Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

Valmieras piens piedāvā jaunumu Latvijas tirgū – Biezpiena desertus, kas ir unikāls produkts, jo apvieno visas labākās jogurta un biezpiena īpašības, tādējādi apvienojot divus piena produktus vienā.

Biezpiena deserti ir unikāls jaunums Latvijas tirgū. Tie apvieno līdz šim nebaudītu divu augstvērtīgu piena produktu apvienojumu – biezpienu un jogurtu. Jaunajiem biezpiena deserti ir uzturvielām bagāts produkts, baudāms gan pie brokastu galda, gan kā gards našķis pēc sātīgām pusdienām vai vakariņām, Db.lv informē Zane Peļņika, uzņēmuma sabiedrisko attiecību vadītāja.

Jaunie biezpiena - jogurta deserti pieejami ar piecām dažādām piedevām un to kombinācijām: klasiskais zemeņu - ķiršu deserts tradīciju piekritējiem, eksotiskais mango - laima deserts atsvaidzinošu, jaunu garšu cienītājiem, riekstu - karameļu izsmalcinātiem gardēžiem, kā arī ābolu un upeņu deserti. Turklāt tagad ikvienam gardēdim būs ērti pagatavot gardus desertus viesiem, ar vienkāršām receptēm un piedevām bagātinot cienasta galdu.

Pagājušajā gadā ieviestie ražotāja Tukuma piena Baltais biezpiena sieriņi palīdzējuši Tukuma pienam dubultot pādošanas apjomus biezpienu sieriņu segmentā. Šonedēļ rubrikā Kā top? piedāvājam aplūkot, kā tiek ražots Tukuma piena biezpienu sieriņu līderis - Skudru pūznis.

Kopumā no visa Tukuma pienā saražotā produktu apjoma biezpiena sieriņi veido nepilnus desmit procentus, stāstīja uzņēmuma vadītājs Ints Poškus. Tuvākajā nākotnē paredzēts modernizēt biezpiena sieriņu ražošanas iekārtu, palielinot ražošanas jaudu, kas pašlaik ir 150 kilogrami biezpiena sieriņu vienā stundā, kā arī ieviest jaunas garšas līdztekus jau esošajam Skudru pūznim, Kartupelim un Medus kūkai. I. Poškus pauž cerību, ka tādējādi varētu biezpiena sieriņu ražošanas un pārdošanas apjomus atkal dubultot.

Biezpiena gardumi tiek pārdoti arī kaimiņzemē Krievijā, kur pašlaik tie tiek tirgoti ar tādu pašu zīmolu kā Latvijā. «Pašlaik Krievijā biezpiena sieriņi nonāk ar tādu pašu preču zīmi kā Latvijā. Sadarbības partneri vēlējās, lai Krievijā produkts ir tāds pats kā Latvijā, lai to var atpazīt kā ārvalstu preci un skaidri redzēt, ka tas nav vietējais ražojums, jo Krievijā pircēji vairāk uzticas ievestajiem produktiem,» stāsta Tukuma piena direktors. Pašlaik, kad Latvijas uzņēmuma ražotā produkcija ir kaimiņu tirgū «vairāk vai mazāk» pazīstama, tiek domāts izveidot arī speciālu dizainu tieši Krievijas tirgum. I. Poškus arī norāda - eksportam pašlaik ir tendence augt. Eksportēti visi astoņi Tukuma pienā ražoto biezpiena sieriņu veidi.

Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” ir pabeidzis 2017. gada nogalē aizsākto svaigo piena produktu Izcilības centra izveidi, kurā investēti 15 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

Rezultātā ir uzbūvēta jauna biezpiena sieriņu rūpnīca, iegādātas jaunas ražošanas iekārtas un modernizēta esošā infrastruktūra. Tas ir viens no pēdējo gadu ievērojamākajiem Latvijas pārtikas nozares investīciju projektiem, kura kopējais apjoms sasniedz 14,6 miljonus eiro. Projekts iecerēts ar mērķi paplašināt jaunu un inovatīvu piena produktu piedāvājumu vietējam un starptautiskajiem tirgiem.

Covid-19 pandēmijas ietekmē projekts noritēja ilgāk, nekā plānots – trīs gadu laikā. Šajā laikā tika veikta virkne tehnoloģisku un darba vides uzlabojumu, jaunu iekārtu uzstādīšana AS “Rīgas piena kombināts”. Vienlaikus ražošana no SIA “Rīgas piensaimnieks” tika pārcelta uz AS “Rīgas piena kombināts” un AS “Valmieras piens”. SIA “Rīgas piensaimnieks” 2020.gada sākumā tika juridiski pievienots AS “Rīgas piena kombināts”.

Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS) sadarbībā ar Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrību BT 1 organizē starptautiskus sviesta un biezpiena desertu konkursus, kuru uzvarētāji tiks apbalvoti 14. starptautiskās pārtikas izstādes Riga Food 2009 atklāšanas ceremonijā 9. septembrī Ķīpsalā.

Šī gada pārtikas produktu konkursu mērķis ir apkopot un izcelt labāko sviesta un biezpiena desertu ražošanas uzņēmumu un meistaru pieredzi, kā arī popularizēt piena produktu lietošanu iedzīvotāju uzturā.

Kā uzsver LPCS pārstāve Daiga Nolberga, sviests jau no pirmās Latvijas laikiem ir viens no būtiskākajiem eksporta produktiem. Pašreizējā situācija pierāda, ka patērētāji novērtē sviestu kā augstvērtīgu produktu un labprāt to izmanto savā uzturā. 2008. gadā Latvijā tika saražotas 3600 tonnas saldkrējuma un skābkrējuma sviesta, no kurām 50% tika eksportētas. 2009. gada pirmajos septiņos mēnešos 14 sviesta ražotāji jau saražojuši 2300 tonnas sviesta. Sviesta konkurss šogad tiek rīkots jau astoto reizi un tajā tiks noteikts labākais saldkrējuma un skābkrējuma sviests ar tauku saturu ne mazāku par 80%, bet ne lielāku par 90%.

Piena nozares izaicinājumi – konsolidācija un ES un valsts atbalsts nākamajā plānošanas periodā.

Pienrūpnieki saredz - nozarē nākamajā plānošanas periodā lielāks atbalsts jāpiešķir pārstrādei, lai varētu veicināt nozares turpmāku attīstību. Savukārt piena ražotāju viedoklis – jāturpina atbalsts kooperācijai, īpaši mazo lauksaimnieku vidū.

Lielos apjomos pēc apvienošanās restrukturizāciju jau pabeidzis Food Union ietilpstošais a/s Rīgas piena kombināts un Valmieras piens. Food Union ģenerāldirektors un valdes priekšsēdētājs Sergejs Beshmeļņickis stāsta, ka restrukturizācijas rezultātā izdevies veikt ievērojamu izmaksu optimizāciju un loģistikas izdevumu ietaupījumus. Tāpat notikusi specializācija – šobrīd zīmola Valmieras piens sviests tiek ražots Rīgā, bet biezpiena ražošana pilnībā pārcelta uz Valmieru. Tieši Valmieras ražotnē paredzēts attīstīt un pilnveidot graudainā biezpiena ražošanu, pēc kura pieprasījums pasaulē palielinās.

Piena pārstrādes grupa Food Union, kura apvieno trīs pārstrādes uzņēmumus – AS Rīgas piena kombināts, AS Valmieras piens un SIA Rīgas piensaimnieks, pērn strādājusi ar summāro apgrozījumu 116 miljonu eiro apmērā, informē kompānijā.

Konsolidētais uzņēmuma AS Rīgas piena kombināts un tās meitas sabiedrības AS Valmieras piens 2016.gada finanšu pārskats uzrāda kopējo abu uzņēmumu apgrozījumu 83,8 miljonu eiro apmērā, savukārt SIA Rīgas piensaimnieks – 32,6 miljonu eiro apmērā. Pērn visiem Food Union grupas uzņēmumiem izdevies palielināt apgrozījumu tieši vietējā tirgū, Latvijā. AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens izdevies kāpināt pārdošanu Latvijā par 10% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, savukārt SIA Rīgas piensaimnieks – par 7,5%.

AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupas uzņēmums) valdes priekšsēdētājs un Food Union grupas finanšu direktors Eiropā Normunds Staņēvičs,stāsta, ka pērn Food Union turpināja koncentrēties uz jaunu, Latvijā unikālu augstas pievienotās vērtības produktu izstrādi, kā arī veikt virkni būtisku pasākumu, kas skar gan esošo uzņēmuma ražošanas procesu, gan esošo produktu sastāva uzlabojumus.

Viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem a/s Valmieras piens importē sieru un to realizē ar savu preču zīmi, šodien raksta avīze Dienas bizness.

Db rīcībā esošo informāciju par šādu Valmieras piena rīcību apstiprina Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kurš veicis pārbaudi Valmieras pienā un atzīst, ka uzņēmums nodarbojas ar piena produktu ievešanu, pārfasēšanu un tirgošanu ar Valmieras piena zīmolu. Tiesa, PVD uzņēmumam sodu nepiemēros, jo «pārtikas produktu marķējums atbilst Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un pārbaude uzņēmumā liecina, ka ir nodrošināta arī pārtikas produktu izsekojamība.»

Uz vietas uzņēmumā Valmieras piens šobrīd ražo svaigo Lapzemes siers, Ķimeņu sieru un mīkstos sierus – Kamabers un Brie, skaidro uzņēmuma sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas pārstāve Lija Ozoliņa.

No pagājušajā nedēļā marķējuma problēmu dēļ aizturētajām 9 tonnām pārtikas preču vislielākais neatbilstību skaits konstatēts a/s Tukuma piens.

Par to liecina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) šodien izplatītā informācija. Kā ziņo PVD, no a/s Tukuma piens integrētās noliktavas izņemts vairāk nekā 6 tonnas Lietuvā ražotu sviesta izstrādājumu Baltais (eksporta sviests ar zaļumiem, 70 %, 175 g). PVD norāda, ka pārtikas produkta nosaukums, kurā nav paskaidrots, ka tirgots tiek sviesta izstrādājums, maldina pircēju. Tāpat šajā Tukuma piena noliktavā neatbilstoša marķējuma dēļ apturēta teju 3 tonnu Lietuvā ražota vājpiena biezpiena izplatīšana.

Tukuma piens mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs skaidro, ka "uzņēmuma rīcībā esošā informācija liecina, ka par sviestu Eiropas Savienībā var saukt produktu, kura sastāvā ir 40–42%, 60–62% vai 80–82,5% piena tauku. Sviestu ar zaļumiem Baltais ražo uz 82% piena tauku bāzes, pievienojot 10% zaļumu piedevas. Tādejādi kopējais tauku saturs šim sviestam samazinās līdz 70%. Piemēram, ja pievienotu tik daudz zaļumu piedevu, ka kopējais tauku saturs samazinātos līdz 60%, tad nosaukums – sviests būtu atbilstošs visām prasībām. Respektējam Pārtikas un veterinārā dienesta prasības, esam pārtraukuši sagatavotās produkcijas tirdzniecību un tiks izstrādāta jauna recepte."

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" pakāpeniski palielina pārdošanas apjomus Latvijā, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Ruskis.

Šobrīd uzņēmuma ražoto produktu eksports - pretēji sākotnēji iecerētajam - notiek nelielos apmēros.

Sērenes piens uzsācis ražošanu un eksportu 

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" uzsācis produktu ražošanu, informē uzņēmuma valdes...

"Situācija ar vīrusu ir ietekmējusi mūsu klientu darbu dienvidu valstīs, kur karantīnas noteikumi ir daudz stingrāki nekā pie mums. Ceram, ka drīzumā nosacījumi tiks izmainīti un partneri varēs atgriezties savā ierastajā darba režīmā," stāstīja J.Ruskis.

Šobrīd "Sērenes piens" eksportē produktus uz Zviedriju, Somiju un Vāciju.

Uzņēmuma ražotnē top akavi siers dažādos iepakojumus, kā arī vietējam tirgum tiek piedāvāts akavi siers ar samazinātu sāls saturu. Tiek gatavota arī šī siera kūpinātā versija. Savukārt uz svētkiem uzņēmums "latvisko" akavi sieru, pievienojot ķimenes. Tāpat uzņēmums ražo skābo krējumu, kuram "Sērenes piens" saņēmis arī "Zaļās karotītes" sertifikātu.

Eksportam tiek ražots arī termizētais skābais krējums ar pagarinātu uzglabāšanas termiņu. Tāpat uzņēmums uzsācis biezpiena ražošanu.

Uzņēmums gatavojas piedāvāt savu produkciju lielo pārdošanas tīklu produktu izskatīšanas komisijām. Latvijā "Sērenes piens" produkciju izplata SIA "Valdemārs" un piena produktus var atrast individuālajos veikaliņos visā Latvijas teritorijā.

Db.lv jau rakstīja, ka 2019. gada nogalē investējot miljonu eiro, Jaunjelgavas pagasta Sērenē pēc remontdarbiem tika atklāts piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens".

SIA "Sērenes piens" ir dibināts ar mērķi atjaunot Jaunjelgavas pagasta Sērenē esošās piena pārstrādes un siera ražotnes darbību, kas iepriekš piederēja maksātnespējīgajam uzņēmumam SIA "Latvian Dairy". Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 100 000 eiro.

SIA "Sērenes piens" īpašnieki ir Andris Eģītis un Jānis Ruskis.

Valmieras piens, AS, Tirdzniecības un mārketinga direktors Guntars Grīnliņš iegūst Goda zīmi Latvijas Labākais ražotājs – izplatītājs 2007, ko kopš 2004. gada Latvijas Tirdzniecības asociācija ikgadēji piešķir Latvijas labākajiem ražošanas un izplatīšanas uzņēmumu darbiniekiem.

Tiesības pretendēt uz Goda zīmi ir tā uzņēmuma darbiniekiem, kuru profesionālā darbība saistīta ar pārdošanu vai tās organizēšanu, un kura ražošanas un izplatīšanas uzņēmuma preces guvušas patērētāju atzinību to popularitātes vai kvalitātes dēļ, piemēram, gūstot atzinību kā Gada prece, saņēmušas Zaļo karotīti, saņemot Labas Kvalitātes apstiprinājumu.

Guntars Grīnliņš: „Esmu ļoti pagodināts par man piešķirto Goda zīmi, tomēr jāatzīst, ka tas ir rezultāts visa Valmieras piens kolektīva veiksmīgai un efektīvai sadarbībai – gan ražošanas, gan pārdošanas departamentos. Esmu patiesi gandarīts, ka Latvijas iedzīvotāji ir iecienījuši Valmieras piens produkciju un mūsu ražotie piena produkti – kefīrs, krējums, siers, jogurts, saldējums, ikdienas tiek celti galdā”.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties AS Valmieras piens ražotnē!

Piena produkti ir ļoti dažādi – ar dažādu darbietilpību un dažādu piena ietilpību, taču var teikt, ka mēs esam ļoti lieli biezpiena ražotāji jo ražojam tos lielos apjomos, saka AS Valmieras piens valdes priekšsēdētājs Māris Cers. Viņš gan piebilst, ka no viena piena litra nepietiek, lai saražotu kilogramu biezpiena. Lai saražotu vienu kilogramu jogurta, vajag pat nedaudz mazāk kā vienu litru piena, jo tur klāt ir piedevas, bet, piemēram, vājpiena biezpienam nepieciešami pat septiņi litri piena.

Biezpiena pārdošanas apjomi ir palielinājušies un, salīdzinot ar 2014.gadu, šogad laikā no janvāra līdz jūnijam Valmieras Piena biezpiena pārdošanas apjoms audzis par 30%.

Jaunpils pienotavā biezpienu ražo 6 – 7 t dienā, un šobrīd tiek strādāts pie jaudu palielināšanas līdz 10 t dienā.

Pirms Krievijas embargo Jaunpils pienotavā ražoja galvenokārt sieru, kas aizņēma vairāk nekā pusi no saražotajiem apjomiem. Pēc Krievijas embargo uzņēmumam vajadzēja pārprofilēties uz citu produktu ražošanu un kompānija pārorientējās uz biezpiena ražošanu. Ja agrāk šis produkts bija kā blakusprodukts, tad pašlaik tas kļuvis par galveno produktu Jaunpils pienotavas produktu portfelī.

AS Jaunpils pienotava valdes priekšsēdētājs Viesturs Krilovs stāsta, ka šobrīd 50 % no visas realizācijas dod biezpiens. Šis produkts tiek eksportēts uz Vāciju un citām ES valstīm, ASV, Vidusāzijas un Skandināvijas valstīm, bet galvenais noiets ir vietējā tirgū. No kopējās biezpiena realizācijas 30 % tiek eksportēti.

AS "Valmieras stikla šķiedra" ASV meitasuzņēmuma "P-D Valmiera Glass USA Corp." ražotne par 17,5 miljoniem ASV dolāru pārdota uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.", teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums pabeigts otrdien, 2.jūnijā.

Jau ziņots, ka šā gada 3.martā, ASV meitasuzņēmums parakstīja aktīvu pārdošanas līgumu ar uzņēmumu "Saint-Gobain Adfors America, Inc." par būtībā visu pirmās un otrās fāzes aktīvu pārdošanu. Kopējā pirkuma summa ir 17 500 000 ASV dolāru plus papildu atlīdzība saskaņā ar aktīvu pārdošanas līgumu.

ASV meitasuzņēmums no otras līgumslēdzēja puses saņēma maksājumu pilnā apmērā 2.jūnijā, un tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Smiltenes Piens" pastāvīgi strādā pie savas piena zonas paplašināšanas, uzlabojot sadarbību ar esošajiem piena piegādātājiem un piesaistot jaunus, kā arī cenšas palielināt sadarbību ar rūpnieciskajiem izejvielu piegādātājiem un industriālajiem produktu pircējiem.

Pērn uzņēmums uzsācis iebiezināto sūkalu ražošanu un pārdošanu, kā arī patērētājiem piedāvājis vairākus jaunus produktus, piemēram, biezpiena torti ar avenēm, persiku – auzu smūtiju, Piena spēku ar kafijas – ruma, kā arī zaļo ābolu garšu u.c. produktus. Kā norādīts AS "Smiltenes Piens" iesniegtajā vadības ziņojumā, izstrādāti jauni produkti arī speciāli jauniem eksporta tirgiem, ņemot vērā klientu intereses.

AS "Smiltenes Piens" pamatdarbībā galvenais akcents tiek likts uz siera ražošanu. Tāpēc 2019.gadā par 5% palielinājies svaigo un pasta filata sieru ražošanas apjoms, par 5% audzis arī puscieto sieru ražošanas apjoms, savukārt biezpiena desertu apjoms, salīdzinot ar 2018.gadu, palielinājies par 11%.

Kazdangas uzņēmums Elpa sāk graudainā vājpiena biezpiena eksportu uz Vāciju, taču to sarežģīs jaunie elektroenerģijas tarifi.

Gandarījumu par pirmo nosūtīto eksporta kravu mazina jaunā elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas kārtība, kas stāsies spēkā 1. aprīlī, ziņo Latvijas Radio. Piena pārstrādes uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis prognozē, ka tas pašizmaksu var sadārdzināt pat par 30%, turklāt nāksies ar biznesa partneriem pārskatīt biezpiena eksporta cenu, par kuru panākta vienošanās tikai pirms neilga laika.

Ne tikai sadārdzināsies un palielināsies izmaksas, bet tas atsauksies arī uz dažādu palīgmateriālu piegādi, jo piegādātāji sāk jau brīdināt par izmaksu palielinājumu, norāda G. Sisenis. Jau ziņots, ka Elpa plānoja sākt biezpiena eksportu pērn decembrī, taču to aizkavēja birokrātiskas procedūras, tostarp vairākkārtēja marķējuma saskaņošana.

Piena pārstrādes uzņēmums AS Valmieras piens esot pārdots kādam krievu investoram, savukārt darbinieki esot lūgti neizplatīt informāciju par notikušo, kā arī atlaišanas gadījumā solītas kompensācijas.

Iespējams, investors varētu būt Aleksandrs Bezhmeļņickis, kurš šī gada martā iegādājās AS Rīgas piena kombināts akcijas un kurš darbojies piena nozares biznesā Krievijā, NVS valstīs un starptautiskajos tirgos, liecina biznesa portāla Nozare.lv rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Valmieras piena valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis sacīja, ka nav informēts par notikušo darījumu. «Neesmu akcionārs, tādēļ jautājumu nekomentēšu. Savulaik teicu, ka strādāšu uzņēmumā, kamēr tas tiks pārdots. Tā kā es vēl te sēžu, izmaiņas nav notikušas.»

Uzņēmuma akcionāru pārstāvis Juris Pētersons jau 5.septembrī norādīja, ka par uzņēmumu pastiprinātu interesi izrādījuši vairāki investori.

A/s Valmieras piens valdi ir pametusi tās valdes locekle Krievijas Federācijas pilsone Jūlija Kuzņecova, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēsntesis.

Ieraksts par izmaiņām amatpersonu sastāvā izdarīts 5. decembrī.

Jau rakstīts, ka J. Kuzņecova par valdes locekli kļuva šā gada novembra sākumā, kad no valdes locekļu amata pienākumu pildīšanas atbrīvoti Māris Cers un Juris Pārups, bet no valdes priekšsēdētāja amata atbrīvots Rolands Gulbis. Kopā ar J. Kuzņecovu par valdes locekli novembra sākumā tika iecelts arī Harijs Panke, kas līdz veiktajām izmaiņām pildīja uzņēmuma padomes priekšsēdētāja pienākumus. Novemba sākumā par Valmieras piena valdes priekšsēdētāju tika iecelts jaunais uzņēmuma lielākais īpašnieks Krievijas pilsonis Jevģēnijs Varovs. Tādējādi patlaban Valmieras piens valdē darbojas tās priekšsēdētāks J. Varovs un valdes loceklis H. Panke.

Piena pārstrādes uzņēmums AS «Smiltenes piens», kurš pēdējos trīs gadus stabili kāpinājis savu apgrozījumu, arī šogad plāno palielināt uzņēmuma neto apgrozījumu par 6%, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

2018. gadā AS «Smiltenes piens» strādāja ar neto apgrozījumu 19,069 miljonu eiro apmērā, kas bija par 6,7% jeb 1,199 miljonu eiro vairāk nekā 2017. gadā. Uzņēmuma tīrās peļņas pieauguma temps pērn bija atbilstošs apgrozījuma pieaugumam – uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 870 tūkstoši eiro, kas bija par 6,3% jeb 52 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2017. gadā.

AS «Smiltenes piens» pamatdarbībā galvenais uzsvars tiek likts uz siera ražošanu. Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, svaigo un pasta filata sieru ražošanas apjoms pieaudzis par 36%, puscieto sieru ražošanas apjoms palielinājies par 13% un biezpiena ražošanas apjoms pieaudzis par 20%, sacīts uzņēmuma iesniegtajā gada pārskatā.

Piena pārstādes uzņēmums AS "Smiltenes piens" pagājušajā gadā strādāja ar 21,156 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 1,9% un bija 1,296 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka 2020.gadā patērētājiem tiks piedāvāti jauni produkti, tika paplašināts ražoto sieru klāsts un sākta bioloģiskā piena pārstrāde, sākotnēji produktus ražojot eksporta tirgiem. Vienlaikus izstrādāti produkti jauniem eksporta tirgiem, ņemot vērā klientu vēlmes.

Gada pārskatā norādīts, ka "Smiltenes piens" pērn Latvijas tirgū realizēja produkciju 19,584 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 4,4% vairāk nekā gadu iepriekš, trešajās valstīs realizēta produkcija 1,165 miljonu eiro vērtībā, kas ir kāpums par 39,4%, savukārt pārējās Eiropas Savienības valstīs realizēts par 12,6% mazāk - 406 525 eiro apmērā.

A/s Valmieras piens pēc Db un db.lv publikācijām izplatījis paziņojumu, norādot, ka Valmieras piena Holandes siera marķējums pilnībā atbilst Latvijas likumdošanai.

A/s Valmieras piens (VP) valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis Db norādīja, ka uz siera iepakojuma norādīts, ka produkts ražots Eiropas Savienībā, ko jebkurā brīdī, pieejot pie siera stenda veikalā, var pārbaudīt katrs pircējs. Produkta izplatītājs ir VP. PVD oficiāli atzinis šī produkta marķējuma atbilstību Latvijas

normatīvu prasībām, ko apliecinājis arī publiskajā telpā. Holandes siera marķējums ir precīzs un pircēju nemaldina, norāda R. Gulbis.

turpmāk VP tirgū piedāvās kvalitatīvus produktus par konkurētspējīgu cenu, korekti par to informējot savus pircējus,» norāda R. Gulbis.

A/s Smiltenes piens 2017. gadu pabeidzis ar 17,87 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,6 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Uzņēmuma vadības ziņojums liecina, ka gads noslēdzies ar 818,5 tūkstošu eiro peļņu. Pārskata gadā iepirktas 31,48 tūkstoši tonnu piena, vājpiena un krējuma, kas ir par 13 % mazāk, nekā gadu iepriekš. Iepirktā piena vidējā cena bijusi 41 % augstāka, nekā 2016. gadā. Pagājušajā gadā ievērojami palielinājies svaigo un pasta filata sieru ražošanas apjoms – par 12 % pret 2016. gadu un biezpiena desertu ražošanas un realizācijas apjoms par 1 % pret 2016. gadu.

Smiltenes piens agrāk nozīmīgu daļu saražotā eksportēja uz Krieviju, bet kopš embargo ieviešanas pašlaik galvenās eksports valstis ir Izraēla, Moldova, Igaunija, Lietuva, Polija un citas valstis. Uzņēmuma vadības ziņojumā par pagājušo gadu teikts, ka sabiedrības pamatdarbībā galvenais akcents likts uz siera ražošanu. Šogad a/s Smiltenes siers plāno apgrozījumu palielināt par 4 %, tostarp palielinot apgrozījumu tieši svaigo sieru, pasta filata sieru grupai un biezpiena desertiem.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps, iegādājoties maksātnespējīgā kooperatīva Trikāta KS piederošās 53,66% kapitāldaļas, kļūst par vadošo piena pārstrādes uzņēmuma SIA Latvijas Piens dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu, informēja uzņēmumā.

Līdz ar to pārējiem līdzšinējiem īpašniekiem piensaimnieku kooperatīvam Dzēse pieder 20,84% un Vidzemes graudkopības kooperatīvam VAKS- 5,88% kapitāldaļu.

Kā norādīja Trikāta KS administratore Rudīte Klikuča, šodien noslēgts līgums par Trikāta īpašumā esošo SIA Latvijas Piens kapitāldaļu un prasījuma tiesību pret uzņēmumu pārdošanu Latvijas lauksaimnieku kooperatīvam Latraps par 512 000 eiro.

«Jau janvārī publiski tika izsludināta iespēja pieteikties uzņēmuma kapitāldaļu iegādei. Sludinājumā noteiktajā termiņā pieteicās četri pretendenti, taču trīs no pretendentiem savus piedāvājumus atsauca. Vienīgi Latraps savu saistošo piedāvājumu uzturēja, to atbalstīja vairākums balsstiesīgo Trikāta nenodrošināto kreditoru, kā arī nodrošinātais kreditors AS Attīstības finanšu institūcija Altum,» norādīja Klikuča.