Viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem a/s Valmieras piens importē sieru un to realizē ar savu preču zīmi, šodien raksta avīze Dienas bizness.

Db rīcībā esošo informāciju par šādu Valmieras piena rīcību apstiprina Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kurš veicis pārbaudi Valmieras pienā un atzīst, ka uzņēmums nodarbojas ar piena produktu ievešanu, pārfasēšanu un tirgošanu ar Valmieras piena zīmolu. Tiesa, PVD uzņēmumam sodu nepiemēros, jo «pārtikas produktu marķējums atbilst Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un pārbaude uzņēmumā liecina, ka ir nodrošināta arī pārtikas produktu izsekojamība.»

Uz vietas uzņēmumā Valmieras piens šobrīd ražo svaigo Lapzemes siers, Ķimeņu sieru un mīkstos sierus – Kamabers un Brie, skaidro uzņēmuma sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas pārstāve Lija Ozoliņa.

Piena pārstrādes grupa Food Union, kura apvieno trīs pārstrādes uzņēmumus – AS Rīgas piena kombināts, AS Valmieras piens un SIA Rīgas piensaimnieks, pērn strādājusi ar summāro apgrozījumu 116 miljonu eiro apmērā, informē kompānijā.

Konsolidētais uzņēmuma AS Rīgas piena kombināts un tās meitas sabiedrības AS Valmieras piens 2016.gada finanšu pārskats uzrāda kopējo abu uzņēmumu apgrozījumu 83,8 miljonu eiro apmērā, savukārt SIA Rīgas piensaimnieks – 32,6 miljonu eiro apmērā. Pērn visiem Food Union grupas uzņēmumiem izdevies palielināt apgrozījumu tieši vietējā tirgū, Latvijā. AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens izdevies kāpināt pārdošanu Latvijā par 10% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, savukārt SIA Rīgas piensaimnieks – par 7,5%.

AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupas uzņēmums) valdes priekšsēdētājs un Food Union grupas finanšu direktors Eiropā Normunds Staņēvičs,stāsta, ka pērn Food Union turpināja koncentrēties uz jaunu, Latvijā unikālu augstas pievienotās vērtības produktu izstrādi, kā arī veikt virkni būtisku pasākumu, kas skar gan esošo uzņēmuma ražošanas procesu, gan esošo produktu sastāva uzlabojumus.

Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

AS "Valmieras stikla šķiedra" ASV meitasuzņēmuma "P-D Valmiera Glass USA Corp." ražotne par 17,5 miljoniem ASV dolāru pārdota uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.", teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums pabeigts otrdien, 2.jūnijā.

Jau ziņots, ka šā gada 3.martā, ASV meitasuzņēmums parakstīja aktīvu pārdošanas līgumu ar uzņēmumu "Saint-Gobain Adfors America, Inc." par būtībā visu pirmās un otrās fāzes aktīvu pārdošanu. Kopējā pirkuma summa ir 17 500 000 ASV dolāru plus papildu atlīdzība saskaņā ar aktīvu pārdošanas līgumu.

ASV meitasuzņēmums no otras līgumslēdzēja puses saņēma maksājumu pilnā apmērā 2.jūnijā, un tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Piena pārstrādes uzņēmums AS Valmieras piens esot pārdots kādam krievu investoram, savukārt darbinieki esot lūgti neizplatīt informāciju par notikušo, kā arī atlaišanas gadījumā solītas kompensācijas.

Iespējams, investors varētu būt Aleksandrs Bezhmeļņickis, kurš šī gada martā iegādājās AS Rīgas piena kombināts akcijas un kurš darbojies piena nozares biznesā Krievijā, NVS valstīs un starptautiskajos tirgos, liecina biznesa portāla Nozare.lv rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Valmieras piena valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis sacīja, ka nav informēts par notikušo darījumu. «Neesmu akcionārs, tādēļ jautājumu nekomentēšu. Savulaik teicu, ka strādāšu uzņēmumā, kamēr tas tiks pārdots. Tā kā es vēl te sēžu, izmaiņas nav notikušas.»

Uzņēmuma akcionāru pārstāvis Juris Pētersons jau 5.septembrī norādīja, ka par uzņēmumu pastiprinātu interesi izrādījuši vairāki investori.

A/s Valmieras piens valdi ir pametusi tās valdes locekle Krievijas Federācijas pilsone Jūlija Kuzņecova, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēsntesis.

Ieraksts par izmaiņām amatpersonu sastāvā izdarīts 5. decembrī.

Jau rakstīts, ka J. Kuzņecova par valdes locekli kļuva šā gada novembra sākumā, kad no valdes locekļu amata pienākumu pildīšanas atbrīvoti Māris Cers un Juris Pārups, bet no valdes priekšsēdētāja amata atbrīvots Rolands Gulbis. Kopā ar J. Kuzņecovu par valdes locekli novembra sākumā tika iecelts arī Harijs Panke, kas līdz veiktajām izmaiņām pildīja uzņēmuma padomes priekšsēdētāja pienākumus. Novemba sākumā par Valmieras piena valdes priekšsēdētāju tika iecelts jaunais uzņēmuma lielākais īpašnieks Krievijas pilsonis Jevģēnijs Varovs. Tādējādi patlaban Valmieras piens valdē darbojas tās priekšsēdētāks J. Varovs un valdes loceklis H. Panke.

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" pakāpeniski palielina pārdošanas apjomus Latvijā, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Ruskis.

Šobrīd uzņēmuma ražoto produktu eksports - pretēji sākotnēji iecerētajam - notiek nelielos apmēros.

Sērenes piens uzsācis ražošanu un eksportu 

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" uzsācis produktu ražošanu, informē uzņēmuma valdes...

"Situācija ar vīrusu ir ietekmējusi mūsu klientu darbu dienvidu valstīs, kur karantīnas noteikumi ir daudz stingrāki nekā pie mums. Ceram, ka drīzumā nosacījumi tiks izmainīti un partneri varēs atgriezties savā ierastajā darba režīmā," stāstīja J.Ruskis.

Šobrīd "Sērenes piens" eksportē produktus uz Zviedriju, Somiju un Vāciju.

Uzņēmuma ražotnē top akavi siers dažādos iepakojumus, kā arī vietējam tirgum tiek piedāvāts akavi siers ar samazinātu sāls saturu. Tiek gatavota arī šī siera kūpinātā versija. Savukārt uz svētkiem uzņēmums "latvisko" akavi sieru, pievienojot ķimenes. Tāpat uzņēmums ražo skābo krējumu, kuram "Sērenes piens" saņēmis arī "Zaļās karotītes" sertifikātu.

Eksportam tiek ražots arī termizētais skābais krējums ar pagarinātu uzglabāšanas termiņu. Tāpat uzņēmums uzsācis biezpiena ražošanu.

Uzņēmums gatavojas piedāvāt savu produkciju lielo pārdošanas tīklu produktu izskatīšanas komisijām. Latvijā "Sērenes piens" produkciju izplata SIA "Valdemārs" un piena produktus var atrast individuālajos veikaliņos visā Latvijas teritorijā.

Db.lv jau rakstīja, ka 2019. gada nogalē investējot miljonu eiro, Jaunjelgavas pagasta Sērenē pēc remontdarbiem tika atklāts piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens".

SIA "Sērenes piens" ir dibināts ar mērķi atjaunot Jaunjelgavas pagasta Sērenē esošās piena pārstrādes un siera ražotnes darbību, kas iepriekš piederēja maksātnespējīgajam uzņēmumam SIA "Latvian Dairy". Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 100 000 eiro.

SIA "Sērenes piens" īpašnieki ir Andris Eģītis un Jānis Ruskis.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps, iegādājoties maksātnespējīgā kooperatīva Trikāta KS piederošās 53,66% kapitāldaļas, kļūst par vadošo piena pārstrādes uzņēmuma SIA Latvijas Piens dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu, informēja uzņēmumā.

Līdz ar to pārējiem līdzšinējiem īpašniekiem piensaimnieku kooperatīvam Dzēse pieder 20,84% un Vidzemes graudkopības kooperatīvam VAKS- 5,88% kapitāldaļu.

Kā norādīja Trikāta KS administratore Rudīte Klikuča, šodien noslēgts līgums par Trikāta īpašumā esošo SIA Latvijas Piens kapitāldaļu un prasījuma tiesību pret uzņēmumu pārdošanu Latvijas lauksaimnieku kooperatīvam Latraps par 512 000 eiro.

«Jau janvārī publiski tika izsludināta iespēja pieteikties uzņēmuma kapitāldaļu iegādei. Sludinājumā noteiktajā termiņā pieteicās četri pretendenti, taču trīs no pretendentiem savus piedāvājumus atsauca. Vienīgi Latraps savu saistošo piedāvājumu uzturēja, to atbalstīja vairākums balsstiesīgo Trikāta nenodrošināto kreditoru, kā arī nodrošinātais kreditors AS Attīstības finanšu institūcija Altum,» norādīja Klikuča.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Piena produktu ražotāju domas par Rīgas piena kombināta un Valmieras piens apvienošanos dalās.

"Jo mazāk spēlētāju ir tirgū - jo mazāka konkurence, no kuras zaudētājs vienmēr tirgus apstākļos ir primārās produkcijas ražotājs un patērētājs," uzsver Latvijas Piena ražotāju asociācijas vadītāja Ieva Alpa-Eizenberga.

Tomēr Latvijas un Eiropas tirgus ir atvērts un katram šajā laikā ir jāsaprot, ar ko strādāt, ko pirkt, uzsver piena ražotāju pārstāve.

"Līdz šim Rīgas piens kombināta un Valmieras piena darbība uzņēmuma Latvijas piens ieceres un nākotne plānus nav ietekmējusi," norāda SIA Latvijas piens vadītājs Raimonds Freimanis. Attiecībā uz gatavo produkciju SIA Latvijas piens pārstāvis skaidro, ka Food Union un Latvijas piena ražotās produktu grupas pilnībā nepārklāsies. Latvijas piens pagaidām vienīgie Latvijā ražo vājpiena koncentrātu, un uzņēmums droši jūtas arī siera ražošanā.

Lai Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi varētu eksportēt savus produktus un konkurēt ar citu valstu ražotājiem, piena cena būtu vēl jāsamazina.

Tā savus uzskatus raidījumā 100. pants pauda ekspremjers Andris Šķēle, kura ģimenes locekļiem pieder viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem a/s Valmieras piens.

„Tā ir problēma, ka Latvijas vidējā piena cena šobrīd aptuveni ir 14 santīmi litrā, kas ir ļoti tuvu pasaules ražīgāko piena ražotāju robežcenai. Ja Latvijas piena ražotāji būtu tikpat efektīvi kā Austrālijas vai citas piena lielvalsts ražotājiem, tad piena cenai jābūt iespējai staigāt. Tai jābūt 13 santīmiem litrā. Šobrīd diemžēl tirgi ir ļoti slikti un lai spētu pārdot ārpus Latvijas un eksportēt piena produktus, tad cenas pie tik augsta valūtas kursa ir jāsamazina, skaidroja Šķēle TV raidījumā 100. pants. Viņš piebilda, ka Valmieras piens spēj norēķināties ar zemniekiem uzņemto saistību termiņā.

AS Rīgas piena kombināts akcionāru sapulcē šodien ievēlēta jauna uzņēmuma padome. Par jauno padomes priekšsēdētāju ievēlēts AS Rīgas piena kombināts vairākumakcionārs Andrejs Beshmeļņickis, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Par padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts ilggadējs piensaimniecības eksperts un bijušais AS Valmieras piens valdes priekšsēdētājs Harijs Panke. Par padomes locekļiem ievēlēti vadības konsultante un bijusī AS Hansabanka (tagad AS Swedbank) valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma, investīciju eksperts un Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis un starptautiska investīciju fonda Meridian Capital pārstāvis Nodir Normatov.

«2013.gads mums ir nesis pirmos darba augļus, kopš īstenojām 30 miljonu eiro investīciju programmu. Šogad nostiprinājām pozīcijas Lietuvas, Igaunijas un Azerbaidžānas tirgos, pašlaik strādājam pie ieiešanas Baltkrievijā, Ukrainā, Kazahstānā,» norāda A. Beshmeļņickis.

Šodien, 30. aprīlī, Ķīnas Tautas Republikas Sertifikācijas un akreditācijas administrācija (CNCA) ir publicējusi 10 Latvijas pārtikas ražotāju sarakstu, kuriem ļauts eksportēt uz Ķīnu tādus piena produktus, kā visa veida sieri, visa veida piena pulveri, krējums un arī saldējums, informē Ārlietu ministrija.

Sarakstā iekļautajiem Latvijas eksportētājiem – AS Preiļu siers, AS Rīgas Piena kombināts, AS Valmieras piens, SIA Latvijas Piens, AS Cesvaines Piens, AS Rankas Piens, AS Smiltenes piens, AS Smiltenes piens Blomes pienotava, AS Jaunpils pienotava un SIA Rīgas Piensaimnieks – durvis uz Ķīnu ir atvērtas, un jau ar šodienu Latvijai ir iespēja tirgot minētos piena produktus Ķīnas veikalos.

Biedrības Zemnieku saeima pārstāvis Edgars Bērziņš Db.lv norādīja, ka eksporta atļauju piena produktu tirgošanai Ķīnā saņēmuši tikai četri uzņēmumi - Preiļu siers, Rīgas piena kombināts, Valmieras piens un Latvijas piens. «Pārējie uzņēmumi ir izteikuši šādu vēlmi - eksportēt produkciju uz Ķīnu,- taču Ķīnas pārstāvji pie viņiem vēl nav viesojušies un šāda atļauja nav dota,» norāda E.Bērziņš.

Valmierā piektdien, 28.septembrī tiek atklāts jaunuzceltais peldbaseins, kura būvniecībai tika piešķirta valsts mērķdotācija 5,4 miljonu eiro apmērā. Tā kā būvdarbu kontroles laikā šā gada martā Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) būvinspektors konstatēja atsevišķas neatbilstības, tad aktā par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā iekļauts nosacījums, ar kuru Valmieras pilsētas pašvaldībai uzdots veikt atsevišķu ēkas konstrukciju monitoringu un iesniegt informāciju par rezultātiem, informē BVKB pārstāve Egita Diure.

Valmieras peldbaseina būvniecība pēc pilsētas pasūtījuma tika sākta 2015.gada 17.novembrī. Šā gada augustā būvniecība pabeigta un 21.septembrī BVKB to pieņēma ekspluatācijā. «Tā kā būvdarbu kontroles laikā 2018. gada martā BVKB būvinspektors konstatēja atsevišķas neatbilstības, tika uzdots veikt izbūvētās jumta struktūrplātnes konstrukcijas ekspertīzi. Turklāt paši būvniecības procesa dalībnieki, lai pamatotu un novērstu konstatētās neatbilstības, secināja, ka būvprojekta risinājumam nepieciešamas veikt izmaiņas, lai pastiprinātu kopnes. Tika izstrādātas būvprojekta izmaiņas un veikta ekspertīze,» skaidro E.Diure.

Ekspertīzi veica AS Inspecta Latvia. Tās atzinumā norādīts, ka objekta nesošās jumta konstrukcijas bultskrūvju savienojumu nestspēja ir pietiekama un uzskatāma par atbilstošu. Vienlaikus atzinumā norādīts, ka būves ekspluatācijas laikā būs nepieciešams veikt jumta struktūrplātnes izlieču kontroli. Līdz ar to aktā par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā tika iekļauts nosacījums, ar kuru Valmieras pilsētas pašvaldībai uzdots veikt atsevišķu ēkas konstrukciju monitoringu un iesniegt informāciju par rezultātiem BVKB.

Pēc dalības lielākajā pārtikas un dzērienu izstādē Āzijā - SIAL China 2015, kas no 6.maija līdz 8.maijam norisinās Šanhajā, Latvijas lauksaimniekiem piederošais piena pārstrādes uzņēmums Latvijas Piens uzsāks darbību arī Āzijas tirgū. Jau pirms izstādes uzņēmums reģistrējis un patentējis zīmolu TRIKATA Ķīnas tirgum, sagatavojis šim tirgum pielāgotu produktu portfeli, sertificēts un iekļauts Ķīnas importētāju sarakstā, informē uzņēmumā.

«Katrā no izstādes dienām notika tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem, kuru laikā prezentējām sierus, kas jau guvuši atzinību arī Eiropas valstīs. Notika tikšanās ar lielveikalu tīklu pārstāvjiem, kuri atzinīgi novērtēja zīmola komunikāciju ķīniešu valodā. Tuvāko mēnešu laikā notiks sadarbības darījumu precizēšana, lai uzsāktu siera eksportu uz Ķīnu. Lai arī ķīniešiem nav siera ēšanas tradīciju, Latvijas Piens produkts Sniega bumbas ar tomātiem un baziliku novērtēts kā garšīgākais Premium klasē. Savukārt potenciālie klienti atzinīgi novērtēja zīmola TRIKATA Emmental, Gouda un Reserve sierus,» stāsta Latvijas Piens valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Latvijas lauksaimniekiem piederošais piena pārstrādes uzņēmums Latvijas Piens tirgū piedāvās divus jaunus produktus. Zīmola TRIKATA ietvaros tiks tirgots piens ar D vitamīnu un kefīrs ar bifidobaktērijām.

Tie tiks ražoti Igaunijā no Latvijas zemnieku saimniecībās saražotā piena.

Anita Skudra, Latvijas Piens valdes priekšsēdētāja, norāda: «Uzskatu, ka līdz šim nav novērtētas tās racionālās iespējas, ko dod sadarbība un vienotais Baltijas tirgus. Ja kvalitātes sistēmas un standarti, kas ieviesti uzņēmumos, ir līdzvērtīgi, racionāla sadarbība ļauj piedāvāt patērētājiem vajadzīgo kvalitāti un cenu. Mūsu jauno produktu ražošanai izveidojām sadarbību ar vienu no Igaunijas piena pārstrādātājiem. Sadarbības rezultātā Latvijā ražotais piens pārtaps augstvērtīgos piena produktos un būs pieejams patērētājiem Latvijā un nākotnē – arī Igaunijā. Piena pārstrādātāju sadarbība ir viena no iespējām, kā mazināt kritisko situāciju, kādā jau divus gadus strādā visa piena nozare Baltijā un pasaulē. Šoruden plānots slēgt vēl vienu starptautisku sadarbības līgumu zīmola TRIKATA darbības paplašināšanai,» viņa skaidro.

Par piena pārstrādes uzņēmuma AS Valmieras piens valdes priekšsēdētāju iecelts uzņēmuma ražošanas direktors Māris Cers, liecina Firmas.lv informācija.

Cers nomainījis amatā Hariju Panki, kurš kopš šā gada 12.novembra iecelts par Valmieras piena un AS Rīgas piena kombināts apvienotā koncerna Food Union padomes priekšsēdētāja vietnieku.

Darbu Valmieras piens valdē turpina tās locekļi Svetlana Cimmere un Sergejs Kuzins.

Cers Valmieras pienā strādā kopš 2007.gada, iepriekš viņš bija Valmieras gaļas kombināta SIA Triāls direktors un valdes priekšsēdētājs, kā arī Latvijas Gaļas pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Kā ziņots, Valmieras piena apgrozījums 2012.gadā bija 30,411 miljoni latu salīdzinājumā ar 25,264 miljoniem 2011.gadā. Uzņēmuma zaudējumi samazinājušies līdz 389 901 latam salīdzinājumā ar 971 748 latu zaudējumiem 2011.gadā.

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Food Union grupā ietilpstošajā piena pārstrādes uzņēmumā Valmieras piens, kur tiek ražots Bifido jogurts.

Patlaban uzņēmums maina zīmola vizuālo indentitāti, papildina produktu klāstu un attīsta ražošanas procesus. Kopumā šo gandrīz divu gadu laikā Valmieras piena produktu zīmola, sortimenta un ražošanas procesu attīstībā uzņēmums būs ieguldījis vairāk nekā 800 000 eiro.

Līdz ar zīmola maiņu jauna vizuālā identitāte ir arī visiem Valmieras zīmola produktiem – lakonisks logotips, koši elementi un krāsu toņi ir apvienoti ar to pašu Valmieras nosaukumu, stāsta Food Union piena produktu zīmolu vadītāja Ilva Veidemane. Būtiskākās pārmaiņas uzņēmums veicis Valmieras jogurtu sortimentā – tiek piedāvātas jaunas garšas un izskats, un kopumā uzņēmuma portfelis paplašināts ar deviņiem jauniem jogurtiem.

Neilgi pirms trešā lielākā piena pārstrādes uzņēmuma Latvijā a/s Valmieras Piens pārdošanas par tā meitasuzņēmuma SIA Rūjienas saldējums kontrolpaketes īpašnieku kļuvusi ar ekspremjera Andra Šķēles ģimeni saistītā SIA INPO 19.

Kā liecina Lursoft dati, 21. septembrī reģistrētā INPO 19 par 51% Rūjienas saldējuma īpašnieku kļuva jau nedēļu pēc tās reģistrēšanas; līdz INPO 19 ienākšanai uzņēmumā šāds kapitāldaļu apjoms piederēja a/s Valmieras Piens. Pārējo daļu īpašnieki gan palikuši nemainīgi - 33 % pieder līdzšinējā a/s Valmieras Piens valdes priekšsēdētāja Rolanda Gulbja pilnībā piederošajai SIA Rogul, bet 16 % - Rūjienas saldējuma valdes priekšsēdētājam Igoram Miezim.

Lursoft dati arī liecina, ka Rūjienas saldējums no 2009. gada oktobra līdz 2010. gada beigām strādāja ar 1,5 miljonu Ls apgrozījumu un 114,8 tūkstošu Ls tīro peļņu. Savukārt a/s Valmieras Piens zaudējumi pērn sasniedza 885 tūkstošus latus pretstatā 110 tūkstošu latu peļņai gadu iepriekš. Valmieras Piena vadība iepriekš skaidroja, ka pērnais gads bijis sarežģīts visiem nozares pārstāvjiem, ko noteica vairāki faktori - piena iepirkuma cenas pastāvīgi auga, savukārt produktu realizācijas cenas dažbrīd bija pat jāpazemina, lai spētu konkurēt un noturēties tirgū.

Piena pārstrādes uzņēmumu AS Limbažu piens pēc tā desmit mēnešu dīkstāves iegādājušies ārvalstu investori, atjaunojot uzņēmuma darbību, kas turpmāk tiks orientēta tikai uz eksportu, apliecina uzņēmuma direktors Ēvalds Putniņš.

Darījuma summu viņš neatklāja. Kā ziņots, Limbažu piens darbu pārtrauca šā gada 1.februārī, jo noliktavās bija izveidojusies siera pārprodukcija. Līdz šim kompānija bija AS Rīgas piena kombināts apakšuzņēmums.

«Uzņēmums atsācis darbību, tajā strādā pārdesmit cilvēku, un ražosim "Mozarella" tipa sieru, kas tiks pārdots ārzemju tirgos, jo uzņēmuma jauno investoru interese ir tikai un vienīgi eksports. Plānots, ka nākamgad pievērsīsimies arī citu šķirņu ražošanai, bet arī tās 100% tiks virzītas eksportam. Monterigo sieru, kas iepriekš bija viens no uzņēmuma zīmoliem, vairs neražosim,» sacīja Putniņš.

Saistībā ar piena krīzi, svaigpiena pārprodukcijai Latvijā sasniedzot rekordapjomus, un tālāku iepirkuma cenu samazināšanos, piena pārstrādes uzņēmums Food Union atkārtoti piemēro atlaides visai Limbažu piens produkcijai ar mērķi turpināt iepirkt vietējo zemnieku ražoto svaigpienu līdzšinējā apjomā. No šā gada 1.maija līdz 30.jūnijam Limbažu piens piens (1l) un kefīrs (1l) būs nopērkams par vienu ieteicamo cenu – 0,65 EUR, savukārt Limbažu piens biezpiens un skābais krējums – par 0,69 EUR, informē uzņēmums.

«Krīze nebeidzas un par to ikviens var pārliecināties pie veikalu plauktiem. Ja pirms diviem gadiem litrs piena maksāja tuvu 1 EUR, pērn tas maksāja ap 0,80 EUR, tad šodien piens maksā jau 0,65 EUR. Tas nav labi piena nozarei, bet ir labi pircējiem. Tādēļ mēs atkal meklējam veidus, kā varam apmierināt pircēju vēlmes pēc pievilcīgām cenām, vienlaikus palielinot piena produktu patēriņu un pārvēršot to tiešā atbalstā zemniekiem,» skaidro AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupa) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs. «Atbalsta mehānika ir vienkārša – jo vairāk Limbažu piens produkciju pirks, jo ilgāk mēs spēsim iepirkt vietējo zemnieku svaigpienu līdzšinējā apjomā un turpināt maksāt zemniekiem virs vidējas iepirkuma cenas valstī,» papildina N. Staņēvičs.

Lai gan kooperatīvam Trikāta KS šodien pasludināta maksātnespēja, kooperatīva zemnieki naudu par piegādāto pienu saņems pilnā apjomā, aģentūru LETA informēja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

Trikātas KS vadība aicina zemniekus turpināt nodot pienu caur kooperatīvu, tādējādi apliecinot vēlmi saglabāt kooperatīvu un atjaunot tā maksātspēju. Vēlos kliedēt bažas, ka šādā situācijā zemnieki nesaņemtu naudu par pienu - saskaņā ar likumdošanu administratoram ir pienākums norēķināties ar zemniekiem par pienu, kas pārdots pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, sacīja Krievārs.

Viņš arī norādīja, ka tiek atcelta iepriekš sasauktā kooperatīva pilnsapulce 10.augustā.

Līdz ar maksātnespējas procesa atjaunošanu lemtspēju ir zaudējusi valde un biedru pilnsapulce, līdz ar to 10.augusta sapulce ir atcelta, sacīja Krievārs.