7. augustā, Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavoto Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta likumu. Likuma mērķis ir noteikt finanšu instrumentu vadības vispārējos pamatprincipus Latvijā. Ar to reglamentēs vadībā iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus, kā arī institūciju lēmumu pieņemšanas un to pārsūdzēšanas kārtību.
Finanšu ministrija ir vadošā iestāde Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta un EEZ finanšu instrumenta apguvei. Finanšu instrumentu izveides mērķis ir mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā.
Likums skaidro instrumentu vadību kā finanšu instrumentu īstenošanas organizēšanu, individuālo projektu un apakšprojektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrādi, programmu, grantu shēmu un individuālo projektu iesniegumu atlases nosūtīšanu uz Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu nodibināta institūciju, kas no donorvalstu puses nodrošina instrumentu darbību. Tāpat finanšu instrumentu vadības funkcijas ir apakšprojektu iesniegumu atlase un apstiprināšana, finanšu instrumentu programmu, grantu shēmu un individuālo projektu īstenošana, kontrole, auditu, maksājumu veikšana, kā arī ziņošana par konstatētajām neatbilstībām, uzraudzība un izvērtēšana.
Lai nodrošinātu finanšu instrumentu līdzekļu efektīvu izlietošanu, likumā iestrādāta tiesību norma, kas paredz, ka finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.
Tāpat likums nosaka - individuālā projekta iesnieguma iesniegšana nerada finanšu instrumentu vadībā iesaistītajai institūcijai pienākumu piešķirt iesniedzējam finansējumu. Līdz ar to atbilstoši Administratīvā procesa likumam projekta iesniedzējs varēs prasīt tikai zaudējumu atlīdzību, kas radušies iesniedzējam sagatavojot vērtēšanas procesā noraidīto individuālā projekta iesniegumu (piemēram, projekta sagatavošanas izmaksas).
Likums ietver deleģējumu Ministru kabinetam (MK) noteikt:
" kārtību, kādā finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumentu īstenošanu, uzraudzību, novērtēšanu un auditu;
" kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus finanšu instrumentu finansēto individuālo projektu, programmu vai grantu shēmu (arī apakšprojektu) īstenošanai un veic maksājumus;
" individuālo projektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumus, ietverot vērtēšanas kritērijus;
" apakšprojektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumus, ietverot vērtēšanas kritērijus;
" kārtību, kādā ziņo par finanšu instrumentu vadībā konstatētajām neatbilstībām un pieņem lēmumu par neatbilstoši veikto izdevumu atmaksāšanu.
Līdz šim EEZ un Norvēģijas valdības finanšu instrumentu vadību Latvijā reglamentēja MK noteikumi par EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības, īstenošanas, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmu. Likums izstrādāts, lai nodrošinātu, ka ārvalstu finanšu instrumenta vadību Latvijā regulē normatīvais akts ar likuma spēku.
Latvijai no Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta laikā līdz 2009.gadam būs pieejami gandrīz 50 miljoni eiro, uz kuriem varēs pretendēt projekti 12 prioritātēs. Abu finanšu instrumentu līdzekļus varēs saņemt individuālie projekti (atklāto konkursu ietvaros), programmas un grantu shēmas.
Informācijas sagatavotājs:
Baiba Melnace, 7095405,29265135,