Parīzē uzsākts tiesas process France Offshore lietā, kurā iesaistīti arī Rietumu bankas pārstāvji
Kāda ir šī tiesas procesa būtība? Par to intervijā DB stāsta Rietumu bankas Juridiskās pārvaldes vadītāju Jaroslavs Zamullo.
Ar ko saistīts tiesas process, kas pašlaik notiek Francijā, saistībā ar kuru izskanējis arī Rietumu bankas vārds?
Šis process ir dabisks turpinājums izmeklēšanai, kas pirms dažiem gadiem tika uzsākta pret France Offshore un tā vadītāju Nadavu Bensusānu. Šī lieta ir par Francijas nodokļu maksātāju izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Kāpēc šajā lietā figurē Rietumu banka?
Virkne ar N. Bensusāna kungu saistītu kompāniju savulaik ir bijušas Rietumu bankas klienti. Turklāt mums bija noslēgts aģenta līgums, kas deva viņam tiesības piesaistīt bankai klientus. Šis līgums uzlika aģentam pienākumu identificēt klientus un nodrošināt naudas atmazgāšanas risku novēršanu atbilstoši spēkā esošajiem likumiem.
Kāpēc bankai bija vajadzīgs šāds līgums?
Tas bija neilgi pēc 2008.–2009. gadu krīzes. Līdzīgi kā daudzi citi, arī mēs meklējām jaunas iespējas sava biznesa paplašināšanai – vispirms jau Rietumos, ES valstīs. Diemžēl ar nožēlu jāsaka – tagad izrādās, ka starp bankai tolaik piesaistītajiem klientiem bija arī tādi, kurus šodien apsūdz nodokļu nemaksāšanā.
Vai paši nepamanījāt izvairīšanās no nodokļu nomaksas pazīmes?
Nē. Tie bija parasti klienti, un tās bija gluži ierastas transakcijas, pēc kurām nav iespējams izdarīt jebkādus secinājumus attiecībā uz nodokļu nomaksu. Tie tātad bija standarta bankas maksājumi. Arī šo klientu personības aizdomas neraisīja: tie bija izgājuši visas noteiktās pārbaudes procedūras, kas apstiprināja jebkādas saiknes ar kriminālo pasauli neesamību.
Ir jāsaprot, šeit neviens nekādu naudu koferos nav vedis. Nauda tika pārskaitīta no cienījamu banku kontiem, tostarp, no augstākās raudzes «vecajām» Francijas bankām, kas pats par sevi jau ir zināma kvalitātes zīme. Jo banku praksē nosūtot naudu, bankai-maksātājai pirmajai ir jāpārliecinās par maksājuma likumīgu un «tīrību». Vēlos uzsvērt – lai gan pats šis jēdziens «lieta par naudas atmazgāšanu, kas iegūta noziedzīgā ceļā» ir gana skaļš un biedējošs, runa šajā gadījumā ir tikai un vienīgi par Francijas nodokļu maksātāju izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nevis par narkotiku vai ieroču tirdzniecību vai tamlīdzīgām šausmām.
Cik vienkārši bankām ir strādāt atbilstoši visām normatīvu prasībām un nosacījumus, kas izriet no naudas atmazgāšanas novēršanas (anti-money laundering) likumdošanas?
Protams, ka tas nav vienkārši, jo likuma prasības pastāvīgi mainās stingrākas uzraudzības virzienā. Tāpēc nebūtu īsti korekti vērtēt septiņus līdz desmit gadus senus notikumus vadoties no šobrīd spēkā esošām prasībām. Ja jau tolaik būtu bijis spēkā globālais standarts par automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā (AEOI&CRS), kurš šobrīd tiek ieviests visā pasaulē, šāda lieta pēc būtības vispār nebūtu bijusi.
Vai jums nebija aizdomas, ka Bensusāna darbība varētu būt nelikumīga?
Aizdomām nebija pamata rasties. Pakalpojumi, par kuriem ir runa, tika piedāvāti Francijā legāli un atklāti. France Offshore reklāma tika drukāta respektablos laikrakstos. Reklāmas baneris bija redzams Elizejas laukos, birojs atradās pašā Parīzes centrā. Un arī pats Bensusāna kungs pozicionēja sevi kā respektablu uzņēmēju, presē bija viņa foto kopā ar augsti stāvošiem politiķiem.
Rezultāts ir tāds, ka jūsu banka šobrīd tiesājas Francijā
Jā. Diemžēl, tas ir fakts. Pati šī situācija ir kā signāls mums no tā viedokļa, ka, iespējams, kaut kas netika līdz galam pamanīts. Nav izslēgts, ka zināmu lomu šeit nospēlēja arī tā sauktais cilvēciskais faktors. Protams, no šodienas skatupunkta pagātnes notikumi un lēmumi izskatās savādāk. Un rīkojušies mēs droši vien būtu atšķirīgi. Tomēr varu pavisam noteikti sacīt, ka banka nav pārkāpusi likumu. Tiklīdz mums radās pirmās aizdomas, un mēs saņēmām ziņas par iespējamām krāpnieciskām darbībām, mēs nekavējoties šo sadarbību pārtraucām. Pats šīs tiesvedības fakts, protams, ir nepatīkams. Taču mēs pirmkārt neko neslēpjam, piedalāmies tiesas procesā un atklāti sniedzam tiesai savu viedokli. Arī agrāk, izmeklēšanas laikā, apmierinājām visus likumā noteiktā kārtībā noformētos pieprasījumus. Saprotam, ka saistībā ar šo procesu atrodamies uzmanības centrā, jo esam liela banka, viena no vadošajām valstī un līdz ar to apzināmies savu atbildību pret sabiedrību.
Cits jautājums – līdz šim esam atturējušies no publiskiem komentāriem un vērtējumiem. Tas nav saistīts ar vēlmi no kāda kaut ko slēpt. Ir jāsaprot, ka izmeklēšana un tiesas process ir sarežģīta juridiska norise, kurā iesaistītas vairākas puses, un katra no tām pārstāv savas intereses. Tāpēc ar izteikumiem ir jābūt gana piesardzīgiem un precīziem. Vienlaikus atkārtošu – esam pilnībā pārliecināti, ka rīkojāmies korekti, ievērojot likumu.