Ministriju un citu varas resoru uzturēšana gadā izmaksā gandrīz 100 miljonus eiro; nākamgad prasīs nedaudz vairāk, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Kopumā 2014.gadā ministriju, Saeimas, Valsts prezidenta kancelejas un Valsts kancelejas uzturēšanas izdevumi plānoti 96,606 milj. eiro apmērā. Tostarp 56,093 milj. paredzēti atalgojumam, liecina DB apkopotā informācija, kas iegūta no ministrijām un valsts budžeta. Viens no iemesliem tēriņu kāpumam 2015.gadā ir minimālās algas palielināšana, bet galvenais iemesls ir prezidentūra Eiropas Savienības (ES) padomē. Iespēju samazināt izdevumus min vien retais. Vislielākie uzturēšanas izdevumi šogad plānoti Saeimai, taču tajā ir arī vislielākais darbinieku skaits.
Ministrijām ir dažāda pieeja uzturēšanas izdevumu aprēķināšanā. Lielākā daļa to norāda budžeta programmā «Nozaru vadība un politikas plānošana», bet citām uzturēšanas izdevumi iekļauti arī citās programmās. Turklāt atsevišķu ministriju ēkās atrodas arī citas iestādes, un ministrijas norāda vai nu tikai ministrijas telpu īri, vai īri kopā ar iestādēm. Centralizētas mēdz būt arī, piemēram, IT funkcijas un grāmatvedība. Saeimas uzturēšanas izdevumi nākamgad varētu pieaugt par 1,08%, līdz 17,62 milj. eiro. Izdevumi atlīdzībai saruks par 0,55%, bet atalgojumam pieaugs par 1,77% – līdz 10,58 milj. eiro. «Atlīdzības sadaļā izdevumu samazinājums plānots, jo nebūs nepieciešami līdzekļi, lai izmaksātu pabalstus deputātiem, kuri nav ievēlēti 12.Saeimā. Šāda pozīcija ir 2014.gada budžetā. Savukārt atalgojuma sadaļā nākamgad plānots pieaugums, kas galvenokārt saistīts ar deputātu amatalgu pārskatīšanu no 2015.gada 1.janvāra (algas apmērs piesaistīts vidējās algas līmenim valstī), kā arī jaunas štata vietas (iekšējas drošības vadītājs) finansēšanu,» skaidro Saeimas Preses dienestā. Vēl 1,53 milj. eiro pieaugums 2015.gadā plānots kapitālo izdevumu sadaļā, kas pamatā saistīts ar Saeimas jaunās ēkas Jēkaba ielā 6/8 rekonstrukcijas darbiem. Tāpat pieaugums saistīts ar datortehnikas un biroja tehnikas atjaunošanu u.c. «Pēc rekonstrukcijas projekta pabeigšanas kapitālo izdevumu pozīcija samazināsies, taču vienlaikus pieaugs kopējie izdevumi par elektroapgādi, komunālajiem u. c. pakalpojumiem jaunajā parlamenta ēkā,» piebilst Saeimā. FM uzturēšanas izdevumi varētu nedaudz pieaugt 2015.gada pirmajā pusē, kas saistīts ar prezidentūru. Savukārt gada otrajā pusē izdevumi būšot šā gada līmenī. «Būtisks pieaugums nevienā no izdevumu pozīcijām pašlaik netiek plānots,» klāsta FM. Kopējie FM izdevumi salīdzinājumā ar 2014. gada izdevumiem nākamgad pat samazināsies.
Vairākās ministrijās un iestādēs informāciju par 2015.gada tēriņiem nesniedza. Arī Valsts prezidenta kancelejas uzturēšanas izdevumus, kas šogad plānoti tādā pašā apmērā kā 2013.gadā, 2015.gadam vēl nevarot prognozēt. «Lielā mērā tas ir saistīts ar to, vai Rīgas pils remonts būs pabeigts – Valsts prezidenta kancelejas pārvākšanās uz Rīgas pili tādā gadījumā varētu veidot papildu izmaksas,» apliecina kancelejā. Valsts kancelejas uzturēšanas izdevumi atbilstoši ietvaru likumam nākamgad paredzēti par 6,4% lielāki, bet kancelejas darbinieku atalgojums bez Ministru kabineta locekļu atalgojuma – par 4,7%.
Visu rakstu Vadošie valsts resori nākamgad dzīvos treknāk lasiet piektdienas, 28. decembra, laikrakstā Dienas Bizness (6.-7. lpp.)!