Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, kurā vienuviet ietverts plašu valsts atbalsta pasākumu klāsts slimības seku novēršanai.

Gala lēmums par likumprojektu būs jāpieņem Saeimai.

Likumprojekta mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai (pasākumus), īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanas finansēšanu.

Paredzams, ka Ministru kabinets noteiks nozares, kurām saistībā ar Covid-19 izplatību ir radušies krīzes izdevumi un kurām ir piemērojami likumā noteiktie pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi.

No likumprojekta arī izriet, ka gadījumā, ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības, šādā gadījumā tiek kompensēta darbinieka atlīdzība, kas ir līdz 75% no darbiniekam noteiktās atlīdzības, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Šis tiek formulēts kā dīkstāves pabalsts, kas netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātam iemaksām (VSAOI).

Izglītības un zinātnes ministrijas (IzM) pārmetumi par Latvijas Universitātes rektora vēlēšanām ir nebūtiski, Ministru kabinetam (MK) nav pamata neapstiprināt no valsts autonomas juridiskas personas vadītāju.

Tāds ir divu neatkarīgu juristu biroju slēdziens par nu jau trīs mēnešus ilgstošo strīdu ap jaunievēlētā LU rektora Indriķa Muižnieka apstiprināšanu amatā. Neatkarīgus pētījumus veica Starptautiskais zvērināto advokātu birojs PricewaterhouseCoopers Legal, kura slēdzienu publiski pauda zvērināts advokāts Benno Butulis, un zvērināta advokāta Linarda Muciņa birojs, kuru pārstāvēja pats Linards Muciņš. Abi juristu biroji ar paziņojumu par gala slēdzienu LU rektora vēlēšanu auditā klajā nāca šā gada 12. augustā, uzsverot, ka tas ir neatkarīgs slēdziens, kas nevienam nav saistošs.

Apstiprināt vai nē – tieši šādi jautājumi radās pēc divām LU Satversmes sapulcēm šā gada 24. maijā un 6. jūnijā. Pirmajā sapulcē I. Mužnieks saņēma mazākumu balsu, bet otrajā - vairākumu, un tika paziņots, ka rektors ievēlēts.

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Valsts iestādes un pašvaldības kavē 25 Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu, liecina revīzijas apkopotā informācija par Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanu.

Kopumā valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš revīzijās sniegti 644 ieteikumi. No visiem ieteikumiem, kas valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš, tiek kavēta 25 ieteikumu ieviešana jeb 3,9% no ieteikumiem.

No Valsts kontroles datiem izriet, ka teju pusi - 11 - ieteikumu ieviešanu kavē Ministru kabinets. Ministru kabinetam līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība noteikt stingrākas prasības juridisko un konsultāciju pakalpojumu iegādei ārpakalpojumā. Tāpat līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība valsts iestādēm nodrošināt centralizēti juridisko pakalpojumu sniegšanu. Līdz 2015.gadam Ministru kabinetam bija jāveic pasākumi, lai nodrošinātu kārtību un kritērijus, kā valsts budžeta iestādēm novērtēt sabiedriskā pasūtījuma vai mediju pakalpojumu izmantošanas nepieciešamību.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību. Likumā vienuviet ietverts plašu valsts atbalsta pasākumu klāsts slimības seku novēršanai, tostarp dīkstāves pabalstu izmaksa darba ņēmējiem.

Reizē tika noraidīti vairāki opozīcijas priekšlikumi. Opozīcijas pārstāvji debatēs aktīvi aicināja veikt piedāvātās izmaiņas likumprojektā, lai nodrošinātu opozīcijas ieskatā labāku regulējumu atbalsta sniegšanai uzņēmējiem, kā arī vairāk palīdzētu iedzīvotājiem.

Saeima precizēja formulējumu, ka valdība nosaka kritērijus uzņēmumiem atbalsta saņemšanai. Valdības sākotnēji virzītajā redakcijā bija formulēts, ka valdība var noteikt šos kritērijus.

Likuma mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanas finansēšanu.

Nododot Rīgas Brīvostu valsts pārvaldībā, galvaspilsētas pašvaldība ik gadu varētu zaudēt vairāk nekā trīs miljonu eiro ieņēmumus, informēja Brīvostas pārstāve Liene Ozola.

Ozola norādīja, ka saskaņā ar likumu "Par ostām", 10% no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas ik gadu tiek ieskaitīti pašvaldības speciālajā budžetā. Pērn šie maksājumi bijuši 3,4 miljoni eiro apmērā, bet šogad - 3,2 miljonu eiro apmērā.

Par to, vai šie maksājumi turpmāk tiks ieskaitīti valsts kasē, paliks ostas pārziņā vai tiks regulēti kā citādāk, brīvostai informācijas patlaban nav.

Ozola piebilda, ka vienīgie pašvaldības darbinieki ostā ir četri valdes locekļi, tādēļ cita veida ietekmei uz darba spēku nevajadzētu būt. Rīgas Brīvostas pārvaldes valdē strādā četri pašvaldības un četri valsts pārstāvji. No pašvaldības puses tur strādā Burovs, Sandris Bergmanis (S), Mihails Kameņeckis (S) un Oskars Putniņš ("Rīgai!"). Iepriekš pašvaldības pārstāvji Rīgas ostā saņēma 45 000 līdz 48 000 eiro gadā, bet valdība nolēma no šā gada septembra ostas valžu locekļu atalgojumu samazināt par aptuveni ceturto daļu.

Krīzes vadības padome (KVP) naktī uz piektdienu pieņēmusi lēmumu valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, mikroblogošanas vietnē "Twitter" pavēstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Padomē apstiprinātā vienošanās gan vēl jāakceptē valdībā. Ministru kabineta sēde paredzēta piektdien.

Personām, kas nav vakcinētas pret Covid-19 vai nav to pārslimojušas, turpmāk būs atļauta iepirkšanās tikai pirmās nepieciešamības veikalos, tādējādi liedzot iespēju apmeklēt, piemēram, lielveikalus, nolēma Krīzes vadības padomes (KVP) sēdē.

Pēc KVP sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka vienlaikus plānots arī saīsināt veikalu darbības laiku.

Kariņš atklāja, ka tāpat nolemts ierobežot arī vakcinētas personas - piemēram, pasākumos "zaļajā" jeb drošajā zonā tiks noteiktas papildu epidemioloģiskās drošības prasības, proti, jāvalkā maskas, jāievēro distance, tāpat paredzēts ieviest arī konkrētus dalībnieku ierobežojumus noteiktos pasākumos.

Skulte LNG Terminal attīstītāji aicina valdību uz izlēmīgu rīcību un neatteikties no idejas par sava LNG termināļa būvniecību tepat Latvijā. Ja Latvija pati nenoteiks savu enerģētisko politiku un turpinās būt atkarīga no kaimiņu labvēlības dabasgāzes piegādēs, mūsu valsts ekonomiskā atpalicība no Lietuvas un Igaunijas padziļināsies.

Šādi lēmumi nav Latvijas sabiedrības interesēs, jo draud ar bargiem siltuma un elektrības rēķiniem visiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Paļauties uz kaimiņu piedāvātu labvēlīgu cenu bez pašiem savas LNG piegādes ekosistēmas ir pārāk tuvredzīgi.

11. aprīlī Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izplatītais pretrunīgais paziņojums vērtējams kā mēģinājums slēpt Ministru Kabineta mazspēju un izvairīties no pārmetumiem nākotnē, kad abi, KEM un Ministru Kabinets, var tikt pamatoti kritizēti par bezdarbību enerģētiskās neatkarības un arvien lielākas ekonomiskās atpalicības no kaimiņvalstīm Baltijā veicināšanā. Gan Igaunijai, gan Lietuvai būs savs LNG terminālis, bet Latvija kā ierasti nebūs tikusi galā ar uzdevumiem.

2021. gada 5. maijā “Dienas Bizness” publicēta numura tēma ar virsrakstu “Lielākajai daļai draud bankrots”. Tajā no atjaunojamās enerģijas ražotāju viedokļa aplūkoti Ekonomikas ministrijas plānotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas atbilstoši rakstā norādītajam varētu būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju.

Tajā arī uzsvērts, ka atjaunojamās enerģijas ražotāji ir gatavi vērsties ar prasībām gan Latvijas Republikas Satversmes tiesā, gan starptautiskajās tiesās, prasot atjaunojamās enerģijas ražošanā ieguldīto investīciju aizsardzību.

Lielākajai daļai "zaļo ražotāju" draud bankrots 

Grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos var būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju,...

Šī nebūs pirmā reize, kad Satversmes tiesa izskatīs ar obligāto iepirkumu saistītus jautājumus. Tādēļ šķita interesanti palūkoties, kādi ir tie apsvērumi un kritēriji, ko Satversmes tiesa izvirza un ņem vērā, izlemjot šāda veida lietas. Pirmo spriedumu saistībā ar atjaunojamās enerģijas ražošanai piešķirto atbalstu Satversmes tiesa taisīja jau 1997. gadā, kad konstatēja, ka Ministru kabinets ir pārkāpis savas pilnvaras un pretēji Saeimas konkrēti izteiktai gribai mainījis elektroenerģijas iepirkuma cenu tarifus koģenerācijas stacijām.

2010. gadā Satversmes tiesa pieņēma lēmumu, kurā uzsvēra, ka Ministru kabinets ar saviem noteikumiem nevar sašaurināt tās tiesiskās garantijas, kuras likumdevējs ir noteicis likumā. Citā lēmumā 2010. gadā Satversmes tiesa par izšķirošu atzina to, ka, lai arī konkrētajā periodā atbalsts tika samazināts, neizmaksātās atbalsta daļas izmaksa jeb "parāda atdošana" bija paredzēta nākotnē. 2015. gadā Satversmes tiesa jau konkrētāk vērtēja tieši atbalstu atjaunojamajai enerģijai un atzina, ka personas ekonomiskās intereses jeb komercdarbības veikšana ir vērtējama Satversmes 105. panta (tiesības uz īpašumu) ietvaros. Grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt radusies paļāvība.

Personas interese gūt tai vēlamā apmēra peļņu neietilpst tiesību uz īpašumu tvērumā, tomēr ir jāņem vērā investīciju apmērs attiecīgajā koģenerācijas stacijā.

Citā spriedumā 2015. gadā Satversmes tiesa atzina, ka Subsidētās elektroenerģijas nodokļa piemērošanas rezultātā samazinās komersantu gūtie ienākumi, tādēļ tas ir vērtējams kā īpašuma tiesību ierobežojums. Satversmes tiesai šķita būtiski, ka Saeimā ir vērtēta regulējuma ietekme uz elektroenerģijas ražotāju maksātspēju. Tāpat Satversmes tiesas ieskatā bija svarīgi, lai ierobežojums pēc būtības nav konfiscējošs. Līdz šim pēdējais ar atjaunojamās enerģijas ražošanu saistītais spriedums Satversmes tiesā taisīts 2019. gada aprīlī. Šajā lietā Satversmes tiesa konstatēja, ka piešķirtais valsts atbalsts nav uzskatāms par nesamērīgu, jo tas palīdz sasniegt Valsts noteiktos atjaunojamās enerģijas ražošanas īpatsvara mērķus. Valsts atbalsts pēc būtības tiek sniegts sabiedrības interesēs.

Izpētot Satversmes tiesas praksi atjaunojamās enerģijas atbalsta jomā, konstatējami šādi būtiski nosacījumi, kas Ministru kabinetam jāņem vērā, izdarot izmaiņas atjaunojamās enerģijas ražošanas tiesiskajā regulējumā:

Gadījumā, ja Ministru kabinets neievēros minētos nosacījumus, pastāv liela iespēja, ka tā pieņemtās normas var tikt atceltas. Īpaši jāatzīmē, ka, ja kādas normas pieņemšana acīmredzami nozīmē lielas daļas attiecīgās nozares komersantu maksātnespēju, šī norma būtu atzīstama par nesamērīgu un tādēļ neatbilstošu Satversmei.

Pirmais solis, lai Rīgā organizētu ārkārtas vēlēšanas, ir sperts, jo valdībā ir iesniegts likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Savukārt par Saeimas ārkārtas vēlēšanām pašlaik nav juridiska pamata runāt

Šādi secinājumi rodas Dienas Biznesam, intervējot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretāru Ritvaru Eglāju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pērn decembrī valdībā ir iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Likuma normas paredz, ka nākamais solis jāsper Ministru kabinetam, likumprojektu virzot uz Saeimu vai to noraidot.

Savukārt signāliem par nepieciešamību rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas šobrīd nav juridiska pamata.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ministru kabinets otrdien skatīs grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, kas paredz šā gada 1.oktobrī virzīt Saeimā apstiprināšanai jaunu FKTK padomi.

Jaunas FKTK padomes pirmstermiņa izraudzīšanās tiek skaidrota ar faktu, ka FKTK likuma grozījumos tiek paplašināts iestādes darbības mērķis un funkcijas, kā arī likums tiek papildināts ar padomes loceklim izvirzāmām jaunām prasībām.

Līdzšinējā FKTK vadītāja Pētera Putniņa pilnvaras beigtos 2022.gadā, bet likuma grozījumi paredz, ka viņš varēs atkārtoti kandidēt uz šo amatu.

LETA jau vēstīja, ka Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi likumprojektus izmaiņām finanšu sektoru uzraugošajās iestādēs, tostarp FKTK.

No valdībā iesniegtās likumprojekta anotācijas izriet, ka Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz šā gada 1.oktobrim virza apstiprināšanai Saeimai FKTK padomes locekļu amata pretendentus uz padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amatiem.

Ventspils brīvostas pārvalde pārskaitījumus veikt nevar un klienti ostai samaksāt arī nevar, bet osta visus kuģus, kas izvēlas ienākt Ventspilī, apkalpo, pavēstīja Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis.

Viņš teica, ka brīvostas pārvalde ir pieprasījusi informāciju bankām par piemērotajām sankcijām, bet pagaidām oficiāla informācija no tām nav saņemta. Sarmulis uzsvēra, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) izdotā Globālā Magņitska vispārējā licence nr.1 paredz 30 dienu periodu, lai pabeigtu darījumus, bet Latvijā šīs sankcijas tiek piemērotas jau nākamajā dienā. Ventspils brīvostas pārvaldnieks skaidroja, ka ostai gan ir visi nepieciešamie resursi - elektroenerģija, degviela, ūdens - lai tā varētu nodrošināt visus pakalpojumus.

"Centīsimies maksimāli ilgi noturēties, lai gan valdība šodien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas. Mums viedokli neviens neprasīja, jo izmaiņas ostu pārvaldē esot ierakstītas valdības deklarācija," teica Sarmulis.

Pēc vairāku valdības partneru iebildēm pret ostu reformas virzību, Ministru kabinets ceturtdien atlika likuma par ostām izskatīšanu un vienojās to vēlreiz pārrunāt ar sociālajiem partneriem.

Pēc nozares un sociālo partneru paustās kritikas par ostu reformu Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka visas puses ir vienisprātis par nepieciešamajām izmaiņām ostu pārvaldībā, jo līdzšinējais ostu biznesa modelis nedarbojas.

Vienlaikus premjeram ir "procedurāla iebilde" par šī jautājuma virzību, tāpēc viņš aicināja ostu reformu divu nedēļu laikā atkārtoti pārrunāt Ostu padomē un Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē.

"Mums ir politiski skaidra vienošanās par ostu reformas nepieciešamību. Tomēr respektēsim sociālo partneru aicinājumu," pauda Kariņš, piebilstot, ka viņš necer uz visu pušu vienprātību jautājumā par ostu reformu.

Valdībai 26.martā tiks piedāvāts lemt par dīkstāves pabalstu izmaksu visu uzņēmumu darbiniekiem, ja šo uzņēmumu apgrozījums būs samazinājies Covid-19 slimības izplatības dēļ, informē Finanšu ministrijā (FM).

Lai mazinātu vīrusa COVID-19 izplatību ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un nodrošinātu atbalstu krīzes skarto nozaru darba devējiem un viņu darbiniekiem dīkstāves periodā, trešdien, 25. martā, aizvadīta Ministru prezidenta uzdevumā izveidota vadības grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam sanāksme finanšu ministra Jāņa Reira vadībā.

Tajā izstrādāti priekšlikumi nākamā līmeņa atbalsta pasākumiem COVID-19 ietekmes mazināšanai, tai skaitā iespēja pieteikties īpašajiem krīzes skarto nozaru pasākumiem arī tiem uzņēmumiem, kas atbildīs noteiktiem kritērijiem neatkarīgi no pārstāvētās nozares. Par tiem plānots lemt valdības sēdē ceturtdien, 26. martā.

No šodienas tiek izbeigtas darba attiecības ar līdzšinējo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi.

Valdība nepagarināt Jaunzemes pilnvaru termiņu izlēma pērn 8.augustā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, Finanšu ministrija (FM) konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

"PricewaterhouseCoopers" ("PwC") ir veicis VID pašreizējās darbības un stratēģijas analīzi, kur attiecībā uz VID stratēģiskās attīstības un darbības rezultatīvo rādītāju novērtējumu no 2020.-2022.gadam, konstatēts, ka VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildē 2020. un 2021.gadā ir progress, tomēr kopējā mērķu izpilde ir iekavējusies, lielā mērā ārējās vides faktoru, piemēram, Covid-19 izplatības dēļ.

Ministru kabineta sēdē izskatīts informatīvais ziņojums par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND turpmāko attīstību, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Šajā ziņojumā tika atbalstīta projekta turpmākā virzība, uzsverot projekta nozīmību Latvijas enerģētiskās neatkarības nostiprināšanā.

“Enerģētika ir viena no tām nozarēm, kura vistiešāk ietekmē investīciju piesaisti, tādēļ tādu ilgtspējīgu zaļās enerģijas projektu realizācija kā ELWIND ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā. Jau šobrīd Kurzemes piekrastes pilsētās strauji attīstās ražošana, tomēr enerģijas ietilpīgu ražotņu izveidei nepieciešamas lielākas enerģijas jaudas par konkurētspējīgu cenu,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ELWIND projekta nodaļas vadītājs Jānis Ločmelis.

Apstiprinot informatīvo ziņojumu, Ministru kabinets lēma par Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras CINEA piešķirtā atbalsta 18 755 000 euro apmērā ieguldījumu ELWIND projekta pētījumiem. Šī summa ar atbalsta intensitāti 50% tiks izlietota Latvijas un Igaunijas jūras teritoriju izpētei. Ministru kabinets akceptēja projekta īstenošanu un tam nepieciešamā valsts līdzfinansējuma 10 304 250 euro piešķiršanu. Atbilstoši projekta budžetam no ES finansējuma 9 367 500 euro atbalsts ir plānots LIAA, un 9 387 500 euro atbalsts atvēlēts Igaunijas Vides investīciju centram. ES līdzfinansējums tiks izmantots, lai izpētītu gan Latvijas, gan Igaunijas atkrastes vēja parku teritorijas, kuru platība katrā valstī ir ap 200 km2.

Noraidot visus opozīcijas priekšlikumus, Saeimas deputātu vairākums šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiks pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Debates par minēto jautājumu šodien parlamentā ilga vairākas stundas. Vienas dienas laikā Saeima likumprojektu steidzamības kārtā izskatīja abos lasījumos, starp lasījumiem likumprojektam iesniegtos priekšlikumus izskatot arī atbildīgajā komisijā. Kopumā likumprojektam tika iesniegti seši priekšlikumi, taču visi opozīcijas deputātu priekšlikumi tikuši noraidīti. Opozīcijas iebildumi galvenokārt saistīti ar lēmumu likumā iekļaut ne tikai Ventspils, bet arī Rīgas ostu.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja vēstuli Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kurā valdība norāda, ka Ventspils brīvosta un Rīgas brīvosta ir pakļauta augstam korupcijas riskam, tādējādi nepieciešamas neatliekamas reformas šo ostu pārvaldībā. "Korupcijas riski Ventspils brīvostā ir iemesls arī ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) šā gada 9.decembra lēmumam par sankciju noteikšanu pret [Ventspils mēru] Aivaru Lembergu, Ventspils brīvostas pārvaldi, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju. Šis OFAC lēmums papildus pamato nepieciešamību nekavējoties rīkoties, lai izveidotu neatkarīgu Ventspils brīvostas un Rīgas brīvostas pārvaldi, kas samazinātu korupcijas riskus šajās ostās," teikts vēstulē Saeimas komisijai.

Lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret "nelegālās migrācijas ieroča" pielietošanu, iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) ierosina valdībai izsludināt ārkārtējo situāciju Latvijas-Baltkrievijas pierobežā, informē Iekšlietu ministrija (IeM).

Gadījumā, ja Ministru kabinets izsludinās ārkārtējo situāciju, tā tiks noteikta daļā Augšdaugavas un Krāslavas novadu teritorijas un paplašinās Valsts robežsardzes pilnvaras atturēt nelegālo migrāciju un atgriezt robežšķērsotājus, kas nelikumīgi pārkāpuši valsts robežu.

IeM arī norādīja, ka Lietuvas valdība ir noteikusi īpašu robežu apsardzības režīmu, kā rezultātā nelegālie migranti no Baltkrievijas teritorijas pēdējo dienu laikā arvien biežāk mēģina šķērsot Latvijas un Polijas robežas.

Trešdien, 11.augustā, ministre dosies uz Latvijas-Baltkrievijas pierobežu.

Valdības lēmumam par ārkārtējās situācijas izsludināšanu vēl būs nepieciešams Saeimas akcepts.

Satversmes tiesa (ST) pirmdien par neatbilstošu Satversmei atzina normu, ar kuru samazināts galvenās cirtes caurmērs.

Šī ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu un tās ilgtspējību Latvijā tika vērtēts ST. ST uzsver, ka tiesiskajam regulējumam, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses.

Spriedumā norādīts, ka valsts ir tiesīga pieņemt tādus lēmumus, kuriem var būt ietekme uz vidi, taču tiem ir jābūt saskaņā ar Satversmē ietverto ilgtspējības principu - vispusīgi izvērtētiem, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses. Tāpat būtiska nozīme ir Satversmes 115.pantā ietvertajam piesardzības principam, kurš citstarp prasa, lai pirms plānotās darbības tiktu apzinātas un izvērtētas visas iespējamās negatīvās sekas.

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Satversmei neatbilst regulējums, kas obligātā iepirkumā biogāzes elektrostacijām nosaka konkrētas prasības enerģijas ražošanas lietderībai un lietderīgai siltumenerģijas izmantošanai, ceturtdien nolēmusi Satversmes tiesa (ST).

Sūdzību tiesā iesniedza AS "Ziedi JP", SIA "AD Biogāzes stacija", SIA "Bio Future", SIA "Gas Stream", SIA "Conatus BIOenergy", AS "International Investments", SIA "Agro Iecava", SIA "RZS Energo", kā arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (iepriekš - Latvijas Lauksaimniecības universitāte) pētījumu saimniecība "Vecauce".

Pieteikuma iesniedzēji ražo elektroenerģiju koģenerācijas procesā, izmantojot biogāzi. To tiesības piedalīties obligātajā iepirkumā ir saistītas ar "Noteikumiem par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" prasību ievērošanu.

Komersanti iebilduši pret konkrētām ar lietderīgās siltumenerģijas nodrošināšanu saistītām prasībām, kā arī pret lietderīgās siltumenerģijas sasaisti ar obligātā iepirkuma apjoma noteikšanu, aprēķinot enerģijas ražošanas lietderības koeficientu. Pēc pieteikuma iesniedzēju ieskata, minētās prasības nav izpildāmas.

Valdība ir noraidījusi jebkādu finanšu garantiju sniegšanu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītājiem, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV).

Vienlaikus ministrs skaidroja, ka šis terminālis varētu tikt uzbūvēts, ja kāds no attīstītājiem pabeigs ietekmes uz vidi novērtējumu un uz komerciāliem pamatiem uzbūvēs šo termināli.

Čudars uzsvēra, ka Klimata un enerģētikas ministrija ir saņēmusi valdības mandātu turpināt sarunas ar Igauniju par Paldisku LNG termināļa kopīgu izmantošanu, kā arī esot jāturpina darbs, lai risinātu situācijas, kad LNG piegādes potenciāli tiek apgrūtinātas kādu tehnisku iemeslu dēļ.

Ministrs skaidroja, ka salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumā, kad "valdība stresa apstākļos pieņēmusi virkni lēmumu", patlaban LNG piegāžu infrastruktūra reģionā ir būtiski palielinājusies. Turklāt dabasgāzes patēriņš reģionā ir par 30% mazāks nekā jau esošo LNG termināļu piegādes jauda.

Valdība pašlaik nav atteikusies no pozīcijas, ka Latvijai drošības apsvērumu dēļu būtu vajadzīgs savs sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināls, šorīt intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Ministru kabinets 21.februārī noraidīja Skultes LNG termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus.

Aicinām neizgāzt LNG termināļa būvniecību 

Ar ļoti nepatīkamu pārsteigumu vakar uzzinājām, ka Ministru Kabinetā tika noraidīts iesniegtais...

Kariņš skaidroja, ka piedāvājums noraidīts, jo tajā valstij bija izvirzītas pārāk lielās prasības, bet valdība jau sākotnējās lemšanas laikā bija formulējusi nostāju, ka ļaus būvēt šādu termināli, bet bez īpaši labvēlīgām garantijām privātajam attīstītajam.

Valdība noraida Skultes LNG termināļa attīstītāja piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus 

Ministru kabinets otrdien noraidīja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāja...

K.Kariņš teica, ka investora piedāvājumā bijušas tādas prasības, ka sabiedrība nesaprastu šādu valdības pretimnākšanu. Lūgtie atbalsta modeļi bijuši dažādi, piemēram, ka Latvijas patērētāji pat subsidētu gāzes pārvades cenu arī tām kravām, kas iet ārpus Latvijas, "kas nav nopietni".

"Izskatās, ka te kāds saskatīja iespēju bez riska gūt drošu peļņu, bet tā nav - uzņēmējdarbība ir riska darbība," par investoru vēlmēm izteicās politiķis.

Pēc valdības lēmuma pastāvot iespēja, ka parādās kāds cits termināļa projekts, kas neprasītu šādas garantijas, kā arī valdība izskatīs iespēju, ka valsts pati varētu būvēt LNG termināli, klāstīja Kariņš, gan atsakoties vērtēt, cik liela ir iespējamība, ka nonāks līdz valsts būvētam terminālim.

Kariņš tomēr uzsvēra, ka drošības apsvērumi argumentē par labu, lai valstij šāds termināls būtu, taču ir jālīdzsvaro drošības vajadzības pret izmaksām.

Kā ziņots, Ministru kabinets noraidīja Skultes LNG termināļa attīstītāja "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus, jo tai nebija pieņemams prasīto garantiju apjoms.

Kā informēja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Ministru kabinets 24.janvārī uzdeva KEM veikt padziļinātu projekta sadarbības nosacījumu izvērtējumu. Lai nodrošinātu kvalitatīvu analīzi, 30.janvārī KEM pieprasīja attīstītājam papildu informāciju.

Pēc papildu informācijas saņemšanas, kas sniegusi detalizētāku informāciju par projekta infrastruktūru, kapacitāti un izmaksām, KEM secinājusi, ka konkrētos projekta sadarbības nosacījumus nevar atbalstīt, galvenokārt to regulatīvo priekšrocību un garantiju apjoma dēļ.

Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV) žurnālistiem pēc Ministru kabineta sēdes skaidroja, ka "Skulte LNG terminal" iesniegtie priekšlikumi paredzēja priekšrocību radīšanu regulatīvā vidē, kā arī virkni saistību gan no valsts puses, gan AS "Latvenergo" puses.

Čudars teica, ka saistībā ar attīstītāja izteikto priekšlikumu apjomu valdība lēmusi priekšlikumu neatbalstīt.

"KEM uzdots turpināt darbu pie termināla izveides, tai skaitā izskatot iespēju projektā iesaistīt valsts akciju sabiedrības un nodrošinot tām nepieciešamo finansējumu," teica Čudars, piebilstot, ka ministrija par to ziņos valdībai mēneša laikā.

Skultes priekšrocība jāizmanto 

Lai Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa izveidei varētu durt zemē lāpstu, vēl ir...

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons skaidroja, ka uzņēmums runās ar stratēģisko investoru, jo svarīgs priekšnosacījums no investora bija, lai valdība vienā vai otrā veidā iesaistītos projekta izveidē.

"Mēģināsim rast iespējas satikties ar KEM un klātienē pārrunāt motīvus, jo uzskatām, ka prasības par valsts iesaisti bija mērenas. Cerams, ka valdībai ir kāds plāns. Varbūt valdībai ir "plāns B", piemēram, valdībai pašai to taisīt," teica Miķelsons, piebilstot, ka stratēģiskajam investoram ir pieredze visā pasaulē, tāpēc termināla uzbūve būtu ātrāka, bet projektu realizējot valdībai, tas būtu ilgāk.

Miķelsons arī uzsvēra, ka galvenais, lai terminālis Latvijā būtu.

Kā ziņots, 2022.gada septembrī Saeima pieņēma Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu LNG terminālim pie Saulkrastiem, taču valsts garantijas gāzes piegādēm caur to nesniedza.

Turpmākajos mēnešos "Skulte LNG Terminal" atrada stratēģisko investoru un iesniedza valdībā priekšlikumus par vēlamajām sadarbības formām, taču nedz investora vārdu, nedz precīzas savas vēlmes uzņēmums publiski neatklāj.

"Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016.gadā. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A".

Ministru kabinets Indriķi Muižnieku Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā, visticamāk, neapstiprinās, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) sacītā.

Kariņš pēc Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja, ka otrdien, 27.augustā, valdībā paredzēts izskatīt jautājumu par LU rektora apstiprināšanu. Pagājušajā nedēļā valdība vienbalsīgi, atbalstot izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP), pieņēma lēmumu par augstākās izglītības pārvaldes sistēmas reformām.

«Šuplinska ir gatava strādāt ar citām ministrijām, kas ar to ir saistītas, lai līdz decembra vidum nāktu klajā ar konceptuālu ziņojumu par to, kā pozitīvās maiņas augstākajā izglītībā īstenosim,» teica Kariņš, piebilstot, ka šajā sakarā ir arī ministres ierosinājums tomēr izskatīt jautājumu par LU rektora vēlēšanām.

«Patlaban izskatās, ka visas valdības partijas, un es arī sagaidītu, ka visi ministri atbalsta Šuplinsku,» teica politiķis.

Latvijā nākotnē varētu nākties evakuēt iedzīvotājus no piekrastes teritorijām, kuras ietekmēs jūras krasta erozija, šodien otrajā visaptverošās valsts aizsardzības apspriedē akcentējuši Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) pārstāvji.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) šodien paudis gandarījumu par pārējo valdības ministru līdz šim paveikto darbu, apkopojot informāciju un izstrādājot savus plānus visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanai, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.

Lai nodrošinātu jaunās visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas efektivitāti, Ministru kabinetam to vajadzēs pārskatīt un pilnveidot katru gadu, pēc apspriedes sacīja aizsardzības ministrs.

Sanāksmes laikā Pabriks norādīja uz jautājumiem, kuru risināšanai ministrijām jāveido informatīvi ziņojumi vai kopīgas darba grupas, jo, piemēram, tika apspriesta skaidras naudas aprite un enerģijas apgādes nodrošināšana iespējamā krīzes situācijā. Tāpat uzklausīts Iekšlietu ministrijas sagatavotais plāns cilvēku evakuācijai, kā arī nodrošināšanai ar pārtiku un ūdeni.