TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

500 lielākie Latvijas uzņēmumi 2013. gadā kopā apgrozījuši 28,04 mljrd. eiro, kas ir tikai par 0,6% vairāk nekā gadu iepriekš

Šis ir vēsturiski zemākais lielāko uzņēmumu apgrozījuma pieaugums vairāku pēdējo gadu laikā, ja neskaitām 2009. gadu ar kopējā apgrozījuma kritumu par 22,3%, ko ietekmēja ārkārtas situācija jeb vispārējā ekonomiskā krīze. Savukārt TOP 500 uzņēmumu kopējā peļņa (nerēķinot zaudējumus) pērn ir palielinājusies par 7,6%, tai pašā laikā vidējā peļņas rentabilitāte ir ievērojami samazinājusies – par gandrīz 34%.

Šādus datus apliecina DB, Lursoft, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un DNB bankas sadarbībā tapušais gadskārtējais Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500.

Lai gan vispārēji 2013. gads tomēr aizvadīts plusa zīmē, TOP 500 uzņēmumu kopējos rādītājos jaušama diezgan strauja bremzēšanās. To uzskatāmi apliecina iepriekšējā gada attiecīgie skaitļi – piemēram, 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu TOP 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums pieauga par 11,3%, peļņa par 15,2%, bet vidējā peļņas rentabilitāte – par 44,9%.

Šodien, 31. oktobrī, plkst. 18.00 Rīgā, mūzikas namā Daile notiks ikgadējā TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija, kuras laikā tiks prezentēts arī jaunākais TOP 500 žurnāls. Žurnālā jau astoņpadsmito gadu pēc kārtas apkopoti Latvijas lielākie, pelnošākie un rentablākie uzņēmumi. Laikraksts Dienas Bizness žurnālu šogad izdod sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu Lursoft IT, Latvijas Ivestīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un DNB banku.

TOP 500 balvas tiks pasniegtas deviņās nominācijās: TOP ražotājs, TOP eksportētājs, TOP pelnošākais uzņēmums, TOP reģionu uzņēmums, TOP EBITDA pelnītājs, TOP lielākais privātais uzņēmums ar 100% vietējo kapitālu, TOP vērtīgākais uzņēmums, TOP 501 un TOP līderis. Šogad pamatā tiks godalgoti uzņēmumi, kuri attiecīgajos topos ir ieņēmuši pirmo vietu. Atsevišķās nominācijās Dienas Bizness ir paturējis tiesības izvērtēt ne tikai pozitīvos finanšu rezultātus, bet arī uzņēmuma reputāciju, lielāku uzmanību pievēršot ražotājiem.

TOP 500 žurnāls šogad ir 200 lpp. biezs. Līdzšinējo 33 nozaru topu vietā ir apskatīti 35. Sadarbībā ar Lursoft IT un finanšu konsultāciju uzņēmumu Capitalia ir izveidots arī vērtīgāko TOP uzņēmumu saraksts. Šie un citi jaunieviesumi TOP 500 izdevumu ļauj saukt par biznesa gadagrāmatu.

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Šā gada 28. novembrī svinīgā godināšanas ceremonijā dizaina fabrikā D.FAB laikraksts Dienas Bizness un informācijas tehnoloģiju uzņēmums Lursoft IT pasniedza balvas veiksmīgākajiem Latvijas uzņēmumiem, kā arī tika prezentēts jau septiņpadsmitais TOP 500 žurnāls.

[Ziņa papildināta ar foto]

Pirmās divas vietas noturējuši pērnā gada līderi - 2012. gadā lielākais uzņēmums pēc neto apgrozījuma bijis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading, otro pozīciju saglabājis AS Latvenergo. Trešajā vietā, pakāpjoties no piektās vietas, ierindojas AS Elko grupa.

500 lielākie (bez 121,9 milj. Ls kopējās banku un apdrošinātāju peļņas) kopā guvuši 732,8 milj. Ls jeb 88,6% no visu Latvijas uzņēmumu peļņas (gadu iepriekš – 84%).

TOP 500 balvas šogad tika pasniegtas astoņās nominācijās:

1. Nominācija TOP 500 līderis – SIA Uralchem Trading, kura darbības joma ir ķīmisko vielu vairumtirdzniecība. Šis uzņēmums jau otro gadu apsteidz iepriekšējo gadu līderi AS Latvenergo. Uzņēmuma apgrozījums 2012. gadā sasniedzis 855,93 miljonus latu (pret 2011. g. + 19%).

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

Spītējot ekonomiskajai krīzei Austrumeiropas un Centrāleiropas Top 500 spēlētāji – lielākie uzņēmumi reģionā – ir palielinājuši apgrozījumu par 5%, sasniedzot vairāk nekā 628 miljardus eiro 2012. gadā. Tomēr šis rezultāts nav pozitīvi ietekmējis peļņas rādītājus, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošināšanas kompānijas Coface pētījums.

Pētījumā aplūkoti 500 lielākie uzņēmumi reģionā, vērtējot pēc apgrozījuma un papildus faktoriem, piemēram, darbinieku skaita, salīdzinājumu ar kopējo situāciju nozarē.

2011. gadā lielākie reģiona uzņēmumi bija audzējuši peļņu, krītoties apgrozījumam par gandrīz 32%.

Centrālās un Austrumeiropas ekonomiskais reģions ir kļuvis neviendabīgāks nekā jebkad, un kopējais Top 500 uzņēmumu bankrotu skaits ir teju trīskāršojies, novērojusi Coface.

«Pat Eiropas «jaunajām» valstīm 2012. un 2013. ir bijuši smagi gadi. Tajā pašā laikā Top 500 kompāniju novērtējums parāda, ka pat nemierīgas ekonomikas attīstības laikā pastāv izaugsmes potenciāls,» rezumē Coface izpilddirektore Centrāleiropas valstīs Katrazina Komorovska (Katarzyna Komorowska).

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface” veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā, kas publiskots novembrī, iekļauti 38 uzņēmumi no Baltijas – 6 no Latvijas, 6 no Igaunijas un 26 no Lietuvas. Kopumā dati par Top 500 uzņēmumu peļņas rādītājiem liecina, ka pandēmijai bijusi liela ietekme un, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā kopējā to peļņa samazinājusies par 3.3%, sasniedzot 667 miljardus eiro. Līdzīgi kā iepriekšējos gados vadošās nozares ir minerālu, ķīmisko vielu, naftas, plastmasas ražošana, farmācija, automobiļu rūpniecība, transports un nespecializētā tirdzniecība. Topā iekļauto Baltijas kompāniju vidū dominē tirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi.

Katru gadu “Coface” veido Centrālās un Austrumeiropas (CEE) reģiona lielāko uzņēmumu Top 500, kurā vērtē to sniegumu iepriekšējā kalendārajā gadā. Top 500 sniedz ieskatu reģiona ekonomisko aktivitāšu tendencēs un prognozē attīstību nākotnē. Salīdzināti tiek arī Top 500 lielāko uzņēmumu peļņas rādītāji, kas pērn uzrāda ievērojamu Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, bet vienlaikus arī liecina par uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.

Mindaugas Sventickas, “Coface Baltics” vadītājs: “CEE reģiona valstu ekonomikas ir adaptējušās pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kas tomēr jūtami bremzēja pozitīvu uzņēmumu attīstību. 500 lielākie reģiona uzņēmumi 2020. gadā piedzīvojuši krietnu samazinājumu gan apgrozījuma, gan peļņas rādītāju ziņā. Tomēr vienlaikus reitingi liecina arī par reģiona izaugsmes potenciālu un spēju pretoties grūtībām.”

Piena pārstrādes grupa Food Union, kura apvieno trīs pārstrādes uzņēmumus – AS Rīgas piena kombināts, AS Valmieras piens un SIA Rīgas piensaimnieks, pērn strādājusi ar summāro apgrozījumu 116 miljonu eiro apmērā, informē kompānijā.

Konsolidētais uzņēmuma AS Rīgas piena kombināts un tās meitas sabiedrības AS Valmieras piens 2016.gada finanšu pārskats uzrāda kopējo abu uzņēmumu apgrozījumu 83,8 miljonu eiro apmērā, savukārt SIA Rīgas piensaimnieks – 32,6 miljonu eiro apmērā. Pērn visiem Food Union grupas uzņēmumiem izdevies palielināt apgrozījumu tieši vietējā tirgū, Latvijā. AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens izdevies kāpināt pārdošanu Latvijā par 10% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, savukārt SIA Rīgas piensaimnieks – par 7,5%.

AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupas uzņēmums) valdes priekšsēdētājs un Food Union grupas finanšu direktors Eiropā Normunds Staņēvičs,stāsta, ka pērn Food Union turpināja koncentrēties uz jaunu, Latvijā unikālu augstas pievienotās vērtības produktu izstrādi, kā arī veikt virkni būtisku pasākumu, kas skar gan esošo uzņēmuma ražošanas procesu, gan esošo produktu sastāva uzlabojumus.

Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

TOP 500 divdesmit gadu jubilejā godināti Latvijas 500 lielākie uzņēmumi, kas pērn kopā apgrozījuši 27,5 mljrd. eiro, nopelnot 1,6 mljrd. eiro

Godalgas uzņēmējiem šogad tika pasniegtas 19 nominācijās, trīs no tām tika apvienotas vienā, ņemot vērā, ka visās trijās tika noteikts viens uzvarētājs. Tā ir AS Latvenergo, kura jau kopš pašiem TOP 500 pirmsākumiem ik gadu ir bijusi viena no topa pirmā trijnieka uzņēmumiem, vairākus gadus – arī TOP 500 līderis. Šogad, līdzīgi kā vairākos iepriekšējos gados, TOP 500 līdera godā atkārtoti ir iekļuvis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading.

Noteikti gribas uzsvērt, ka, atzīmējot topa divdesmitgadi, ar mūsu ilggadējā sadarbības partnera Lursoft palīdzību ir izveidots TOP 500 ilgdzīvotāju tops, kurā ir atlasīti tie uzņēmumi, kas TOP 500 sarakstā atradušies visus 20 gadus bez pārtraukuma, šai laikā ne reizi to neatstājot. Šā ilgdzīvotāju topa neapstrīdams līderis pēc 2015. gada apgrozījuma (785,3 milj. eiro) ir SIA Rimi Latvia, savukārt šā topa dinamiskākais jeb 20 gadu periodā visvairāk augušais uzņēmums ir SIA Neste Latvija – tā apgrozījums laika posmā no 1996. līdz 2015. gadam ir pieaudzis par 6041% (no 6,6 milj. eiro 1996. gadā līdz 407,3 milj. eiro 2015. gadā). Šie rezultāti arī bija pamats abu minēto uzņēmumu iekļaušanai starp TOP 500 nominantiem, kas tika godināti vakar notikušajā ikgadējā TOP 500 biznesa līderu apbalvošanas ceremonijā.

No 6.janvāra mazumtirdzniecībā pieejams ikgadējais žurnāla "Dienas Bizness" zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar "Lursoft IT" un piedāvā plašu ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

COVID-19 pandēmijas dēļ visiem uzņēmumiem bija iespēja pagarināt 2019. gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņu, nesaskaņojot šādu lēmumu iepriekš ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Lursoft dati liecina, ka iespēju gada pārskatu iesniegt vēlāk uzņēmumi izmantojuši, kas redzams statistikā – līdz 10.decembrim tos bija iesnieguši 106,2 tūkstoši uzņēmumu, bet pērn šajā laikā bija iesniegti 109,59 tūkstoši pārskatu. Šī iemesla dēļ ir uzņēmumi, kuri TOP sarakstā nav, taču nepieminēt tos nevar.

Šoreiz TOP 500 sarakstā nav SIA Mikrotīkls, kas 2018.gadā strādāja ar 258 miljonu eiro lielu apgrozījumu un saņēma balvu nominācijā Vērtīgākais uzņēmums (2018. g. vērtība – 922.93 milj.). Sarakstā nav LPKS Latraps, kas 2018.gadā TOP sarakstā ar 222 miljonu lielu apgrozījumu ieņēma 24. vietu. Topā nav datu par SIA Lexel fabrika, kas 2018.gadā ar 65 miljonu eiro lielu apgrozījumu ierindojās 118. vietā.

Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

Klajā nācis ikgadējais žurnāla "Dienas Bizness" zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar "Lursoft IT". Arī šogad tas piedāvā plašu ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

Pasauli pārņēmusī Covid-19 pandēmija ietekmēja ne tikai globālo ekonomiku, un valstu tautsaimniecības, bet arī uzņēmumu darbības rezultātu apstiprināšanu un datu apkopošanu, tādēļ šogad TOP 500 tapšana un nokļūšana pie lasītājiem noritēja nedaudz ilgāk kā iepriekš. Tomēr par spīti grūtībām TOP 500 radošā komanda savu apjomīgo darbu ir pabeigusi vēl šogad, un Latvijā viens no plašākajiem un autoritatīvākajiem makro un mikro ekonomikas izziņas avotiem jau ir nodrukāts un dodas ceļā pie saviem respektablajiem lasītājiem.

Pēc rekordu pārspēšanas no gada uz gadu pērn ekonomika nospiedusi bremzes pedāli, kas atspoguļojas arī lielāko uzņēmumu darbības rādītājos. 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums 2019. gadā sasniedzis 39,15 miljardus eiro, kas ir par 3,47% mazāk nekā 2018. gadā, kad tas bija 40,56 miljardi eiro.

Ar 2015. gada lielāko un veiksmīgāko uzņēmumu godināšanu trešdien, 9.novembrī noslēdzās ikgadējā TOP 500 apbalvošanas ceremonija.

Dienas Biznesa un Lursoft, pēdējos četros gados – arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) – kopdarbībā veidotais TOP 500 šogad svin 20 gadu jubileju.Godalgas uzņēmējiem šogad tika pasniegtas 19 nominācijās, trīs no tām tika apvienotas vienā, ņemot vērā, ka visās trijās tika noteikts viens uzvarētājs. Tas ir AS Latvenergo, kurš jau kopš pašiem TOP 500 pirmsākumiem ik gadu ir bijis viens no topa pirmā trijnieka uzņēmumiem, vairākus gadus – arī TOP 500 līderis. Šogad, līdzīgi kā vairākos iepriekšējos gados, TOP 500 līdera godā atkārtoti ir iekļuvis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading.

Piena pārstrādes uzņēmums Valmieras piens izdevis jaunu prokūru ar tiesībām kompāniju pārstāvēt atsevišķi Krievijas valstspiederīgajam Aleksejam Varovam (Alexey Varov), liecina informācija Lursoft.

Jau iepriekš uzņēmums izdevis prokūru ar tiesībām a/s Valmieras piens pārstāvēt atsevišķi Svetlanai Cimmerei, Poļinai Nwenčinai, Jūlijai Docenko, Romānam Nenčinam un Vitālijam Ivanovam.

A/s Valmieras piens valdē tās priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Harijs Panke, bet valdes locekļa amatā ir Sergejs Kuzins un Svetlana Cimmere.

Uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Jevģēnijs Varovs, padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā darbojas Sergejs Beskhmeļņickis, bet padomes locekļa amata pienākumus pilda Harijs Krogorns.

A/s Valmieras piens reģistrēta 1991. gadā, un tās pamatkapitāls ir 3,95 milj. Ls. 2011. gadā uzņēmuma apgrozījums veidoja 25,4 milj. Ls, bet zaudējumi – 970 tūkst. Ls. Vērtējot pēc gadā apgrozīto līdzekļu apjoma, Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 a/s Valmieras piens ierindojas 164. vietā.

AS Rīgas piena kombināts akcionāru sapulcē šodien ievēlēta jauna uzņēmuma padome. Par jauno padomes priekšsēdētāju ievēlēts AS Rīgas piena kombināts vairākumakcionārs Andrejs Beshmeļņickis, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Par padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts ilggadējs piensaimniecības eksperts un bijušais AS Valmieras piens valdes priekšsēdētājs Harijs Panke. Par padomes locekļiem ievēlēti vadības konsultante un bijusī AS Hansabanka (tagad AS Swedbank) valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma, investīciju eksperts un Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis un starptautiska investīciju fonda Meridian Capital pārstāvis Nodir Normatov.

«2013.gads mums ir nesis pirmos darba augļus, kopš īstenojām 30 miljonu eiro investīciju programmu. Šogad nostiprinājām pozīcijas Lietuvas, Igaunijas un Azerbaidžānas tirgos, pašlaik strādājam pie ieiešanas Baltkrievijā, Ukrainā, Kazahstānā,» norāda A. Beshmeļņickis.

Šodien, 30. aprīlī, Ķīnas Tautas Republikas Sertifikācijas un akreditācijas administrācija (CNCA) ir publicējusi 10 Latvijas pārtikas ražotāju sarakstu, kuriem ļauts eksportēt uz Ķīnu tādus piena produktus, kā visa veida sieri, visa veida piena pulveri, krējums un arī saldējums, informē Ārlietu ministrija.

Sarakstā iekļautajiem Latvijas eksportētājiem – AS Preiļu siers, AS Rīgas Piena kombināts, AS Valmieras piens, SIA Latvijas Piens, AS Cesvaines Piens, AS Rankas Piens, AS Smiltenes piens, AS Smiltenes piens Blomes pienotava, AS Jaunpils pienotava un SIA Rīgas Piensaimnieks – durvis uz Ķīnu ir atvērtas, un jau ar šodienu Latvijai ir iespēja tirgot minētos piena produktus Ķīnas veikalos.

Biedrības Zemnieku saeima pārstāvis Edgars Bērziņš Db.lv norādīja, ka eksporta atļauju piena produktu tirgošanai Ķīnā saņēmuši tikai četri uzņēmumi - Preiļu siers, Rīgas piena kombināts, Valmieras piens un Latvijas piens. «Pārējie uzņēmumi ir izteikuši šādu vēlmi - eksportēt produkciju uz Ķīnu,- taču Ķīnas pārstāvji pie viņiem vēl nav viesojušies un šāda atļauja nav dota,» norāda E.Bērziņš.

Izdevniecības Dienas bizness paspārnē pirmo reizi angļu valodā izdots lielāko uzņēmumu apskats TOP 500.

Jaunais TOP 500 kā Latvijas uzņēmējdarbības vidi reprezentējošs izdevums «dosies līdzi» ārvalstu vizītēs Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem. Sadarbībā ar LR Ārlietu ministriju, žurnāls būs pieejams LR diplomātiskajās pārstāvniecībās ārvalstīs un gandrīz 20 ārvalstu pārstāvniecībās Latvijā un citās valstīs kā Taizeme, Malaizija un Koreja. Turpmākas sadarbības veicināšanai ar ārvalstu sadraudzības valstīm, pilsētām un citiem partneriem TOP 500 tiek dāvināts arī Prezidenta kancelejai un vietējām pašvaldībām. Žurnāls jau no 1. marta pieejams arī aviokompānijas AirBaltic biznesa klases pasažieriem, kā arī lidostas Rīga Business Lounge apmeklētājiem. Žurnāls bez maksas pieejams arī elektroniskā formātā – TOP 500 katrs interesents var atrast QR kodu un interneta adresi.

Par piena pārstrādes uzņēmuma AS Valmieras piens valdes priekšsēdētāju iecelts uzņēmuma ražošanas direktors Māris Cers, liecina Firmas.lv informācija.

Cers nomainījis amatā Hariju Panki, kurš kopš šā gada 12.novembra iecelts par Valmieras piena un AS Rīgas piena kombināts apvienotā koncerna Food Union padomes priekšsēdētāja vietnieku.

Darbu Valmieras piens valdē turpina tās locekļi Svetlana Cimmere un Sergejs Kuzins.

Cers Valmieras pienā strādā kopš 2007.gada, iepriekš viņš bija Valmieras gaļas kombināta SIA Triāls direktors un valdes priekšsēdētājs, kā arī Latvijas Gaļas pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Kā ziņots, Valmieras piena apgrozījums 2012.gadā bija 30,411 miljoni latu salīdzinājumā ar 25,264 miljoniem 2011.gadā. Uzņēmuma zaudējumi samazinājušies līdz 389 901 latam salīdzinājumā ar 971 748 latu zaudējumiem 2011.gadā.

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Food Union grupā ietilpstošajā piena pārstrādes uzņēmumā Valmieras piens, kur tiek ražots Bifido jogurts.

Patlaban uzņēmums maina zīmola vizuālo indentitāti, papildina produktu klāstu un attīsta ražošanas procesus. Kopumā šo gandrīz divu gadu laikā Valmieras piena produktu zīmola, sortimenta un ražošanas procesu attīstībā uzņēmums būs ieguldījis vairāk nekā 800 000 eiro.

Līdz ar zīmola maiņu jauna vizuālā identitāte ir arī visiem Valmieras zīmola produktiem – lakonisks logotips, koši elementi un krāsu toņi ir apvienoti ar to pašu Valmieras nosaukumu, stāsta Food Union piena produktu zīmolu vadītāja Ilva Veidemane. Būtiskākās pārmaiņas uzņēmums veicis Valmieras jogurtu sortimentā – tiek piedāvātas jaunas garšas un izskats, un kopumā uzņēmuma portfelis paplašināts ar deviņiem jauniem jogurtiem.

Lai gan kooperatīvam Trikāta KS šodien pasludināta maksātnespēja, kooperatīva zemnieki naudu par piegādāto pienu saņems pilnā apjomā, aģentūru LETA informēja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

Trikātas KS vadība aicina zemniekus turpināt nodot pienu caur kooperatīvu, tādējādi apliecinot vēlmi saglabāt kooperatīvu un atjaunot tā maksātspēju. Vēlos kliedēt bažas, ka šādā situācijā zemnieki nesaņemtu naudu par pienu - saskaņā ar likumdošanu administratoram ir pienākums norēķināties ar zemniekiem par pienu, kas pārdots pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, sacīja Krievārs.

Viņš arī norādīja, ka tiek atcelta iepriekš sasauktā kooperatīva pilnsapulce 10.augustā.

Līdz ar maksātnespējas procesa atjaunošanu lemtspēju ir zaudējusi valde un biedru pilnsapulce, līdz ar to 10.augusta sapulce ir atcelta, sacīja Krievārs.