Jaunākais izdevums

Valmieras novada pašvaldība turpina īstenot Atveseļošanas fonda projektu “Valmieras Industriālā parka attīstība”. Viena no stratēģiskām parka priekšrocībām ir iespēja izmantot dzelzceļu ar iekraušanas/izkraušanas (loģistikas) laukumu un diviem pieņemšanas–nosūtīšanas sliežu ceļiem.

Līdz 2025. gada nogalei vietējiem un starptautiskiem investoriem būs pieejama jauna rūpnieciskajai ražošanai sagatavota teritorija. Valmieras Industriālā parka infrastruktūras būvniecība uzsākta pirms astoņiem mēnešiem un aktīvi noritējusi arī visu ziemas periodu.

Kopumā paredzēta platsliežu dzelzceļa lietošanas tīkla izbūve parka teritorijā 2,3 km garumā un savienojuma izveide ar publisko dzelzceļu 0,8 km garumā. Darbi jau ir sekmīgi uzsākušies - izbūvēts savienojums ar publiskās lietošanas dzelzceļu un uzsākta sliežu ceļa izbūve. Būvdarbu intensitāte tiks palielināta aprīlī un maijā.

Savienojums ar publisko dzelzceļu izveidots ārpus parka teritorijas gar posma “Valmiera – Bāle” esošo galveno sliežu ceļu. Pašreiz dzelzceļa uzbērums līdz parka teritorijai izbūvēts vairāk nekā 70 % apjomā. Tāpat veikta sliežu un gulšņu ielikšana 300 m apjomā no kopējiem 720 m. Secīgi veiks galvenā sliežu ceļa iecirkņa pārbūvi 443 m garumā, to pārvietojot, lai autoceļa P18 pārvada zonā būtu pietiekami plaša vieta pievadceļa izbūvei.

Arī Valmieras Industriālā parka teritorijā uzsākta iekštīkla dzelzceļa infrastruktūras būvniecība - pilnā apjomā izbūvēts dzelzceļa uzbēruma ierakums un dzelzceļa drenāžas sistēma, kā arī veikta sliežu un gulšņu ielikšana 175 m apjomā. Turpinās arī betonēšanas darbi iekraušanas/izkraušanas (loģistikas) laukumam ~44 600 m2 platībā ar nestspēju 60 t, kas paredzēts dzelzceļa kravu iekraušanai – izkraušanai.

Uzstādīti arī 15 apgaismes stabi 25 m augstumā, lai nodrošinātu apgaismojumu publiskajiem stāvlaukumiem, dzelzceļa un ceļu infrastruktūrai. Tāpat gandrīz pilnībā veikta inženiertīklu (maģistrālā ūdensvada un sadzīves kanalizācijas tīklu) izbūve Ozolkalna ceļā. Turpinās divu publisko stāvlaukumu (vieglajiem un kravas transporta līdzekļiem) izbūve u.c. projektā paredzētie darbi. Sakārtota arī nepieciešamā dokumentācija, lai tuvākajos mēnešos uzsāktu elektroenerģijas infrastruktūras izbūvi. No 2025. gada 31. decembra elektroenerģiju paredzēts nodrošināt 15 MW apjomā un ar jaudas ģenerācijas apjomu 9,8 MW, kā arī to pēc izvēles un nepieciešamības nomnieks varēs palielināt līdz pat 100 MW.

Paralēli būvdarbiem norisinās arī potenciālo investoru piesaiste apbūves gabaliem ražošanas ēku būvniecībai, nomas teritorijas labiekārtošanai, iekšējo inženiertīklu un pieslēgumu maģistrālajiem tīkliem izbūvei. Komersanti iegūt tiesības izmantot Valmieras Industriālā parka teritorijas daļas var atklātās apbūves tiesību izsolēs. 9. aprīlī noritējušas izsoles divām parkā esošajām rūpnieciskās apbūves teritorijām 23,7 ha un 12 ha platībā. Lielākajai apbūves teritorijai ir saņemts viens atbilstošs pieteikums un noteikts izsoles uzvarētājs. Mazākajai teritorijai tiks izsludināta atkārtota izsole. Savukārt dzelzceļa infrastruktūras un loģistikas laukuma nomas tiesību izsole tiks izsludināta šī gada pirmajā pusgadā.

Infrastruktūras izbūves darbi tiek veikti ar Atveseļošanas fonda līdzfinansējumu 20 miljonu eiro apmērā, īstenojot projektu Nr. 3.1.1.i.0/1/23/A/CFLA/008 “Valmieras Industriālā parka attīstība” (2. kārtas attīstība, 57 ha lielā teritorijā).

Atbilstoši iepirkumu rezultātiem un līgumiem būvdarbus Valmieras Industriālajā parkā veic šādi būvuzņēmumi: piegādātāju apvienība “ACB8”, SIA “Limbažu ceļi” un piegādātāju apvienība “VIP ACB&R”. Valmieras novada pašvaldība inženiertīklu izbūvi veic kopā ar projekta partneri SIA “Valmieras ūdens”, kas nodrošinās parka teritorijā ūdenssaimniecības pakalpojumus. Projekta kopējais budžets 24 030 609,68 EUR.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālas nozīmes Valmieras Industriālajā parkā 12.nove,brī norisinājās mediju diena, kuras laikā Valmieras novada pašvaldības pārstāvji, projekta sadarbības partneri un būvdarbu veicēji medijus informēja par projekta vēsturi, līdz šim paveikto, kā arī svinīgi topošajā loģistikas laukumā iemūrēja laika kapsulu.

Vēstījumu nākamajām paaudzēm parakstīja Jānis Baiks, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs, Pēteris Lejnieks, SIA “A.C.B.” valdes priekšsēdētājs, Māris Millers, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Vidzemes reģiona nodaļas vadītājs.

“Vairāk nekā desmit gadu mērķtiecīgais darbs Valmieras Industriālajā parkā sāk iegūt rūpnieciskas teritorijas aprises – tiek izbūvēta nepieciešamā inženierkomunikāciju infrastruktūra, betonēts loģistikas laukums kravu pārkraušanai, veidots dzelzceļa uzbērums, stāvlaukumu pamatne. Esam liecinieki sākumam, lai Valmieras Industriālais parks kļūtu par nozīmīgu kravu pārvadājumu loģistikas centru, kā arī esam gatavi piesaistīt jaudīgus investorus, kuru uzņēmumu saražotā produkcija būtu globāli konkurētspējīga. Piekļuve dzelzceļam, inženiertīkliem, lielas jaudas elektroenerģijai, satiksmes infrastruktūra ir priekšrocības, ko varam nodrošināt ar Atveseļošanas fonda atbalstu. Tāpat, lai uzņēmēji te justos droši, tiek piedāvāts apbūves tiesību termiņš līdz 70 gadiem atbilstoši veikto investīciju apjomam,” par Valmieras Industriālo parku klātesošos informēja Jānis Baiks, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.

Ražošana

Fibenol koksnes biorafinēšanas rūpnīcu Valmierā varētu sākt būvēt 2027.gadā

LETA,25.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas biorafinēšanas uzņēmums "Fibenol" koksnes biorafinēšanas ražotni Valmierā varētu sākt būvēt 2027.gadā un pabeigt būvniecību trīs gadu laikā, otrdien informatīvajā pasākumā Valmieras tehnikumā sacīja "Fibenol" meitasuzņēmuma "Fibenol Latvia" valdes locekle Merili Palu.

Patlaban tiek veikta rūpnīcas priekšizpēte, ietekmes uz vidi novērtējums, ko varētu pabeigt līdz 2026.gada beigām, un tad plānots sākt ražotnes būvniecību.

Palu sacīja, ka investīcijas ražotnē varētu būt 600-700 miljoni eiro, savukārt produkcijas ražošana varētu sākties 2030.gadā.

Paredzēts, ka jaunajā ražotnē tiks radītas aptuveni 100 tiešās augsti kvalificētas darbavietas, kā arī ražotne nodrošinās aptuveni 600 netiešās darbavietas, piemēram, celtniecībā, piegādēs, loģistikā, kas kopumā nodrošinātu aptuveni septiņus miljonus eiro gadā nomaksātos darbaspēka nodokļos.

"Fibenol" ražotne Valmierā varētu pārstrādāt vairāk nekā 700 000 kubikmetrus koksnes gadā, kas ļautu ražot 85 000 tonnu lignīna un 127 000 tonnu celulozes ogļhidrātu gadā, kas būtu vairāk nekā 10 reizes vairāk nekā patlaban ražo kompānijas pilotražotne Imaverē, Igaunijā.