Tos, kuri strādā vairākos mikrouzņēmumos, jaunais likums par mikrouzņēmuma nodokli, ietekmēs negatīvi, taču daudzi cilvēki strādā tikai vienā mikrouzņēmumā, un uz viņiem šī problēma neattiecas, intervijā norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš uzsver, ka situācija mikrouzņēmumu jomā nav bijusi normāla, un viņš zina gadījumus, gad viens cilvēks strādāja 28 mikrouzņēmumos, taču, pēc viņa domām, aizliegums strādāt vairāk nekā vienā mikrouzņēmumā, arī ir nepareizs. «Vajadzēja ļaut cilvēkiem strādāt 2-3 mikrouzņēmumos, tas būtu normāli,» viņš uzskata.

«Es uzskatu, ka, ja cilvēks var strādāt 4-5 uzņēmumos, kaut arī dažas stundas, tas ir labi, taču tagad mēs ejam pa citu ceļu. Mēs sakām: «Jo tu vairāk strādā, jo sliktāk». Tā ir nepareiza stratēģija,» uzsvēra LTRK vadītājs.

Endziņš pieļauj, ka jauno mikrouzņēmumu ierobežojumu dēļ šo uzņēmējdarbības formu reģistrēs aizvien mazāk uzņēmēju, taču vienlaikus viņš izteica cerību, ka regulējums mazajam biznesam būs ilgtermiņa. «Mēs darām visu, lai šāds regulējums paliktu, taču jāatzīst gan, ka pēdējo gadu laikā tas ir diezgan izbojāts,» paziņoja J. Endziņš.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Lai padarītu vienkāršāku nodokļa nomaksu mazajiem uzņēmējiem, kā arī atvieglotu nodokļu aprēķināšanu, tiks ieviests vienkāršots nodokļa nomaksas risinājums jeb saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konts, informē Finanšu ministrija.

Sākotnēji plānotais SDI konta risinājuma ieviešanas termiņš bija 2022. gada 1. janvāris, taču Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), Finanšu nozares asociāciju un kredītiestādēm strādā pie tā, lai SDI konta risinājums būtu pieejams jau no 2021. gada 1. jūlija.

Vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu varēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kuriem nav mikrouzņēmumu nodokļa parādu un kuri kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā. SDI kontu nevarēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji – sabiedrības ar ierobežotu atbildību un pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, kas mikrouzņēmumu nodokļa režīmu ir tiesīgi izmantot līdz 2021. gada beigām.

No 2018. gada mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem un tajos strādājošajiem sāksies jauna ēra.

To paredz Saeimā akceptētie grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā.

Proti, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja maksimālais apgrozījums būs tikai 40 000 eiro pašreizējo 100 000 eiro vietā.

Tomēr būtiskākā izmaiņa skar šāda nodokļa maksātāja darbiniekus, jo ir akceptēta prasība, kas nosaka, ka fiziskā persona vienlaicīgi var tikt nodarbināta tikai vienā mikrouzņēmumā. Turklāt mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, slēdzot darba līgumu, no pretendenta saņems rakstisku apliecinājumu, ka tas nav nodarbināts jau pie cita mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Lai šī norma nekļūtu par formālu, tad VID nereģistrēs mikrouzņēmuma darbinieku kā darba ņēmēju, ja tas būs nodarbināts citā mikrouzņēmumā.

2018.gadā pamatnosacījumi nekustamā īpašuma izīrēšanai paliek nemainīgi, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Arī nākamgad iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus, izīrējot vai iznomājot sev piederošu nekustamo īpašumu, joprojām varēs nomaksāt nodokļus, izmantojot vienkāršoto nodokļu nomaksas režīmu - nereģistrējot saimniecisko darbību. Savukārt, tie, kuri izvēlēsies reģistrēt saimniecisko darbību, tāpat kā līdz šim varēs izvēlēties sev izdevīgāko nodokļu nomaksas režīmu.

Nekustamā īpašuma izīrēšana vai iznomāšana pret atlīdzību ir klasificējama kā saimnieciskā darbība, tādēļ īres vai nomas ienākums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (INN). Iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus no nekustamā īpašuma izīrēšanas, var izvēlēties sev piemērotāko nodokļu nomaksas režīmu.

Nule kā klajā nākušajā Fiskālās padomes ziņojumā cita starpā ir atrodamas šādas rindas: «Darbaspēka pieejamības problēmu risināšanai jāpārtrauc krīzes laika ekonomikas stimulēšanas pasākumi, piemēram, tā dēvētā «simtlatnieku» programma un mikrouzņēmumu regulējums, kā arī jādomā par jaunām strukturālajām reformām.»

Fiskālās padomes teiktajā īpašu uzmanību piesaista minētais par mikrouzņēmumu regulējuma pārtraukšanu. Par to, ka tas nav optimāls risinājums pašreizējā ekonomiskajā situācijā, ir runājusi gan Finanšu ministrija, gan vairāki ekonomikas eksperti. Arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) jau pirms pāris gadiem ir atzinusi, ka mikrouzņēmumu regulējums savu laiku ir pārdzīvojis. LDDK eksperts Jānis Hermanis pirms pāris dienām tvītoja: «Kamēr ekonomikas apjoms sasniedz jaunus rekordus, joprojām 78 tūkstoši strādā MUN režīmā ar zemām sociālajam iemaksām un garantijām. MUN tika ieviests krīzes laikā, lai veicinātu cilvēku iesaistīšanos uzņēmējdarbībā. Šobrīd uzņēmēji nevar atrast darbiniekus par 1000 € algu.»

Nodokļu reformas ietvaros ar 2018.gada 1.janvāri stājas spēkā būtiskas izmaiņas vairākos nodokļu normatīvajos aktos, tajā skaitā arī Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Maksimālais mikrouzņēmumu apgrozījums mainīsies uz 40 000 eiro gadā. Tiks mainīta arī kārtība, kādā drīkst nodarbināt mikrouzņēmumu darbiniekus. Izmaiņas paredz, ka turpmāk mikrouzņēmuma darbinieks varēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā.

Nodokļu reformas ietvaros tiks mainīts MUN maksātājiem noteiktais apgrozījuma ierobežojums. Iepriekš maksimālais gada apgrozījums bija 100 000 eiro, taču, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, kalendārajā gadā pieļaujamais apgrozījums nevarēs pārsniegt 40 000 eiro.

Likuma pārejas noteikumos paredzēti īpaši nosacījumi tiem nodokļu maksātājiem, kuru apgrozījums 2018. vai 2019.gadā nepārsniedz 52 000 eiro. 2018. gadā šādi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji ir tiesīgi nepiemērot 20 % MUN likmi apgrozījuma ierobežojuma pārsniegumam virs 40 000 eiro, ja to apgrozījums 2017.gadā vai apgrozījums 2016.gadā pārsniedza 40 000 eiro.

Latvijas uzņēmēju organizācijas nepiekrīt vairākām plānotajām izmaiņām Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis norādīja, ka LTRK padomes ieskatā Mikrouzņēmumu nodokļa režīmu nepieciešams regulēt, taču jāizslēdz iespējas šajā režīmā pieejamās priekšrocības izmantot uzņēmumiem, kas neatbilst mazo uzņēmumu statusam. Tāpat viņš uzsvēra, ka mikrouzņēmuma maksimālo apgrozījumu būtu jānosaka 50 000 eiro apmērā līdzšinējo 100 000 eiro vietā nevis 40 000 eiro apmērā, kā tiek rosināts pašlaik. Līdz ar to kopumā LTRK plānotās izmaiņas MUN likumā neatbalsta. «Mums ir savs viedoklis un, ja rosinātās izmaiņas nesakrīt ar mūsu viedokli, mēs tās neatbalstām,» uzsvēra Rostovskis.

Viņš piebilda, ka MUN režīms radās krīzes laikā nolūkā rast iedzīvotājiem iespēju nepamest valsti, bet nodibināt uzņēmumus un sākt uzņēmējdarbību. Tā kā attiecīgais režīms tika izstrādāts lielā steigā, tajā bija nepilnības, kas ir apzinātas un jānovērš. Taču jāatstāj esošais regulējums. «Mikrouzņēmuma maksimālā apgrozījuma griesti jānosaka 50 000 eiro apmērā,» uzsvēra Rostovskis, piebilstot, ka MUN režīms jāatstāj uzņēmēju daļai, kas atbilst mazo uzņēmumu statusam, lai nekropļotu konkurenci ar parastajā režīmā strādājošiem uzņēmumiem.

Lielākais nodokļu maksātājs Latvijā pagājušajā gadā, tāpat kā gadu iepriekš, bija SIA "Orlen Latvija", informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Šogad kopumā 21 balva tiek pasniegtas lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem piecos Latvijas reģionos lielo, vidējo, mazo un mikrouzņēmumu grupā, un lielākajam nodokļu maksātājam Latvijā 2023.gadā.

Tostarp lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji Rīgā un Rīgas reģionā lielo uzņēmumu grupā pagājušajā gadā bija "Accenture" Latvijas filiāle, vidējo uzņēmumu grupā - SIA "EIS Group Latvia", savukārt mazo uzņēmumu grupā Rīgas reģionā lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs bijis SIA "ALSO Cloud Latvia", bet lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs mikrouzņēmumu grupā bija AS "Antares Venture Capital".

Kurzemes reģiona lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji 2023.gadā lielo uzņēmumu grupā bija AS "UPB", vidējo uzņēmumu grupā - SIA "Niedrāji MR", mazo uzņēmumu grupā - SIA "Algoritms L", bet mikrouzņēmumu grupā - SIA "Digi-INK".

Lai vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanu un administrēšanu, šiem uzņēmumiem plānots noteikt vienu nodokļa likmi 25 procentu apmērā.

To paredz Saeimā par steidzamiem atzītie un pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Likumprojekts saistīts ar 2024.gada valsts budžetu.

25 procentu likmi plānots noteikt neatkarīgi no mikrouzņēmuma gada apgrozījuma.

Patlaban mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā ir līdz 25 tūkstošiem eiro, nodokļa likme ir 25 procenti, savukārt gada apgrozījumam, kas pārsniedz 25 tūkstošus eiro, likme noteikta 40 procentu apmērā.

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka 2022.gadā tikai 368 no visiem 9843 mikrouzņēmumiem apgrozījums pārsniedza 25 tūkstošus eiro, kam piemēroja likmi 40 procentu apmērā.

Izmaiņas rosinātas, jo, piemērojot nodokļa likmi atkarībā no apgrozījuma apmēra, mikrouzņēmumu nodokļa piemērošana un administrēšana ir kļuvusi komplicēta, kā arī neveicina pirms diviem gadiem ieviestā vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma - saimnieciskās darbības ieņēmumu konta - izmantošanu, anotācijā norādījuši grozījumu autori.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Uzņēmumu reģistrs laika posmā no 2010.gada 1.septembra līdz 2018.gada 1.oktobrim ir saņēmuši 98 263 pieteikumus mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa iegūšanai.

Šā gada oktobra sākumā reģistrēti 43 858 mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, savukārt izslēgto skaits ir 50 563.

Kā informēja VID Sabiedrisko attiecību daļā, no saņemtajiem pieteikumiem juridiskās personas bija iesniegušas 47 524 pieteikumus, savukārt no fiziskajām personām tika saņemti 47 209 pieteikumi. Tāpat pieteikumus iesniedza 3530 individuālie komersanti.

Kopumā apstiprināti 45 562 juridisko personu pieteikumi, 45 468 fizisko personu pieteikumi un 3421 individuālā komersanta pieteikumi mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa iegūšanai.

Savukārt noraidīti 1598 juridisko un 941 fiziskās personas pieteikumi, kā arī 76 individuālo komersantu pieteikumi.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Uzņēmumu reģistrs laika posmā no 2010.gada 1.septembra līdz 2019.gada 1.martam ir saņēmuši 102 073 pieteikumus mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa iegūšanai un šā gada marta sākumā reģistrēti 39 388 mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, savukārt izslēgto skaits ir 58 624.

Salīdzinājumā ar 2019.gada februāri mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju skaits samazinājies par 434.

VID arī informēja, ka ar 2018.gada 31.decembri mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu zaudēja 5278 nodokļu maksātāji. Savukārt 705 nodokļu maksātājiem mikrouzņēmuma statuss tiek piemērots no 2019.gada 1.janvāra.

Kā informēja VID Sabiedrisko attiecību daļā, no saņemtajiem pieteikumiem juridiskās personas bija iesniegušas 48 970 pieteikumus, savukārt no fiziskajām personām tika saņemti 49 447 pieteikums. Tāpat pieteikumus iesniedza 3646 individuālie komersanti.

Kopumā apstiprināti 46 892 juridisko personu pieteikumi, 47 594 fizisko personu pieteikumi un 3531 individuālā komersanta pieteikumi mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa iegūšanai.

Stājas spēkā vairākas izmaiņas nodokļu jomā, kuras skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Tostarp no 1.jūlija tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

No 1.jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu vairākums šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, paredzot no 2021.gada pakāpeniski ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu.

Likumprojektam piešķirta steidzamība, un pirmajā lasījumā tas tiks izskatīts 28.oktobrī Saeimā kopā ar citiem nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem.

Likumprojekta izskatīšanu pavadīja opozīcijas politiķu kritika par plānotā regulējuma negatīvo ietekmi uz uzņēmējdarbību un ekonomiku kopumā.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka daudzās pasaules valstīs jaunu un mazu uzņēmumu veidošana tiek veicināta un pastāv īpašie nodokļu režīmi šādas uzņēmējdarbības veicināšanai.

"Jūs taču negribat pateikt, ka visas valstis ir stulbas, ka viņiem nav vienāds nodokļu režīms? Finanšu ministrija (FM) dara savu darbu, FM nevar zināt visu par visām tēmām, nevar orientēties un arī neorientējas," secinājis politiķis.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, paredzot, ka fiziskā persona vienlaicīgi var strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā.

Ja šīs nosacījums netiks ievērots, tad uzņēmumam MUN likmei pieskaitīs divus procenta punktus par katru papildu nodarināto darbinieku vai darbinieku, kurš strādā vairākos mikrouzņēmumos.

Šai normai paredzēts arī pārejas periods, proti, nosacījums, ka var strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā attiecībā uz cilvēkiem, kuri tajos strādās šā gada beigās, būs piemērojams no 2019.gada 1.janvāra.

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka kopējais MUN maksātāju skaits ir 44 652, un 9211 mikrouzņēmumu darbinieki bija nodarbināti pie šī nodokļa maksātājiem. Kopējais mikrouzņēmumu darbinieku skaits ir 81 280, no kuriem 74 297 darbiniekam ir viena darba vieta.

Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz ar nākamo gadu MUN likmi noteikt 15% apmērā un maksimālo mikrouzņēmuma apgrozījumu noteikt 40 000 eiro apmērā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

No nākamā gada paredzēts noteikt vienu mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likmi 25% apmērā, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajos un saskaņošanai iesniegtajos grozījumos Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.

Likumprojekts sagatavots, pamatojoties uz valdības 26.septembra sēdē uzklausīto nformatīvo ziņojumu "Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes virzību", un uzdevumu FM grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" pavadošo likumprojektu paketē.

Pašlaik saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā ir 25%, bet apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, - 40%.

Savukārt iegūstot MUN maksātāja statusu ar taksācijas perioda otro ceturksni vai vēlāk, apgrozījums, kam piemēro 25% likmi, tiek proporcionāli samazināts.

No šā gada 10. aprīļa būtiski paplašināts dīkstāves pabalstu potenciālo saņēmēju loks – dīkstāves pabalstu var saņemt arī Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu valdes locekļi, darbinieki, kas vienlaikus saņem vecuma vai izdienas pensiju, kā arī mikrouzņēmuma darbinieki.

Vienlaikus MK noteikumi papildināti ar punktu, ka dīkstāves pabalsta saņēmējam par katru apgādībā esošo bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums, papildus piešķir piemaksu 50 eiro apmērā, atgādina Ekonomikas ministrija.

Jānis Vitenbergs, ekonomikas ministrs, norāda: "Vīrusa pandēmijas rezultātā izveidojušās situācijas dēļ, kad lielākā daļa uzņēmējdarbības visā pasaulē ir spiesta "iepauzēt", turpinām pilnveidot valsts atbalsta instrumentus, lai palīdzētu un atbalstītu mūsu uzņēmējus. Nevaram fokusēties tikai uz īstermiņa krīzes pārvarēšanas instrumentiem, tāpēc tiek modulēti vairāki attīstības scenāriji, kā turpināt palīdzēt uzņēmējiem saglabāt savu saimniecisko darbību, kā arī noturēt darbiniekus".

Finanšu ministrijas (FM) nodokļu izmaiņu piedāvājumā rosināts no nākamā gada reorganizēt mikrouzņēmumu nodokli (MUN), palēnām to pielīdzinot vispārējam darbaspēka nodokļu režīmam.

FM sagatavotajā ziņojumā par izmaiņām nodokļos ieteikts pakāpeniski ierobežot un pielīdzināt to vispārējam darbaspēka nodokļu režīmam.

Ja patlaban MUN likme noteikta 15% apgrozījumam līdz 40 000 eiro, tad FM rosina no nākamā gada noteikt MUN likmi 25% apgrozījumam līdz 20 000 eiro.

Ministrijā skaidroja, ka, palielinot MUN likmi līdz 25%, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) daļai vajadzētu palielināties tā, ka tā sasniegtu 170 eiro mēnesī, ja MUN darbība ir fiziskās personas pamatdarbība.

Savukārt, ja fiziskai personai paralēli MUN darbībai pastāv arī darba attiecības, nodokļus maksājot vispārējā režīmā, tad VSAOI tiks summēts, un VSAOI piemaksu līdz 170 eiro mēnesī veiks tikai tad, ja minētā VSAOI summa nesasniegs 170 eiro mēnesī.

Turpmāk vairs netiks ar likumu noteiktas speciālas mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas veidlapas, bet tās būs aizpildāmas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), informē VID.

Jaunā deklarācija par šī gada 1.ceturksni ir jāiesniedz laikā no šī gada 1. aprīļa līdz 15.aprīlim. Tajā norādāmā informācija ir noteikta Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 7.pantā.

Jaunā mikrouzņēmumu nodokļa deklarācija, sākot ar šī gada 1. aprīli, būs pieejama VID EDS turpat, kur līdz šim – sadaļā “Sagatavot dokumentu no veidlapas”/“Mikrouzņēmumu nodokļa dokumenti”.

Iesniedzot deklarāciju par 2021. gada pirmo ceturksni, mikrouzņēmums tajā norāda ceturkšņa apgrozījumu sadalījumā pa ceturkšņa mēnešiem, un no tā aprēķināto mikrouzņēmuma nodokļa summu EDS aprēķinās automātiski.

Deklarācija ir jāsniedz tikai par to ceturksni, kurā mikrouzņēmumam ir bijis apgrozījums (arī tad, ja apgrozījums ir bijis vienā vai divos pārskata ceturkšņa mēnešos), bet, ja apgrozījums nevienā no ceturkšņa mēnešiem nav bijis, tad deklarācija nav jāsniedz.

No nākamā gada 1. janvāra Nodokļu reformas ietvaros mikrouzņēmumu maksimālais apgrozījums gadā varēs būt 40 tūkstoši eiro līdzšinējo 100 tūkstošu eiro vietā, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas daļa.

To paredz otrdien, 14. novembrī, Ministru kabineta (MK) izskatītie FM sagatavotie grozījumi noteikumos par mikrouzņēmuma nodokļa deklarāciju un to aizpildīšanas kārtību.

Ministrijā skaidro, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji tāpat kā līdz šim patstāvīgi aizpildīs nodokļa deklarāciju, taču jāņem vērā, ka izrietoši no Nodokļu reformas mikrouzņēmuma apgrozījums kalendārā gadā nedrīkstēs pārsniegt 40 tūkstošus eiro. Tādējādi, sākot ar nākamā gada 1. janvāri, apgrozījumam līdz 40 tūkstošiem eiro tiek piemērota nodokļa likme 15% apmērā, savukārt pārsnieguma daļai – 20% apmērā, kā tas bija līdz šim.

FM atzīmē, ka ir noteikts pārejas periods – 2018. un 2019. gadā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuru apgrozījums nepārsniegs 52 tūkstošus eiro. 2018. gadā tiem nepiemēros 20% likmi apgrozījuma ierobežojuma pārsniegumam virs 40 tūkstošiem eiro gadā, ja to apgrozījums 2017. vai 2016. gadā jau pārsniedza 40 tūkstošus eiro. Savukārt 2019. gadā šādas tiesības varēs izmantot tie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kuru apgrozījums 2017. gadā pārsniedza 40 tūkstošus eiro.

Šogad stājas spēkā vairāki nodokļu reformas ietvaros mainīti nosacījumi attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Lai uzņēmums arī turpmāk varētu saglabāt mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu, tajā strādājošie darbinieki drīkst būt tikai viena mikrouzņēmuma darbinieki. Ja tomēr uzņēmumā strādājošais darbinieks vienlaicīgi tiks nodarbināts arī citos mikrouzņēmumos, tad šiem mikrouzņēmumiem papildus 15% mikrouzņēmuma likmei jāpieskaita divi procentpunkti par katru šādu darbinieku.

Savukārt, no 2020.gada šāds uzņēmums zaudēs mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu un tam būs jāizvēlas cits nodokļu nomaksas režīms.

Par darbinieka nodarbinātību citā mikrouzņēmumā darba devējs var pārliecināties, pajautājot par to pašam darbiniekam. Savukārt, par to, vai darbinieka cits darba devējs arī ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, iespējams pārliecināties VID tīmekļa vietnē sadaļā VID publiskojamo datu bāze/ Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji.

Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.