ASV pastiprināti runā par valsts centrālās bankas audita nepieciešamību; gaidāmas asas cīņas .
Daudzas pasaules centrālās bankas – sevišķi rietumvalstīs – kā vienu no saviem darbības stūrakmeņiem tradicionāli piesauc neatkarību. Klasiskā izpratnē centrālo banku neatkarība tiek uzskatīta par vajadzīgu, jo tādējādi valdību un politisko varas spēku nomaiņas rezultātā netiek ietekmēta monetārās politikas stabilitāte. Proti, ja neatkarība būs ierobežota, centrālajai bankai, piemēram, būs vēlme pārāk ilgstoši stimulēt ekonomiku laikā, kad pie varas ir kāds noteikts draudzīgais politiskais spēks, kas mēdz beigties visai slikti. Pētījumi arī liecina, ka lielāka centrālo banku neatkarība gan attīstītajās, gan attīstības valstīs mēdz rezultēties ar zemāku inflāciju.
Pasaulē nevarētu runāt par īpaši daudz iestādēm, kuras aptvertu vēl vairāk dažādas kontroversijas par ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS). Šo pasaules ietekmīgāko finanšu iestādi kopš tās dibināšanas aptvērusi mistiskuma, noslēgtības un necaurspīdīguma aura.
ASV aktualizējies jautājums par vajadzību veikt FRS ārējo auditu, ko grib panākt Republikāņu partija, kura nu faktiski pilnībā kontrolē ASV Kongresu. Tāpat augusi vēlme izvērtēt to, kā tieši ASV FRS nosaka dolāra procentlikmes; ASV politiķi grib izvērtēt arī FRS īstenoto kvantitatīvās mīkstināšanas (dolāru drukāšanas) programmu. Tie norāda, ka FRS glāba «savus draugus», kuri pamatā ir citi bagātie un varenie.
Plašāk lasiet rakstā Vai patiešām sagaidīsim FRS auditu? otrdienas, 3. februāra, laikrakstā Dienas Bizness (6. lpp.)!