priekšvēlēšanu aģitācijai. Maksājumus par minētajiem pasākumiem partijām jāveic, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus no atsevišķa konta.
Valsts finansējuma ieviešanu politiskajām partijām no šā gada nosaka 2010.gada 10.jūnijā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, paredzot piešķirt politiskajām partijām, par kurām Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju – 0,50 Ls apmērā kalendārā gada laikā par katru iegūto balsi. Valsts dotācijas politiskajām partijām piešķirtas uz jaunievēlētās 11.Saeimas pilnvaru laiku, veicot piešķirtā finansējuma izmaksu četras reizes gadā – līdz 15.janvārim, 15.aprīlim, 15.jūlijam un 15.oktobrim.
Daļēja valsts budžeta finansējuma ieviešana un politisko partiju finansēšanas sistēmas pilnveidošana esot nepieciešama, lai mazinātu naudas lomu politikā – mazinātu politisko partiju atkarību no atsevišķu privātpersonu ziedojumiem un viņu interesēm, kā arī stiprinātu partiju administratīvo kapacitāti un sabiedrības uzticēšanos partijām, piebilst KNAB.
