No preču un pakalpojumu daudzveidības iegūst gan patērētājs, gan visa tautsaimniecība kopumā.
Konkurence rada produktivitātes pieaugumu, inovācijas un ekonomikas izaugsmi, savukārt patērētāji saņem kvalitatīvākus produktus par konkurētspējīgākām cenām. Konkurences padomes (KP) vieni no galvenajiem uzdevumiem ir sekot līdzi tirgus koncentrācijai, uzņēmēju aizliegtām vienošanām un dominējoša stāvokļa ļaunprātīgai izmantošanai, lai rūpētos, ka patērētājs saņem pēc iespējas lielāku ieguvumu no brīvas un godīgas konkurences.
Ikvienai valsts iestādei ir jābūt atbildīgai sabiedrības priekšā, lai attaisnotu savu eksistenci un pievienoto vērtību, tāpēc sabiedrībai būtu jāzina, kāds tai ir ieguvums no konkurenci uzraugošās iestādes darba. Svarīgi ir saprast, vai iestādes sniegtais labums ir samērīgs pret iestādes uzturēšanas izdevumiem. Vai un kā šo labumu var izmērīt?
Dažādi pētījumi liecina, ka aizliegtu vienošanos rezultātā cenas patērētājam var pieaugt pat par 50 % un vairāk. Cenu pieaugums ir vērojams arī pārmērīgas tirgus koncentrācijas un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas rezultātā. Novēršot šādus konkurences pārkāpumus, iegūst gan citi nozares uzņēmumi, gan patērētāji. KP, atklājot pārkāpumus un piemērojot naudas sodus, izglītojot un konsultējot uzņēmumus, preventīvi attur tos no iesaistīšanās pārkāpumos. Tāpat iestāde, veicot uzņēmumu apvienošanās kontroli, nepieļauj nelabvēlīgu tirgus varas koncentrāciju vai neadekvātu cenu pieaugumu. Savukārt, izvērtējot normatīvos aktus un sniedzot rekomendācijas, KP palīdz novērst valsts un pašvaldību radītus konkurences kropļojumus. Tādējādi iestāde veicina tiesiskas un vienlīdzīgas konkurences vides attīstību.
Lai novērtētu sabiedrības tiešos ieguvumus no KP aktivitātēm, iestāde ir izstrādājusi ieguvumu aprēķina metodiku, ņemot vērā gan Eiropas Komisijas, gan OECD un citu valstu konkurenci uzraugošo iestāžu praksi.
Metodika izvērtē KP darbības rezultātā novērstās negatīvās sekas uz patērētāju. Tās pamatā ir prognozējošā analīze, kurā tiek aprēķināts minimālais sabiedrības ieguvums, jo izmantotie pieņēmumi ir maksimāli konservatīvi. Faktiskais sabiedrības ieguvums no KP darba varētu būt lielāks.
KP aizliedz uzņēmumu apvienošanās vai atļauj tās ar saistošiem noteikumiem gadījumos, kad tiek prognozēta negatīva ietekme uz konkurenci un patērētājiem. Tādējādi tiek novērsts iespējams cenas pieaugums pat līdz 2% apmēram no apvienošanās uzņēmumu apgrozījuma.
Savukārt, ja KP atklāj aizliegtu vienošanos starp konkurentiem jeb karteli, piemēram, pašvaldības izsludinātajā iepirkumā, tad sabiedrības ieguvums tiek aprēķināts 10% apmērā no kartelī iesaistīto uzņēmumu iepriekšējā gada apgrozījuma. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas rezultātā prognozējamais sabiedrības ieguvums ir gandrīz 7% no uzņēmuma apgrozījuma. Piemēram, 2016. gadā KP atklāja pārkāpumu saistībā ar dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu būvmateriālu nozarē. Tā rezultātā sabiedrības ieguvums mērāms 8,4 milj. eiro apmērā no novērstā potenciālā cenu pieauguma.
Papildu ieguvumu sabiedrībai var aprēķināt arī no preventīvi veiktajiem pasākumiem, jo veiksmīgas mediācijas procedūras samazina risku, ka uzņēmumi nākotnē pārkāps Konkurences likumu. Tādējādi sabiedrības ieguvums no šādas procedūras tiek mērīts līdz 5% no brīdināto uzņēmumu apgrozījuma.
Nevar noliegt, ka arī tādas KP aktivitātes kā tirgu uzraudzība un pētījumi, sadarbība ar citām publiskām institūcijām un sabiedrības izglītošana sniedz ieguvumus sabiedrībai. Taču tie netiek iekļauti aprēķina metodikā. Jāatzīmē, ka metodikā netiek iekļauti arī KP piemērotie naudas sodi, kas tiek ieskaitīti valsts budžetā. Pagājušajā gadā iestāde piemēroja sodus vairāk nekā 10 milj. eiro apmērā.
Ņemot vērā, ka atklāto pārkāpumu skaits un apjoms katru gadu ir mainīgs, sabiedrības ieguvuma aprēķins atsevišķos gados var rādīt ievērojamas novirzes no vidējās tendences. Tāpēc KP, sekojot OECD ieteikumiem, izmanto triju gadu vidējo rādītāju. Tas ļauj iegūt objektīvākus datus par tiešo sabiedrības ieguvumu.
Viena no KP izvirzītajām darbības prioritātēm ir sabiedrības ieguvums, kas vismaz 20 reizes pārsniedz iestādes gada budžetu jeb, citiem vārdiem sakot, viens ieguldītais eiro sniedz 20 eiro atdevi sabiedrībai. Pašlaik iestāde šo mērķi sasniedz un turpinās strādāt tā, lai nodrošinātu maksimālu sabiedrības ieguvumu arī turpmāk. Proporcionāli lielāko daļu no aprēķinātā sabiedrības ieguvuma sastāda novērstais cenu pieaugums, atklājot tirgus dalībnieku aizliegtas vienošanās. Noslēgumā var secināt, ka godīga konkurence sekmē visas sabiedrības labklājību un sabiedrības ieguvums no KP darbības ir izmērāms naudā.
