Katrs trešais savu mīļoto cilvēku sauc par zaķīti – šis mīļvārdiņš atzīts par Latvijā populārāko, liecina veikalu tīkla Maxima veiktās aptaujas rezultāti.

Citu zvēru pamazināmās formas, piemēram, kaķīšus, susuriņus un lāčukus gan visai būtiski apsteigušas saulītes un mīļumiņi, kuri ar 20% un 19% respondentu balsu ierindojušies attiecīgi otrajā un trešajā vietā Latvijas populārāko mīļvārdiņu topā.

Popularitāti iemantojuši arī tādi mīļvārdiņi kā mincis un mincītis, pupsiks, kaķītis, runčuks, bumbulītis, saldumiņš un lāčuks. Latvijas iedzīvotāji savām otrajām pusītēm mēdz izvēlēties arī dažādas netradicionālas iesaukas, piemēram, murkšķītis, breksītis, speķucītis, žužukiņš, kaķumītis, sušķītis, pekausis, cukuriņš, bubucis, bubiņš, žubīte, circenītis, fledermausis, piksijs, čebītis, masipusiks, džekenīte, bonikiņš un citas.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Patlaban amatpersonas, kurām ir lielas kredītsaistības, turas «virs ūdens» un, kā pašas apgalvo, spēj samaksāt kredītus, turpretim nākamais algas samazinājums jau varētu būt kritisks.

Tas varētu nozīmēt vai nu paaugstinātu korupcijas risku, vai nu - amatpersonas varētu sākt pamest valsts pārvaldi, ziņo Diena.

Artis Kampars (no kreisās), Valentīna Andrējeva, Ilmārs Rimšēvičs, Gunārs Kūtris, Kārlis Šadurskis, Oskars KastēnsIlmārs Rimšēvičs. (Foto: Db)Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs

Kredīts: ap 440 000 LVL;

Ikmēneša maksājums: ap 2 500 LVL;

Alga: ap 5 500 LVL (uz rokas).

Turpmāk SPRK vadītāja alga būs 2282 lati, bet padomes locekļiem 2136 lati, iepriekš atalgojums šīm amatpersonām bija attiecīgi 4900 un 4500 lati.

Tā šodien lēma Ministru kabinets. Db.lv jau rakstīja, ka iepriekš valdība jautājumu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes locekļu atalgojuma samazināšanu atlika vairāku ministru iebildumu dēļ, kas uzsvēra, ka, samazinot atalgojumu šajā institūcijā varētu tikt samazināta arī SPRK padomes locekļu objektivitāte, izvērtējot dažādu uzņēmumu tarifus. Līdz ar pieņemto lēmumu šogad budžetā tiks ietaupīti 70 tūkst. Ls, jo līdz šim SPRK padomes locekļu gada atalgojuma budžets sasniedza 341 tūkst. Ls, bet turpmāk tas būs tikai1 161.2 tūkst. Ls.

No maija esot sagaidāms būtisks gāzes tarifu samazinājums lielajiem gāzes lietotājiem, bet jūlijā gāzes tarifi tikšot samazināti arī iedzīvotājiem, LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja Valentīna Andrējeva.

Maijā lielajiem lietotājiem gāzes tarifi samazināšoties par 13% līdz 17%, bet jūnijā vēl par 9% līdz 13%. Savukārt iedzīvotājiem no jūlija gāzes tarifi samazināsies par 24%, solīja SPRK vadītāja.

Mazāku gāzes tarifu ietekmē esot sagaidāmi arī mazāki rēķini par karsto ūdeni, siltumu un citiem sabiedriski regulējamiem pakalpojumiem. Nemainīgi gan palikšot elektroenerģijas tarifi, jo tie tika apstiprināti vēl 2008.gada sākumā.

Nākamgad, iespējams, tiks samazināti gāzes tarifi un no tiem izrietošie siltuma tarifi. Vienīgie tarifi, kas, visticamāk, tiks palielināti būs elektroenerģijai. Tā intervijā telekanāla LNT raidījumam 900 sekundes, norādīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja Valentīna Andrējeva.

Elektroenerģijas tarifa apjoms gala saņēmējam varētu tikt palielināts par aptuveni 8%, taču tas ir tikai tajā gadījumā ja tiek ņemts vērā projekts, kas pašlaik tiek skatīts un kas paredz izmaiņas sadales un pārvades tarifos. Taču, visticamāk, Latvenergo tarifu plāns tiks mainīts.

"Krīzes apstākļos mēs vērtējam tarifus ļoti cītīgi, nopietni un tur nebūs atļauts paaugstināt [iekļaut] ne algas pieaugumu ne tādus izdevumus, kuri šodien nav pieņemami. Es domāju, ka tas projekts [Latvenergo] netiks pieņemts tādā izskatā, kādā tas tika iesniegts," norāda V. Andrējeva.

Uzņēmumi prasa tarifu izmaiņas ar šī gada 1. februāri, taču V. Andrējeva norāda, ka šis laiks pašreizējos apstākļos ir "absolūti nereāls". "Tarifu pieaugums gaidāms ne ātrāk kā 2009. gadā otrajā pusgadā," skaidro V. Andrējeva.

Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.

Mēs viņu gribējām pieteikt Ginesa rekordam, smej Valentīnas Georgijevskas kolēģes. Joks nav tālu no patiesības: diez vai vēl kaut kur Kurzemē, Latvijā un pat visā Eiropā turpina strādāt meistare ar tik ievērojamu – 58 gadus lielu – darba stāžu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Frizētavā viņa sastopama ik dienu, un pastāvīgie klienti pat nedomājot no 86 gadus vecās manikīres pakalpojumiem atteikties. «Ar dzirdi tā pašvakāk, bet redze ar brillēm man ir laba, cenšos būt rūpīga, jo darbs patīk - tas man dod spēku un enerģiju. Bez darba es būtu pilnīgi beigta,» teikusi Valentīna.

Satiekot jebkuru cilvēku, viņa vispirms profesionāli uzmet aci nagiem. Neesmu no lielām runātājām, kautrīgi iebildusi meistare, tomēr līdz nākamajam pierakstam atradusi brīdi sarunai. «Gadu no gada viņi pie manis nāk. Galvenokārt Jaunliepājas iedzīvotāji, viens otrs regulāri brauc no citiem pilsētas rajoniem, piemēram, no Zaļās birzes, kur nav frizētavu, paretam - arī no laukiem,» viņa stāstījusi par saviem klientiem.

Regulatora un Konkurences padomes apvienošana varētu būt veids, kā atbrīvoties no azartspēļu cienītājas Valentīnas Andrējevas, raksta Diena.

Pēc laikraksta vēstītā, ka valsts galvenajās regulatores Valentīnas Andrējevas parādi kopumā sasniedz jau Ls 200 000, jaunais ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) pieprasījis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājai paskaidrot apjomīgos parādus, bet V.Andrējeva tāpat kā iepriekš aizbildinājusies ar hipotekārajiem kredītiem. Taču, kam tērēta nauda, regulatore pēc būtības tā arī neesot atbildējusi. «Tas ir privāti. Man nav tiesību viņai to jautāt,» sacījis A.Kampars.

Arī bijušais ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards uzsvēris, ka viņam nav tiesību azartspēļu atkarības dēļ rosināt V. Andrējevas atbrīvošanu no amata. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāju amatā uz pieciem gadiem ievēl Saeima un viņu var atsaukt tikai atsevišķos gadījumos — ilgas slimības dēļ vai iestājoties kriminālatbildībai.

Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien pieaugušas par vairāk nekā 5% saistībā ar Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmumu samazināt naftas ieguvi.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieaugusi par 5,1% līdz 79,58 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena kāpusi par 5,2% līdz 84,02 dolāriem par barelu.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā.

Samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

Pēc 98,86% AS Diena akciju iegādes, uzņēmējs Viesturs Koziols AS Žurnāli un Diena (AS Diena mātes uzņēmums) iekļāvis uzņēmumā SIA Rīgas Tirdzniecības osta (RTO). Turpmāk V.Koziols plāno vadīt RTO padomi, koncentrējoties uz visa koncerna stratēģisko vadību. Savukārt koncernā plānotas investīcijas un iespējama akciju kotācija biržā.

«Pirms diviem gadiem vienojos ar iepriekšējiem AS Diena īpašniekiem par 51% un vēlāk arī par atlikušo akciju iegādi. Tas ir izdarīts. Tagad uzņēmuma operatīvo vadību esmu gatavs uzticēt citiem un pats lielāku uzmanību pievērst arī pārējo savu īpašumu pārvaldībai. Tādēļ pieņēmu lēmumu AS Žurnāli un Diena, kas ir 98,86% AS Diena akciju turētājs, uz pirkuma līguma pamata, iekļaut RTO, kur esmu lielākais īpašnieks ar sev piederošiem 36%. Tā kā RTO konsolidētais apgrozījums 2011.gadā pārsniedza 25 milj. latu, darījuma apstiprinājums vēl jāsaņem no Konkurences padomes. Lēmums, kurš turpmāk pildīs AS Diena valdes priekšsēdētāja pienākumus, vēl nav pieņemts,» informē V.Koziols.

Mediju eksperte Anda Rožukalne uzskata, ka kārtējās izmaiņas vienā no lielākajiem Latvijas laikrakstiem, liecina par lielu nestabilitāti un neprasmīgu biznesa vadību. Turklāt mainīti ne vien Dienas galvenie redaktori, bet arī menedžments, kurā, viņasprāt, nav iekļauti spēcīgi mediju profesionāļi. «Izmaiņas vadībā liek domāt, ka Diena tiek novājināta,» vērtē eksperte.

«Tik būtiskos amatos svarīga ir izcilība un sevis pierādīšana iepriekš,» viņa pauž. «Varbūt šie cilvēki neapzinās, ka tiek izmantoti un piemeklēti citiem mērķiem,» piebilda A.Rožukalne.

Jaunā Dienas vadība ir likvidatoru komanda, un laikraksts, visticamāk, ilgāk par jauno gadu neizturēs, tā aģentūrai BNS pauda bijušais koncerna vadītājs Arvils Ašeradens, kurš tagad iesaistījies politikā.

«Es drīzāk nosauktu šo komandu par likvidatoru komandu laikrakstam,» viņš teica. A.Ašeradens uzskata, ka viss tiek darīts, lai īsi pirms vēlēšanām, vienkārši pārņemot varu laikrakstā, vai nu to apklusinātu, vai sasniegtu konkrētus mērķus un pēc tam likvidētu. Viņaprāt, «tā sāk kļūt par nacionālu problēmu», jo arvien mazāk paliek tādu mediju, kas sniedz neatkarīgu komentāru un viedokli.

Lietuvā pircēji pirmdien - Valentīna dienā - tika pārsteigti ar šokolādes istabu, atsaucoties uz organizatoru sniegto informāciju, ziņo AFP.

«Mēs uz Valentīna dienu vēlējāmies radīt kaut ko īpašu,» sacījis Viļņas tirdzniecības centra Akropolis pārstāvis Frederikas Jansonas, piebilstot, ka šokolādes istaba izsatās gluži kā tradicionāla lietuviešu istaba.

17 kvadrātmetru istaba esot izgatavota no šokolādes, sākot no grīdas līdz griestiem. Tajā ir arī šokolādes mēbeles un interjera dekorācijas, piemēram, svečturi, attēli un grāmatas.

Septiņi mākslinieki, īstenojot šo projektu, izmantojuši 300 kilogramus šokolādes.

Pagaidām gan ziņkārīgie drīkst tikai apskatīt šo istabu, bet pieskarties tai un nogaršot šokolādi ir aizliegts.

Valsts policija publisko Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo personu sarakstu.

Aleksandrova Tamāra 1983

Apsīte Leonija 1958

Arabela Sandra 1967

Atarinova Žanna 1968

Aksjutins Jurijs 1946 Krievijas pilsonis

Beļakova Valentīna 1946

Bļinovs Iļja 1987

Bondarenko Anna 1976

Bonus Edvīns 1961

Burdukeviča Jūlija 1975

Burvis Andrejs 1970

Ciba Ludmila 1960

Čerņenoks Ēriks 1958

Fadejeva Gaļina 1957

Grigorjan Naira 1974 Armēnijas pilsone

Gruzde Elga 1988

Guseva Tamāra 1933

Gutāne Larisa 1956

Gutāns Juris 1953

Hitruka Marina 1964

Igumnova Nataļja 1962

Indriksons Dāvids 1979

Ivčenko Tatjana 1951

Ižiks Sergejs 1969 glābējs

Jesipenko Jeļena 1960

Jesipenko Mihails 1959

Kirillova Svetlana 1964

Koževņikova Ļubova 1954

Ļeha Svetlana 1951

Malaja Ņina 1954

Meļihova Vera 1951

No piektdienas, 8.februāra, transportlīdzekļu riteņu bloķēšana Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietās tiks aizstāta ar pēcapmaksas kvītīm. Kvīts tiks izrakstīta gadījumos, ja nebūs veikta priekšapmaksa vai apmaksātais transportlīdzekļa stāvēšanas laiks tiks pārsniegts, par ko uz transportlīdzekļa tiks novietots attiecīgs paziņojums.

Pēcapmaksa tiks noteikta kā konstanta summa par katru maksas autostāvvietas darba dienu. Ja transportlīdzeklis turpinās stāvēt maksas autostāvvietā arī nākošajā dienā un apmaksa šajā dienā nebūs veikta, pēcapmaksa par transportlīdzekļa stāvēšanu tiks aprēķināta no jauna par konkrēto dienu.

Jaunie noteikumi paredz, ka gadījumā, ja maksas autostāvvietas lietotājs nav veicis maksas autostāvvietas lietošanas priekšapmaksu, maksas autostāvvietas lietotājs veic maksas autostāvvietas lietošanas pēcapmaksu septiņkāršā stundas tarifa apmērā par katru kalendāro dienu, kas ir maksas autostāvvietas darba diena, atbilstoši šādai likmei: Ls 13.40 dienā - A zonas teritorijā; Ls 10.60 dienā - B zonas teritorijā; Ls 8.00 dienā - C zonas teritorijā; Ls 33.00 dienā - R zonas teritorijā; Ls 5.40 dienā - D zonas teritorijā. Noteikumu pilns teksts ir pieejams Rīgas satiksmes mājas lapā https://www.rigassatiksme.lv/lv/par-mums/normativie-dokumenti/ vai http://www.likumi.lv/doc.php?id=254592.

No amata atsauktais airBaltic padomes pārstāvis Kaspars Briškens nebija zinājis, ka padomes locekļiem jānodarbojas ar operatīvajām darbībām, kontrolējot reklāmu saturu, tāpēc viņš ir neizpratnē par Satiksmes ministra Aivja Roņa lēmumu.

^{Ekrānšāviņš: Iepriekš izsūtītais airBaltic piedāvājuma saturs}

Satiksmes ministrs atsaucis no uzņēmuma padomes K. Briškenu, kurš, pēc ministra sacītā, nav pienācīgā līmenī kontrolējis uzņēmuma darbu, lai nepieļautu, ka Latvijas nacionālais aviopārvadātājs popularizē neeksistējošas valsts armijas un jūras kara flotes svētkus, kurus atzīmēja par godu Sarkanās armijas pirmajai uzvarai pār vācu spēkiem pie Narvas un Pleskavas, teikts ministra paziņojumā medijiem.

«Uzņēmuma mārketinga un biļešu pārdošanas stratēģijai ir jāatbilst nacionālā pārvadātāja statusam un atbildībai,» uzsver Ronis.

Trešdien Ķīnā tiek svinēta Vientuļnieku diena, kas ir sava veida pretstats Valentīna dienai, un šajā dienā valstī valda iepirkšanās drudzis, raksta Business Insider.

Otrdien pirmajās astoņās minūtēs Ķīnas tiešsaistes mazumtirdzniecības giganta Alibaba mājaslapā tika veikti pirkumi vairāk nekā viena miljarda ASV dolāru apmērā, bet pirmās stundas laikā apjoms sasniedza 3,9 miljardus dolāru. Pirmo 12 stundu laikā pārdošanas apjomi palielinājās līdz 9 miljardiem dolāru, kas ir pērn visas dienas laikā sasniegtais apjoms.

Alibaba Vientuļnieku dienā pārdeva preces 9 miljardu dolāru apmērā, kas bija ievērojami vairāk nekā iepriekšējā dienā, kad pārdošanas apjomi sasniedza 5,8 miljardus dolāru.

Rezultātā Alibaba plāno nosūtīt 20 miljonus sūtījumu.

Alibaba vadītājs Daniels Žangs 2009. gadā ierosināja šajā dienā samazināt preču cenas. Kopš tā laika šis ir kļuvis par lielāko 24 stundu iepirkšanās periodu pasaulē, un tajā piedalās vairāk nekā 400 tūkstoši veikalu. Daudziem no tiem vienas dienas laikā izdodas sasniegt mēneša pārdošanas apjomus.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

No nākamā gada 2. janvāra par a/s Diena valdes priekšsēdētāju kļūs Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Edgars Kots, liecina medijiem izplatītais paziņojums.

[Papildināts viss teksts]

«Lai stiprinātu akciju sabiedrības Diena vadības kapacitāti un veicinātu straujāku uzņēmuma izaugsmi, a/s Diena padome, kuras sastāvā ir SIA Rīgas Tirdzniecības osta valdes pārstāvji, pieņēmusi lēmumu no 2013.gada 2.janvāra par mediju koncerna Diena valdes priekšsēdētāju iecelt Edgaru Kotu, kurš līdz tam bijis ilggadējs Latvijas Televīzijas vadītājs un mediju vidē strādājis aptuveni 20 gadus,» teikts paziņojumā.

Db.lv jau vēstīja, ka E. Kots ar gadu miju aiziet no darba LTV. Par jauno darba vietu viņš līdz šim klusēja, norādot uz konfidencialitātes norunu. Līdzšinējais a/s Diena valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs darbu pārtrauc šā gada 31. decembrī.

Akciju sabiedrība Diena radījusi jaunu multimediālu platformu Hugo.lv, kurā apvienoti dažādu tematu videokanāli.

Hugo.lv būs pārstāvēti visi AS Diena mediju produkti – laikraksti, portāli un žurnāli. Paredzēts, ka jaunajā projektā savus kanālus varēs veidot arī citi interesenti – gan augstskolas un uzņēmēji, gan arī neatkarīgi sižetu veidotāji. Paralēli jaunajam produktam Hugo.lv izsludina atlasi konkursam Meklējam TV talantus.

«No mūsu puses jaunā mediju platforma ir eksperiments,» par Hugo.lv stāsta AS Diena izdevniecības Dienas mediji galvenais redaktors Guntis Bojārs. «Pirmais jautājums, ko uzdevām paši sev, – vai koncerns, kam ir milzu pieredze drukāto mediju jomā, spēj izveidot televīziju? Mana atbilde – spēj, ja savieno mūsu redaktoru un žurnālistu kompetenci ar to profesionāļu pieredzi, kas saprot un redz kadru.»

«Šonedēļ sākas airBaltic vērienīgākā lidojumu izpārdošana jeb SuperSaver, kas iekrīt 8.martā; šī diena vairākos airBaltic galamērķos pazīstama kā Starptautiskā sieviešu diena,» par gaidāmo izpārdošanu medijus jau laicīgi informē airBaltic pārstāvis Jānis Vanags. Viņš arī iepriekš atvainojas, «ja kādu šīs lēto lidojumu izpārdošanas kampaņas un aicinājumi ceļot ir aizvainojuši».

Vanags atzīst, ka pēdējā laikā lidsabiedrība airBaltic saņēmusi plašu, publisku kritiku par savām lidojumu izpārdošanas kampaņām.

«airBaltic ir aviokompānija, kas aicina cilvēkus ceļot – mēs iepriekš esam piedāvājuši lidojumu atlaides gan Halovīna dienā, Valentīna dienā, kā arī daudzos citos gadījumos,» norāda Vanags.

Jau ziņots, ka iepriekšējais Satiksmes ministrs Aivis Ronis atsaucis no airBaltic padomes Kasparu Briškenu, kurš, pēc ministra sacītā, nav pienācīgā līmenī kontrolējis uzņēmuma darbu, lai nepieļautu, ka Latvijas nacionālais aviopārvadātājs popularizē neeksistējošas valsts armijas un jūras kara flotes svētkus, kurus atzīmēja par godu Sarkanās armijas pirmajai uzvarai pār vācu spēkiem pie Narvas un Pleskavas.

Šogad, 4. aprīlī, notiks izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) rīkotais karjeras izglītības pasākums skolēniem Ēnu diena.

No šodienas ēnu devēji ir aicināti publicēt savas vakances portālā enudiena.lv, lai skolēni atkal varētu doties ēnot un praktiski izzināt interesējošās profesijas. Otro gadu pēc kārtas Ēnu dienas partneris ir mazumtirdzniecības tīkls “Maxima Latvija”, kā arī atbalsta Rīgas Tehniskā universitāte.

Ēnu devēji aicināti reģistrēt ēnu vietas portālā www.enudiena.lv līdz 1.martam, kad pieteikšanos portālā publicētajām vakancēm uzsāks skolēni.

“Ēnu dienā skolēni ne vien praktiski redz, kā strādā viņa interesējošās profesijas pārstāvis, bet iepazīst darba vidi kopumā – kā notiek darbs, kāda ir kultūra uzņēmumā, kādas prasmes jāapgūst papildus profesionālajām iemaņām. Darba devējiem šī ir lieliska iespēja iepazīstināt ar sevi potenciālos jaunos talantus, kas darba tirgū startēs jau pēc dažiem gadiem. Priecē, ka par mūsu partneri jau atkārtoti kļuvis lielākais privātais darba devējs “Maxima Latvija”, sniedzot jauniešiem padziļināti iepazīt mazumtirdzniecības nozari,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.