Pirmsvēlēšanu kaislības norimušas, drīz būs laiks jaunajai valdībai ķerties pie darba, savukārt mums, vēlētājiem, pārliecināties, vai priekšvēlēšanu laika dāsnie solījumi tiks izpildīti. Protams, mani kā Ģimenes aptieku vadītāju jo īpaši interesē lēmumi, kas tiks pieņemti saistībā ar medicīnas un farmācijas nozari.
Pirms vēlēšanām partijas ne tikai savās programmās iekļāva optimistiskas veselības nozares attīstības prognozes, bet daļa pat parakstīja vienošanās ar nevalstiskajām organizācijām. To vidū arī ar Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociāciju un Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociāciju par nozarei labvēlīgu nodokļu politiku.
Tas viss ir apsveicami, bet diemžēl pieredze liecina, ka darbi pēc vēlēšanām reti kad saskan ar iepriekš solīto. Tādēļ, pirms 2011. gada valsts budžets vēl nav pieņemts, vēlos vēlreiz aktualizēt jautājumu par iespējamo samazinātās PVN likmes atcelšanu zālēm.
Iespējams, atkārtošos, taču vēlos uzvērt – iespējamā PVN likmes paaugstināšana var nodarīt būtisku kaitējumu tautas veselībai un ilgtermiņā radīt negatīvas sekas arī farmācijas nozarei un ekonomikai kopumā.
Īpaši sāpīgi šādas pārmaiņas skars sociāli mazaizsargātās iedzīvotāju grupas. Kā liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati, šī gada augustā vecuma pensiju saņēma 474 498 valsts iedzīvotāji. Nav noslēpums, ka daļai no viņiem pensijas apmērs nepārsniedz 100 latu. Pat nerunājot par visu Latviju kopumā, šī gada pirmajos septiņos mēnešos Rīgas Sociālajā dienestā vien tika reģistrētas 15 362 trūcīgās ģimenes. Turklāt septembra sākumā Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē aizvien bija 165 386 bezdarbnieki. Tas nozīmē, ka gandrīz 1 miljons no valstī dzīvojošiem 2,2 miljoniem iedzīvotāju ikdienā cīnās par izdzīvošanu! Iespaidīgi fakti, kuri neprasa plašus komentārus.
Pēc Zāļu valsts aģentūras aplēsēm, piemērojot zālēm 21% PVN likmi, iedzīvotāju tēriņi pieaugtu vismaz par 10,53 miljoniem latu gadā. Rēķinot mazākās vienībās, ja, piemēram, līdz šim par zālēm mēnesī maksāti 10 latu, tad pēc PVN likmes paaugstināšanas tie jau būs 11 lati. Šī starpība var arī nešķist vērā ņemama dažiem simtiem mūsu valstī dzīvojošo, taču lielai daļai sabiedrības tas būs labākajā gadījumā kā papildu slogs, bet sliktākajā gadījumā – nesasniedzams sapnis iegādāties zāles, lai uzsāktu vai turpinātu ārstēšanos. Rēķināt, kas notiks, ja standarta PVN likme tiks paaugstināta līdz 23% vai 24%, nemaz negribas. Matemātiskie aprēķini neuzrādīs cilvēku ciešanas.
Vērtējot šo situāciju ilglaicīgākā perspektīvā – ja iedzīvotāji nevarēs iegādāties medikamentus nepieciešamajā apjomā, var pieaugt akūto pacientu skaits. Viņu ārstēšanās izmaksas būs jāsedz arī no valsts budžeta, tādēļ veidosies apburtais loks - tiks tērēta ar lielām pūlēm «konsolidētā» nauda. Iespējams, ilgtermiņā var tikt apdraudēta pat kāda mazāka zāļu ražotāja pastāvēšana vai būtiski samazināts zāļu ražošanas apjoms.
Jaunajai valdībai patlaban nebūs viegls uzdevums izveidot budžetu ar deficītu, kas nepārsniedz starptautiskajiem aizdevējiem solīto, neizsaucot uz sevi dažādu sociālo grupu pārmetumus. Tādēļ, runājot tieši par veselības nozari, aicinu valdību uz kompromisu, ņemot piemēru no citām Eiropas Savienības valstīm. Piemēram, Lielbritānijā un Zviedrijā vispārējā PVN likme tiek piemērota tikai bezrecepšu zālēm, savukārt recepšu zālēm PVN likme ir 0%. Šīs valstis apzinās, ka PVN likmju samazinājums zālēm ilgtermiņā ir lētāks nekā iedzīvotāju ārstēšana.
Ceru, ka jaunā valdība nebūs tik tuvredzīga, lai pieņemtu lēmumu mehāniski paaugstināt nodokli, bet iestāsies par iedzīvotāju labklājību un ekonomikas augšupeju.