Eksperti

Vai cietīs tikai "zemes baroni"?

Olavs Cers, zvērinātu advokātu biroja "CersJurkāns" partneris, zvērināts advokāts,22.12.2021

Jaunākais izdevums

Saeima 2021. gada 25. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Gan likuma pieņemšanas gaitā, gan publiskajā telpā izskanējuši pretrunīgi viedokļi par to, ka šis likums rada pārmērīgas priekšrocības vai nu daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, vai zemes īpašniekiem zem šādām ēkām, kas dažkārt tiek dēvēti arī par "zemes baroniem".

Nepretendējot atrisināt šo diskusiju starp dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku interešu atbalstītājiem un aizstāvjiem, vēlos pakavēties tikai pie vienas būtiskas normas jaunajā likumā. Saskaņā ar 5. panta ceturto daļu tieši pašvaldība pieņems lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanu. Proti, tieši pašvaldība būs tā, kas noteiks tā zemesgabala platību, kuru daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki izpirkšanas rezultātā iegūs savā īpašumā pēc piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas.

Lai ieskicētu vismaz vienu problēmu jaunā likuma piemērošanā, vēlos padalīties savā pieredzē un prognozēs, kādas sekas varētu būt izpērkamā zemesgabala sadalei „funkcionāli nepieciešamajā zemesgabalā” un "pārējā" daļā. Visvienkāršāk to būs izdarīt, aprakstot reālu situāciju, kāda šobrīd ir izveidojusies saistībā ar privātpersonai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas daudzdzīvokļu māja.

It kā nebūtu pamats Veronikas kundzi (vārds mainīts, protams) uzskatīt par "zemes baronesi". Veronikas kundzei pieder zemes gabals tikai zem vienas daudzdzīvokļu mājas divu salīdzinoši klusu kādas pilsētas ieliņu krustojumā. Uz zemes gabala atrodas padomju laikā būvēta piecstāvu daudzdzīvokļu māja, kas šobrīd sadalīta dzīvokļu īpašumos. Māja uz zemesgabala izvietota tādā veidā, ka starp to un ielu paliek salīdzinoši plaša zaļā zona, kurā aug daži koki, un mājas iedzīvotāji tur ir izveidojuši puķu dobes, soliņus, zaļā zona tiek izmantota arī bērnu rotaļām un iedzīvotāju atpūtai.

2010. gadā Veronikas kundze visu šo zemes gabalu iznomāja dzīvokļu īpašniekiem, kurus tobrīd pārstāvēja kāda no tolaik daudzajām pašvaldības namu pārvaldēm. Nomas maksa ir noteikta seši procenti gadā no zemes gabala kadastrālās vērtības, kas ir tik niecīga summa, ka dzīvokļu īpašnieki to savos rēķinos, visticamāk, pat nav pamanījuši. Var teikt, ka visi ar šādu risinājumu bija apmierināti, un dzīvoja laimīgi, bēdu nezinādami.

Pirmais trieciens šīm abpusēji ērtajām tiesiskajām attiecībām bija visu pašvaldības namu pārvalžu apvienošana vienā lielā “namu pārvaldē” – jeb pārvaldniekā. Nepagāja ilgs laiks no apvienošanas, kā jaunais pārvaldnieks nāca klajā ar paziņojumu, ka ēkas apsaimniekošanai un uzturēšanai nemaz neesot vajadzīgs viss Veronikas kundzei piederošais zemesgabals, bet tikai tā daļa apmēram viena metra platībā ap dzīvojamo ēku, kā arī tā zemesgabala daļa, kas izmantojama piekļuvei pie ēkas (piebrauktuve pie ēkas ieejām). Kā pamatojums šādam absurdam lēmumam tika piesaukts "funkcionāli nepieciešamais zemesgabals". Savukārt zaļā zona mājas otrā pusē, ko ēkas iedzīvotāji vēsturiski izmanto savām vajadzībām, viņiem, lūk, neesot nepieciešama, un tāpēc jaunais namu pārvaldnieks Veronikas kundzei pēkšņi pieprasīja grozīt nomas līgumu, samazinot nomājamo platību. Sākās tiesvedība, kas ar mainīgām sekmēm turpinās vēl šobrīd.

Lielākā netaisnība – tā zemesgabala daļa, no kuras it kā iedzīvotāju interesēs atteicās jaunais namu pārvaldnieks, nav patstāvīgi izmantojama: tā atrodas divu ielu sarkano līniju robežās, un uz tās nav iespējams nedz veikt apbūvi, nedz arī kādā citā veidā patstāvīgi izmantot. Taču, tā kā namu pārvaldnieks no šīs zemesgabala daļas nomas vēlas atteikties, tad iedzīvotāji to vairs nedrīkstētu lietot. Lai to nodrošinātu, Veronikas kundzei būtu jāpasūta teritorijas labiekārtošanas projekts un jāsaņem būvatļauja sētas būvniecībai.

Pirmkārt, ar visu līdz šim saņemto nomas maksu Veronikas kundzei nepietiek, lai veiktu visas nepieciešamās procedūras šāda labiekārtošanas projekta sagatavošanai, saskaņošanai un īstenošanai. Turklāt jāņem vērā, ka šīs darbības Veronikas kundzei jāveic nevis peļņas gūšanas nolūkos, bet gan tikai tāpēc, lai liegtu dzīvokļu īpašniekiem izmantot to zemes gabala daļu, par kuru tie vairs nemaksās nomas maksu. Otrkārt, vispār ir strīdīgi, vai žoga būvniecība ir iespējama, jo, kā jau minēts, šī zemesgabala daļa atrodas divu ielu sarkano līniju robežās. Tādējādi veidosies situācija, kurā Veronikas kundze nomas maksu saņems tikai par daļu no sava zemesgabala, savukārt pārējo zemesgabala daļu iedzīvotāji ierasti turpinās izmantot savām vajadzībām bez atlīdzības, jo Veronikas kundzei nav iespējams viņiem to fiziski liegt. Vismaz namu pārvaldnieka ieskatā tas ir taisnīgi.

Un tagad seko nākamais trieciens "zemes baronesei" Veronikas kundzei – pēc jaunā likuma spēkā stāšanās pilsētas pašvaldība izlems par funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, ko daudzdzīvokļu mājas īpašnieki būs tiesīgi atpirkt. Visai droši prognozējams, ka pašvaldības viedoklis sakritīs ar tai piederošā namu pārvaldnieka viedokli, un par funkcionāli nepieciešamu tiks atzīta tikai tā zemesgabala daļa, kas nepieciešama, lai piekļūtu mājai, un nelielā platībā ap pašu māju. Zaļā zona netiks atpirkta, kaut arī vēsturiski iedzīvotāji to izmanto. Par šo nekur praktiski neizmantojamo zemesgabala daļu, ko bez atlīdzības turpinās izmantot mājas iedzīvotāji, tad būs jārūpējas Veronikas kundzei pašai uz sava rēķina.

Secinājums, kas būtu jāizdara no šī piemēra – un ticu, ka šādu un līdzīgu situāciju ir pietiekami daudz – ir tāds, ka likumdevējam būtu jādod pietiekami elastīga "funkcionāli nepieciešamā zemesgabala" definīcija un rīcības brīvība pašvaldībām, lai šādos un līdzīgos gadījumos pašvaldība par funkcionāli nepieciešamu atzītu visu daudzdzīvokļu mājai vēsturiski piesaistīto zemes gabalu vai saprātīgu un samērīgu tā daļu, ne tikai metra platuma strēmeli ap ēkas pamatiem.

Proti, pašvaldībai būtu jārespektē arī zemes īpašnieka reālās iespējas izmantot pārējo zemes gabala daļu kādiem patstāvīgiem mērķiem. Ja šāda patstāvīga izmantošana nav iespējama, par funkcionāli nepieciešamu būtu jāatzīst viss zemes gabals. Šādas definīcijas un regulējuma izstrādāšanai būtu vēl gana laika, jo Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums spēkā stāsies tikai 2023. gada 1.janvārī.

Par labu šādam risinājuma runā arī tas, ka atsavināšana paredzēta par kadastrālo vērtību. Tas savukārt ļautu daudzdzīvokļu mājas īpašniekiem par saprātīgu cenu iegūt savā īpašumā visu ar ēku vēsturiski saistīto zemes gabalu, nevis padarīt pilsētas plānu par vēl jo krāšņāku "lupatu deķi", kuru izdaiļotu aizvien jauni mazi un funkcionāli neizmantojami zemes pleķīši un strēmelītes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai ne vienam vien nāksies par zemi maksāt otrreiz

Db.lv,07.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums stājās spēkā šī gada 1.janvārī, taču jau pirmajās sapulcēs, kuras dzīvokļu īpašnieki sasauca, lai lemtu par zem savas mājas esošās zemes iegādi, atklājās, ka dažas būtiskas nianses likuma izstrādātāji nav ņēmuši vērā.

Proti, tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri savas zemes domājamās daļas jau izpirkuši, par tām nāksies maksāt vēlreiz. Pretējā gadījumā dalīto īpašumu pilnībā izbeigt nebūs iespējams. Ar šādu situāciju saskārusies arī māksliniece un režisore Indra Sproģe.

Kad divtūkstošo gadu sākumā Indra Sproģe privatizēja savulaik Rīgas domes viņai piešķirto mākslinieku darbnīcu Jaunciema gatvē 147, nelielā divstāvu koka ēka, kurā kādreiz atradies kultūras nams, bija tuvu sabrukšanas robežai. Indras Sproģes īpašumā nonāca viss ēkas pirmais stāvs, bet otrā stāva divus dzīvokļus privatizēja to toreizējie īrnieki. Māksliniece namu par saviem līdzekļiem būtiski atjaunoja un izpirka arī zemi no ASV mītošā Jaunciema papīrfabrikas īpašnieka mantinieka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Dalītais īpašums – politiskā kapitāla vairošanas rīks

Māris Ķirsons,25.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dalītā īpašuma izbeigšanai politiķi izvēlas potenciālajiem vēlētājiem tīkamākos risinājumus, kas kopumā neļaus sasniegt Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā ierakstīto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris un biedrības Zemes reformas komiteja pārstāvis Normunds Šlitke. Viņaprāt, politiķu vēlme atrisināt dalītā īpašuma dēļ radušos sarežģījumus, kur zeme pieder vienam īpašniekam, bet māja (dzīvokļi) citiem, ir apsveicama, taču risinājums, ko atbalstīja Saeimas vairākums, te nepalīdzēs. Gluži pretēji, izstrādātie likuma grozījumi, kam it kā būtu jārisina pārlieku ieilgusī dalītā īpašuma problēma, to nemaz risina, bet vēl vairāk sarežģīs visu pušu attiecības.

Papildus tam ir noteikta neadekvāti zema atlīdzība par zemes lietošanu, ko Satversmes tiesa jau vairākkārt ir atzinusi par neatbilstošu un ekonomiski nepamatotu. Vienlaikus likumdevējs nav pateicis, kādas zemes īpašnieka tiesības ar šo tiek nodotas būves īpašniekam un kuras savas tiesības zemes īpašnieks zaudē. Šos likuma grozījumus par brāķi atzinis pat Saeimas Juridiskais birojs. Taču politiskais populisms atkal ir guvis virsroku, pateicoties nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, kad katrs politiķis ir gatavs nospodrināt savus uzplečus uz tautas uzticības rēķina, kārtējo reizi devalvējot valsts pamatlikumu un ignorējot tajā nostiprinātās pamattiesības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Balsojumā par šo likumu 56 deputāti bija "par" un 18 - "pret".

Saeimas deputāte Regīna Ločmele (S) debatēs teica, ka viņas pārstāvētā "Saskaņas" Saeimas frakcija šo likumu neatbalsta, jo tas esot "netaisnīgs savā saknē". Viņa norādīja, ka likums izbeigs piespiedu dalīto īpašumu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās zemes īpašnieku interesēs. Viņiem radīsies iespēja nopelnīt vismaz 200 miljonus eiro, ko "samaksāt zemes baroniem", teica deputāte.

Arī viņas partijas biedrs Sergejs Dolgopolovs (S) teica, ka šis likums nerisina problēmu kopumā, kuru esot radījusi valsts, ne cilvēki.

Savukārt koalīcijas politiķis Jānis Dombrava (NA) akcentēja, ka dalītais īpašums privatizētajās daudzdzīvokļu mājās bijusi problēma daudzu desmitu gadu garumā un līdz šim nav bijis izstrādāts instruments, kā to risināt. Dombrava pateicās kolēģiem, kuri turpināja darbu pie šī regulējuma un likumu noveda tik tālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Zemes un dzīvokļu īpašniekiem vienots redzējums piespiedu dalītā īpašuma jautājumā

Db.lv,14.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piespiedu dalīto īpašumu, kad zeme pieder vienam īpašniekam, bet dzīvokļi – citiem, iespējams izbeigt tikai ar valsts reālu iesaistīšanos šīs problēmas risināšanā, vienisprātis ir gan zemes, gan dzīvokļu īpašnieku pārstāvji.

Kā norāda biedrības “Zemes reformu komiteja” pārstāvis, zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke, zemes nomas jautājums dalītajos īpašumos ir klaji politizējies, un tikai valsts spēkos ir pielikt šai teju trīsdesmit gadus ilgušajai situācijai punktu.

Apburtā loka ceļš 13 gadu garumā valsti novedis kārtējā strupceļā 

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa...

2023.gada 9. februārī sapulcē (konferencē) par aktuālajiem problēmjautājumiem dalīto nekustamo īpašumu jomā gan klātienē, gan attālināti pulcējās vairāk kā četrdesmit zemes īpašnieki un viņu juridiskie pārstāvji, kuri pārrunāja jaunā zemes lietošanas tiesību regulējuma ietekmi uz paredzēto dalīto īpašumu izbeigšanas risinājumu piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumā, apsprieda zemes izpirkšanas problemātiku par attiecīgā brīža kadastrālo vērtību, uzklausīja informāciju par zemes īpašnieku konstitucionālajām sūdzībām Satversmes tiesā un to virzību, kā arī dzīvokļu īpašnieku viedokli par esošo situāciju un tās iespējamiem risinājumiem.

Sapulcē (konferencē) tika atgādināts, ka nevienā no bijušajām Eiropas sociālistiskā bloka valstīm piespiedu dalītais īpašums nepastāv. Latvijā pienākums maksāt nomas maksu par zemi daudzdzīvokļu māju privatizācijas procesā pārgāja uz dzīvokļu īpašniekiem. Pat neraugoties uz vairākiem Satversmes tiesas spriedumiem, kuros pēc būtības norādīts, ka atlīdzībai par zemes lietošanu ir jābūt ekonomiski pamatotai, nevis politiski motivētai, joprojām nav risinājuma, kurš neaizskartu nevienas puses intereses.

13. Saeima 2021. gada nogalē pieņēma “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”.

Tomēr kā zemes, tā dzīvokļu īpašnieki uzskata, ka minētais likums situāciju neatrisinās, jo tā normas ir pārlieku smagnējas un birokrātiski sarežģītas, turklāt ir maz ticams, ka privatizēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki spēs vienoties par zemes izpirkšanu. Lai beidzot šī gadiem ilgusī problēma tiktu atrisināta visām pusēm pieņemamā veidā, vienīgais risinājums ir valsts iesaistīšanās, – vai nu šīs zemes par to kadastrālo vērtību izpērkot, vai arī piedāvājot dzīvokļu īpašniekiem īpašus kreditēšanas noteikumus piespiedu dalītajā īpašumā esošo zemju izpirkšanai.

Biedrības “Tauta pret zemes baroniem” valdes loceklis Vladimirs Tkačenko norāda, ka tā var būt vai nu šo zemju izpirkšana, tālāk tās iznomājot dzīvokļu īpašniekiem ar izpirkšanas tiesībām, vai arī kreditēšana tādā apmērā, lai dzīvokļu īpašnieku ikmēneša maksājums būtu līdzvērtīgs pašreizējai zemes likumiskās lietošanas maksai.

Normunds Šlitke norāda: “Mums jau ir pozitīvs piemērs valsts dalībai zemes izpirkšanā un tās tālākā iznomāšanā. “Finanšu institūcija “Altum” ļoti labi un efektīvi pārvalda “Latvijas zemes fondu”, pērkot lauksaimniecībā izmantojamās zemes un tālāk tās iznomājot par vidēji par 15% no kadastrālās vērtības gadā.”

Pats būtiskākais sapulces (konferences) ieguvums ir tas, ka zemes un dzīvokļu īpašnieki pirmo reizi daudzu gadu gaitā ir spējuši vienoties par abām pusēm pieņemamu risinājumu, ko apliecināja arī dalībnieku balsojums sapulces noslēgumā. “Šobrīd visi ir nonākuši pie vienota secinājuma jautājumā, ka valstij obligāti jāpiedalās risinājumā par dalītā īpašuma izbeigšanu, – bez valsts atbalsta tas nekad nebeigsies.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts zemes dienestā līdz 2023.gada 28. decembrim ir reģistrēti Latvijas pašvaldību iesniegtie dokumenti par 72 daudzdzīvokļu mājām ar mērķi izbeigt piespiedu dalīto īpašumu.

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai pieteikumi ir saņemti no 16 pašvaldībām - Daugavpils valstspilsētas, Cēsu novada, Saulkrastu novada, Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada, Valmieras novada, Liepājas valstspilsētas, Balvu novada, Bauskas novada, Kuldīgas novada, Tukuma novada, Siguldas novada, Rīgas valstspilsētas, Smiltenes novada, Jūrmalas valstspilsētas un Mārupes novada.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka norāda, ka “piespiedu dalītais īpašums ir vēsturiski izveidojies paradokss, kas daudzus īpašniekus ir faktiski padarījis par situācijas ķīlniekiem, tāpēc bija svarīgi pieņemt izšķirošus lēmumus, lai situāciju šajā jomā uzlabotu. Pirmajā gadā dienests ir saņēmis jau 72 pieteikumus par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, tādējādi izmantojot iespēju izbeigt zemes reformas laikā izveidotu tiesisku situāciju, kad privatizēta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas uz tādai privātpersonai piederošas zemes, kura nav šīs mājas dzīvokļa īpašnieks. Sagaidāms, ka 2024. gadā pieteikumus apjoms palielināsies, pārskatāmā nākotnē ļaujot aizvērt šo vēstures lappusi.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz gada laikā kopš tiesa lika bijušajiem "Parex banka" valdes locekļiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim valstij atmaksāt 124,3 miljonus eiro, no viņiem ir izdevies atgūt vien 540 000 eiro.

SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" aģentūru LETA informē, ka naudas līdzekļi ir atgūti, realizējot "Possessor" hipotekārā kreditora tiesības. Parādnieku aktīvi ir nodrošināti ar hipotēkām par labu "Possessor" un tā meitas sabiedrībai SIA "Reap".

Sprieduma izpilde atlikušajā daļā tiks nodrošināta, ievērojot normatīvo aktu, tostarp Civilprocesa likuma, prasības un pašlaik noteiktās darbības atlikušā parāda atgūšanai.

Jau vēstīts, ka Augstākā tiesa (AT) pērnā gada maijā lēma neierosināt kasācijas tiesvedību pēc Kargina un Krasovicka kasācijas sūdzībām, kā arī "Possessor", "Reap" un AS "Reverta" pretsūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 20201.gada 25.janvāra spriedumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Izsolēs piedāvās iegādāties Baltic International Bank piederošos zelta stieņus

LETA,05.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolēs ar augšupejošu soli jūlija sākumā piedāvās iegādāties likvidējamajai "Baltic International Bank" piederošos zelta stieņus, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Izsolēs, kas paredzētas 2023.gada 5.jūlijā, bankas likvidators Olavs Cers piedāvās iegādāties zelta stieņus, kas sadalīti septiņās lotēs.

Tostarp vienā lotē varēs iegādāties zelta stieņus ar kopējo masu 105 grami, vienā lotē varēs iegādāties zelta stieņus ar kopējo masu seši kilogrami, bet piecās lotēs varēs iegādāties zelta stieņus ar kopējo masu 10 kilogramu.

Izsolēs zelta stieņu sākumcena būs aktuālā zelta biržas cena 5.jūlijā.

Visām personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, līdz 2023.gada 26.jūnijam plkst.17 jāpiedalās klātienes identifikācijā "Baltic International Bank" birojā Rīgā, Grēcinieku ielā, kā arī jāiesniedz pieteikums un visi citi izsoles noteikumos norādītie dokumenti. Tāpat interesentiem līdz 26.jūnija plkst.23.59 ir jāiemaksā "BluOr Bank" kontā nodrošinājuma summas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka iesniegusi Ekonomisko lietu tiesā likvidējamās Baltic International Bank SE maksātnespējas pieteikumu, ko sagatavojis Baltic International Bank SE likvidators Olavs Cers, konstatējot, ka kredītiestādes mantas nepietiek visu kreditoru prasījumu pilnīgai apmierināšanai.

Šāds pienākums likvidatoram izriet no Kredītiestāžu likuma.

Likvidators maksātnespējas pieteikumā Baltic International Bank SE maksātnespēju pamato ar negatīvu pašu kapitālu, kas radies, pārvērtējot kredītiestādes aktīvus, un ļaujot secināt, ka kredītiestāde nespēs norēķināties ar visiem saviem kreditoriem.

Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu kredītiestādes likvidatoram maksātnespējas pieteikums vispirms jāiesniedz Latvijas Bankā, kas izskata pieteikumu un lemj par pieteikuma iesniegšanu tiesā. Par pieteicēju izskatāmajā lietā uzskatāma persona, kuras vārdā Latvijas Banka ir iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, proti, likvidējamā Baltic International Bank SE, kuru likvidācijas procesā pārstāv kredītiestādes likvidators.

Komentāri

Pievienot komentāru