Lieliska ziņa visiem, kuri ar nepacietību gaidīja “Ilustrētās Junioriem” mazā brāļa “Ilustrētā Junioriem MINI” abonēšanu! Kopš 11. janvāra to turpmāk savā pastkastītē varēs gaidīt reizi divos mēnešos.

“Ilustrētās Junioriem MINI” komanda ar lielu prieku var sacīt, ka žurnāls jau paspējis iekarot mazo lasītāju sirdis. Pavisam drīz gaidāms trešais numurs, kuru varēs lasīt kopā ar vecākiem vai jau paši!

Žurnālā atradīsiet gan attīstošus uzdevumus, kas trenē precizitāti un roku veiklību, vērību, rakstītprasmi un ļauj viegli iemācīties burtiņus. Šajās lapaspusēs ģimenes jaunākās atvases varēs radoši izpausties, atklāt savus talantus, fantazēt un jēgpilni pavadīt brīvos brīžus.

Dažādās rakstu tēmas ļaus iepazīt pasauli visā tās daudzveidībā. Iespējams, tās rosinās uz sarunām ģimenē un būs kā pamudinājums kādu tēmu papētīt vairāk! Žurnālā atrodamas arī īsas un vienkārši izskaidrotas atbildes un dažādiem jautājumiem.

Žurnāls Dienas Bizness organizē akciju: divu mēnešu laikā iespējami atšķirīgās preses tirdzniecības vietās pēc to ģeogrāfiskā novietojuma, iegādājies 4 dažādus žurnāla Dienas Biznesa izdevumus, nofotografējies pats ar žurnālu un nofotografē pirkuma čeku, lai varētu arī redzēt, kurā vietā ir iegādāts žurnāls.

Kopā 8 foto: 4 žurnāli + 4 čeki.

Atsūti foto uz e-pasta adresi [email protected] un laimē balvu. Galvenās balvas ieguvējs tiks noteikts pēc lielākā attāluma (km), kas būs starp preses tirdzniecības vietām, kur ir nopirkts žurnāls. (Piemēram, Daugavpils – Valka – Liepāja –Ventspils).

Balvas:

Baltijā izveidota pirmā ražotne, kas bērza tāsi pārvērš augstas pievienotās vērtības bioloģiskā produktā betulīnā, kura potenciālie izmantotāji ir pārtikas piedevu, kosmētikas un medicīnisko preparātu ražotāji, raksta žurnāls Ilustrētā Zinātne.

Vairāku iepriekšējo gadu darbs ir rezultējies industriālā tehnoloģijā smalcinātas bērza tāss ražošanai un industriālā laboratorijā betulīna iegūšanai no smalcinātās bērza tāss, kas ir mērogota no zinātnieku laboratorijas izmēra, žurnālam Ilustrētā Zinātne stāsta AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis.

Uzņēmums kopā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem veica gan pētījumus, gan arī izveidoja eksperimentālās betulīna ražošanas iekārtas.

Betulīna projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu Meža nozares Kompetences centra projektos. AS “Latvijas Finieris” betulīna industriālās laboratorijas aprīkojumu radījusi sadarbībā ar metālapstrādes uzņēmumu no Iecavas. Tas zinātnieku un “Latvijas Finiera” tehnoloģiskos risinājumus pārvērta tehniskā aprīkojumā, savukārt smalcinātas tāss sagatavošanai tika iegādātas atsevišķas iekārtas, kuru darbība bija ne tikai jāsalāgo, bet arī savstarpēji jāintegrē vienotā sistēmā.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) aicinājis drošības iestādes veikt pārbaudes par iespējamu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu ārējo ietekmējamību, pavēstīja ministra padomniece Kristīne Mennika.

"Pēdējās dienās sociālajos medijos ir izskanējusi informācija, ka VID IT sistēmas varētu būt ārēji ietekmējamas. Ņemot vērā, ka tā ir valsts kritiskā infrastruktūra, kas ietekmē visu Latvijas uzņēmēju un indivīdu ekonomisko darbību, nav pieļaujama tās iespējamā kompromitēšana," uzskata Ašeradens.

Reaģējot uz to, finanšu ministrs ir sazinājies ar valsts drošības iestāžu vadītājiem un aicinājis veikt visas nepieciešamās pārbaudes, informēja Mennika.

Informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" pārstāve Līga Besere sacīja, ka VID infrastruktūras izstrādes un ārpakalpojumu sniedzēju atbilstību Ministru kabineta noteikumos iekļautajām drošības prasībām jāvērtē valsts drošības iestādēm.

Skates “Gada labākā būve Latvijā 2023” apbalvošanas ceremonijā nosauktas izcilākās pērn pabeigtās būves astoņās nominācijās.

Balva Gada betona būve šogad tika pasniegta pirmo reizi, godinot izcilu betona pielietošanu būvniecībā, veicinot estētisku, konstruktīvi drosmīgu un ilgtspējīgu risinājumu izmantošanu. Šo balvu piešķir Latvijas Betona savienība.

Šajā skates ciklā teju piecdesmit nozares profesionāļu žūrijas vērtējumam astoņās nominācijās bija pieteikti 70 objekti no visiem Latvijas reģioniem. Visas būves eksperti apmeklēja klātienē un vairāk nekā pusi no tām skates finālā vērtēja arhitektu, būvnieku un pasūtītāju prezentācijās.

Visi skatei Gada labākā būve Latvijā 2023 pieteiktie objekti apskatāmi skates gadagrāmatā, kas šogad izdota jau devīto gadu.

Pirmo reizi skatē pasniegta arī balva Sabiedrībai nozīmīga būve. To no skates sadarbības partnera un titulsponsora Ceresit šogad saņēma Taureņu māja - Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas 1.korpusa pārbūve ar piebūvi 2. un 3.korpusa vietā Vienības gatvē 45, Rīgā, kas interneta balsojumā saņēma visaugstāko balsu skaitu.

Žurnāls "The Economist" "Gada valsts" titulu piešķīris Itālijai, bet kā viena no valstīm, kas visvairāk mainījusies pēdējo 12 mēnešu laikā, minēta arī Lietuva.

Izdevums atgādina, ka Itālija šogad ieguva zinošu un starptautiski atzītu premjerministru Mario Dragi, un lielākā daļa valsts politiķu spēja pārvarēt savas nesaskaņas, lai atbalstītu plašu reformu programmu, kas ļauj valstij saņemt Eiropas Savienības finansējumu pandēmijas seku mazināšanai.

Tāpat Itālijā ir viens no labākajiem vakcinācijas rādītājiem Eiropā.

Lai gan iepriekšējo līderu, piemēram, Silvio Berluskoni, nepārdomātās politikas rezultātā Itālijas iedzīvotāji 2019.gadā bija nabadzīgāki nekā 2000.gadā, un 2020.gads bija sarežģīts, šogad valsts ekonomika ir atkopusies straujāk nekā, piemēram, Francijā vai Vācijā, norādīja žurnāls.

"Ir grūti noliegt, ka Itālija šodien ir labāka nekā bija 2020.gada decembrī. Un tādēļ tā ir mūsu gada valsts," paziņoja "The Economist".

Noslēdzot šī gada pavasarī uzsākto mediju grupas restrukturizācijas procesu, no 2023.gada janvāra laikrakstu "Diena" un ar to saistītos drukātos izdevumus izdos SIA Izdevniecība "Dienas bizness”, kas kļuvusi par attiecīgo preču zīmju lietotāju.

Laikraksta "Diena" un izdevniecības "Dienas mediji" galvenais redaktors Gatis Madžiņš informē, ka turpmāk laikraksts "Diena", nedēļas žurnāls "Dienas bizness", iknedēļas izdevums "SestDiena", ikmēneša žurnāls "Sporta Avīze" un izdevums "KDi" turpmāk iznāks SIA Izdevniecība "Dienas bizness" paspārnē. Tāpat šis uzņēmums turpmāk uzturēs portālus diena.lv un db.lv.

No 2023. gada 1.janvāra Gatis Madžiņš kļūst par izdevniecības "Dienas bizness" galveno redaktoru.

Tāpat informējam, ka SIA Izdevniecība "Dienas bizness" ir piesaistījusi stratēģisko investoru. Par tādu kļuvis Igaunijā pazīstamais uzņēmējs Maits Laidvē (Mait Laidvee), kurš iegādājies 52% SIA Izdevniecība "Dienas bizness" kapitāldaļu. Savukārt Gatis Madžiņš iegādājies 24% "Dienas bizness" kapitāldaļu, bet līdzšinējais izdevniecības īpašnieks Edgars Kots saglabājis 24% kapitāldaļu. Darījuma detaļas ir konfidenciālas. Tuvākajās dienās darījums tiks nostiprināts Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu Lietuvā divkāršojies miljardieru skaits, liecina Lietuvas žurnāla "Top" publicētais jaunākais valsts bagātāko cilvēku saraksts.

Tajā ir trīs jauni miljardieri - kiberdrošības uzņēmuma "Tesonet" līdzdibinātāji Toms Okmans un Eimants Sabaļausks, kā arī koncerna "MG grupe" prezidents Darjus Mockus.

Okmana un Sabaļuska aktīvu vērtība katram ir 1,05 miljardi eiro, bet Mockum - viens miljards eiro, norāda žurnāls.

Uzņēmumam "Tesonet" pieder VPN pakalpojumu sniedzējs "Nord Security", kura vērtība tiek lēsta trīs miljardu ASV dolāru apmērā. 2023.gadā "Nord Security" piesaistīja 100 miljonu dolāru investīcijas no ASV privātā kapitāla fonda "Warburg Pincus".

Savukārt Mockus ir ražošanas, tirdzniecības, nekustamā īpašuma un plašsaziņas līdzekļu grupas "MG grupe" vienīgais īpašnieks.

Ja patiešām Eiropas Zaļais kurss tiks ieviests tādā formā, kā pašlaik izskan iespējamie šī kursa ieviešanas scenāriji, tad Latvijas tautsaimniecība, kas saistīta ar zemes izmantošanu, beigs savus eksistenci.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Miljonārs saka uzņēmuma Karavela īpašnieks Andris Bite.

Fragments no intervijas

"Pašreizējais jaunākās modes kliedziens teju vai visās sfērās ir Eiropas Zaļais kurss, kas patiešām ietekmēs ne tikai tos, kuri saimnieko uz zemes, – lauksaimniekus, mežsaimniekus, bet arī kokrūpniecību, pārtikas pārstrādi, tai skaitā zivrūpniecību un arī zivju ieguvi, transportu un faktiski visu mūsu dzīvi. Esmu par to, ka ir nepieciešams samazināt visa veida atkritumus, veikt to maksimāli iespējamu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu, taču jautājumi ir par tā konkrētām izpausmēm, riskiem un ietekmi. Ja patiešām tas tiks ieviests tādā formā, kā pašlaik izskan iespējamie šī kursa ieviešanas scenāriji, tad Latvijas tautsaimniecība, kas saistīta ar zemes izmantošanu, beigs savus eksistenci. Ne jau velti vairāku uzņēmēju nevalstisko organizāciju vadītāji apgalvo, ka Zaļais kurss ir ieguvis nevis vīzijas, bet gan halucināciju apveidus. Piemēram, izvirzītie mērķi par noteiktu apjomu samazināt augu aizsardzības līdzekļus un minerālmēslus būtiski samazinās iegūstamās ražas apjomu salīdzinājumā ar pašreizējo. Ticu un ceru, ka veselais saprāts uzvarēs un Zaļais kurss iegūs praktiskus un reāli izpildāmus pasākumus un sasniegs izvirzīto mērķi. Pielikšu visas savas pūles, lai tā notiktu. Šajā ziņā izšķirošs būs 2022. un 2023. gads ar to inflācijas līmeni, kāds būs pārtikā, ko pašlaik patērētājs neredz veikalā. Sekas pašreizējām sarunām ar veikaliem par preču cenām plauktos pircējs ieraudzīs tikai apmēram pēc diviem ceturkšņiem – sešiem mēnešiem. Tas liecina, ka būs dramatisks cenu lēciens, jo Karavelai ir pozīcijas, kuru produktiem tirgū būs 40% pieaugums, kas veikalu plauktos pārvērtīsies vismaz par 60% kāpumu. Tas nozīmē, ka jau pašlaik situācija, kad būtiski pieaug minerālmēslu cenas (jo aug dabasgāzes cenas), pārtikas pieejamība samazināsies, jo tā vienkārši kļūs daudz dārgāka. Tieši šis varētu būt tas būtiskākais arguments, kas atvēsinās sakarsušos prātus saistībā ar Zaļā kursa iespējamajiem ieviešanas scenārijiem. Protams, ja arī iegūtā raža būs par 30- 50% mazāka, tad tas atsvērs produkcijas cenu dubultošanos. Vienlaikus šādā situācijā, visticamāk, nekādus klimata neitralitātes mērķus realitātē sasniegt nebūs iespējams. Viens ir stāsts, kur Briseles ierēdņi ir izdomājuši, kādā sapņu pilī vēlas nokļūt, bet otrs stāsts ir lielo ekonomiku vēlme šo situāciju izmantot, lai ierobežotu konkurenci nevis tikai ar Latvijas vai Lietuvas, bet arī ar Polijas, Čehijas, Ungārijas, Slovākijas ražotājiem. Latvijas valstij nav vēlmes analizēt ekonomiku un modelēt tās nākotni konkrētos apstākļos (pie noteiktiem nosacījumiem). Vecajās ES dalībvalstīs saprot, ka industrijas no tām bēg un tāpēc šis process ir jāapstādina".

Viļņā katru gadu tiek uzbūvēti un pārdoti aptuveni 5000 dzīvokļu, savukārt Rīgā šis skaitlis nesasniedz pat 2000. Jau šobrīd, iebraucot Lietuvas galvaspilsētā, mēs varam justies kā mazajā Baltijas Manhetenā, jo viņi ir atvērti ārvalstu investīcijām. Tikmēr mēs mēģinām pārdalīt Eiropas fondu naudu un vienkārši nelaižam lielos investorus mūsu valstī, tādēļ arī ekonomika kopumā neattīstās.

Tā situāciju Latvijas nekustamo īpašuma tirgū Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums vērtē nekustamo īpašumu attīstītāja un celtniecības pakalpojumu sniedzēja YIT LATVIJA valdes loceklis Andris Božē. Viņš atzīmē, ka par Latvijas nekustamo īpašumu tirgus atpalicību liecina arī kopējais kredītu portfelis - ja līdz 2008. gadam situācija visās Baltijas valstīs bija diezgan līdzīga un nekustamo īpašumu iegādei bankas kredītos katrā valstī bija izsniegušas apmēram 10-11 miljardus eiro, tad šobrīd aina ir pavisam citāda. Lietuva un Igaunija ir spējusi atgriezties pirmskrīzes līmenī un to jau pārsniegt, savukārt Latvijas kopējais kredītu portfelis joprojām ir vien ap pieciem miljardiem eiro.

Jau 27. gadu tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts. Un jau piekto gadu pēc kārtas žurnālā Miljonārs atrodami pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki, kas apkopoti sadarbībā ar Lursoft.

Žurnāla veidotājs Lato Lapsa norāda - katrā no sarakstiem ir atrodami simt vārdi un uzvārdi, sniedzot vispilnīgāko iespējamo pārskatu par Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības lielāko panākumu guvējiem un arī lielākajiem neveiksminiekiem.

Izdevniecības Dienas bizness galvenais redaktors Gatis Madžiņš secina, ka pēdējā laika stāsts lielāko, bagātāko, pelnošāko cilvēku sarakstos ir kļuvis vēl mainīgāks, un viena otru nomainošās krīzes atklāj aizvien pārliecinošāku tendenci - daudz pelna tie, kuriem ir talants uzminēt rītdienu, kā arī tie, kuriem rītdiena nokritusi kā dāvana un neizbēgama peļņas izdevība. Skaidrs ir arī tas - lai pelnītu daudz, nepietiks ar klausīšanos banku runājošo galvu pielādēti murrājošajā pavadījumā. "Pandēmija beidzās, un uzņēmumu peļņa atgriežas parastajos rāmjos. 2022. gads kā dāvana bijis kokrūpniekiem, bet jau šobrīd zināms, ka 2023. gads drīzāk ir izaicinājums šajā nozarē, savukārt 2024. gads var būt smags pārbaudījums. Proti, līdzīgi kā pelnītājiem, tā arī zaudētājiem ir bijis jautājums - uzminēt rītdienu, ko krietns ducis uzņēmēju nav spējuši, un viņi naudas skaitļu trepēs paslīdējuši zemāk," vērtē G.Madžiņš.

Līdz ar pandēmijas krīzi savu ekonomisko ietekmi ievērojami audzējusi Ķīna. Šī valsts bija vienīgā lielā tautsaimniecība, kas 2020. gada iespēja augt (par 2,3%). Ja tic oficiālajiem datiem, tad Ķīnas cīņa ar pandēmiju bijusi visai efektīva.

Ķīnas tirdzniecībai katapultēties augstāk šajā periodā palīdzējis, piemēram, tas, ka daudzas pasaulē nepieciešamās lietas – sejas maskas, medicīniskais aprīkojums un mājsēdei nepieciešamie priekšmeti – nākušas tieši no tās. Arvien biezāk nomanāmas aplēses, ka Ķīna nākamajos dažos gados neizbēgami, aizsteidzoties priekšā ASV, kļūs par pasaules lielāko tautsaimniecību. Faktiski - ja vēl 2000. gadā Ķīna veidoja nepilnus 12% no ASV ekonomikas, tad tagad aiz kalniem vairs nav tas brīdis, šī valsts kļūs par pašu lielāko pasaules ekonomiku.

Ne viss gan šai Tālo Austrumu lielvalstij ir ideāli. Viens no galvenajiem faktoriem, kas Ķīnas ambīcijas var sabremzēt, ir šīs valsts demogrāfiskā bilde. Tiek gaidīts, ka Ķīna pirmo reizi vairāk nekā pusgadsimta laikā gados – jeb kopš šīs valsts “Lielā bada” 60-to gadu beigās, kas noveda pie desmitiem miljoniem cilvēku nāves (“blakusefekts” Ķīnas Komunistiskās partijas līdera Mao Dzeduna “Lielā lēciena” kursam) - varētu ziņot par savu iedzīvotāju skaita kritumu. Proti, 2019. gadā Ķīnas iedzīvotāju skaits pārsniedza 1,4 miljardus.

Papildu birokrātiskais slogs sertificētiem un Ekonomikas ministrijā reģistrētiem nekustamo īpašumu aģentiem, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības ikvienam no klientiem, Covid-19 pandēmijas izaicinājumi, kam sekoja Krievijas invāzija Ukrainā, nepieredzēta inflācija, Euribor un energoresursu straujais kāpums ir radījis līdz šim nebijušus izaicinājumus nekustamā īpašumā jomā strādājošajiem.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais Īpašums stāsta 1991. gadā reģistrētā nekustamā īpašuma pārvaldīšanas, vērtēšanas, starpniecības pakalpojumu un jauno projektu attīstīšanas uzņēmuma SIA Vestabalt valdes locekle un līdzīpašniece Līga Plaude. Viņa uzskata, ka pašlaik ir laika posms, kas piepildīts ar neziņu, jautājumiem par turpmāko Latvijas kopējo attīstību, izpildvaras nepieciešamību steidzīgi iesaistīties ar izpratni nekustamā īpašuma problēmjautājumu risināšanā, kas viss kopumā neveicina nekustamo īpašumu segmenta izaugsmi un attīstību. Lai situāciju mainītu, ir nepieciešams ilgtermiņa redzējums par Latvijas valsts attīstību, drosme atzīt problēmjautājumus, kas jau gadiem saistīti ar nekustamo īpašumu jomu, un nekavējoši, sadarbojoties nekustamā īpašuma nozares pārstāvjiem un valdības pārstāvjiem, rast risinājumus un sākt izmantot tos.

Hokejisti uzveic basketbolistus “Sporta Avīzes” ikgadējā 50 ekspertu aptaujā

Ja ekspertiem jāsaka, ka sešiniekā gribētos ielikt ikvienu no sportistiem vai komandām, kas pieminēti potenciālo kandidātu sarakstā, gads Latvijas sportā ir izdevies. Tieši tāds bija 2023. gads, tomēr no tā atmiņā īpaši palika divi ļoti spilgti sasniegumi. Tradicionālajā “Sporta Avīzes” 50 ekspertu aptaujā, kas, nosakot gada labākos Latvijas sportā, risinājās jau 28. reizi, uzvaru izcīnīja bronzu pasaules čempionātā guvusī Latvijas hokeja izlase, otrajā pozīcijā atstājot Pasaules kausā lieliski debitējušo Latvijas basketbola valstsvienību. Savukārt par aizvadītā gada Latvijas labāko jauno sportistu eksperti ļoti pārliecinoši atzina vieglatlēti Agati Cauni.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izbeidzis 2018.gadā sākto tā dēvēto būvnieku karteļa krimināllietu, kurā aizdomās par kukuļošanu figurēja uzņēmēji un valsts amatpersonas, bet izmeklēšanu par karteļa darbību turpina Konkurences padome.

Kā informēja KNAB, biroja rīcībā nonāca informācija par iespējamu liela apmēra kukuļošanu, kuras mērķis tostarp varētu būt bijusi uzņēmēju interešu īstenošana ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos, kā arī par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti.

Ievērojot, ka šo informāciju bija iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesuālām metodēm, KNAB 2018.gada 19.septembrī sāka kriminālprocesu par kukuļņemšanu un kukuļdošanu lielā apmērā, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, kas izdarīta mantkārīgā nolūkā.

Ņemot vērā, ka KNAB pirmstiesas izmeklēšanas laikā saskatīja iespējamus konkurences tiesību pārkāpumus, iestāde atbilstoši kompetencei informēja Konkurences padomi.

Pagājušajā nedēļā reģistrēta AS "Mans uzkrājums", starp kuras dibinātājiem ir divi bijušie "Swedbank" valdes priekšsēdētāji - Reinis Rubenis un Māris Mančinskis -, kā arī citi uzņēmēji un finansisti, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas "Mans uzkrājums" pamatkapitāls ir 105 000 eiro.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" bijušais valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Savukārt "Mans uzkrājums" padomes priekšsēdētājs ir Rubenis, padomes priekšsēdētāja vietnieks ir bijušais "Swedbank" Komunikācijas un ilgtspējas pārvaldes vadītājs Māris Plūme, bet padomes locekle ir bijusī "Enefit" valdes locekle un Analītikas daļas vadītāja Inese Dosē.

Arefjevs skaidroja, ka pieredzējuši Latvijas uzņēmēji un finansisti apvienojuši spēkus, lai atbalstītu ilgtermiņa uzkrājumu veidošanos Latvijas sabiedrībā. "Mans uzkrājums" jau iesniedzis ieguldījumu pārvaldes sabiedrības licences pieteikumu Latvijas Bankā. Licencēšanas process aizņem laiku līdz pat gadam.

Lielbritānija plāno aizliegt citu valstu valdībām kļūt par britu laikrakstu īpašniekiem, un šis solis varētu izjaukt Abu Dabī iecerēto mediju uzņēmuma "Telegraph Media Group" pārņemšanu.

ASV investīciju kompānijas "RedBird Capital" un Abū Dabī "International Media Investments" kopuzņēmums "RedBird IMI" novembrī noslēdza vienošanos par 1,2 miljardiem sterliņu mārciņu, lai pārņemtu savā kontrolē "Telegraph Media Group", kam pieder laikraksti "The Daily Telegraph" un žurnāls "The Spectator".

Saskaņā ar vienošanos "RedBird IMI" atmaksāja "Telegraph Media Group" parādus, iegūstot kontroli pār šo uzņēmumu, kas iepriekš piederēja miljardieru Bārkliju ģimenei.

Paziņojums par šo darījumu izsauca Lielbritānijas mediju sašutumu, un Lielbritānija sāka oficiālu pārbaudi par šo pārdošanu, pamatojoties uz sabiedrības interesēm. Pārņemšanas plāni izraisījuši bažas gan konservatīvo likumdevēju, gan mediju darbinieku un preses brīvības aktīvistu vidū.

"Draugiem Group" drukas produktu ražotājs "Printful" ieguvis 130 miljonu dolāru (106,6 miljonu eiro) investīcijas no privātā investīciju uzņēmuma "Bregal Sagemount", kļūstot par pirmo Latvijas "vienradzi" jeb jaunuzņēmumu, kas sniedzis vairāk nekā viena miljarda ASV dolāru tirgus vērtību, vēstī "Wall Street Journal".

"Bregal Sagemount" investīcijas veicis, neiegūstot kontroles tiesības pār uzņēmumu.

"Astoņu darbības gadu laikā no maza jaunuzņēmuma esam izauguši par lielāko latviešu kapitāla uzņēmumu ASV. Tas viss pateicoties pašu spēkiem un neatlaidīgam komandas darbam, ko vada Latvijas jaunā uzņēmēju paaudze," aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma izpilddirektors un līdzdibinātājs Dāvis Siksnāns.

Viņš uzsvēra, ka nākamajā izaugsmes posmā vērtību pievienos globālu ekspertu un industrijas līderu iesaiste. "Šī investīcija kalpos kā apliecinājums, ka investors atzinis mūs par industrijas līderi. Tas arī pierāda, ka darbojamies nozarē, kurā ir ievērojams potenciāls augt, attīstīties un nostiprināt mūsu līderpozīcijas," teica Siksnāns, piebilstot, ka investīcījas tiks ieguldītas galvenokārt jaunu profesionāļu piesaistē, kā arī ražošanas procesu un mārketinga aktivitāšu attīstībā.

Atzīmējot spāru svētkus, projekta būvniecības noslēguma posms sācies jaunā biznesa centra, kas atrodas Pērses un Kr. Barona ielā, pirmajai kārtai.

Kopumā projektā ieguldot 14 miljonus eiro, tā attīstītājs SIA “River Properties” paredz jaunā A-klases biroja ēku Pērses ielā 2A ekspluatācijā nodot rudenī. Pērses ielas 2A biroju ēkas iznomājamā platība paredzēta 3 305,6 m2, savukārt visa projekta iznomājamā platība būs 6 238,40 m2.

“Ar plānoto biznesa centru atdzīvināsim vēl vienu kvartālu Rīgas centrā. Jaunajā objektā īstenosim visas mūsu ieceres par ilgtspējīgu, apkārtējai videi saudzīgu un cilvēkiem komfortablu biroju ideju, kas saskan ar šobrīd aktuālo zaļo dzīvesveidu arī urbānā vidē. Esam ieplānojuši arī vietas elektroauto uzlādei un velo novietnēm,” stāsta Ervīns Ivanovskis, “River Properties” valdes loceklis.

Nekustamā īpašuma tirgum Latvijā jau vairākus gadus neklājas viegli, tomēr tas pacietīgi iztur visus inflācijas un ģeopolitikas radītos pārbaudījumus. Un, lai gan aktivitāte pamatīgi sabremzējusies, kritiski straujas svārstības nenotiek, drīzāk vērojama piesardzības izraisīta stagnācija. Visas cerības tiek liktas uz Eiropas Centrālās bankas procentu likmju samazināšanu, kas varētu stimulēt tirgus aktivitāti, veicinot kredītu pieejamību gan mājokļu iegādei, gan investīcijām nekustamo īpašumu attīstībā.

Jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Mājokļu tirgus. Cenas, tendences, prognozes, pieprasījums, piedāvājums, lielāko attīstītāju TOP 10

Biroju ēku bums turpinās - pēdējos piecos gados Latvijā attīstīti vairāki nozīmīgi biroju ēku projekti, kā rezultātā 2023.gadā kopējā biroju ēku platība Rīgā jau pārsniedza 756 tūkstošus kvadrātmetru (m2)

Nekustamo īpašumu darījumu skaits sarūk - 2023. gadā, tāpat kā 2022. gadā, turpināja sarukt darījumu skaits ar nekustamo īpašumu, taču pērn pirmo reizi pēdējo gadu laikā ir sarukusi arī nekustamo īpašumu darījumu kopsumma

Bez normatīvu un procedūru revīzijas par izrāvienu būs jāaizmirst - intervijā teic Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses jaunais valdes priekšsēdētājs Ints Dālderis, kurš šajā amatā stājās pērn rudenī

Ķīna, mēģinot risināt savus demogrāfiskos izaicinājumus, kas tur draud raisīt dažādas citas plašākas problēmas, nākusi klajā ar lēmumu atļaut tās pāriem tikt pie trešā bērna.

Pagaidām vēl nav skaidrs, kad tieši šis lēmums stāsies spēkā, lai gan, visticamāk, tas tiks ieviests nākamo piecu gadu laikā.

Jānorāda, ka Ķīnas vadība pakāpeniski mēģina koriģēt savu bērnu dzimstības politiku. Ilgstoši šajā valstī bija aktuāla viena bērna politika. Tā tika atcelta 2016. gadā, kad Ķīnas Komunistiskā partija izlēma, ka valsts nākotnes labā ģimenēs tomēr ir pieļaujami divi bērni. Jāteic gan, ka šim lēmumam pēc sākotnējā uzrāviena bija visai maza ietekme uz Ķīnas dzimstību, kas turpinājusi strauji rukt.

Kopumā Austrumāzijā priekšroka arvien lielākā mērā tiek dota mazākām ģimenēm. Ir apsekojumi, kas liecina, ka tajā pašā Ķīnā viena bērna politika kļuvusi bezmaz vai par kulturālu fenomenu. Tāpat vecāki izceļ augstās izmaksas, kas saistītas ar bērna audzināšanu. Visa rezultātā pagājušajā gadā kopā Ķīnā piedzima “tikai” 12 miljoni bērni, kas ir vismazāk kopš 1961. gada, ziņo Bloomberg. Tas, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bija kritums par 18%. Iepriekšējos piecos gados dzimstības koeficients uz sievieti Ķīnā bijis 1,3 apmērā, kas ir viens no zemākajiem pasaulē, savukārt raksta Financial Times.

Politiskā nostāja nepieļaut PVN samazināšanu pārtikai, taču nabadzīgākajiem izmaksātie pabalsti, lai kompensētu cenu celšanos, grauj vietējo uzņēmējdarbību un ir tiešs atbalsts lielajiem ārvalstu pārtikas ražotajiem, kas atļaujas Latvijā piegādāt lētāku pienu.

Tas izriet no Jāņa Šolka, kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība valdes priekšsēdētāja paustā intervijā Dienas Biznesam.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.aprīļa numurā lasi:

• Ostām palīdz... ogles.

Kravu apgrozījums Latvijas ostās 2022. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 12,33 milj. tonnu, kas ir par 10,5% vairāk salīdzinājumā ar analogu laiku 2021. gadā; tas panākts, pateicoties ogļu apjoma pieaugumam 12,2 reizes

• Zemes cenas piedzīvo satricinājumu

Pēdējo mēnešu laikā zemes tirgus cenas ir paaugušās daudz straujāk, nekā tas bijis novērojams iepriekš, jo zemi vēlas iegādāties ne tikai, lai uz tās nodarbotos ar pārtikas ražošanu, bet arī, lai izmantotu enerģētikai. Lētākie zemes gabali pie elektro pārvades līnijām tiek pirkti saules paneļu lauku izveidei.

Viļņā katru gadu tiek uzbūvēti un pārdoti aptuveni 5000 dzīvokļu, savukārt Rīgā šis skaitlis nesasniedz pat 2000. Jau šobrīd, iebraucot Lietuvas galvaspilsētā, mēs varam justies kā mazajā Baltijas Manhetenā, jo viņi ir atvērti ārvalstu investīcijām. Tikmēr mēs mēģinām pārdalīt Eiropas fondu naudu un vienkārši nelaižam lielos investorus mūsu valstī, tādēļ arī ekonomika kopumā neattīstās.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums situāciju Latvijas nekustamo īpašuma tirgū vērtē nekustamo īpašumu attīstītāja un celtniecības pakalpojumu sniedzēja YIT LATVIJA valdes loceklis Andris Božē.

Viņš atzīmē, ka par Latvijas nekustamo īpašumu tirgus atpalicību liecina arī kopējais kredītu portfelis - ja līdz 2008. gadam situācija visās Baltijas valstīs bija diezgan līdzīga un nekustamo īpašumu iegādei bankas kredītos katrā valstī bija izsniegušas apmēram 10-11 miljardus eiro, tad šobrīd aina ir pavisam citāda. Lietuva un Igaunija ir spējusi atgriezties pirmskrīzes līmenī un to jau pārsniegt, savukārt Latvijas kopējais kredītu portfelis joprojām ir vien ap pieciem miljardiem eiro.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Uzņēmumi un valsts iestādes, kas izmanto automatizētas ceļazīmju formas, ietaupa 15–40% degvielas, samazina transportlīdzekļa ekspluatācijas izmaksas un ievērojami atvieglo grāmatvedības uzskaiti un pārskatu sagatavošanu.

Jau tagad Latvijā vairāki simti organizāciju, kas pārvalda dažāda lieluma autoparkus, sākot no mazajiem uzņēmumiem ar dažām automašīnām līdz iestādēm ar vairākiem simtiem transportlīdzekļu, papīru ir aizstājušas ar elektroniskām ceļazīmēm.

Kas un kā izmanto automatizētās ceļazīmes, kāpēc tās pēdējā laikā ir kļuvušas tik populāras?

Galvenie ieguvumi uzņēmumam automatizētu ceļazīmju ieviešanā ir laika un resursu ietaupījums, pārredzamība degvielas patēriņā un automašīnas darbībā, un tas viss rada gan izmaksu samazinājumu, gan racionālāku un atbildīgāku automašīnu izmantošanu. Vēl daži svarīgi aspekti, kurus klienti uzsver: vismaz dažas stundas mēnesī tiek samazināts laiks, kas darbiniekiem nepieciešams, lai sastādītu ceļazīmes, jo tās jau automātiski un ātri nonāk grāmatvedībā.