Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Smiltenes Valsts tehnikums tiks pie jaunām ēkām – par to būvi izsludināts iepirkumu konkurss, kura paredzētā līgumcena ir vairāk nekā četri miljoni latu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Būvnieks tiks izraudzīts atklātas sarunu procedūras veidā, savukārt galvenais konkursa uzvarētāja izvēles kritērijs ir zemākā cena.

Būvkompānijas var iesniegt savus piedāvājumus līdz 22. augustam.

Jau rakstīts, ka kopumā Latvijā paredzēts veidot 11 profesionālās izglītības centrus, ieguldot 90 miljonus latu. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 84,5 milj. Ls, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6,1 milj. Ls.

Atbilstoši Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010. – 2015.gadam, atbalsts plānots 11 profesionālās izglītības iestādēm: Austrumlatgales Profesionālā vidusskola – 8,5 milj. Ls; Cēsu Profesionālā vidusskola – 2,3 milj. Ls; Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola – 6,6 milj. Ls Daugavpils Valsts tehnikums – 7,9 milj. Ls; Ogres Valsts tehnikums – 8,8 milj. Ls Profesionālās izglītības kompetences centrs Liepājas Valsts tehnikums – 13,2 milj. Ls Profesionālās izglītības kompetences centrs Rīgas Valsts tehnikums – 6,7 milj. Ls Jelgavas Tehnikums – 10,9 milj. Ls; Smiltenes Valsts tehnikums – profesionālā vidusskola – 6,1 milj. Ls; Valmieras Profesionālā vidusskola – 8,8 milj. Ls; Ventspils Tehnikums –10,8 milj. Ls.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) saņēmis SIA LC Būve sūdzību konkursā par Smiltenes Valsts tehnikuma būvniecību, liecina informācija IUB.

Konkursā uzvarēja SIA Latvijas Energoceltnieks, un kopējā līgumcena ir 3,2 miljoni latu.

Pagaidām gan nav zināms sūdzības iemesls un izskatīšanas datums.

Db.lv jau iepriekš rakstīja, ka konkurss par Smiltenes Valsts tehnikuma ēku būvniecību izsludināts jūlijā, un paredzētā līgumcena bija vairāk nekā četri miljoni latu, liecina IUB mājas lapā.

Būvnieks izraudzīts atklātas sarunu procedūras veidā, savukārt galvenais konkursa uzvarētāja izvēles kritērijs ir zemākā cena.

Jau rakstīts, ka kopumā Latvijā paredzēts veidot 11 profesionālās izglītības centrus, ieguldot 90 miljonus latu. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 84,5 milj. Ls, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6,1 milj. Ls.

SIA Arčers pasludināts par uzvarētāju Jelgavas Tehnikuma konkursā par izglītības iestādes rekonstrukciju, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Jelgavas Tehnikuma rekonstrukciju SIA Arčers apņēmusies veikt par vairāk nekā 6,63 miljoniem latu, kas ir zemākā konkursā piedāvātā līgumcena. Kopumā konkursā pieteicās četri būvuzņēmumi.

Db.lv jau rakstīja, ka, ieguldot 90 miljonus latu, Latvijā veidos 11 profesionālās izglītības centrus. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 84 534 755 lati, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6 173 485 lati.

Atbilstoši Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010. – 2015.gadam, atbalsts plānots 11 profesionālās izglītības iestādēm: Austrumlatgales Profesionālā vidusskola –8 522 371 lati; Cēsu Profesionālā vidusskola – 2 302 928 lati; Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola – 6 686 155 lati; Daugavpils Valsts tehnikums – 7 943 823 lati; Ogres Valsts tehnikums – 8 878 401 lati; Profesionālās izglītības kompetences centrs Liepājas Valsts tehnikums – 13 218 296 lati; Profesionālās izglītības kompetences centrs Rīgas Valsts tehnikums – 6 723 544 lati; Jelgavas Tehnikums – 10 910 409 lati; Smiltenes Valsts tehnikums – profesionālā vidusskola – 6 130 199 lati; Valmieras Profesionālā vidusskola – 8 500 000 lati; Ventspils Tehnikums –10 892 114 lati.

Sākot ar 2017. gadu, visās profesionālās izglītības mācību iestādēs sāksies darba vidē balstītas mācības; skolot jauniešus jau pieteikušies 200 darba devēji

Turpmākajos septiņos gados darba vidē plānots apmācīt vairāk nekā 3000 audzēkņu, prakse uzņēmumos tiks nodrošināta vairāk nekā tūkstotim jauniešu. Šim mērķim no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu naudas tiks tērēti 18,6 miljoni eiro, bet 3,3 miljoni eiro būs valsts budžeta līdzfinansējums.

Līdz šim darba vidē balstītās apmācības tika organizētas kā pilotprojekti, bet no 2017. gada tās tiks organizētas sistemātiski, iesaistot arvien vairāk jauniešu un darba devēju. Kopš 2013./2014. mācību gada projektos piedalījušās sešas profesionālās izglītības iestādēs – Ventspils Tehnikums, Ogres tehnikums, Rīgas Valsts tehnikums, Jelgavas tehnikums, Valmieras tehnikums un Jelgavas Amatu vidusskola. Kopumā eksperimentā iesaistījušies 29 uzņēmumi un 130 skolēni.

Šajā nedēļā ir uzsākts darbs pie 3D virtuālās alas ierīkošanas Valmieras tehnikuma programmēšanas laboratorijā.

Virtuālā ala ir četru plakņu telpiskās apmācības laboratorija, kas ļaus jauniešiem radīt reāla izmēra vizuālizācijas un simulēt darbu dažādās vidēs, piemēram, darba drošības, vides pieejamības un dizaina kontekstā.

"Šī ir inovatīva tehnoloģija - realitātes simulācijas telpa, kas ļaus jauniešiem apgūt profesionālos un vispārizglītojošos priekšmetus mūsdienīgā veidā. Tuvākais līdzīgais izglītības instruments ir pieejams tikai Vācijā, kas nozīmē, ka Valmieras tehnikums šobrīd būs vienīgā izglītības iestāde Austrumeiropā ar šādu tehnoloģiju," norāda tehnikuma direktore Vineta Melngārša.

Izstrādājot un integrējot atbilstošu saturu, 3D virtuālā ala ļaus ielūkoties tehnoloģijās, uzzināt vairāk par bioloģiju, ģeogrāfiju, fiziku un ķīmiju. 3D alā jaunieši varēs projicēt un simulēt loģistikas noliktavas darbības principus, kā arī gūt pilnvērtīgu izpratni par dažādiem tehnoloģiskiem procesiem. Visu profesiju audzēkņi varēs simulēt iespējamās situācijas darba vietās un meklēt veiksmīgākos risinājumus. Tehnoloģija būs liels atbalsts topošajiem mehatronikas un metālapstrādes speciālistiem, veidojot jebkāda objekta vai automatizētas iekārtas modeļus. Tos pārnesot 3D virtuālajā realitātē, ir iespējams simulēt un pārbaudīt objekta funkcionalitāti, kā arī dizainu un detaļu saderību. Tā būs labs palīgs arī programmēšanas tehniķa programmas studentiem.

Reģioni norāda uz problēmām profesionālās izglītības reformā, likvidācijai nolemto arodskolu vadība ir šokā, darba devēji uzteic skolu tuvināšanos uzņēmējiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno līdz 2020. gadam padarīt arodizglītību saistošāku pamatskolu absolventiem – pašlaik vidusskolu un profesionālo skolu absolventu attiecība ir 61% pret 39%, bet pēc sešiem gadiem šiem skaitļiem vajadzētu būt 50 pret 50, DB norāda Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile. Tas tiekot darīts, lai mazinātu vidusskolu beigušo bezdarbu, kas šobrīd ir aptuveni 30%.

Diktē finansējums

Viens no IZM piedāvātajiem veidiem ir vispārējās izglītības un profesionālo iestāžu apvienošana jeb optimizācija, kuras rezultātā plānots, ka, sākot ar jauno mācību gadu, izglītības programmu īstenošanu un audzēkņus pārņems profesionālās izglītības kompetences centri. Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums pārņems Skrundas Profesionālās vidusskolas programmas, Smiltenes tehnikums – Jaungulbenes Profesionālās vidusskolas un Alsviķu arodskolas programmas, Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikums – Saulaines Profesionālās vidusskolas programmas un Rīgas Amatniecības vidusskola – Pārdaugavas profesionālās vidusskolas programmas.

Iepirkumu uzraudzības birojs saņēmis vairākas sūdzības, kurās apstrīdēti Liepājas un Valmieras tehnikumu būvniecības konkursa rezultāti, liecina informācija IUB mājaslapā.

Abu tehnikumu būvniecības rezultātus apstrīd pilnsabiedrība Consortium RTS, Liepājas Valsts tehnikuma konkursa rezultātus – SIA Skonto būve, bet Valmieras Profesionālās vidusskolas būvniecības konkursa rezultātus – SIA Abora.

Sūdzības par Valmieras Profesionālās vidusskolas būvniecības rezultātiem tiks izskatītas 21. Oktobrī, bet sūdzību par Liepājas tehnikuma būvniecības konkursa rezultātiem izskatīšanas termiņš pagaidām nav zināms.

Db.lv jau rakstīja, ka Liepājas Valsts tehnikums noslēdzis vairāk nekā 8,3 miljonus latu vērtu konkursu par mācību, darbnīcu un dienesta viesnīcu ēku būvniecība. Tāpat noslēdzies arī vairāk nekā 4,3 miljonu latu apjomīgs iepirkumu konkurss par Valmieras Profesionālās vidusskolas būvniecību, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Ja nebūtu Vidzemes Augstskolas, tad, visticamāk, savu uzņēmumu neveidotu Valmierā, laikrakstam Dienas Bizness atzīst šajā pilsētā strādājošās SIA Muuv īpašnieks un vadītājs Mārcis Kaksis. Pēdējos gados lielākais uzņēmuma projekts tapis, sadarbojoties ar logu ražotāju Staļi.

Muuv komandā lielākā daļa speciālistu ir Vidzemes Augstskolas studenti vai absolventi.

Vienīgā Valmieras problēma ir nomājamās platības un dzīvojumā fonda trūkums, bet šo jautājumu pašvaldība ir sākusi risināt.

Pēc M. Kakša domām, pozitīvs ir faktors, ka no šā gada arī Valmieras tehnikums ir sācis attīstīt mācību programmu programmētājiem. «Man nav nepieciešams, lai visiem darbiniekiem būtu augstākā izglītība. Tas ir tāpat kā ar uzņēmējdarbību – to var iemācīties, bet tai pat laikā ir jābūt arī talantam un vēlmei to darīt,» viņš turpina.

Muuv plāno, izstrādā un ievieš mākoņprogrammatūru, kas ļauj klientiem uzlabot efektivitāti, iekšējos procesus un labāk uzraudzīt svarīgus biznesa rādītājus. Pēdējos sešos gados lielākais projekts tapis roku rokā ar koka logu ražotāju Staļi, kura vajadzībām Muuv izveidoja iekšējo sistēmu, kas fiksē darbinieku padarīto un aprēķina algas, veic video novērošanu un uzskaiti, kurš darbinieks ierodas darbā un kurš ne, kā arī vēl daudz citu funkciju. «Pie mums nebūtu izdevīgi pasūtīt to, ko var nopirkt gatavu tirgū. Mēs integrējam specifiskās uzņēmuma vēlmes vienā sistēmā. Ja sākotnēji Staļiem izstrādātā sistēma bija domāta tikai šī konkrētā uzņēmuma vajadzībām, tad tagad to ir iespējams iegādāties arī citiem. Tika izveidots kopuzņēmums ar Staļiem¸ kas šīs sistēmas pilnveidošanā vairāku gadu garumā ieguldīja lielus līdzekļus,» atklāj M. Kaksis. Šī sistēma der gan ražojošiem uzņēmumiem, gan pakalpojumu sniedzējiem.

Liepājas Valsts tehnikums noslēdzis vairāk nekā 8,3 miljonus latu vērtu konkursu par mācību, darbnīcu un dienesta viesnīcu ēku būvniecība. Tāpat noslēdzies arī vairāk nekā 4,3 miljonu latu apjomīgs iepirkumu konkurss par Valmieras Profesionālās vidusskolas būvniecību, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Konkursā noskaidrojies, ka ka Valmieras Profesionālās vidusskolas būvniecību veiks SIA Merks, savukārt Liepājā darbus veiks pilnsabiedrība Piegādātāju apvienība Rbsskals, Rbsskals Būvvaldība un Rbsskals Būvsabiedrība.

Db.lv jau informēja, ka šīs nedēļas sākumā tika paziņoti rezultāti arī Jelgavas Tehnikuma rekonstrukcijas iepirkumu konkursā. Tajā par uzvarētāju pasludināts SIA Arčers, kas apņēmās darbus veikt par 6,6 miljoniem latu.

Kopumā ieguldot 90 miljonus latu, Latvijā plānots izveidot 11 profesionālās izglītības centrus. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums šim nodomam ir 84 534 755 lati, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6 173 485 lati.

Lai programmēšanas skolotāji varētu pasniegt augstākā līmeņa programmēšanu vidusskolēniem pēc Skola2030 izstrādātā vidusskolas pilnveides modeļa, 32 skolotāji mācībās papildināja savas zināšanas, vienā no darba uzdevumiem izstrādājot sarakstes lietotni jeb tiešsaistes čatu.

Mācības organizē nodibinājums IT Izglītības fonds Start(IT), kas ir izstrādājis bezmaksas materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei skolās. Mācību saturu sagatavo un pasniedz zinoši mentori un lektori no Skola2030, Accenture, MAK IT un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas.

Janvāra augstākā līmeņa programmēšanas mācības notika divos posmos. Pirmajā posmā skolotāji piedalījās vebinārā, kura laikā lektora vadībā sagatavoja darba vidi klātienes mācībām.

Vebinārs tika nodrošināts sadarbībā ar projektu Skola2030. Otrais mācību posms ietver tikšanos klātienē kopstrādes telpā TEIKUMS, kas atrodas Jaunajā Teikā un ir daļa no inovāciju kustības VEFRESH.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 16.augustā atbalstīja vairāk nekā 15 miljonu eiro pārdali valsts budžetā arī Covid-19 pandēmijas novēršanai un būvniecības projektiem.

Līdzekļi novirzīti gan no valsts budžeta finansējuma daļas neparedzētiem gadījumiem, gan no ministriju pašu ienākumiem.

Veselības ministrijai (VM) saistībā ar Covid-19 pandēmiju novirzīti 2,8 miljoni eiro par veiktajiem ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī par laboratoriskajiem izmeklējumiem.

Tāpat VM virsstundu darba apmaksai Covid-19 pandēmijā pārdalīti ap 2,4 miljoni eiro, ko lielākoties paredzēts sadalīt ārstniecības iestādēm, Nacionālā veselības dienesta darbiniekiem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un Slimību profilakses un kontroles centram. VM arī novirzīti apmēram 1,4 miljoni eiro, lai palielinātu vakcinācijas aptveri.

Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola noslēgusi iepirkumu konkursu par skolas ēkas kompleksa infrastruktūras darbiem, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Vidusskola plāno slēgt līgumu ar piegādātāju apvienību Hochtief Solutions, PMK, BBA, un paredzētā līgumcena ir 4,41 miljons latu.

Ja vēstīts, ka Valmieras Profesionālās vidusskolas būvniecību veiks SIA Merks, un kopējā paredzamā līgumcena par to ir 4,3 miljoni latu. Liepājas Valsts tehnikums noslēdza vairāk nekā 8,3 miljonus latu vērtu konkursu par mācību, darbnīcu un dienesta viesnīcu ēku būvniecību. Liepājā darbus veiks pilnsabiedrība Piegādātāju apvienība Rbsskals, Rbsskals Būvvaldība un Rbsskals Būvsabiedrība. Iepriekš paziņoti rezultāti arī Jelgavas Tehnikuma rekonstrukcijas iepirkumu konkursā. Tajā par uzvarētāju pasludināts SIA Arčers, kas apņēmās darbus veikt par 6,6 miljoniem latu.