Turpinot Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) ēkas jeb Uzņēmēju nama (Kr.Valdemāra iela 35, Rīga) renovācijas darbus, ar pirmās vecā jumta seguma skārda plāksnes noņemšanu šodien, 9.jūlijā uzsākta valsts kultūras pieminekļa jumta nomaiņa, liecina biedrības sniegtā informācija.

«Uzņēmēju nama renovācijas trešajā kārtā paredzēts demontēt veco jumta segumu, labot vai nomainīt jumta koka konstrukcijas un uzlikt jauno skārda segumu,» skaidro LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, papildinot, ka jaunajam jumtam Uzņēmēju nams jānosedz līdz šā gada oktobrim.

Uzņēmēju nama jumta atjaunošanā paredzēts ieguldīt 135 000 eiro, daļa finansējuma jau paredzēta biedrības šā gada budžetā, daļu iecerēts savākt, piesaistot ziedojumus.

Pirmajās divās Uzņēmēju nama atjaunošanas kārtās kopš 2011.gada veikta ēkas iebraucamā ceļa un pagalma sakārtošana, nama fasādes renovācija, iekštelpu – Konferenču, Kamīna un Zelta jeb LTRK prezidentu zāļu – remonts, kā arī Konferenču zāles jumta seguma nomaiņa, ieguldot gandrīz 185 000 eiro.

Līdztekus jau esošajiem Rīgas domes piemērotajiem nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem par sakoptām vēsturisko ēku fasādēm, varētu tikt ieviests jauns atbalsta veids arī par, piemēram, tipveida ēku sakopšanu, ja tās tiktu veidotas kā pilsētas dizaina objekti, informē Latvijas Nekustamo īpašumu asociācijas izpilddirektore Irina Sjarki.

Šāda ideja izskanēja Latvijas nekustamo īpašumu asociācijas (LANĪDA) organizētajā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?, kad uz uzņēmēju jautājumu, vai varētu gaidīt arī kādas atlaides no pašvaldības, ja esošie īpašumi tiktu padarīti vizuāli pievilcīgāki, Rīgas domes amatpersonas solīja izvērtēt šo jautājumu.

Arta Goldberga, Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes Arhitektu nodaļas vadītāja, iepazīstinot ar renovētu un ar monumentālas glezniecības metodēm atjaunotu īpašumu piemēriem galvaspilsētā, stāstīja par pieredzi, kā šādi vizuāli pievilcīgi objekti iekļaujas pilsētvidē. «Rīgas dome kopš 2009. gada siltina pašvaldībai piederošās ēkas, līdz 2014. gadam ir nosiltinātas 92 ēkas. Siltinot tipveida ēkas, tās tiek padarītas par pievilcīgiem dizaina un mākslas objektiem,» stāstīja viņa, piebilstot, ka pērn sadarbībā ar jaunajiem māksliniekiem no Mākslas akadēmijas uz ēku fasādēm realizēti 14 monumentāli dekoratīvās mākslas darbi. Vairākus gadus mērķtiecīgi tiek īstenota koncepcija - renovēt pilsētas pašvaldības izglītības iestādes kā apkaimes dominantes. «Tā kā lielākā daļa šo iestāžu ēkas būvētas pēc 20. gs. sešdesmito-septiņdesmito gadu tipveida projektiem, to vienveidīgajai arhitektūrai, siltinot ēkas, iespējams piešķirt pievienoto vērtību, veidojot mākslinieciski augstvērtīgu dekoratīvo apdari, kas gan atsvaidzina apkārtesošo arhitektūru, gan uzsver izglītības iestādes saturisko un sabiedrisko nozīmi,» teica A. Goldberga, ilustrējot ar piemēriem, kā renovētas piecas pirmsskolas izglītības iestāžu un skolas fasādes gar Daugavas promenādi. «Tādējādi tiek uzlabota mikrorajona vide un sociālā kvalitāte, bet pilsēta iegūst jaunu, tikai Rīgai raksturīgu identitāti,» ieguvumus uzskaitīja viņa.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ukrainas vēstniecība Latvijā un Ukrainas Tirdzniecības nams aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju stiprināt Ukrainas ekonomiku un izvēlēties Ukrainā ražotas preces.

Ukrainai šobrīd ir nonākusi ļoti lielās grūtībās, jo valsti īstenotā militārā agresija ir ne tikai humāna, bet arī ekonomiska katastrofa. Šādā situācijā nepieciešams sniegt atbalstu visos iespējamos veidos, jo cīņa notiek par visu Rietumu drošību un brīvību. Tādēļ LTRK aicina visus Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus atbalstīt Ukrainas uzņēmumus un palīdzēt stiprināt Ukrainas ekonomiku, izvēloties Ukrainā ražotas preces, un tajā pat laikā ar savu naudu nefinansēt Krievijas agresorus.

Katrs eiro, kas iztērēts Ukrainas peļņai, ir palīdzība gan šajā cīņā, gan smagajā atlabšanā, kas sagaidāma pēc tās. Arī Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji šodien tikšanās laikā apliecināja, ka šāds atbalsts būtu ļoti nepieciešams.

Jauna tirgotava «Bauskas miestiņš un citi labumi» vēris durvis apmeklētājiem. Tur iespējams nopirkt tikai Bauskā un novadā ražotās preces, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Atklājot veikalu, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks vēlējis tirgotavu apmeklēt baušķeniekiem un aicināt arī pilsētas viesus.

SIA «Poļa nams» vadītāja Gunita Pole, savukārt, mudinājusi aktīvi veikala darbā iesaistīties citus vietējos ražotājus. Uzņēmējs Aivars Svarenieks, kura uzņēmuma «Kronis» produkcija veikalā nopērkama, izteicis gandarījumu, ka šī tirgotava ir jauns kvalitātes līmenis vietējo preču realizēšanai.

Veikala izveides iniciatore, uzņēmuma «Bauskas alus» komercdirektore Daiga Solzemniece skaidrojusi, ka šī ir vieta precēm, kuras vislabāk raksturotu Bauskas uzņēmēju piedāvātās produkcijas savdabību un oriģinalitāti. Tieši tādēļ šajā veikalā līdzās SIA «Kronis» ēdienu piedevām ir arī SIA «Rufus V» vīngliemeži, SIA «Poļa nams» saldumi un tautas lietišķās studijas «Bauska» rokdarbi.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) aicinās valdību atkārtoti skatīt darba grupas iesniegtos piecus Vāgnera zāles iespējamos attīstības scenārijus un lemt par finansējuma piesaisti, informē VNĪ.

Ir noslēdzies noteiktais izsoles pieteikšanās termiņš vēsturiskā Vāgnera nama iespējamai nomai. Pēc valdības lēmuma izsoles ceļā piedāvāt Vāgnera namu privātam nomniekam, VNĪ valdības uzdevumā izsludināja divas pieteikšanās vēsturiskās ēkas nomas tiesībām uz 30 gadiem, saglabājot nosacījumu – ēkai pēc nomas tiesību beigām jāpaliek valsts īpašumā un tajā jāsaglabā un jāīsteno kultūras funkcija. Pretendents, kurš Vāgnera namā būtu gatavs piedāvāt vēsturiskās ēkas mantojuma saglabāšanu un valsts noteiktās kultūras funkcijas īstenošanu, līdzšinējā izsoļu termiņā pagaidām nav pieteicies.

«Ēka ir kultūrvēsturiski saistošs stāsts. Ir skaidrs, ka valstij tik vērtīgs nams nevar tikt izsolīts kā īpašums ar zemu «ieejas» slieksni, un atdots, piemēram, kādas viesnīcas vai tamlīdzīgas nomas mērķim. VNĪ ir jāsaglabā šis īpašums Latvijas valstij un vienlaikus jārod saprātīgs risinājums no uzņēmējdarbības vai pielietojuma viedokļa - nomniekam jānāk ne tikai ar ekonomisku aprēķinu, bet ar pievienoto saturisko vērtību», uzskata Ronalds Neimanis, VNĪ valdes priekšsēdētājs.

Igaunijas banka AS «Coop Pank» Zolitūdes traģēdijas teritorijā, Priedaines ielā 20, nākotnē gribētu izbūvēt projektu ar dzīvojamo namu, pazemes autostāvvietām un labiekārtotu parku, kurā atrastos arī memoriāls traģēdijas upuriem.

Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija šodien skatīja jautājumu par daudzstāvu ēkas Priedaines ielā 20 uzturēšanas trūkumiem. Tas ir nams, kas atrodas vietā, kur 2013.gada novembrī iebruka veikals «Maxima», kā rezultātā bojā gāja 54 cilvēki.

Pirms tam nams piederēja SIA «Homburg Zolitude», kas bija attīstītājs visam Priedaines ielas 20 projektam - gan sabrukušajam tirdzniecības centram, gan tam blakus esošajai daudzdzīvokļu mājai. Pērnā gada jūnijā izsolē par 3,9 miljoniem eiro namu ieguva Igaunijas banka «Eesti Krediidipank», kas bija šī īpašuma ķīlas turētājs. Patlaban ēka pieder SIA «Prana Property» un «Firmas.lv» pieejamā informācija liecina, ka tas ir meitas uzņēmums Igaunijas bankai AS «Coop Pank».

Šā gada 11. decembrī Aizputes novada dome rīko nekustamā īpašuma Kalvenes ielā 69 izsoli. Bijusī uzņēmuma Aizputes ceļinieks viesnīcas ēka, kurā reiz nakšņojusi eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, bet tagad atrodas veikals un kafejnīca, tiek izsolīta jau otro reizi, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Izsoles cena ēkai samazināta teju divas reizes, un pašvaldība cer, ka šoreiz ēku izdosies pārdot. Šobrīd nekustamā īpašuma Kalvenes ielā 69, kas sastāv no 1278 kvadrātmetru liela zemesgabala un trīsstāvu kopdzīvojamās ēkas, sākuma cena noteikta - 21 tūkstotis eiro. Izsole paredzēta ar augšupejošu soli - 100 eiro. «Uzņēmēji ir izrādījuši interesi par šo īpašumu, tādēļ ceram, ka izdosies to pārdot,» sacīja Aizputes novada domes priekšsēdētājs Aivars Šilis. Izsoles pieteikumā Aizputes novada domes mājaslapā teikts, ka īpašumā ir arī veikala un ēdnīcas telpas, tā raisot uzņēmēju interesi. Telpās darbojas gan veikals, gan kafejnīca Osteria, kuru iecienījuši daudzi aizputnieki, Kursas Laiks pārliecinājies Aizputē.

Eiropas Savienība (ES) trešdien paziņoja, ka tai ir dziļi iebildumi pret ASV Pārstāvju palātas pieņemtajām sankcijām pret Krieviju, kas var ietekmēt energopiegādes Eiropā.

Eiropas Komisija (EK) «pauda savas bažas, īpaši likumprojekta iespējamās ietekmes uz ES enerģētisko neatkarību dēļ», norādīts pēc sarunām Briselē izplatītajā EK paziņojumā.

EK piebilda, ka joprojām ir «gatava rīkoties, lai aizstāvētu eiropiešu intereses», ja šīs bažas nekliedēs ASV likumdevēji.

EK prezidents Žans Klods Junkers paziņoja, ka «mēs esam gatavi attiecīgi rīkoties dažu dienu laikā, ja mūsu bažas netiks pienācīgi ņemtas vērā».

«ASV likumprojektam var būt neapzinātas vienpusējas sekas, kas ietekmē ES enerģētikas drošības intereses. Amerika vispirms nevar nozīmēt, ka Eiropas intereses ir pēdējā vietā,» pavēstīja Junkers.

Jau vēstīts, ka ASV Pārstāvju palāta otrdien pieņēma likumprojektu par jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju.

Šodien, 11.martā, Valsts prezidents tikās ar uzņēmēju, UPB holdings dibinātāju un līdzīpašnieku Uldi Pīlēnu, lai pārrunātu Latvijas ekonomiskās un reģionālās attīstības izaicinājumus, liecina informācija vietnē president.lv. Sarunas dalībnieki bijuši vienisprātis par to, ka «valsts līdzsvarotai un ilgtspējīgai attīstībai izšķirīgi nozīmīga būs reģionālo impulsa centru attīstība, valstij tieši iesaistoties arī infrastruktūras projektos».

U.Pīlēns, izklāstot savu uzņēmējdarbības pieredzi, uzsvēris, ka kvalificēto un augsti kvalificēto darba vietu daudzums konkrētā pilsētā vai reģiona centrā nosaka tā nākotnes attīstību.

Tāpat sarunas dalībnieki vienojušies, ka viens no Latvijas lielākajiem izaicinājumiem joprojām ir strukturālais bezdarbs, kas nepārprotami liecina par specifisku tehnisku profesiju pārstāvju deficītu mūsu valstī. Tas lielā mērā saistīts ar Eiropas Savienībā (ES) pastāvošo darbaspēka mobilitātes politiku, kas Austrumeiropas valstīs izpaužas kā kvalificētāko speciālistu aizplūšana uz Rietumeiropas valstīm. Tieši tādēļ kvalitatīvas dzīves telpas un infrastruktūras nodrošināšana reģionos ir vitāli svarīga, lai saglabātu un noturētu cilvēku interesi par dzīvi arī citās pilsētās, ne tikai Rīgā. Valsts prezidents un uzņēmējs pauduši vienotu uzskatu, ka ekonomiskā un sociālā attīstība ir cieši saistīta un nav skatāma atrauti viena no otras.

Rīgā izveidots Uzbekistānas tirdzniecības nams (Export & Trading House Uzbekistan), kas turpmāk veicinās Latvijas un Uzbekistānas uzņēmēju sasvstarpēju sadarbību ar minimāliem ierobežojumiem, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) oficiālais pārstāvis Centrālāzijas valstīs un SIA Global Gateway valdes loceklis Florens Jansons.

«Latvijas un Uzbekistānas uzņēmēju sadarbības veicināšanai esam izveidojuši Uzbekistānas tirdzniecības namu Rīgā, kas ļaus mūsu uzņēmumiem importēt gandrīz jebkuras preču grupas no Uzbekistānas, izmantojot pēcapmaksu vai konsignāciju. Tas kļuvis iespējams pateicoties panāktajai vienošanās ar mūsu partneriem no uzbeku puses un īstermiņa kredītresursiem,» stāsta F. Jansons.

Uzbekistānas tirdzniecības nama galvenais mērķis ir palielināt preču un pakalpojumu plūsmu starp Uzbekistānu un Eiropas Savienības valstīm. Savukārt Latvijas uzņēmējiem tas nozīmē plašākas iespējas izmantot tranzīta koridoru un jaunā tirdzniecības nama platformu preču piegādei uz ES un pasaules tirgiem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Jānis Priedītis, AS VIRŠI-A izpilddirektors. «Kā svarīgākais ir jāmin fakts, ka AS VIRŠI-A ir lielākais pašmāju degvielas tirgotājs. Mēs lepojamies, ka esam 100% Latvijas uzņēmums, kas 21 gadu nodrošina Latvijas iedzīvotājus ar precēm un pakalpojumiem.

Otrkārt, uzņēmums sevi nemitīgi pilnveido, un šā gada laikā ir pilnveidots jauns degvielas uzpildes staciju (DUS) koncepts, aktīvi ir uzsākta jaunākās paaudzes degvielas sūkņu ieviešana DUS, kā arī turpināta privāto preču un pakalpojumu līnijas attīstība.

Kā trešais svarīgākais ir jāmin fakts, ka šogad esam saņēmuši balvu kategorijā TOP 500 Labākais reģionu uzņēmums laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500,» stāsta J. Priedītis.

Sumināti pērnā gada labāko preču zīmju īpašnieki, apbalvošanai notiekot divās nominācijās Gada preču zīme Latvijai un Gada preču zīme pasaulei.

Konkursa organizatoru komandai šogad ir pievienojusies Latvijas Dizaineru savienība (LDS), sniedzot atbalstu šī krāšņā pasākuma tapšanā. LDS priekšsēdētājs Andrejs Broks norāda, ka «Preču zīme ir īpaša saziņas valoda, kas uzrunā mērķa adresātu ar rakstu un simbolu zīmēm, kurām piemīt sava etniskā un vispārcilvēciskā tēlu estētikas gramatika, tāpēc arī konkurss ir iedalīts Latvijas un pasaules kategorijās. Svarīga ir Latvijas uzņēmēju preču zīmju etniskās valodas kvalitatīvs lietojums un intensitāte, lai tā paceltos arī pasaules kategorijas līmenī, kā to pierāda eksportspējīgo uzņēmumu sasniegumi. Tas parāda preču zīmju, kā intelektuālā īpašuma formas īpašo lomu uzņēmējdarbības veiksmei un Latvijas uzņēmēju identitātes atpazīstamībai.»

Bruņinieku ielas posmā starp A. Čaka un Valmieras ielu Rīgā ir gana daudz brīvu platību; ir drosminieki, kuri pierāda, ka uzņēmējdarbība ir iespējama arī tur, piektdien, 27.aprīlī raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nebūt nevar apgalvot, ka šajā Bruņinieku ielas daļā būtu liela rosība, bizness ietu no rokas. Tomēr, par spīti niecīgajai gājēju plūsmai, tur mājvietu raduši vairāki komersanti – spēcīgi sevi pieteikuši atsevišķi ēdināšanas uzņēmumi, rajonā var ļauties gastronomiskām izpriecām – no Itālijas virtuves līdz vegānu ēdienu pasaulei. Tāpat te taciņu iestaigājuši tie, kas meklē sporta preces vai naktsmītnes, jo senajos daudzdzīvokļu īres namos, kas, tiesa, daudzi prasās un lūdzas pēc atjaunošanas, izveidoti apartamenti un pat viesu nams, piemēram, Bruņinieku sēta (The Knights Court), kas paslēpies kāda vārtrūmē.

DB uzrunātie komersanti atzīst, ka ir sava veida celmlauži, un tic, ka iela kļūs apdzīvotāka, ka savu biznesu nebaidīsies sākt arī citi. Iespēju ir daudz, jo ne vienā vien skatlogā redzams uzraksts, ka tur var iznomāt telpas. Tieši draudzīgā nomas maksa ir bijis magnēts tiem, kas tur jau nobāzējušies.

Zemeņu audzēšanā svarīgākais ir zināšanas un resursi, atzīst Dēseles dārzu vadītājs Aldis Vīksne.

Viņš ir izveidojis vienu no modernākajām zemeņu audzēšanas saimniecībām Latvijā un šobrīd jau raugās eksporta virzienā.

Svarīgas tehnoloģijas

Zemenes ainaviski pievilcīgajā Embūtes pagastā uzņēmējs sāka audzēt pirms aptuveni pieciem gadiem – blakus Dēseles dzirnavām, kur šobrīd kā papildu bizness izveidots viesu nams.

Sākums zemeņu biznesam bijis pushektārs, kad iedēstīti pirmie Frigo zemeņu stādi, taču augustā, kad bija jāvāc raža, uznāca liels karstums, krusa un lietus, rezultātā puse ražas aizgāja bojā. Tad A. Vīksne sācis iedziļināties tehnoloģijās, ko lieto pasaulē, lai mazināt risku lauksaimniecībā, nonācis pie tuneļu tehnoloģijas. «Tā minimizē ražošanas risku, un kopš tā laika visu audzējam tuneļos, vienmēr iegūstam ražu,» – tā saimnieks. Strādnieki var strādāt jebkuros laikapstākļos un ražu var novākt, tiklīdz ir pasūtījumi no lielveikaliem.

Desmit gadus kopš idejas par Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa izveidi, beidzot parakstīts līgums starp valsts AS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un būvniecības konkursa uzvarētāju SIA Skonto būve par būvdarbu uzsākšanu un projekta īstenošanu.

Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla ansambli veidos restaurētais Latvijas Okupācijas muzejs, kura ēka tapusi 1970. gadā, un tā jaunā piebūve Nākotnes nams, kuras pamatā ir arhitekta Gunāra Birkerta ideja.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt jaunas muzeja ekspozīcijas telpas ar telpiskiem, multimediāliem un interaktīviem objektiem. Jāmin, ka projekta laikā tiks realizēta arī ideja par vides objektu – Vēstures taktīla, kura autors ir Kristaps Ģelzis. VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis norāda, ka šo projektu VNĪ savā pārziņā pārņēma pirms desmit gadiem un beidzot no vārdiem ir nonākts līdz darbiem.

Finanšu ministrijai budžeta programmā Dotācija VNĪ par kapitālieguldījumiem Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecībā paredzēti finanšu līdzekļi ar būvniecību saistīto kapitālieguldījumu izdevumu segšanai vairāk nekā septiņu miljonu eiro apmērā.

Vāgnera zālē nepieciešamos ieguldījumus būtu neiespējami atpelnīt pat 30 gados, aģentūrai LETA atzina aptaujātie kultūras un izklaides biznesā strādājošie nelielo koncertzāļu īpašnieki.

SIA «Rīgas koncertzāle» vadītājs Juris Millers aģentūrai LETA sacīja, ka izsolei par Vāgnera zāles nomas tiesībām nepieteiksies, jo, viņaprāt, nepieciešamās privātās investīcijas šajā objektā nekad neatmaksāsies.

«Esmu šo objektu apskatījis, kā arī iepazinos ar izsoles noteikumiem. No tā secināju, ka investīcijas nekad neatmaksāsies. Ēkā esošajā teātra zālē, kurā patlaban ir izbūvēti starpstāvi, maksimāli iespējamais skatītāju vietu skaits ir 250. Ar šādu vietu skaitu zālei 30 gadu laikā katru dienu būtu jānodrošina 15 000 līdz 20 000 eiro ieņēmumi jeb 2000 eiro tīrā peļņa, lai ieguldījumi pēc 30 gadiem būtu pa nullēm. Tas nav reāli,» sacīja Millers.

Prezidentūra ES Padomē nākamgad būs izaicinājums Latvijas spējai prasmīgi noorganizēt pasaules līmeņa konferences un pasākumus

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē sāksies jau nākamā gada 1. janvārī. Pusgada garumā mūsu valstī notiks ap 200 dažāda līmeņa un satura pasākumu – neformālās ES padomes, ekspertu darba grupas, konferences, semināri un citi pasākumi.

Paredzētas arī nozīmīgas daudz- pusējās sanāksmes – Austrumu partnerības samits (Latvijā ieradīsies valstu un valdību vadītāji no visām ES dalībvalstīm un Austrumu partnerības valstīm, kā arī ES institūciju pārstāvji), Eiropas un Āzijas izglītības ministru sanāksme (piedalīsies ES dalībvalstu, 17 Āzijas valstu, Austrālijas, Jaunzēlandes, Norvēģijas, Krievijas, Šveices, Eiropas Komisijas un Dienvidaustrumāzijas Nāciju Asociācijas sekretariāta pārstāvji), Eiropas standartizācijas samits (piedalīsies Eiropas standartizācijas institūciju vadītāji, augsta ranga amatpersonas no starptautiskajām standartizācijas institūcijām – Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) un Starptautiskās Elektrotehnikas standartizācijas komitejas (IEC); kopumā pasākumā tiks pārstāvētas vairāk nekā 50 pasaules valstis).

Uzņēmumam Dobeles dzirnavnieks radušās aizdomas par maksātnespējas administratora un tiesneses darbību saskaņošanu, svētdien ziņoja TV3 raidījums Nekā personīga.

Kāda zemnieku saimniecība palikusi lielajam graudu pārstrādātajam parādā ievērojamus līdzekļus, taču tā vietā, lai parādu atdotu, uzņēmēji izmantojuši shēmu ar valsts amatpersonu līdzdalību, lai nauda nebūtu jāatdod, uzskata Dobeles dzirnavnieks. Par konkrētās tiesneses un maksātnespējas procesa administratoru darbībām arī iepriekš bijušas sūdzības, taču abi turpina savu darbu. Dobeles dzirnavnieks uzskata, ka Tieslietu ministrijai jādara viss iespējamais, lai šādi pakalpojumi vairs nebūtu iespējami, jo tie grauj uzņēmējdarbības vidi.

Vidzemē graudu pārstrādātāja produkciju tirgoja zemnieku saimniecība Zemzari. Sadarbība ilga trīs gadus, taču saimniecība Dobeles dzirnavniekam palika parādā vairāk nekā 163 tūkstošus eiro. Zemzari grasījās sākt ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) un Dobeles dzirnavnieks paļāvās, ka Zemzari parādus nokārtos. Tomēr tagad lielais graudu pārstrādes uzņēmums atklājis, ka ir piemānīts - zemnieku saimniecība iztukšota un nekas no tās nav palicis pāri, bet Dobeles dzirnavnieks, kā arī citi uzņēmumu - Rīgas dzirnavnieks un Saldus labība - palikuši ar garu degunu. Zemzaru īpašnieks Kaspars Liepiņš no uzņēmuma aizgājis, bet vērtīgākā Zemzaru manta dīvainā kārtā nonākusi K. Liepiņa un viņa radinieku firmām.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS Reverta valdes loceklis, vecākais viceprezidents Edgars Miļūns. Reverta tika izveidota pēc Parex bankas restrukturizācijas, un uzņēmuma darbība ir vērsta trīs galvenajos virzienos: kredītu restrukturizācija, parādu atgūšana un nekustamo īpašumu pārvaldīšana. Kopš 2010.gada 1.augusta Reverta no problemātisko aktīvu izstrādes un pārdošanas ir atguvusi apmēram 550 miljonus eiro. 2014.gadā viena Reverta darbinieka, ieskaitot atbalsta funkciju veicējus, pārraudzībā ir aptuveni 2,8 miljoni eiro.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Igauņu nekustamā īpašuma attīstītājs «Novira Capital» Raņķa dambī 14, kas atrodas līdzās šonedēļ degušajai ēkai Kalnciema ielā 2B, plāno attīstīt dzīvojamo māju, informēja «Novira Capital» pārstāve Marina Lehtmetsa.

Viņa stāstīja, ka «Novira Capitlal» caur Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem SIA «NC K2A» un SIA «NC K2C» pieder īpašumi Kalnciema ielā 2C un Raņķa dambī 14. Savukārt šonedēļ degušais īpašums Kalnciema ielā 2B nepiederot «Novira Capital».

Kā liecina SIA «Firmas.lv» informācija, nams Kalnciema ielā 2B pieder SIA «K2B», kuras īpašniece ir Igaunijas kompānija «Tradesman EU». Šī uzņēmuma patiesā labuma guvējs ir Igaunijas pilsonis Augusts Kāra, kurš, pēc publiski pieejamās informācijas, ir arī jurists kompānijā «Novira Corporate Services». Informācija šīs kompānijas mājaslapā liecina, ka tā piedalījusies «Novira Capital» izveidē.

Turklāt «Novira Capital» piederošo Latvijas uzņēmumu «NC K2A» un «NC K2C» valdes priekšsēdētājs ir «Novira Corporate Services» galvenais jurists Aleksejs Nikolajenko.

Atdzimstot Latgales jūgendstila pērlei – Lūznavas muižai –, kura attīstās kā starptautisks mākslas, mūzikas un izklaides centrs, tiek sakārtota arī apkārtējā teritorija

Lūznavas muiža apmeklētājiem atvērta 2015. gadā pēc četrus gadus ilgas rekonstrukcijas, ko organizēja Rēzeknes novada pašvaldība, piesaistot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu. Objekta kopējās izmaksas bija teju 1,3 miljoni eiro, no kurām Eiropas Savienības finansējums veidoja 463,7 tūkstošus eiro.

Ēka ir neparasts romantiskā jūgendstila paraugs, kas būvēta, cenšoties īstenot XX gadsimta Eiropas arhitektūras un mākslas tendences.

Muižas atjaunošana ir viens no Rēzeknes novada nozīmīgākajiem projektiem gan finansējuma, gan veikto rekonstrukcijas darbu apjoma ziņā. Ēka turpmāk darbosies ne tikai kā Rēzeknes novada saietu nams, bet to plānots attīstīt kā starptautisku vides izglītības un mākslas centru, kā arī vietu, kurā tiks organizētas starptautiskas nometnes, semināri, mākslas plenēri u.c.

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Ja elektroenerģijas cenas atšķirība ar tuvākajām kaimiņzemēm Latvijā turpinās atšķirties par kārtu, ražošana būs jāslēdz.

Elektroenerģijas stundas cena Latvijā 13. septembrī bija 5,7 līdz 7 reizes augstāka nekā Igaunijā un aptuveni trīs reizes augstāka nekā Polijā, liecina Nord Pool biržas dati.

Šādā situācijā energoietilpīgiem uzņēmumiem, kuri strādā Latvijā, bet elektroenerģiju iegādājas pēc biržas cenām, ir grūti saglabāt konkurētspēju salīdzinājumā ar analogiem uzņēmumiem Igaunijā vai Polijā. Ja šāda situācija saglabāsies ilgtermiņā, Latvijā, visticamāk, par energoietilpīgu ražošanu varēs aizmirst.

Nav izslēgts, ka energotirgus aina var būt pamatīgs šķērslis investīcijām. Gan ārvalstu, gan mūsu pašu! Proti, kādēļ ieguldīt valstī, kurā viena no produkcijas pašizmaksas galvenajām komponentēm ir sešas vai septiņas reizes lielāka nekā tuvākajā kaimiņzemē. Tāpat, iespējams, Latvijas ražotāji sāks savu jau esošo ražošanu «pārcelt» uz to pašu Igauniju vai Poliju un jau drīzumā darbvietu skaits valstī krasi samazināsies.

Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta

Tādu ainu zīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazumtirdzniecības jomas stagnācijai.

Patēriņa līkloči

Iekšzemes izaugsmi galvenokārt virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā inflācija. Par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazumtirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir nemierā ar Finanšu ministrijas interpretāciju par statistikas datiem, uz āru rādot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt, arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.